Dominika

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no DMA)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Dominikāna.
Dominikas Sadraudzība
Commonwealth of Dominica
Dominikas karogs
Karogs
DevīzeAprès Bondie, C'est La Ter
HimnaIsle of Beauty, Isle of Splendour
Location of Dominika
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Rozo
15°25′N 61°20′W
Valsts valodas Angļu valoda
Etniskās grupas (2001) melnie 86,8%
jauktas rases 8,9%
Karību indiāņi 2,9%
baltie 0,8%
citi 0,7%
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Nikolass Liverpūls
 -  Premjerministrs Rūzvelts Skerits
Neatkarība 1978. gada 3. novembrī no Lielbritānijas
Platība
 -  Kopā 751 km² (184)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 72 514 (201)
 -  Blīvums 105/km² (91)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā 468 miljoni $ 
 -  Uz iedzīvotāju 6 520 $ 
HDI (2007)  (vidējs) (71)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .dm
ISO 3166-1 kods 212 / DMA / DM

Dominika ir salu valsts Karību jūrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās karību pretestības dēļ, eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo. 1763. gadā salu no Francijas pārņēma Lielbritānija un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala atrodas uz robežas starp Karību jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, starp Trinidadu un Tobago un Puertoriko. Dominika ir viskalnainākā sala Mazo Antiļu arhipelāgā, augstākais punkts - 1 447 m. Kalni ir vulkāniskas izcelsmes, salā atrodas otrs lielākais termiski aktīvais ezers pasaulē. Dominikā valda tropisks klimats. Salā novērojami spēcīgi nokrišņi un gandrīz vienmēr pastāv pēkšņu plūdu draudi. Vasaras beigās novērojamas spēcīgas viesuļvētras. Sala ir pazīstama ar savu bagāto floru un faunu, kuru aizsargā plaši nacionālie parki.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dominikā ir 72 514 iedzīvotāji, no tiem 86,6% ir melnie, 2,9% karību indiāņi, 0,8% - baltie, jaukta rase ir 8,9% iedzīvotāju, bet 0,7% pieder citām etniskajām grupām. Vairums iedzīvotāju ir 18.gs. plantāciju vajadzībām ievesto afrikāņu vergu pēcteči. Dominika ir arī vienīgā no Karību salām, kurā joprojām dzīvo to iedzimtie karībi no kuriem liela daļa - 3000 - apmetušies salas austrumos. Pārējie iedzīvotāji galvenokārt ir mulati un šīrieši. Lai gan oficiālā valsts valoda ir angļu, vairums iedzīvotāju runā franču kreolā. Vairums iedzīvotāju ir katoļi, lai gan pēdējos gados nodibinātas arī protestantu baznīcas. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas datiem katoļi ir 61,4% iedzīvotāju, 6% - septītās dienas adventisti, 5,6% - piecdesmitnieki, 4,1% - baptisti, 3,7% - metodisti, 1,3% - rastafari, bet 10,1% pieder dažādiem citiem kristietības novirzieniem, cita reliģija ir 1,6% iedzīvotāju, savukārt 6,1% nepieder nevienai reliģijai. Iedzīvotāju pieaugums ir neliels, jo vairums emigrē uz bagātākām Karību valstīm, kā arī ASV, Lielbritāniju un Kanādu.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dominikas ekonomika balstās uz lauksaimniecību, kuras galvenā produkcija ir banāni, lai gan audzē arī citrusaugļus, mango, sakņaugus, kokosriekstus, kakao, tāpēc tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un starptautiskās ekonomikas. Tā kā valdība meklē iespējas attīstīt ekotūrismu, pēdējā laikā palielinājies tūrisms. 2003. gadā valdība uzsāka ekonomiskas reformas, tajā skaitā atteicās no cenu kontroles un palielināja nodokļus. Pateicoties šai politikai Dominikas ekonomika atkopās pēc krīzes ko tā piedzīvoja 2001. un 2002. gadā un 2006. gadā piedzīvoja lielāko izaugsmi 20 gadu laikā. Valdība arī mēģina dažādot ekonomiku, tāpēc cenšas attīstīt finansu sektoru un pēta iespējas eksportēt ģeotermisko enerģiju.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpildvaru veido prezidents, kuru ievēl parlaments uz pieciem gadiem, un premjerministrs, kuru, kā arī ministru kabinetu, ieceļ prezidents. Vienpalātas parlamentu veido 21 tautas vēlēts reģionu pārstāvis un deviņi senatori, kurus, atklarībā no reģionu pārstāvju lēmuma, ievēl reģionu pārstāvji vai arī ieceļ prezidents vadoties pēc ministru prezidenta un opozīcijas līdera gribas. Parlamenta vēlēšanām jānotiek vismaz reizi piecos gados, taču premjerministram ir tiesības izsludināt vēlēšanas jebkurā laikā. Lielākās politiskās partijas ir Dominikas Darba partija, Dominikas Apvienotā strādnieku partija un Dominikas Brīvības partija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]