Klintons Deivisons

Vikipēdijas raksts

Klintons Deivisons Clinton Davisson Personīgā informācija Dzimis 1881. gada 22. oktobrī Blūmingtona, Illinoisa, ASV Miris 1958. gada 1. februārī Šarlotsvila, Virdžīnija, ASV Pilsonība ASV

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Prinstonas universitāte, Kārnegī institūts, Bella laboratorijas, Virdžīnijas universitāte Alma mater Prinstonas universitāte, Čikāgas universitāte Pasniedzēji Ovens Ričardsons Sasniegumi, atklājumi elektronu difrakcija Apbalvojumi 1937. gada Nobela prēmija ķīmijā

Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, 1881. gada 22. oktobrī - 1958. gada 1. februārī) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu. Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.

Dzimis Illinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Viduskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.

Pēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijās). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas universitātē

Deivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.

Priekštecis: Viktors Hess Karls Andersons

Nobela prēmija fizikā 1937 kopā ar Džordžu Tomsonu

Pēctecis: Enriko Fermi