Leons Ledermans

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leons Ledermans
Leon M. Lederman
Leons Ledermans
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 15. jūlijā (92 gadi)
Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Ilinoisas Tehnoloģiskais institūts,
Čikāgas universitāte,
Fermi laboratorija,
Kolumbijas universitāte
Alma mater Kolumbijas universitāte
Ņujorkas Pilsētas universitāte
Sasniegumi, atklājumi miona neitrīno
B kvarks
Apbalvojumi 1988. gada Nobela prēmija fizikā

Leons Makss Ledermans (angļu: Leon Max Lederman; dzimis 1922. gada 15. jūlijā) - ebreju izcelsmes ASV fiziķis. 1988. gadā kopā ar Melvinu Švarcu un Džeku Steinbergeru ieguva Nobela prēmiju fizikā par neitrīno pētījumiem.[1]

Dzimis Ņujorkā. 1943. gadā ieguva bakalaura grādu Ņujorkas Pilsētas universitātē, bet 1951. gadā - doktora grādu Kolumbijas universitātē. Strādājis Kolumbijas universitātē. 1979. gadā kļuva par Fermi laboratorijas direktoru, kur strādāja līdz 1989. gada, kad pārgāja darbā uz Čikāgas universitātei. Pašlaik profesors Ilinoisas Tehnoloģiskajā institūtā. Leons Ledermans savulaik bijis arī Amerikas Fiziķu asociācijas prezidents.

Ledermanam piedēvē apzīmējuma "Dieva daļiņa" ieviešanu attiecībā uz Higsa bozonu. Šis apzīmējums masu kultūrā izplatījās kopš 1993. gadā Ledermans sarakstīja populārzinātnisku grāmatu, kuras nosaukumā bija ietverti vārdi "Dieva daļiņa" (The God Particle: If the Universe Is the Answer, What Is the Question?). Patiesībā Ledermans gribēja nosaukumā likt "Nolādētā daļiņa" (Goddamn Particle), bet grāmatas izdevējs stingri pastāvēja uz apzīmējumu "Dieva daļiņa".[2]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Prize in Physics 1988. Nobel Foundation.
  2. Rodgers, Peter. "The heart of the matter". The Independent (London). Atjaunināts: 16 May 2011.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Johanss Georgs Bednorcs
Karls Aleksandrs Millers
Nobela prēmija fizikā
1988
kopā ar Melvinu Švarcu un Džeku Steinbergeru
Pēctecis:
Normans Remzijs
Hanss Dēmelts
Volfgangs Pauls