Makss Planks

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Disambig.svg Šis raksts ir par fiziķi. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Planck nozīmēm.
Makss Planks
Max Planck
Makss Planks
Personīgā informācija
Dzimis 1858. gada 23. aprīlī
Ķīlē, Dānija
Miris 1947. gada 4. oktobrī (89 gadi)
Getingenē VFR
Dzīves vieta Vācija/VFR
Tautība vācietis
Vecāki Emma un Jūliuss Vilhelms Planki
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Minhenes universitāte
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1918)

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (vācu: Max Karl Ernst Ludwig Planck; 1858. gada 23. aprīlis1947. gada 4. oktobris) bija vācu fiziķis, kuru uzskata par kvantu teorijas tēvu.

Dzimis Ķīlē, Planks uzsāka studēt fiziku Minhenes universitātē jau 16 gadu vecumā 1874. gadā; 1879. gadā, 21 gada vecumā viņš saņēma doktora grādu Berlīnē. Viņa diplomdarbs bija par otro termodinamikas likumu. Savu izvēli studēt fiziku viņš formulēja vēlāk: "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē."

1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par kvantiem. Savu teoriju attīstīdams tālāk, viņš konstatēja, ka katra kvanta enerģija ir vienāda ar radiācijas frekvences un universālas konstantes reizinājumu. Šī konstante ir pazīstama kā Planka konstante. Planks izveidoja pats savu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz fundamentālām fizikālām konstantēm. Tāpat viņš atklāja siltuma radiācijas likumu, kas tagad pazīstams kā Planka radiācijas likums. Sākumā Planka apgalvojumi sastapās ar skepsi, taču pamazām viņa teoriju pieņēma Nīlsa Bora veiksmīgo pētījumu dēļ. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas radiācija tiek izstarota viļņos. Tagad fiziķi uzskata, ka elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan viļņa, gan daļiņas daba. Planka atklājumi, ko vēlāk apstiprināja arī citi zinātnieki, bija pamats pilnīgi jaunam zinātnes laukam, ko pazīst kā kvantu mehāniku.

1918. gadā Planks saņēma Nobela prēmiju fizikā par kvantu fizikas aizsākšanu. 1930. gadā Planks tika ievēlēts par Ķeizara Vilhelma institūta (Kaiser-Wilhelm-Gesellschaft) prezidentu, ko vēlāk, pēc viņa nāves, pārsauca par Maksa Planka sabiedrību. Viņš pakļāva sevi briesmām, atklāti kritizējot nacistu režīmu, kas nāca pie varas Vācijā 1933. gadā, un aicinot Hitleru saudzēt ebreju zinātniekus. Viņa dēlam Ervīnam tika piespriests nāvessods par piedalīšanos atentātā ar nodomu nogalināt Hitleru.

Maksa Planka vārdā nosaukta ESA orbitālā observatorija Planck (palaista 2009. gadā)

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Makss Planks


Apbalvojumi
Priekštecis:
Čārlzs Barkla
Nobela prēmija fizikā
1918
Pēctecis:
Johanness Štarks