Makss Planks
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par fiziķi. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Planck nozīmēm. |
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (vācu: Max Karl Ernst Ludwig Planck; 1858. gada 23. aprīlis — 1947. gada 4. oktobris) bija vācu fiziķis, kuru uzskata par kvantu teorijas tēvu.
Dzimis Ķīlē, Planks uzsāka studēt fiziku Minhenes universitātē jau 16 gadu vecumā 1874. gadā; 1879. gadā, 21 gada vecumā viņš saņēma doktora grādu Berlīnē. Viņa diplomdarbs bija par otro termodinamikas likumu. Savu izvēli studēt fiziku viņš formulēja vēlāk: "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē."
1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par kvantiem. Savu teoriju attīstīdams tālāk, viņš konstatēja, ka katra kvanta enerģija ir vienāda ar radiācijas frekvences un universālas konstantes reizinājumu. Šī konstante ir pazīstama kā Planka konstante. Planks izveidoja pats savu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz fundamentālām fizikālām konstantēm. Tāpat viņš atklāja siltuma radiācijas likumu, kas tagad pazīstams kā Planka radiācijas likums. Sākumā Planka apgalvojumi sastapās ar skepsi, taču pamazām viņa teoriju pieņēma Nīlsa Bora veiksmīgo pētījumu dēļ. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas radiācija tiek izstarota viļņos. Tagad fiziķi uzskata, ka elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan viļņa, gan daļiņas daba. Planka atklājumi, ko vēlāk apstiprināja arī citi zinātnieki, bija pamats pilnīgi jaunam zinātnes laukam, ko pazīst kā kvantu mehāniku.
1918. gadā Planks saņēma Nobela prēmiju fizikā par kvantu fizikas aizsākšanu. 1930. gadā Planks tika ievēlēts par Ķeizara Vilhelma institūta (Kaiser-Wilhelm-Gesellschaft) prezidentu, ko vēlāk, pēc viņa nāves, pārsauca par Maksa Planka sabiedrību. Viņš pakļāva sevi briesmām, atklāti kritizējot nacistu režīmu, kas nāca pie varas Vācijā 1933. gadā, un aicinot Hitleru saudzēt ebreju zinātniekus. Viņa dēlam Ervīnam tika piespriests nāvessods par piedalīšanos atentātā ar nodomu nogalināt Hitleru.
Maksa Planka vārdā nosaukta ESA orbitālā observatorija Planck (palaista 2009. gadā)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Čārlzs Barkla |
Nobela prēmija fizikā 1918 |
Pēctecis: Johanness Štarks |
