Hendriks Lorencs

Hendriks Antons Lorencs Hendrik Antoon Lorentz Hendriks Lorencs 1916. gadā Personīgā informācija Dzimis 1853. gada 18. jūlijā Arnema, Nīderlande Miris 1928. gada 4. februārī (74 gadi) Hārlema, Nīderlande Tautība nīderlandietis

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Alma mater Leidenes Universitāte Sasniegumi, atklājumi magnētiskā lauka ietekme uz starojumu, Loranca transformācija, Lorenca spēks, Lorenca kontrakcija Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1902)

Hendriks Antons Lorencs (nīderlandiešu: Hendrik Antoon Lorentz, dzimis 1853. gada 18. jūlijā, miris 1928. gada 4. februārī) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902. gadā kopā ar Pīteru Zēmanu saņēma Nobela prēmiju fizikā. Nobela prēmiju viņš saņēma par pētījumiem, kā magnētiskais lauks ietekmē starojumu. Viņš kopā ar Zēmanu izskaidroja Zēmana efektu.

Studējis Leidenes universitātē, kur arī strādāja par pasniedzēju no 1877. līdz 1910. gadam. No 1910. gada - Teilersa muzeja Hārlemā kurators. Pēc Pirmā pasaules kara - izstrādāja vairākās valsts iestādēs.

Apbalvojumi
Priekštecis: Vilhelms Rentgens	Nobela prēmija fizikā kopā ar Pīteru Zēmanu 1902	Pēctecis: Anrī Bekerels, Pjērs Kirī un Marija Sklodovska-Kirī