Arturs Komptons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arturs Komptons
Arthur Compton
Arturs Komptons
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 10. septembrī
Vustera, Ohaio, ASV
Miris 1962. gada 15. martā (69 gadi)
Berklija, Kalifornija, ASV
Tautība amerikānis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Prinstonas universitāte (1919)
Sasniegumi, atklājumi Komptona efekts
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1927)
Franklina medaļa (1940)

Arturs Holijs Komptons (angļu: Arthur Holly Compton, 1892. gada 10. septembris1962. gada 15. marts) bija amerikāņu fiziķis.

1919. gadā absolvējis Prinstonas universitāti. Pēc tam akadēmiskajā darbā Vašingtonas universitātē (1920—1923). No 1923. gada profesors Čikāgas universitātē.[1] 1927. gadā ievēlēts ASV Nacionālajā Zinātņu akadēmijā.[2] Otrā pasaules kara laikā piedalījies ASV atombumbas radīšanas projektā. No 1945. gada atkal strādājis Vašingtonas universitātē, rektors (1953—1961).[1]

Komptona zinātniskā darbība bija saistīta ar atomfiziku, kodolfiziku un kosmiskā starojuma fiziku. 1923. gadā atklājis rentgenstaru viļņa garuma izmaiņu, tiem izkliedējoties no elektroniem, kā arī izstrādājis tās izkliedes teoriju, kas pazīstama kā Komptona efekts.[1][3] Par šo atklājumu 1927. gadā kopā ar Čārlzu Vilsonu (par Vilsona kameru) saņēmis Nobela prēmija fizikā.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  268. lpp.
  2. National Academy of Sciences — Arthur Holly Compton (1956) (angliski)
  3. Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 159. lpp.
  4. The Nobel Prize in Physics 1927. Nobel Foundation.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Žans Perrēns
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Čārlzu Vilsonu

1927
Pēctecis:
Ouens Ričardsons