Gustavs Dalens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gustavs Dalens
Gustaf Dalén
ap 1895. gadu
ap 1895. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 30. novembrī
Stēnstorpa,
Vesterjētlande (Västergötland),
Zviedrija
Miris 1937. gada 9. decembrī (68 gadi)
Līdinge (Lidingö), Stokholma, Zviedrija
Pilsonība Karogs: Zviedrija Zviedrija
Paraksts Gustaf Dalén signature.jpg
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika, inženierija
Darba vietas AGA
Alma mater Čalmersa tehniskā universitāte
Eidgenössisches Polytechnikum Cīrihē
Sasniegumi, atklājumi saules vārsts un citi bāku gaismas avotu regulatori
Apbalvojumi 1912. gada Nobela prēmija fizikā

Nilss Gustavs Dalens (zviedru: Nils Gustaf Dalén, dzimis 1869. gada 30. novembrī, miris 1937. gada 9. decembrī) bija zviedru fiziķis un inženieris. 1912. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par automātisko regulatoru izgudrošanu un tā pielietojumu gāzu akumulatoros bāku un boju apgaismojumam.[1]

Dalens bija arī uzņēmējs, dibinājis zviedru industriālo gāzes kompāniju AGA. Ir daudzu izgudrojumu autors, piemēram, AGA plīts (Aga cooker), Dalena bākas gaismas avots (Dalén light).

Dzīves sākuma posms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalens piedzima 1869. gadā Stēnstorpā, Vesterjētlandē (Västergötland). Jaunībā viņš vadīja ģimenes fermu, kur bija izveidojis arī pienotavu. Viņš mācījās lauksaimniecības skolā. 1892. gadā viņš izgudroja piena tauku testēšanas ierīci, ar ko pārbaudīt piena kvalitāti. Dalens savu izgudrojumu parādīja Gustavam de Lavalam Stokholmā. Lavals bija pārsteigts par Dalena izgudrotāja talantu, ieteica viņam pievērsties inženierijai. Dalens iestājās Čalmersa tehniskajā universitātē, ko pabeidza 1896. gadā. Pēc tam Dalens vienu gadu studēja Šveicē Eidgenössisches Polytechnikum. Vēlāk viņš atgriezās Zviedrijā.

1901. gadā Dalens apprecējās ar Elmu Pērsoni. Ģimenē piedzima četri bērni.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalena bāka Järls ezerā

Dalens 1901. gadā sāka strādāt par tehnisko vadītāju kompānijā Swedish Carbide and Acetylene. 1906. gadā Dalens kļuva par galveno inženieri gāzu akumulatoru kompānijā. 1909. gadā sāka strādāt par vadošo direktoru kompānijā AGA (Svenska Aktiebolaget Gasaccumulator). Ražošanā tika ieviesti daudzi Dalena izgudrojumi.

Dalens daudzos no saviem izgudrojumiem lietoja gāzi kā enerģijas avotu. Viņš strādāja ar acetilēna gāzi, lietojot to kā degvielu bāku gaismas avotiem. 1912. gadā izmēģinājuma laikā Dalens smagi cieta no acetilēna eksplozijas un zaudēja redzi. Kad viņam šajā pašā gadā piešķīra Nobela prēmiju fizikā, viņa vietā to saņēma brālis.

Kaut arī Dalens bija kļuvis akls, līdz mūža beigām (1937) viņš turpināja gan strādāt pie jauniem izgudrojumiem, gan vadīt AGA kompāniju. Viņš ieguva kontraktu par Panamas kanāla aprīkošanu ar gaismām. Vēlāk Dalens pievērsās siltumtehnikas ierīcēm un izgudroja plaši pazīstamo AGA plīti (Aga cooker).

Savas dzīves laikā Dalens saņēma vairāk kā 100 patentus. 1913. gadā viņš kļuva par Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekli, bet 1919. gadā arī par Zinātnes un inženierijas akadēmijas locekli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Vilhelms Vīns
Nobela prēmija fizikā
1912
Pēctecis:
Heike Kamerlings Oness