Pīters Higss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pīters Higss
Peter Higgs
Pīters Higss 2009. gadā
Pīters Higss 2009. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 29. maijā (85 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Ņūkāsla pie Tainas, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne Teorētiskā fizika
Darba vietas Edinburgas universitāte
Londonas Impērijas koledža
Londonas Karaliskā koledža
Londonas universitātes koledža
Alma mater Londonas Karaliskā koledža
Sasniegumi, atklājumi izjauktā simetrija elektrovājās mijiedarbības teorijā
Higsa bozons
Higsa lauks
Higsa mahānisms
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (2013)

Pīters Veirs Higss (angļu: Peter Ware Higgs; dzimis 1929. gada 29. maijā) ir britu fiziķis teorētiķis. 2013. gadā kopā ar Fransuā Englēru saņēmis Nobela prēmiju par teorētiskā Higsa mehānisma atklāšanu, kas deva ieguldījumu izpratnē par elementārdaļiņu masas izcelsmi, un kas guva apstiprinājumu, atklājot iepriekš paredzēto, fundamentālo Higsa bozonu ATLAS un CMS eksperimentos CERN-a Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā.[1]

Izglītība un darba karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstāko izglītību fizikā ieguvis Londonas Karaliskajā koledžā. 1954. gadā ieguvis doktora grādu. 1964. gadā publicējis pētījumu, kurā definē Higsa bozonu.[2] Strādājis Edinburgas universitātē, Londonas universitātes koledžā, Londonas Impērijas koledžā un Londonas Karaliskajā koledžā. Teorētiskās fizikas jomā strādājis no 1950. gadiem līdz aiziešanai no Edinburgas universitātes 1996. gadā.[3]

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā saņēmis Diraka medaļu par ieguldījumu teorētiskajā fizikā, tajā pašā gadā Eiropas Fizikas biedrība (European Physical Society) viņam piešķīra augstās enerģijas un elementārdaļiņu fizikas balvu, 2004. gadā saņēmis Volfa balvu, 2010. gadā — Sakurai balvu. 2013. gadā kopā ar Fransuā Englēru saņēmis Nobela prēmija fizikā.[4][5]

Higss 2013. gada Nobela prēmijas laureātu preses konferencē Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu Akadēmijā.

Politiskie un reliģiskie uzskati[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Higss bija aktīvs dalībnieks organizācijā "Kodolatbruņošanās kampaņa", bet vēlāk izstājās no šīs organizācijas, jo tā uzsāka cīņu arī pret kodolspēkstacijām. Viņš bija arī Greenpeace biedrs, līdz šī organizācija sāka uzstāties pret ģenētiski modificētiem organismiem.[6]

Kad 2004. gadā Higsam piešķīra Volfa balvu (prestižāko apbalvojumu aiz Nobela prēmijas), viņš atteicās braukt uz Jeruzalemi to saņemt oficiālā Izraēlas valsts pasākumā, jo bija pret Izraēlas rīcību Palestīnā.[6]

Higsa bozons ir kļuvis populārs masu kultūrā un bieži tiek dēvēts par "Dieva daļiņu". Higss, pats būdams ateists, neatbalsta šo nosaukumu, sakot, ka tādējādi varēru tikt aizskartas ticīgo jūtas. Šis apzīmējums izplatījās kopš 1993. gadā Leons Ledermans (1988. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts) sarakstīja populārzinātnisku grāmatu, kuras nosaukumā bija ietverti vārdi "Dieva daļiņa" (The God Particle: If the Universe Is the Answer, What Is the Question?). Patiesībā Ledermans gribēja nosaukumā likt "Nolādētā daļiņa" (Goddamn Particle), bet grāmatas izdevējs stingri pastāvēja uz apzīmējumu "Dieva daļiņa".[7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Prize in Physics 2013. Nobel Foundation.
  2. Profile: Prof Peter Higgs of Higgs boson fame. BBC. Atjaunināts: 2013. gada 8. oktobrī.
  3. Peter Higgs profile: the self-deprecating physicist revered by his peers. The Guardian. Atjaunināts: 2013. gada 8. oktobrī.
  4. Nobela prēmija fizikā piešķirta Higsa bozona atklājējiem. Diena.lv. Atjaunināts: 2013. gada 8. oktobrī.
  5. The Nobel Prize in Physics 2013. Nobelprize.org. Atjaunināts: 2013. gada 8. oktobrī.
  6. 6,0 6,1 Highfield, Roger (7 April 2008). "Prof Peter Higgs profile". The Telegraph (London). Atjaunināts: 16 May 2011.
  7. Rodgers, Peter. "The heart of the matter". The Independent (London). Atjaunināts: 16 May 2011.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Seržs Arošs
Deivids Vainlends
Nobela prēmija fizikā
2013
kopā ar Fransuā Englēru
Pēctecis: