Viljams Lorenss Bregs

Vikipēdijas lapa
Viljams Lorenss Bregs
William Lawrence Bragg
Viljams Lorenss Bregs
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 31. martā
Adelaida, Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Austrālija
Miris 1971. gada 1. jūlijā (81 gads)
Ipsviča, Safolka, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Mančestras Universitāte,
Kembridžas Universitāte
Alma mater Adelaidas Universitāte,
Kembridžas Universitāte
Pasniedzēji Džozefs Džons Tomsons,
Viljams Henrijs Bregs
Sasniegumi, atklājumi rentgendifraktometrija
Brega likums
Apbalvojumi 1915. gada Nobela prēmija fizikā

Sers Viljams Lorenss Bregs (angļu: Sir William Lawrence Bragg, dzimis 1890. gada 31. martā, miris 1971. gada 1. jūlijā) bija britu fiziķis. 1915. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā kopā ar savu tēvu Viljamu Henriju Bregu par darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību.[1]

Dzimis 1890. gada Adelaidā, Austrālijā, Adelaidas Universitātes matemātikas un fizikas profesora ģimenē. 1912. gadā Bregs atklāja rentgenstaru difrakcijas likumu. 1915. gadā Bregs 25 gadu vecumā ieguva Nobela prēmiju fizikā, kļūstot par gados visjaunāko Nobela prēmijas laureātu.

1941. gadā Viljams Lorenss Bregs tika iecelts bruņinieku kārtā.

No 1948. gada Viljams Lorenss Bregs sāka interesēties par olbaltumvielu uzbūves pētījumiem. Ar viņa atbalstu tika izveidota zinātnieku grupa, kas bioloģijas problēmu risināšanā izmantoja fizikas metodes. Brega vadītās Kavendiša laboratorijas Kembridžas Universitātē zinātnieki Džeimss Votsons un Frānsiss Kriks 1953. gadā atklāja DNS struktūru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Makss fon Laue
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Viljamu Henriju Bregu

1915
Pēctecis:
Čārlzs Barkla