Viljams Alfrēds Faulers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljams Alfrēds Faulers
William Alfred Fowler
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 9. augustā
Pitsburga, Pensilvānija Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1995. gada 14. martā (83 gadi)
Pasadīna, Kalifornija Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne astrofizika
Darba vietas Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Alma mater Ohaio valsts universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Apbalvojumi 1983. gada Nobela prēmija fizikā

Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis 1911. gada 9. augustā, miris 1995. gada 14. martā) bija amerikāņu astrofiziķis. 1983. gadā kopā ar Subrahmanjanu Čandrasekaru saņēma Nobela prēmijas fizikā par teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem saistībā ar kodolreakcijām, kurām ir liela nozīme ķīmisko elementu veidošanās procesos Visumā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pitsburgā, Pensilvānijā, divu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlās uz Laimu, Ohaio. Faulers studēja Ohaio valsts universitātē, doktora darbu aizstāvēja Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā kodolfizikas jomā. Vēlāk bija direktors šā institūta Keloga radiācijas laboratorijā, kas nodarbojās ar aktuālām kosmoloģijas problēmām, piemēram, ar ķīmisko elementu veidošanos zvaigžņu iekšienē, Visuma rašanos Lielā sprādziena rezultātā, tumšās matērijas eksistenci.

Faulera vaļasprieks bija darbošanās ar tvaika lokomotīvēm, viņa īpašumā bija vairāki dažāda izmēra darba kārtībā esoši modeļi. Faulers mira 1995. gadā Pasadīnā, Kalifornijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Kenets Vilsons
Nobela prēmija fizikā
1983
kopā ar Subrahmanjanu Čandrasekaru
Pēctecis:
Karlo Rubia
Simons van der Mērs