Viljams Henrijs Bregs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljams Henrijs Bregs
William Henry Bragg
Viljams Henrijs Bregs
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 2. jūlijā
Vigtona, Kamberlenda, Ziemeļrietumanglija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1942. gada 10. martā (79 gadi)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre Gvendolīna Toda (1889-1929, mirusi)
Bērni Viljams Lorenss Bregs
Roberts Bregs
Gvendolīna Mērija Brega
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Adelaidas universitāte
Līdsas universitāte
Londonas universitātes koledža
Karaliskais institūts
Alma mater Kembridžas universitāte
Pasniedzēji Dž. Dž. Tomsons
Studenti Viljams Lorenss Bregs
Ketlīna Lonsdeila
Viljams Āstberi
Džons Desmonds Bernals
Džons Bērtons Klilends
Sasniegumi, atklājumi rentgendifraktometrija
Apbalvojumi 1915. gada Nobela prēmija fizikā

Sers Viljams Henrijs Bregs (angļu: Sir William Henry Bragg, dzimis 1862. gada 2. jūlijā, miris 1942. gada 10. martā) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis. Viljams Henrijs Bregs 1915. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā kopā ar savu dēlu Viljamu Lorensu Bregu par darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību.[1]

Viņa un viņa dēla vārdā ir nosaukts minerāls bregīts (braggite, (Pt, Pd, Ni)S).

1920. gadā Viljams Henrijs Bregs tika iecelts bruņinieku kārtā.

Agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Henrijs Bregs dzimis 1862. gadā nelielā ciemā Vestvardā, netālu no Vigtonas, Kamberlendā, Ziemeļrietumanglijā. Viņa tēvs bija tirdzniecības flotes virsnieks Roberts Džons Bregs, vēlāk lauksaimnieks. Māte Mērija Vuda nomira, kad dēlam bija 7 gadi. Viņš uzauga pie tēvoča Viljama Brega Lesteršīrā.[2] 1884. gadā pabeidza Triniti koledžu Kembridžas universitātē, 1885. gadā ieguva bakalaura grādu matemātikā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

23 gadu vecumā Bregs tika nozīmēts par matemātikas un fizikas profesoru Adelaidā, Austrālijā.

1889. gadā apprecējās ar Gvendolīnu Todu, astronoma Čārlza Toda meitu. Viņa nodarbojās ar gleznošanu, un arī Bregs sāka ar to aizrauties. Viņi pat rīkoja kopīgas izstādes. Ģimenē piedzima divi dēli un meita. Viens no dēliem, Roberts, krita Galipoli kaujā Pirmajā pasaules karā. Otrs dēls Viljams Lorenss Bregs kļuva par fiziķi un strādāja kopā ar tēvu.[3]

Ar zinātniskiem pētījumiem Bregs sāka nodarboties tikai pēc 40 gadu vecuma. Sāka eksperimentus ar rādija bromīdu, pētīja radioaktīvo starojumu. 1904. gadā Bregs sāka publicēt savu pētījumu rezultātus.

Pēc 23 gadiem Austrālijā Bregs atgriezās Anglijā un 1909. gadā sāka strādāt par profesoru Līdsas universitātē. Tur viņš kopā ar savu dēlu Viljamu Lorensu Bregu izstrādāja kristālu struktūras analīzes metodi, izmantojot rentgenstarus. Viņi publicēja zinātnisko darbu X-Rays and Crystal Structure. 1915. gadā abiem kopā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Vēlāk Viljams Henrijs Bregs strādāja par fizikas profesoru Londonas universitātes koledžā (1915-1925), pēc tam Karaliskajā institūtā. Turpināja pētījumus par kristālu struktūru, kā arī par skaņas izplatīšanos ūdenī, ir sarakstījis vairākas nozīmīgas zinātniskas grāmatas.

Bregs nomira 1942. gadā Londonā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Prize in Physics 1915. Nobel Foundation.
  2. William Henry Bragg. Dictionary of Australian Biography.
  3. Bragg, Sir William Henry (1862–1942). Australian Dictionary of Biography.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Makss fon Laue
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Viljamu Lorensu Bregu

1915
Pēctecis:
Čārlzs Barkla