Džeimss Franks

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Džeimsu Franku. Par citām jēdziena Franks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Džeimss Franks
James Franck
Džeimss Franks
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 26. augustā
Hamburga, Vācija
Miris 1964. gada 21. maijā (81 gads)
Getingene, Vācija
Pilsonība Vācija
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Berlīnes Universitāte, Getingenes Universitāte, Džonsa Hopkinsa Universitāte, Čikāgas Universitāte
Alma mater Berlīnes Universitāte, Heidelbergas Universitāte
Studenti Marija Geperte-Maiere
Sasniegumi, atklājumi Franka-Kondona princips, Franka-Herca eksperiments
Apbalvojumi 1925. gada Nobela prēmija fizikā

Džeimss Franks (James Franck, dzimis 1882. gada 26. augustā, miris 1964. gada 21. maijā) bija ebreju izcelsmes Vācijas un ASV fiziķis. 1925. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par Franka-Herca eksperimenta veikšanu, kas pierādīja Nilsa Bora atoma modeļa pareizību.[1]

Studējis fiziku Berlīnes Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā ieguvis Dzelzs Krustu. No 1920. gada Džeimss Franks strādāja Getingenes Universitātē, kur kopā ar Maksu Bornu veica pētījumus kvantu fizikā.

James Franck, Chicago 1952

Pēc 1933. gada, kad varu Vācijā ieguva nacisti, Franks devās uz ASV, kur strādāja Džonsa Hopkinsa Universitātē, bet vēlāk — Čikāgas Universitātē. Piedalījās Manhetenas projektā. Vadīja komisiju, kas 1945. gada 11. jūnijā publicēja t. s. Franka ziņojumu (Franck Report), kurā tika rekomendēts neizmantot atombumbu izbrukumam Japānai.

Otrā pasaules kara laikā Franka Nobela prēmijas medaļa bija palikusi Dānijā, tāpēc, lai tā nenokļūtu nacistu rokās, ungāru ķīmiķis Ģerģs Heveši izšķīdināja Franka (un arī Maksa fon Laues) medaļu karaļūdenī, bet trauku nolika plauktā Nilsa Bora institūtā. Pēc kara zelts no trauka tika atkal izdalīts, un no tā Nobela prēmijas komiteja izgatavoja jaunu medaļu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Manne Sīgbāns
Nobela prēmija fizikā
1925
kopā ar Gustavu Hercu
Pēctecis:
Žans Perēns