Pasaules čempionāts hokejā
 2024. gada Pasaules čempionāts hokejā
| |
| Sports | Hokejs |
| Dibināta | 1930 |
| Komandu skaits | 16 |
| Pašreizējais čempions |  Čehija
|
| Mājaslapa | IIHF.com |
Pasaules čempionāts hokejā (PČH) ir ikgadējs hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija. Turnīra uzvarētāja izcīna Pasaules čempiones titulu. Elites divīzijā patlaban spēlē 16 komandas.
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātos hokejā piedalās kopš 1933. gada meistaracīkstēm Prāgā, kopš 1997. gada tā spēlē Elites divīzijā. Rīgā notika PČH Elites divīzijas spēles 2006., 2021. un 2023. gadā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnējos pasaules čempionātos dominēja komandas no Kanādas. Laika posmā no 1930. līdz 1939. gadam Kanādas hokeja izlase astoņas reizes kļuva par pasaules čempioni. Turklāt Kanāda uz čempionātiem tolaik sūtīja nevis izlasi, bet amatieru komandas.
Otrā pasaules kara dēļ no 1940. līdz 1946. gadam čempionāti nenotika. Pirmajos pēckara gados turpināja dominēt Kanāda, taču sākot ar 1962. gadu konkurence saasinājās, jo savu meistarību bija uzlabojušas Čehoslovākijas, Zviedrijas un PSRS izlases.
Kamēr labākie Eiropas hokejisti, kuri bija amatieru statusā, varējā piedalīties pasaules hokeja čempionātā, daudzus gadus tas bija liegts NHL spēlētājiem. Tā kā vairums NHL spēlētāju bija kanādieši, Kanāda to uzskatīja par diskrimināciju pret sevi. 1970. gadā IIHF atļāva čempionātos piedalīties līdz deviņiem profesionāliem spēlētājiem no NHL un zemākajām Ziemeļamerikas līgām. Taču, tā kā pasaules hokeja čempionāts notika vienlaicīgi ar Stenlija kausa izcīņu, labāko NHL komandu spēlētāji nevarēja piedalīties tik un tā. Tas noveda pie tā, ka Kanāda sāka boikotēt pasaules čempionātus.
Sākot ar 1972. gadu Olimpisko spēļu hokeja turnīrus vairs neuzskata par pasaules čempionātiem.
1976. gadā IIHF beidzot atļāva visu komandu sastāvos pieteikt profesionāļus, un nākamajā gadā Kanāda atgriezās pasaules čempionātā. Pa šo laiku Eiropas hokejistu meistarība bija pieaugusi tiktāl, ka Kanādai, pat veidojot izlasi pilnībā no NHL spēlētājiem, nebija nospiedoša pārsvara. Kanāda nespēja uzvarēt čempionātā līdz pat 1994. gadam. 1990. gadu sākumā, pēc PSRS sabrukuma, arī eiropiešu skaits NHL ievērojami auga.
Latvijas izlases sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1933., 1938. gada pasaules čempionātos Prāgā un 1939. gada čempionātā Šveicē Latvijas hokeja izlase ieguva 10. vietu, savukārt 1935. gadā komanda izcīnīja 13. vietu.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gada Pasaules čempionāta atlases turnīrā Latvijas valstsvienība ieguva tiesības spēlēt pasaules čempionāta C grupā (tagadējā II divīzijā), bet pēc uzvaras šīs grupas 1993. gada turnīrā ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagadējā I divīzijā). B grupā 1994. un 1995. gadā Latvijas valstsvienība divus gadus izcīnīja 2. vietu, bet 1996. gadā 1. vietu un kopš 1997. gada spēlēja A (elites) grupā.
Augstākie Latvijas izlases sasniegumi līdz šim bijusi 3. vieta 2023. gada Pasaules čempionātā, atkārtoti izcīnītā 7. vieta 1997. gada Pasaules čempionātā Somijā, 2004. gadā Čehijā un 2009. gadā Šveicē.
Punkti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2007. gada grupu turnīrā par uzvaru pamatlaikā piešķir 3 punktus, par zaudējumu - 0 punktus. Ja pēc 3 trešdaļām nav noskaidrots uzvarētājs, tiek rīkots 5 minūšu papildlaiks, kurā spēle rit līdz pirmajiem vārtiem un katrā komandā ir trīs laukuma spēlētāji. Ja papildlaikā nav gūti vārti, tiek rīkota pēcspēles metienu sērija. Sākumā ir trīs metieni katrai komandai. Ja pēc trim metieniem nav noskaidrots uzvarētājs, tad sākas sērijas pa vienam metienam, tas ir, spēle beidzas tad, kad viena komanda ir guvusi vārtus, bet otra - ne. Papildlaika uzvarētājs gūst divus punktus, zaudētājs - 1 punktu.
Ceturtdaļfinālā, pusfinālā un cīņā par 3. vietu papildlaiks ir 10 minūtes garš, bet finālā papildlaiks ir 20 minūtes garš.
Medaļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Izlases pēc iegūto medaļu skaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slīprakstā rakstītas izlases, kuras nepiedalās čempionātā.[1]
| Vieta | Komanda | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  Kanāda
|
28 | 16 | 9 | 53 |
| 2. |  PSRS/ Krievija[a]
|
27 | 10 | 10 | 47 |
| 3. | Čehoslovākija/ Čehija[b]
|
13 | 13 | 22 | 48 |
| 4. |  Zviedrija
|
11 | 19 | 18 | 48 |
| 5. |  Somija
|
4 | 9 | 3 | 16 |
| 6. |  ASV
|
2 | 9 | 9 | 20 |
| 7. | .svg){kind=small} Lielbritānija
|
1 | 2 | 2 | 5 |
| 8. |  Slovākija
|
1 | 2 | 1 | 4 |
| 9. |  Šveice
|
0 | 4 | 8 | 11 |
| 10. |  Vācija[c]/ VFR
|
0 | 3 | 2 | 5 |
| 11. |  Austrija
|
0 | 0 | 2 | 2 |
| 12. |  Latvija
|
0 | 0 | 1 | 1 |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ PSRS valstiskā mantiniece, ir izslēgta no čempionāta 2022. gada iebrukuma Ukrainā dēļ
- ↑ Čehoslovākijas valstiskā mantiniece
- ↑ Ir apvienojusies ar VFR
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «IIHF - Medallists». IIHF International Ice Hockey Federation (angļu). Skatīts: 2023-06-01.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pasaules Čempionāta tīmekļa vietne
- Statistika Arhivēts 2010. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē. - Pēdējās desmitgades Pasaules čempionāta statistika
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
