Berne
| Berne | |||
| Bern | |||
 |
|||
|
|||
  Berne
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | Šveice | ||
| Kantons | Berne | ||
| Apriņķis | Berne | ||
| Dibināta | 1191. g. | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 51,6 km² | ||
| Augstums vjl | 542 m | ||
| Iedzīvotāji (2007) | |||
| - Kopā | 122 658 | ||
| - blīvums | 2 377/km² | ||
| Mājaslapa: www.bern.ch | |||
- Šis raksts ir par pilsētu. Par kantonu skatīt rakstu Berne (kantons).
Berne (vācu: Bern, franču: Berne) ir pilsēta Šveices rietumdaļā (valsts vācvalodīgajā daļā) pie Āres upes. Tā ir visas valsts un Bernes kantona galvaspilsēta un ceturtā lielākā Šveices pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (aiz Bāzeles, Cīrihes un Ženēvas). Lielākā daļa Bernes iedzīvotāju runā vāciski (tās vietējā dialektā), tomēr Bernes kantonā daļa cilvēku runā franciski. Pilsētas mērs ir Aleksandrs Čepets (Alexander Tschäppät). Bernē atrodas universitāte, kurā mācās aptuveni 13 000 studentu. Berne ir Starptautiskās pasta savienības (Union Postale Universelle - UPU) galvenās mītnes vieta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētu 1191. gadā dibināja Cēringenes hercogs Bertolds V, pēc leģendas šeit nomedīdams lāci un nosaukdams pilsētu tā vārdā (Bär vāciski ir lācis). 1218. gadā Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II piešķīra Bernei Impērijas brīvpilsētas tiesības.
1353. gadā tā iestājās Šveices konfederācijā un kļuva par vienu no konfederācijas ietekmīgākajām sastāvdaļām. 1415. gadā Berne ieņēma Ārgavu, 1536. gadā - Vo.
1798. gadā to ieņēma franču karaspēks. 1831. gadā Berne kļuva par Bernes kantona centru, bet 1848. gadā - par Šveices konfederācijas galvaspilsētu.
No Bernes nāk slavenais mākslinieks Pauls Klē. Alberts Einšteins savu relativitātes teoriju izdomāja tieši atrodoties Bernē. Bernē apskatāmie objekti ir: Zytglogge — pulkstenis ar kustīgām figūrām, Munstera katedrāle, celta 15. gs., Bundeshaus, parlamenta ēka.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Bernē vai tās apkārtnē dzimuši:
- Albrehts fon Hallers (Albrecht von Haller, 1708-1777) - anatoms
- Ferdinands Hodlers (Ferdinand Hodler, 1853-1918 ) - mākslinieks
- Pauls Klē (Paul Klee, 1879-1940) - mākslinieks
- Emīls Teodors Kohers (Emil Theodor Kocher, 1841-1917) - ārsts
- Mirjama Ota (Mirjam Ott, 1972-) - kērlingiste
- Karls Šenks (Karl Schenk, 1823-1895) - politiķis
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
||||||||
