Udora — Vikipēdija

Udora (krievu: Удора) ir udoriešu (komiešu tautas daļa) apdzīvota teritorija Mezeņas upes augštecē. Līdz 15. gadsimtam atkarīga no Novgorodas Republikas, vēlāk no Maskavijas, Krievijas caristes un Krievijas Impērijas. Tagad Udoras rajons Krievijas Federācijas Komi Republikas rietumu daļā.

Pēc tam, kad Maskavas lielkņazs Ivans III 1471. gadā sagrāva Novgorodas valsti un Maskavijai pievienoja Ziemeļu Dvinas baseina zemes, viņš savam titulam pirms nāves 1501. gadā pievienoja arī Udoras kņaza (князь Удорский) titulu.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Лакиер А. Б. История титула государей России. Журнал Министерства народного просвещения. СПб., 1847. — Т. LVI, № 10. — С. 108.

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra

Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt."

Lielkrievija	Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes

Anektētās lielkņazistes	Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes

Novgorodas zemes	Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes

Tatāru hanistes	Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes

Baltijas provinces un Karēlija	Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes

Lietuvas dižkunigaitija	Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes

Ukraina	Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes

Kaukāza valstis	Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes

Somijas lielhercogiste	Somijas (1809) zemes

Polijas karaliste	Polijas (1815) zemes

Turkestāna	Vidusāzijas (1867) zemes