UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
(Pāradresēts no Vietas Zviedrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā)
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 15 vietas (13 kultūras objekti, 1 dabas objekts un 1 jaukts objekts), savukārt 1 vietas Zviedrijā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Zviedrija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1985. gada 22. janvārī. Pirmais objekts no Zviedrijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1991. gadā. 2 objekti — Kvarkena salas, Strūves ģeodēziskais loks — atrodas vairāku valstu teritorijās.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Drotningholmas karaliskais īpašums | Stokholma, Stokholmas lēne 59°19′18″N 17°53′10″E / 59.32167°N 17.88611°E |
1991 | Kultūra | iv | Zviedrijas karaliskās ģimenes privātā rezidence. Tā atrodas uz Lovön salas, desmit kilometru no Stokholmas centra. Tās pirmā celtne celta 16. gadsimta beigās, bet 17. gadsimta vidū pārbūvēta franču baroka stilā. 1744. gadā pili kā dāvanu saņēma no Prūsijas jaunieprecējusies kroņprincese Lovisa Ulrika.[2] | 559 |
 |
Birka un Huvgordena | Stokholmas lēne 59°20′6″N 17°32′33″E / 59.33500°N 17.54250°E |
1993 | Kultūra | iii, iv | Birkas arheoloģiskā vieta atrodas uz Bjerkes salas Malāras ezerā un veidojusies 9. un 10. gadsimtā. Huvgordena atrodas uz blakus esošās Adelsē salas. Abās arheoloģiskajās vietās var redzēt vikingu laikmeta tirdzniecības tīklu Eiropā un tā ietekmi uz turpmāko Skandināvijas attīstību. Birkā 831. gadā tika dibināta pirmā Zviedrijas kristiešu draudze.[3] | 555 |
 |
Engelsbergas čugunlietuves | Vestmanlandes lēne 59°58′0″N 16°0′30″E / 59.96667°N 16.00833°E |
1993 | Kultūra | iv | 17. un 18. gadsimtā Zviedrija bija viena no dzelzs ieguves galvenajām vietām. Šajā vietā ir vislabāk un vispilnīgāk saglabājies zviedru čuguna lietuve piemērs.[4] | 556 |
 |
Tanumas akmens zīmējumi | Vesterjētlandes lēne 58°42′4″N 11°20′28″E / 58.70111°N 11.34111°E |
1994 | Kultūra | i, iii, iv | Unikāli mākslas veidojumi uz ziemeļiem no Bohuslēnas. Zīmējumos attēloti daidzveidīgi motīvi (cilvēki, dzīvnieki, ieroči, laivas un citi priekšmeti). Zīmējumi attēlo bronzas laikmeta dzīvi Eiropā. Zīmējumi ievērojami ar lielo skaitu un izcilo kvalitāti.[5] | 557 |
 |
Skūgširkogordena | Stokholma, Stokholmas lēne 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E |
1994 | Kultūra | ii, iv | Skūgširkogordena ir Stokholmas kapsēta. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm. Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī,[6] pēc platības — otra lielākā.[7] | 558 |
 |
Hanzas pilsēta Visbija | Visbija, Gotlandes lēne 57°38′30″N 18°17′45″E / 57.64167°N 18.29583°E |
1995 | Kultūra | iv, v | Visbija bija viena no galvenajām vikingu apmetņu vietām Gotlandes salā. No 12. līdz 14. gadsimtam bija Baltijas galvenais centrs Hanzas savienībā. Pilsētā ir saglabājušiems 13. gadsimta vaļņi un vairāk nekā 200 noliktavas ar grezniem torņiem.[8] | 731 |
 |
Gamelstādes baznīcu ciems, Lulea | Norbotenas lēne 65°38′46″N 22°1′43″E / 65.64611°N 22.02861°E |
1996 | Kultūra | ii, iv, v | Gammelstāde ir ciems Botnijas līcī, kurā ir vislabāk saglabājies "baznīcas ciems". Šāda tika ciemi agrāk bija sastopami visā Skandināvijas ziemeļu daļā. Ciemā ir apmēram 424 koka mājas, 15. gadsimta sākumā celta akmens baznīca, kura tika izmantota svētdienās un reliģiskajos svētkos. Svētceļnieki te varēja palikt vairākas dienas, kamēr nespēja atgriezties savās mājās sakarā ar lielo attālumu vai sarežģītajiem ceļu apstākļiem.[9] | 762 |
 |
Lapzemes teritorija | Norbotenas lēne 67°20′0″N 17°35′0″E / 67.33333°N 17.58333°E |
1996 | Jaukti | iii, v, vii, viii, ix | Arktiskā sasaluma reģions Zviedrijas ziemeļos, kur dzīvo sāmu jeb lapu tauta. Viena no lielākajām visā pasaulē (arī viena no pēdējām), kur vietējo iedzīvotāju dzīvesveids balstās lielākoties uz sezonālo mājlopu kustību. Katri vasaru sāmi ved milzīgos ziemeļbriežu ganāmpulkus uz kalniem, savukārt ziemas periodā uz kalnu ielejām. Šo teritoriju apdraud mehānisko transportlīdzekļu kustība un to ietekme uz vidi. Vēsturiskos un mūsdienu ģeoloģiskos procesos var redzēt ledus morēnas un mainīgajās ūdenstecēs.[10] | 774 |
 |
Karlskrūnas jūras osta | Karlskrūna, Blēkinges lēne 56°10′0″N 15°35′0″E / 56.16667°N 15.58333°E |
1998 | Kultūra | ii, iv | Karlskrūna ir izcils 17. gadsimta beigu piemērs kā tika veidotas Eiropas jūras ostu pilsētas. Daudzas no sākotnējām ēkām vēljoprojām ir saglabājušās neskartas un kopā ar ostas aprīkojumu, atspoguļoti ostas pilsētas attīstību līdz pat mūsdienām.[11] | 871 |
 |
Dienvidēlandes lauksaimnieciskā ainava | Kalmaras lēne 56°19′30″N 16°29′0″E / 56.32500°N 16.48333°E |
2000 | Kultūra | iv, v | Dienvidēlandes apkārtnē pie Baltijas jūras dominē liels kaļļakmens plato. Iedzīvotāji šeit dzīvo vairāk nekā 5000 gadu un ir pielāgojuši savu dzīvesveidu sarežģītajam salas reljefam. Ainavā ir redzama unikāla urbanizācijas pirmērošanās no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām saskaroties ar salas ainavu.[12] | 968 |
 |
Augstais krasts/ Kvarkena arhipelāgs | Vesternorlandes lēne 63°18′0″N 21°18′0″E / 63.30000°N 21.30000°E (kopā ar  Somiju) |
2000 (papildināts 2006) | Daba | viii | Augstais krasts (Zviedrija) un Kvarkena arhipelāgs (Somija) atrodas Baltijas jūras ziemeļu daļā Botnijas līcī. Arhipelāgs atrodas uz 5600 salām, kas veidojušās ledus segai kūstot, 10 000 līdz 24 000 gadus senā pagātnē. Apkārtnē ir unikāla daba ko veidojis ledājs un ir redzamas tā atstātās pēdas. Arhipelāgā ir vairākas nelielas salas, līči, ezeri, pārpurvojušās teritorijas. Augstais krasts ir 285 augsts veidojums, kas veidojies pirms 9600 gadiem atkāpjoties ledājam.[13] | 898 |
 |
Fālunas Lielais vara kalns un raktuvju teritorija | Fāluna, Dālarnas lēne 60°36′17″N 15°37′51″E / 60.60472°N 15.63083°E |
2001 | Kultūra | ii, iii, v | Šajā reģionā varu sāka iegūt jau 13. gadsimtā un tā ir viena no aktīvākajām vara iegūšanas vietām Skandināvijā. 17. jadsimtā blakus raktuvēm izveidoja Fālunas pilsētu, kurā šobrīd ir saglabājušas daudzas vēsturiskās ēkas, kā arī rūpniecībā izmantojamās ēkas. Pilsētas un raktuvju arhitektūra/ plānojums sniedz spilgtu priekštatu par to kā attīstījusies kalnrūpniecības joma.[14] | 1027 |
 |
Grimetona radiostacija Vārbergā | Vārberga, Hallandes lēne 57°6′0″N 12°23′0″E / 57.10000°N 12.38333°E |
2004 | Kultūra | ii, iv | Radiostacija celta no 1922. līdz 1924. gadam un ir ļoti labi saglabājies piemineklis no perioda bezvadu transatlantisko komunikācijas sākumā. Radiostaciju veido raidītāju iekārtas, ieskaitot seši 127 metrus augsti tērauda torņi. Lai gan radiostacija šobrīd regulāri netiek lietota, tomēr tā tiek uzturēta darba kārtībā.[15] | 1134 |
 |
Strūves ģeodēziskais loks | Norbotenas lēne 68°15′18″N 22°58′59″E / 68.25500°N 22.98306°E 67°16′36″N 23°14′35″E / 67.27667°N 23.24306°E 66°38′47″N 23°46′55″E / 66.64639°N 23.78194°E 66°01′05″N 23°55′21″E / 66.01806°N 23.92250°E (kopā ar  Igauniju,  Baltkrieviju,  Lietuvu, Somiju,  Norvēģiju,  Moldovu,  Krieviju,  Latviju,  Ukrainu) |
2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis.[16] | 1187 |
 |
Hēlsinglandes dekoratīvās lauku mājas | Hēlsinglande, Jēvleborjas lēne 61°42′26″N 16°11′45″E / 61.70722°N 16.19583°E |
2012 | Kultūra | v | Septiņas koka mājas, kas atrodas Zviedrijas austrumu daļā, pārstāv kokmateriālu celtniecības tradīcijas. Ēkas veidotas viduslaikos. Ēkas veidojuši bagātie lauksaimnieki. Ēkas arhitektūrā un dizainā redzamas rokoko un baroka iezīmes.[17] | 1282 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sistemātiskās bioloģijas uzplaukums | Zviedrija | 2009 | Kultūra | vi | 5491 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zviedrija
- ↑ «Royal Domain of Drottningholm». UNESCO.
- ↑ «Birka and Hovgården». UNESCO.
- ↑ «Engelsberg Ironworks». UNESCO.
- ↑ «Rock Carvings in Tanum». UNESCO.
- ↑ «Skogskyrkogården — fakta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 30. jūlijā.
- ↑ «Skogskyrkogården». UNESCO.
- ↑ «Hanseatic Town of Visby». UNESCO.
- ↑ «Church Town of Gammelstad, Luleå». UNESCO.
- ↑ «Laponian Area». UNESCO.
- ↑ «Naval Port of Karlskrona». UNESCO.
- ↑ «Agricultural Landscape of Southern Öland». UNESCO.
- ↑ «High Coast / Kvarken Archipelago». UNESCO.
- ↑ «Mining Area of the Great Copper Mountain in Falun». UNESCO.
- ↑ «Grimeton Radio Station, Varberg». UNESCO.
- ↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
- ↑ Decorated Farmhouses of Hälsingland, UNESCO
| |||||||||||||||||||||||||||||
