Pāriet uz saturu

1640. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Latvijā: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Laikapstākļi: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Sportā: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Kino: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643

Šajā lapā ir apkopoti 1640. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes sastāvā.

Nezināms laiks vai visa gada laikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • No jauna tika apstiprināts šafera nolikums, kas sastāvējis no 28 paragrāfiem un reglamentēja dzērienu un ēdienu iepirkšanas un lietošanas kārtību Melngalvju namā. Tika sastādīts arī melngalvju saraksts.
  • Rīgā tika veikti nocietināšanas darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja Ēriks Dālbergs (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
  • Pēc Polijas karaļa pieprasījuma, lai apstiprinātu hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku, Kuldīgā tika sākta celt Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcu.
  • Vidzemes superintendenta Hermaņa Samsona darbība no zviedru valdības puses tika pienācīgi novērtēta, viņu ieceļot muižnieku kārtā ar vārdu Samson von Himmelstierna.
  • Iepretim Mežotnes pilskalnam hercogs ierīkoja manufaktūras fabriku. Drīz ap to izveidojās vesela audēju pilsētiņa, vēlāk tika atvērta brokāta aušanas darbnīca, pēc tam gobelēnu darbnīca.
  • Līvas upe aizsērēja pavisam un Liepājas pilsēta uz ilgu laiku palika bez ostas. Holandiešu hidroceltņu meistars Adrians tika ierosinājis Līvas upes gultni iztīrīt un padziļināt, bet Pērkones upes ieteku aizbērt, lai pavasaru palu ūdeņi nodrošinātu upes pašattīrīšanos. Taču projektu noraidīja kā pārāk dārgu. Iepretim Liepājai jūrā vēlāk izbūvēja steķus, lai tur varētu piestāt kuģi. Bet hercogam bija jāatmaksā zaudējumi, ja kuģi vētras laikā palika bez enkuriem.
  • Ventspilī tika pabeigts pirmais Ventspils kuģu būvētavā taisītais kuģis (galiote "S.Jacob"). Galiotes kravas ietilpība bija 50 lasti (600 birkavi — apm. 100 tonnas).
  • Vecbaznīcas ciemā (Vecdaugavā) uz Mangaļu muižas zemes tika uzcelta Sv. Nikolaja koka baznīca (tautā saukta par Skanstes baznīcu), kurai apkārtnes zemnieki dāvināja zvanu.
  • Tika dibināta Pēterupes luteriskā draudze.
  • Dokumentos pirmo reizi minēta Apriķu baznīca, kā Apriķu muižas īpašnieka Osten-Sakena privātbaznīca.
  • Cēsu Sv. Jāņa baznīcā izcēlās ugunsgrēks.
  • Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels ieguva savā īpašumā Šēnbergu (Skaistkalni).
  • Puzenieku muiža tika atdalīta no Puzes un kļuva par Mirbahu (Mirbach) dzimtas īpašumu (līdz 1842. gadam).
  • Dāvids Rois mantoja Ramas muižu.
  • Hercogs Jēkabs savā vēstulē min, ka galiote "Fortūna" ir avarējusi iepretim Gēteborgai.
  • 17. decembris — Vēstulē Popes īpašniekiem hercogs Jēkabs paskaidroja, ka teritorijā no Platenes upītes līdz Sundacei (netālu no Usmas ezera) kuģu būvētāji ir cirtuši ozolus, bet darbus uzraudzījis mežzinis un būvētāju meistars (Albrehts Petersens) no Lībekas.
  • Domskolas konrektors Kristofs Šallers uzrakstīja darbu "Rīgas cildinājums" (Encomium Rigae totius Livoniae metropoleos celeberrimae anno 1640. 1. die Octobris versu heroico in celeberimo ejusdem urbis gymnasio publice memoriter celebratum.).
  • Ārsts Francis Murers pārcēlās uz Rīgu, kur veica Rīgas pilsētas uzmērīšanas un kartogrāfijas darbus.
  • Rīgas Domskolā tika izveidota jurisprudences profesūra, kur strādāja Johans fon Flīgelns un Joahims Rannenkampfs.
  • Zviedru militārais inženieris Georgs fon Švengels ap šo laiku sastādīja Vidzemes un Igaunijas kartes.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]