1640. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Latvijā: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Laikapstākļi: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Sportā: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643
Kino: 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643

Šajā lapā ir apkopoti 1640. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • No jauna tika apstiprināts šafera nolikums, kas sastāvējis no 28 paragrāfiem un reglamentēja dzērienu un ēdienu iepirkšanas un lietošanas kārtību Melngalvju namā. Tika sastādīts arī melngalvju saraksts.
  • Iepretim Mežotnes pilskalnam hercogs ierīkoja manufaktūras fabriku. Drīz ap to izveidojās vesela audēju pilsētiņa, vēlāk tika atvērta brokāta aušanas darbnīca, pēc tam gobelēnu darbnīca.
  • Līvas upe aizsērēja pavisam un Liepājas pilsēta uz ilgu laiku palika bez ostas. Holandiešu hidroceltņu meistars Adrians tika ierosinājis Līvas upes gultni iztīrīt un padziļināt, bet Pērkones upes ieteku aizbērt, lai pavasaru palu ūdeņi nodrošinātu upes pašattīrīšanos. Taču projektu noraidīja kā pārāk dārgu. Iepretim Liepājai jūrā vēlāk izbūvēja steķus, lai tur varētu piestāt kuģi. Bet hercogam bija jāatmaksā zaudējumi, ja kuģi vētras laikā palika bez enkuriem.
  • Vecbaznīcas ciemā (Vecdaugavā) uz Mangaļu muižas zemes tika uzcelta Sv. Nikolaja koka baznīca (tautā saukta par Skanstes baznīcu), kurai apkārtnes zemnieki dāvināja zvanu.
  • Tika dibināta Pēterupes luteriskā draudze.
  • Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels ieguva savā īpašumā Šēnbergu (Skaistkalni).
  • Puzenieku muiža tika atdalīta no Puzes un kļuva par Mirbahu (v. Mirbach) dzimtas īpašumu (līdz 1842. gadam).

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hercogs Jēkabs savā vēstulē min, ka galiote "Fortūna" ir avarējusi iepretim Gēteborgai.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17. decembris — Vēsulē Popes īpašniekiem hercogs Jēkabs paskaidroja, ka teritorijā no Platenes upītes līdz Sundacei (netālu no Usmas ezera) kuģu būvētāji ir cirtuši ozolus, bet darbus uzraudzījis mežzinis un būvētāju meistars (Albrehts Petersens) no Lībekas.


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Domskolas konrektors Kristofs Šallers uzrakstīja darbu "Rīgas cildinājums" (Encomium Rigae totius Livoniae metropoleos celeberrimae anno 1640. 1. die Octobris versu heroico in celeberimo ejusdem urbis gymnasio publice memoriter celebratum.).

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ārsts Francis Murers pārcēlās uz Rīgu, kur veica Rīgas pilsētas uzmērīšanas un kartogrāfijas darbus.
  • Rīgas Domskolā tika izveidota jurisprudences profesūra, kur strādāja Johans fon Flīgelns un Joahims Rannenkampfs.
  • Zvierdu militārais inženieris Georgs fon Švengels ap šo laiku sastādīja Vidzemes un Igaunijas kartes.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]