1640. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643 |
| Latvijā: | 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643 |
| Laikapstākļi: | 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643 |
| Sportā: | 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643 |
| Kino: | 1637 1638 1639 - 1640 - 1641 1642 1643 |
Šajā lapā ir apkopoti 1640. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes sastāvā.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Vladislavs IV Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē formāli valdīja Kristīne I Vāsa. Taču viņas mazgadības dēļ faktiski Vidzemi pārvaldīja reģents Aksels Oksenšerna.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- No jauna tika apstiprināts šafera nolikums, kas sastāvējis no 28 paragrāfiem un reglamentēja dzērienu un ēdienu iepirkšanas un lietošanas kārtību Melngalvju namā. Tika sastādīts arī melngalvju saraksts.
- Rīgā tika veikti nocietināšanas darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja Ēriks Dālbergs (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
- Pēc Polijas karaļa pieprasījuma, lai apstiprinātu hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku, Kuldīgā tika sākta celt Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcu.
- Vidzemes superintendenta Hermaņa Samsona darbība no zviedru valdības puses tika pienācīgi novērtēta, viņu ieceļot muižnieku kārtā ar vārdu Samson von Himmelstierna.
- Iepretim Mežotnes pilskalnam hercogs ierīkoja manufaktūras fabriku. Drīz ap to izveidojās vesela audēju pilsētiņa, vēlāk tika atvērta brokāta aušanas darbnīca, pēc tam gobelēnu darbnīca.
- Līvas upe aizsērēja pavisam un Liepājas pilsēta uz ilgu laiku palika bez ostas. Holandiešu hidroceltņu meistars Adrians tika ierosinājis Līvas upes gultni iztīrīt un padziļināt, bet Pērkones upes ieteku aizbērt, lai pavasaru palu ūdeņi nodrošinātu upes pašattīrīšanos. Taču projektu noraidīja kā pārāk dārgu. Iepretim Liepājai jūrā vēlāk izbūvēja steķus, lai tur varētu piestāt kuģi. Bet hercogam bija jāatmaksā zaudējumi, ja kuģi vētras laikā palika bez enkuriem.
- Ventspilī tika pabeigts pirmais Ventspils kuģu būvētavā taisītais kuģis (galiote "S.Jacob"). Galiotes kravas ietilpība bija 50 lasti (600 birkavi — apm. 100 tonnas).
- Vecbaznīcas ciemā (Vecdaugavā) uz Mangaļu muižas zemes tika uzcelta Sv. Nikolaja koka baznīca (tautā saukta par Skanstes baznīcu), kurai apkārtnes zemnieki dāvināja zvanu.
- Tika dibināta Pēterupes luteriskā draudze.
- Dokumentos pirmo reizi minēta Apriķu baznīca, kā Apriķu muižas īpašnieka Osten-Sakena privātbaznīca.
- Cēsu Sv. Jāņa baznīcā izcēlās ugunsgrēks.
- Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels ieguva savā īpašumā Šēnbergu (Skaistkalni).
- Puzenieku muiža tika atdalīta no Puzes un kļuva par Mirbahu (Mirbach) dzimtas īpašumu (līdz 1842. gadam).
- Dāvids Rois mantoja Ramas muižu.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ostu atstāja hercoga Jēkaba flotes pirmais kuģis (divmastu galiote) "Fortuna".
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Jēkabs savā vēstulē min, ka galiote "Fortūna" ir avarējusi iepretim Gēteborgai.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. decembris — Vēstulē Popes īpašniekiem hercogs Jēkabs paskaidroja, ka teritorijā no Platenes upītes līdz Sundacei (netālu no Usmas ezera) kuģu būvētāji ir cirtuši ozolus, bet darbus uzraudzījis mežzinis un būvētāju meistars (Albrehts Petersens) no Lībekas.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Domskolas konrektors Kristofs Šallers uzrakstīja darbu "Rīgas cildinājums" (Encomium Rigae totius Livoniae metropoleos celeberrimae anno 1640. 1. die Octobris versu heroico in celeberimo ejusdem urbis gymnasio publice memoriter celebratum.).
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ārsts Francis Murers pārcēlās uz Rīgu, kur veica Rīgas pilsētas uzmērīšanas un kartogrāfijas darbus.
- Rīgas Domskolā tika izveidota jurisprudences profesūra, kur strādāja Johans fon Flīgelns un Joahims Rannenkampfs.
- Zviedru militārais inženieris Georgs fon Švengels ap šo laiku sastādīja Vidzemes un Igaunijas kartes.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Henrihs Henike, Rīgas mūrniekmeistars, kopā ar Rupertu Bindenšū veica daudzus kopīgu būvdarbus — būvēja Sv. Pētera baznīcas torni, Limbažu Sv. Bērtuļa baznīcas torni, veica Rīgas rātsnama remontdarbus, u.c. (miris 1705).
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. aprīlis — Vilhelms Ketlers, otrais Kurzemes hercogs, hercoga Jēkaba Ketlera tēvs (dzimis 1574).
- Aleksandrs Hohenastenbergs–Vīgands, hercoga Frīdriha muižu pārvaldnieks un Kalnamuižas baznīcas celtniecības organizators.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Bauskas Sv. Gara baznīcas draudzes telpas solu gali. Senākais Bauskas ģerboņa attēlojums (kokgriezums).
