Gambija

Gambijas Republika
Gambijas Republika Republic of The Gambia
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Progress, Peace, Prosperity; Progress, miers, labklājība
	Himna: For The Gambia Our Homeland;
	Location of The Gambia
Galvaspilsēta	Bandžula; 13°28′N 16°36′W / 13.467°N 16.600°W
Lielākā pilsēta	Serekunda
Valsts valodas	angļu valoda
Valdība	Republika
Neatkarība	no Apvienotās Karalistes
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2005. gada aprēķins
Džini koef. (1998)	50.2 (augsts)
TAI (2007)	▲0.502 (vidējs) (155.)
Valūta	dalasi (GMD)
Laika josla	GMT
Interneta domēns	.gm
ISO 3166-1 kods	270 / GMB / GM
Tālsarunu kods	+220

Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā. Tā ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā. Gambijai ir sauszemes robeža vienīgi ar Senegālu. Tā atrodas abpus Gambijas upei. Tikai rietumos tai ir pieeja pie Atlantijas okeāna. 1965. gada 18. februārī Gambija ieguva neatkarību no Britu impērijas un kļuva par Nāciju sadraudzības locekli. Tās galvaspilsēta ir Bandžula, bet lielākā pilsēta ir Serekunda. Gambijā ir liberāla, uz brīvā tirgus balstīta ekonomika. Galvenie ienākumu avoti ir lauksaimniecība (zemesriekstu eksports). Attīstās tūrisma industrija.

Vēsture

Senie laiki

Atrastie arheoloģiskie artefakti (kapulaukos ir atrasti akmens cirvji, māla podi, dzelzs šķēpi, vara aproces) norāda, ka pirmie cilvēki Gambijas upes krastos dzīvojuši jau aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras.^[1] Pirmās rakstiskās liecības par Gambiju ir sniedzis kartāgiešu ceļotājs un pētnieks Hanno, kurš, iespējams sasniedzis Gambijas upes deltu sestajā vai piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras. 3. gadsimtā Gambijas upes reģions tika iekļauts vergu tidzniecības tīklā. No 5.līdz 8. gadsimtam lielāko Senegambijas teritoriju apdzīvoja serahulu ciltis. Viņu pēcnācēji mūsdienās sastāda aptuveni 9 % no visiem valsts iedzīvotājiem.^[2]

Austrumu Gambija bija vairāku lielu Rietumāfrikas impēriju daļa, kuras piedzīvoja uzplaukumu sākot ar 300. gadu. Relatīva politiskā stabilitāte ļāva iedzīvotājiem nodarboties ar tirdzniecību un brīvi pārvietoties cauri reģionam. Pēc arābu iekarojumiem Ziemeļāfrikā 8. gadsimta sākumā Ganas impērijas teritorijā izplatijās islāms. Ap 750. gadu Gambijas upes ziemeļu krastā tika uzstādīti akmens stabi, no kuriem lielākais ir 2,6 metrus augsts un sver 10 tonnas. Akmeņi ir kā zīmes, kuras norāda Ganas impērijas karaļu un līderu kapa vietas. 9. gadsimtā tādā pašā veidā tika apgabāti daži musulmaņu valdnieki un šie izveidotie akmeņu apļi tika uzskatīti par svētiem.^[1]

Šajā laikā spēcīgas karalistes izveidojās no ģimenēm un klaniem, piemēram, kā volofi, mandingi un fulbi, veidojot lielus sociālus un polistiskus veidojumus. Nelielas mandingu grupas apmetās Gambijas teritorijā no 12. līdz 13. gadsimtam, bet Mandingu impērija ar centru mūsdienu Mali dominēja reģionā līdz 14. gadsimtam.

Kolonizēšana

Pirmie eiropieši ieradās Gambijā 1455. gadā, un tie bija portugāļu jūrasbraucēji Luizs de Kadamosts un Antonioti Usodimare, kuru virzīšanos augšup pa upi apturēja naidīgi noskaņoti vietējie iedzīvotāji. 1456. gadā viņi atgriezās un veica 32 km garu kuģojumu augšup pa Gambijas upi. Viņi noenkurojās pie salas, kuru nosauca par Svēto Andreja salu. Šāds nosaukums tai ir dots par godu jūrniekam, kurš bija gājis bojā un tur apglabāts.^[2] Vēlāk šī sala tika pārsaukta par Džeimsa salu. Lai gan portugāļi neizveidoja pastāvīgu apmetni, viņu rokās 16. gadsimtā atradās tirdzniecības monopols Rietumāfrikas piekrastē.^[3]

1587. gadā angļi uzsāka tirdzniecību ar šo reģionu, kad Portugāles troņmantinieks Antoniu pārdeva angļiem ekskluzīvas tiesības tirgoties pie Gambijas upes. 1621. gadā viens no tirgoņiem, Ričards Džobsons, aprakstīja mednieku-vācēju cilti fulbus un to attiecības ar kaimiņcilti mandingiem. No 1651. līdz 1661. gadam Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba vadīšanas laikā pārvaldīja Svēto Andreja salu, kas atradās Gambijas upes grīvā. Šajā salā tika izveidots tirdzniecības punkts un uzbūvēts forts. No 1661. uz 1664. gadu uz salas valdīja holandieši.^{[nepieciešama atsauce]} 1664. gadā šo salu pārņēma Anglija, pārsaucot par Džeimsa salu (James ir vārda Jēkabs angliskā versija). 1695. gadā salu iekaroja franči, 1697. gadā to atkal pārņēma angļi, bet 1702. gadā — franči. Šajā laika posmā forts tika izpostīts un uzbūvēts no jauna vairākas reizes. 1765. gadā fortu atkal pārņēma angļi, bet pēc 1779. gada tas vairs netika izmantots. 1816. gadā briti izveidoja tirdzniecības apmetni tagadējās Bandžulas vietā. 1889. gadā, vienojoties ar frančiem, tika noteiktas mūsdienu Gambijas robežas un tā kļuva par britu koloniju.

Neatkarība

1965. gadā Gambija ieguva neatkarību un kļuva par Britu Sadraudzības dalībvalsti. 1970. gadā Gambija kļuva par republiku. Par valsts prezidentu kļuva Dauda Džavara, kura vadītā Tautas progresīvā partija uzvarēja visās parlamenta vēlēšanās līdz pat 1992. gadam. 1994. gada jūlijā Nacionālās armijas virsnieku grupa leitnanta Jaijas Džames vadībā veica valsts apvērsumu. 1996. gadā Džame tika ievēlēts par valsts prezidentu. 2013. gada 3. oktobrī Gambija izstājās no Britu Sadraudzības. 2015. gada 11. decembrī Gambijas prezidents Jahja Džamehs pasludināja Gambiju par Islāma republiku.^[4] 2017. gadā jaunievēlētais prezidents Adama Berovs izņēma no valsts nosaukuma Islāma daļu.

Administratīvais iedalījums

Gambija ir iedalīta 5 administratīvajos reģionos un 1 pilsētā:

Lejtece (Mansa Konko)
Centrālā upes daļa (Janjanbureh)
Ziemeļkrasts (Kerewan)
Augštece (Basse)
Rietumi (Brikama)

Valsts galvaspilsēta Bandžula ir atsevišķa administratīva vienība.

Šīs daļas ir sadalītas 43 distriktos. No tiem Kanifinga un Kombo/Sentmērija (kurā atrodas arī viena no valsts lielākajām pilsētām — Brikama) faktiski ir Bandžulas aglomerācijas daļa.

Lielākā pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā ir Serekunda.

Ģeogrāfija un klimats

Gambija ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā. Tā aizņem šauru joslu abpus Gambijas upei. Lielākais platums tai ir 48 km. Gambijai ir 80 km gara Atlantijas okeāna krasta līniju rietumos, bet no pārējām malām to aptver Senegāla. Tās sauszemes teritorija ir 11 300 km², no kuriem 1300 km² ir ūdens. Valsts sauszemes robežas garums tai ir 749 km.

Valsts virsma ir līdzena, augstākas punkts — Sarkanais Akmens atrodas tikai 53 m virs jūras līmeņa. Garākā upe valstī ir Gambija.

Gambijas lielākie dabas resursi ir zivis un zemesrieksti. Tā atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Valstij ir raksturīgas karstas, lietainas vasaras un nedaudz vēsākas un sausākas ziemas. Pēdējo 30 gadu laikā nokrišņu daudzums ir samazinājies par 30%. Pamazām lietus meži pārvēršas tuksnešos, un valsti apdraud slimības.

Ekonomika

Gambijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 20% no IKP, šis rādītājs bija desmitais augstākais no visām valstīm.^[5]

Iedzīvotāji

Pēc 2013. gada tautas skaitīšanas datiem Gambijā bija 1 882 450 iedzīvotāju. Summārais dzimstības koeficients bija 3,98. Gambijā ir straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Tautas skaitīšanas Gambijā notiek ik pēc 10 gadiem un kopš pirmās skaitīšanas 1963. gadā iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par 43,2% katrus 10 gadus.

Gambijā runā šādās valodās: mandinka, volofu, fula, džola, sarahule, serere, mandžango, krio (Sjerraleones angļu pidžinvaloda) un angļu valodās.

90% Gambijas iedzīvotāju ir musulmaņi, bet 8% kristieši.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Encyclopedia of Nations. «History of The Gambia» (angliski). Skatīts: 28-02-2008.
↑ ^2,0 ^2,1 «History of The Gambia» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. maijā. Skatīts: 18-05-2008.
↑ «History of The Gambia» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 24-05-2008.
↑ http://www.delfi.lv/news/arzemes/gambija-pasludinata-par-islama-republiku.d?id=46830979
↑ «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Skatīt arī

Kurzemes hercogistes kolonijas

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gambija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[history-1] 1,0 ^1,1 Encyclopedia of Nations. «History of The Gambia» (angliski). Skatīts: 28-02-2008.

[history2-2] 2,0 ^2,1 «History of The Gambia» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. maijā. Skatīts: 18-05-2008.

[history3-3] «History of The Gambia» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 24-05-2008.

[4] ttp://www.delfi.lv/news/arzemes/gambija-pasludinata-par-islama-republiku.d?id=46830979

[5] «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]