Baltā muiža — Vikipēdija

Baltā muiža (vācu: Weissenhof), arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17. gadsimtā. Muižā atradās koka vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un mezonīnu, tās apkārtnē bija ierīkots ainavu parks ar dzimtas kapenēm. Mūsdienu Baltā iela ir izveidojusies no Baltās muižas parka galvenās alejas. Muižas ēka atradās tagadējās Spilves ielas un Lidoņu ielas apbūvē un mūsdienās tās atrašanās vietu atrast ir gandrīz neiespējami.^[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižiņa izveidojusies 17. gadsimtā Zviedru Vidzemes Daugavgrīvas draudzes novadā uz Krēmera muižas zemes. 1767. gadā muižas īpašnieks bija Rīgas muitas vecākais inspektors, vēlāk valsts padomnieks, Pēterburgas un Rīgas kamerālvalžu loceklis Hermanis Dāls (Dahl). No Dāla muižu mantoja viņa māsas znots Rīgas muitas vecākais inspektors Hermanis Frīdrihs Mellers (Möller). Teritorijā starp Spilves un Lidoņu ielām 19. gadsimta 30. gados atradās ar mežu apaudzis paugurs — Ozolkalns, kurās atradās Baltās muižas īpašnieku kapenes.

19. gadsimta vidū Baltās muižas nomnieks bija agronoms Aleksandrs Rēze. 1860. gada 30. augustā viņa mājā norisinājās Pārdaugavas jaunlatviešu apspriede ar Bernhardu Dīriķi un no Pēterburgas atbraukušo Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas ierēdni Krišjāni Valdemāru par Latviešu rakstniecības biedrības dibināšanu Latviešu literārās biedrības parauga.^[2] 20. gadsimta sākumā muiža piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam.^[3]

1925. gadā uz neapbūvētajām Baltās muižas zemēm ierīkoja ģimenes dārziņu koloniju "Baltā I" un "Baltā II". 1944. gadā, pilsētai tuvojoties sarkanarmijai, muižas īpašnieks E. Unifers kungu māju nodedzināja un devās līdzi vācu armijas daļām uz Vāciju.^[4]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Pilis un muižas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 12. janvārī.
↑ ambermarks.com
↑ BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital^{[novecojusi saite]}
↑ Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4

s d l Latvijas muižu pilis un kungu mājas

Kurzemes muižu kungu mājas	Aizdzires Aizputes Aizupes Almāles Ārlavas Balgales Blīdenes Briņķpedvāles Cīravas Dursupes Dundagas Ēdoles Embūtes Firkspedvāles Galtenes Kabiles Kalnmuižas Kazdangas Laidu Lielbātas Lielvirbu Mazvirbu Nogales Nurmuižas Padures Paplakas Pelču Pilsblīdenes Popervāles Popes Priekules Puzes Reģu Remtes Reņģes ̽Rudbāržu Rinkules Rūmenes Sasmakas Skrundas Spāres Snēpeles Stendes Tāšu-Padures Ugāles Valdeķu Valgales Veģu Zemītes Zlēku

Latgales muižu kungu mājas	Adamovas Anspoku Arendoles Balvu Bērzgales Bonifacovas Felicianovas Finfa Hoftenbergas Jasmuiža Juzefovas Kameņecas Krāslavas Krustpils Līksnas Lūznavas Malnavas Marinzejas Pelēču Preiļu Pušas Riebiņu Ruskulavas Salnavas Šķilbēnu Varakļānu Viļakas Viļānu Zaļmuiža

Sēlijas muižu kungu mājas	Asares Ābeļu Baltmuižas Bebrenes Bruņenes Eķengrāves Ērberģes Gārsenes Ilgas Janopoles Jaunbornes Kalkūnes Kazimirišķu Kazimirvāles Lasenbekas Lašu Lielbornes Lielmēmeles Lielzalves Neretas Pilskalnes Prodes Sventes Šēnheidas Tabores Vārenbrokas Vecmēmeles Vecsalienas Zasas

Vidzemes muižu kungu mājas	Ainažu Allažu Alsviķu Alūksnes Apes Augulienas Aumeisteru Āsteres Baltā (Baldone) Bauņu Beļavas Biksēres Biržu (Madonas) Bīriņu Blomes Blomes (Kullsdorf) Brantu Briņģu Burtnieku Carnikavas Cesvaines Cēsu Cirstu Dikļu Drabešu Dzelzavas Dzērbenes Ērgļu Ērmaņu Gaujienas Igates Ikšķiles Ilzenes Jāņmuiža Jaunalūksnes Jaungulbenes Jaunkrimuldas Jumurdas Kārļumuižas Karpa (Korfa) Karvas Katvaru Kokneses Kokmuižas Krimuldas Ķipēnu Ķirbižu Lielstraupes Lielvārdes Liepas Liepupes Lizuma Loberģu Lodes Mālpils Mārcienas Mercendarbes Naglenes Mēru Nēķenu Nurmižu Odzienas Ogres Ozolmuižas Pavasara Rembates Rēzakas Ropažu Ruckas Rūjienas Sējas Siguldas Skangaļu Skrīveru Smiltenes Spāres Stāmerienas Startu Stukmaņu Suntažu Šķirstiņu Trapenes (Bormaņu) Tūjas Turaidas Ungurmuiža Ungurpils Valmiermuižas Valtenberģu Vecannas Vecates Vecbebru Vecgulbenes (Baltā un Sarkanā pils) Veckalsnavas Veckārķu Vecpiebalgas Veismaņu Vestienas Vidrižu Vilzēnu Virķēnu Zaķumuižas Zvārtavas Zvārtes

Rīgas muižiņas	Altonas Annasmuiža Anniņmuiža Atgāzenes Audēju Baltā Beķermuiža Belvijas Bieriņu Bišumuiža Bloka Blieķu Bolderājas Bonaventuras Borherta Brekšu Budas Buļļu Cukerbekera Dammes Dreiliņa Dreiliņmuiža Ēbeļmuiža Esena (Lielā) Guberņas Grāvenheides Grāves Hapaka Hāmaņa Hartmaņa Heija Helēnes Hermeliņa Juglas Kleistu Kokes Krēmera Kronmaņa Krusta Lofelta Lucavsalas Mangaļmuiža Mazjumpravas Mīlgrāvja Monrepo Muižeļu Nordeķu Oldenburga Ozolkalna (Arķireja) Rāmavas Ruberta Salas Strazdumuiža Sužu Šarlotes Šeimaņu Šreienbušas Šulca Švarcmuiža Ulbrokas Vaivada Vāgnera Volera Volfšmita Zasumuiža Zolitūdes Zorgenfreijas

Zemgales muižu kungu mājas	Abgunstes Annas Berķenes Bēnes Bērzes Bīlastu Bikstu Blankenfeldes Bornsmindes Brizules Bruknas Brūnu Durbes Elejas Garozas Grāvendāles Jaunauces Jaunmoku Jaunpils Kaucmindes Kreijas Kroņvircavas Kukšu Lielauces Lielsesavas Lielvircavas Lindes Lustes Līvbērzes Mazmežotnes Mežmuižas Mežotnes Ozolmuiža Rundāles Svētes Svitenes Staļģenes Šlokenbekas Tetelmindes Upes Valdekas Vecauces Villa Medem Vilces Virkus Zaļā muiža Zentenes

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā muiža

Koordinātas: 56°58′22″N 24°03′49″E / 56.97278°N 24.06361°E / 56.97278; 24.06361