1909. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1906 1907 1908 - 1909 - 1910 1911 1912 |
Latvijā: | 1906 1907 1908 - 1909 - 1910 1911 1912 |
Laikapstākļi: | 1906 1907 1908 - 1909 - 1910 1911 1912 |
Sportā: | 1906 1907 1908 - 1909 - 1910 1911 1912 |
Kino: | 1906 1907 1908 - 1909 - 1910 1911 1912 |
Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. februāris — Rīgā notika pirmā zināmā hokeja spēlē Latvijā.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. marts — Krišjānis Barons pārcēlās uz "Burnieku māju".
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. jūnijs — Rīgā no Russo-Balt rūpnīcas vārtiem izbrauca pirmais automobilis.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14.—18. jūlijs — notika Rīgas rallijs, pārbrauciens Sanktpēterburga—Rīga—Sanktpēterburga.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. oktobris — atklāts sporta biedrības "Marss" velotreks.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. decembris — Vilhelmam Ostvaldam tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā par katalīzes procesu un ķīmisko reakciju ātrumu fundamentālajiem pētījumiem.
- 26. decembris — Raiņa lugas "Zelta zirgs" pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- izdota "Latvju Dainu" 3.sējuma 3. daļa.
- Salacgrīvā pār Salacu un Strenčos pār Gauju uzbūvēti vieni no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem Latvijā.
- Sākta Dzelzceļa tilta būvniecība pār Daugavu Rīgā.
- Rīgā, Hanzas ielā atklāta ugunsdzēsēju depo ēka.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. februāris — Teodors Tomsons, latviešu dzejnieks (miris 1988. gadā)
- 10. februāris — Austra Skujiņa, latviešu dzejniece (mirusi 1932. gadā)
- 26. februāris — Oļģerts Ābelīte, latviešu grafiķis (miris 1972. gadā)
- 9. marts — Pēteris Dambergs, lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs (miris 1987. gadā)
- 25. aprīlis — Jūlijs Viļumainis, latviešu gleznotājs (miris 1981. gadā)
- 30. aprīlis — Konstantīns Raudive, latviešu filozofs, parapsihologs (miris 1974. gadā)
- 25. maijs (j.s., pēc v.s 12. maijā) — Igors Činnovs ( Игорь Чиннов), krievu dzejnieks (miris 1996. gadā)
- 6. jūnijs — Jesaja Berlins (Isaiah Berlin), Latvijā dzimis angļu filozofs (miris 1997. gadā)
- 1. jūlijs — Staņislavs Kreics, latviešu gleznotājs (miris 1992. gadā)
- 18. septembris — Alfrēds Porietis, latviešu virsnieks, mežkopis (miris 2009. gadā)
- 6. oktobris — Fricis Rokpelnis, latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1969. gadā)
- 7. oktobris — Ēriks Pētersons, Latvijas futbolists un hokejists (miris 1987. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. janvāris — Jūlijs Feders, latviešu gleznotājs, ainavists (dzimis 1838. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Dzīvojamā ēka "Kaķu nams" (arhitekts Frīdrihs Šefels).
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |