1967. gads Latvijā

Pasaulē:	1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970
Latvijā:	1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970
Laikapstākļi:	1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970
Sportā:	1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970
Kino:	1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970

Šajā lapā ir apkopoti 1967 gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Maijs

• 28. maijs — Latvijas dzelzceļā sāka ekspluatēt pirmo firmas ER2 elektrovilcienu "Dzintars" (apelsīnu — dzintara krāsā) un "Jūrmala" (dzelteni — zilā krāsā).

Septembris

Rīgas vagonbūves rūpnīca sērijveidā sāka ražot dīzeļvilcienus DR1.

• 27. septembris — arheoloģiskajos izrakumos Aizkrauklē un Daugmalē tika atrasti kaula priekšmeti, kas līdzinās slidām. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Latvijā slidošana jau bija pazīstama laika posmā no 10.—12. gadsimtam. Pirmās ātrslidošanas sacensības Latvijā notika 19. gadsimta 90. gados Rīgā un Jelgavā.

Oktobris

• 18. oktobris:
  • Ļoti spēcīgā vētrā Latvijas mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku.
  • Austrālijā, Adelaidā tika dibināta Austrālijas Baltiešu padome, kas bija latviešu trimdinieku organizācija šajā valstī. 1968. gadā pēc padomes ierosinājuma Austrālijas Federālais parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstu neatkarības atbalstīšanu.
• 31. oktobris — netālu no Salaspils, vietā, kur laikā no 1941. līdz 1944. gadam atradās koncentrācijas nometne, tiek atklāts Salaspils memoriālais ansamblis fašistiskā terora upuru piemiņai.

Novembris

• 7. novembris — notika Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un Padomju valsts pastāvēšanas 50. gadadienas svinības.
• 16. novembris — pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Streiča filma "Kapteiņa Enriko pulkstenis".

Decembris

• 5. decembris — Vidzemes šosejas 40. kilometrā tika atvērts restorāns "Sēnīte".
• 30. decembris — pie Liepājas lidlauka nokrita lidmašīna An-24, bojā gāja 44 cilvēki, dzīvi palika septiņi, no tiem divi ļoti smagā stāvoklī.

Nezināms datums

• Sāka regulāras stereofoniskas radiopārraides.
• Tika sāktas Rīgas ultraīsviļņu raidītāja stereofoniskās radiopārraides.
• Pirmie Rīgas rūpniecības ražojumi tika atestēti ar Valsts kvalitātes zīmi.

Kultūra

Mākslas filmas

• "Elpojiet dziļi" (režisors Rolands Kalniņš)
• "Cīruļi atlido pirmie" (režisors M. Rudzītis)
• "Kad lietus un vēji sitas logā" (režisors Aloizs Brenčs)
• "Cielaviņas armija atkal cīnās" (režisors Aleksandrs Leimanis)

Dokumentālās filmas

• "235 000 000" (režisors Uldis Brauns, Laima Žurgina, Biruta Veldre)
• "Bez leģendām" (režisors Aloizs Brenčs)
• "Pie senča" (režisors Ansis Bērziņš)
• "Pusstunda Latvijā" (režisors Zigurds Zariņš)

Dzimuši

• 2. februāris — Artūrs Irbe, hokeja vārtsargs
• 24. februāris — Gundars Bojārs, politiķis un uzņēmējs
• 16. marts — Aleksandrs Kerčs, hokeja uzbrucējs
• 29. marts — Ainars Bagatskis, basketbolists un treneris
• 3. maijs — Artis Kampars, politiķis
• 22. maijs — Gundars Vētra, basketbolists un treneris
• 5. jūnijs — Valdis Pelšs (Валдис Пельш), latviešu izcelsmes Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs, mūziķis un aktieris
• 21. jūnijs — Jānis Bordāns, advokāts un politiķis
• 31. augusts — Vasilijs Meļņiks, uzņēmējs un politiķis
• 3. septembris — Edgars Zalāns, politiķis
• 5. decembris — Viesturs Meijers, šahists (miris 2024. gadā)
• 6. septembris — Guntis Valneris, dambretists
• 23. decembris — Ainars Latkovskis, politiķis
• 24. decembris — Edgars Kots, LTV ģenerāldirektors

Miruši

• 11. janvāris — Vilhelms Munters, diplomāts (1898)
• 1. februāris — Jūlijs Arājs, jurists, politiķis (1884)
• 24. marts — Marks Lavri (מרק לברי), komponists, diriģents (1903)
• 21. jūlijs — Eižens Laube, arhitekts (1880)
• 2. augusts — Ādolfs Ābele, komponists (1889)
• 9. augusts — Kārlis Oskars Kundziņš, teologs (dzimis 1883. gadā)

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats