2003. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2003. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,3 °C +7,1 °C
Minimālā - −26,3 °C
Maksimālā +33,7 °C +33,7 °C
Nokrišņi
Gadā Rīga: 611,0 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2003. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skandināvijas pussala.
2003. gada 19. februārī.

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. marts — beidzās mēnesi ilgušais "sausums", kad lielā daļā Latvijas netika novēroti nekādi nokrišņi.
  • 27. martsRīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +14,8 °C.
  • 29. marts — Latvijā valdīja saulains un silts laiks. Šī bija arī siltākā marta diena galvaspilsētā. Pēcpusdien maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,0 °C.
  • 30. marts — saulaina, nedaudz dūmakaina, silta bet vējaina diena Rīgā. Gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,5 °C un pūta brāzmains dienvidrietumu vējš.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. aprīlis — Zemgalē bija vērojams slapjš sniegs kopā ar pērkona negaisu.[2]
  • 5.6. aprīlisCiklons, kas no Zviedrijas ziemeļiem sasniedza Latviju, atnesa sniega vētru. Ventspilī vēja ātrums brāzmās sasniedza 31 m/s, Rīgā — 17 m/s. Spēcīgākais vējš un nokrišņi bija vērojami Kurzemē.
  • 10. aprīlis — naktī Rīgā uzsniga sniega sega. Maksimālais sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 8 centimetrus. 13. aprīlī tā jau bija nokususi.
  • 19.21. aprīlis — virs visas Latvijas teritorijas saglabājās pilnīgi skaidrs laiks. Gaisa temperatūra 20. aprīļa pēcpusdienā Rīgā pakāpās līdz +17,3 grādiem.
  • 21. aprīlis — Baltijas valstīs valdīja pārsvarā skaidrs un saulains laiks. Ledus bija saglabājies Rīgas Jūras līča centrālajā un rietumu daļā. Piekrastē peldēja lieli ledus gabali.
  • 22. aprīlis — Latvijā pārsvarā valdīja skaidrs laiks. Vairāk mākoņu bija tikai valsts austrumu rajonos. Šī bija arī siltākā diena aprīlī. Rīgā gaiss iesila līdz +18,9 °C.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. maijsRīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +28,6 °C.
  • 26. maijs — gandrīz visā Latvijā tika novērots pirmais pērkona negaiss. Durbes novadā plosījās spēcīgs virpuļviesulis, kuru pavadījis arī spēcīgs lietus un krusa — krituši ledus gabali aptuveni divu centimetru diametrā. Vētra nodarīja lielus postījumus.[3] Galvaspilsētu negaiss sasniedza vēlā pēcpusdienā. Rīgas ziemeļu daļā negaiss atnāca ap plkst. 19:00. Iepriekš tika novērota vēja pastiprināšanās.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas centrs, Lielā iela. 2003. gada 23. jūlijs.
  • 14. jūlijs — pēcpusdienā Vidzemē un valsts vidienē izveidojās vairāki negaisi, kas virzījās rietumu virzienā. Spēcīgākais negaiss ap astoņiem vakarā tika novērots Vidzemes rietumu daļā. Pievakarē pērkona negaiss tika novērots arī galvaspilsētā.
  • 15. jūlijs4. augusts — tika novērots ilgstošs gaisa temperatūras paaugstināšanās periods, kurā +30 °C robeža tika pārsniegta 9 dienas, bet +28 °C robeža pat 19 dienas.
  • 16.17. jūlijsLatvijā valdīja karsts un sutīgs laiks. Daudzviet temperatūra sasniedza +30, +31 °C.
  • 16. jūlijs — pēcpusdienā lokāls pērkona negaiss izveidojās valsts vidienē un virzījās ZRR virzienā. Pievakarē pērkonā negaisi virzījās gar Kurzemes pierobežu.
  • 17. jūlijs — pēcpusdienā lokāls negaiss tika novērots Liepājas apkārtnē. Vakarā negaisi izveidojās Lietuvā, bet Latvijas teritoriju nesasniedza.
  • 19. jūlijs — ap sešiem vakarā Kurzemes rietumu daļā izveidojās stacionārs pērkona negaiss.
  • 20. jūlijs — pēcpusdienā Kurzemes vidienē un ziemeļu daļā veidojās mazkustīgi pērkona negaisi. Vēlāk, ap septiņiem vakarā, mazkustīgs negaiss izveidojās Pierīgā, uz ziemeļaustrumiem no pilsētas.
  • 21. jūlijs — pēcpusdienā veidojās negaisi valsts ziemeļos, Valkas, vēlāk Valmieras apkārtnē, kas virzijās ziemeļaustrumu virzienā.
  • 23. jūlijs — naktī Latvijas vidienē, bet dienas pirmajā pusē Vidzemē un Latgalē tika novērots vidēji stiprs negaiss.[4][5] Divos dienā negaiss sāka veidoties Smiltenes apkārtnē, kas ievirzoties Igaunijā, eksplodēja un skāra Igaunijas dienvidaustrumu reģionus. Piecos vakarā spēcīgs negaiss piemeklēja valsts galējos austrumus, tostarp Zilupes apkārtni.
  • 28. jūlijs1. augusts — piecas dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +30 grādus.
  • 31. jūlijs — karstākā diena Latvijā 2003. gadā — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +33,7 °C.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. augusts — naktī Rīgā tika novērots pērkona negaiss.
  • 26. augusts — daudzviet valstī bija tikai +11, +14 grādi.
  • 27. augusts — aktīva ciklona darbības rezultātā, pēcpusdienā tika novērota vēja pastiprināšanās līdz 20 m/s. Latvijas rietumos — Liepājā vēja ātrums palielinājās līdz 32 m/s. Pilsētā tika nogāzti daudzi koki. Kurzemes pusē daudzviet bija elektroenerģijas padeves pārtraukumi.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. septembris — gaisa temperatūra Vidzemes augstienē dienas vidū bija tikai +7 grādi, valsts lielākajā daļā nebija siltāks par +12 grādiem.
  • 3. septembris — rītā gaisa temperatūra daudzviet Kurzemē un Vidzemē noslīdēja nedaudz zem nulles.
  • 5. septembris — beidzās 18 dienu ilgs lietainu dienu periods. Šajā periodā krietni cieta labības audzētāji visā Latvijā.
  • 21. septembris — negaidīti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza +20, +23 grādus un vakarā bija vērojami diezgan spēcīgi negaisi.
  • 23. septembris — maksimālā gaisa temperatūra Bauskā sasniedza +24,1 grādu un tika uzstādīts šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 611,0 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[8]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−26,3 °C
6. janvāris
+4,5 °C
14. janvāris
−4,8 °C
−1,3
Februāris
−17,7 °C
16. februāris
+5,6 °C
21. februāris
−5,0 °C
−1,6
Marts
−10,4 °C
3. marts
+15,4 °C
28. marts
+0,8 °C
+0,7
Aprīlis
−5,5 °C
1. aprīlis
+18,9 °C
22. aprīlis
+4,2 °C
−0,8
Maijs
+1,3 °C
5. maijs
+28,6 °C
25. maijs
+12,9 °C
+1,3
Jūnijs
+5,8 °C
16. jūnijs
+29,6 °C
5. jūnijs
+15,2 °C
−0,1
Jūlijs
+12,3 °C
1. jūlijs
+33,7 °C
31. jūlijs
+21,6 °C
+4,4
Augusts
+8,5 °C
29. augusts
+30,6 °C
1. augusts
+17,4 °C
+0,9
Septembris
+3,0 °C
25. septembris
+23,1 °C
23. septembris
+13,2 °C
+1,3
Oktobris
−5,3 °C
23. oktobris
+15,1 °C
5. oktobris
+5,0 °C
−2,1
Novembris
−5,5 °C
14. novembris
+10,1 °C
4. novembris
+3,5 °C
+1,2
Decembris
−7,6 °C
24. decembris
+6,8 °C
19. decembris
+1,4 °C
+2,9
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
19,6 mm
3,6
7,1
8,9
6,9 mm
28. janvāris
11,0 mm
10,2
0,8
0,0
3,1 mm
4. 7. februāris
8,1 mm
0,0
7,1
1,0
7,1 mm
12. marts
54,6 mm
22,4
23,1
9,1
10,4 mm
10. aprīlis
51,9 mm
19,3
11,5
21,1
16,0 mm
26. maijs
33,7 mm
0,8
29,8
3,1
17,0 mm
20. jūnijs
38,5 mm
16,1
19,1
3,3
9,9 mm
20. jūlijs
118,5 mm
12,2
39,1
67,2
15,0 mm
20. augusts
40,6 mm
10,2
14,9
15,5
14,0 mm
22. septembris
113,1 mm
31,5
51,7
29,9
21,1 mm
13. oktobris
70,7 mm
19,1
22,1
29,5
8,9 mm
2. 19. novembris
50,7 mm
5,6
32,3
12,8
10,9 mm
15. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]