2008. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2008. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +7,7 °C +8,1 °C
Minimālā −21,0 °C −14,7 °C
Maksimālā +31,6 °C +28,5 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 744 mm
Rīga: 632,8 mm
Mēnesī Rīga: 121,8 mm (augusts)
Dekādē Rīga: 80,8 (augusts)
Diennaktī Latvija: 87,6 mm (28. jūnijs)
Rīga: 34,0 mm (25. augusts)
Sniega sega 60 cm (Alūksne)
Vējš
Vēja brāzmas 31 m/s (Pāvilosta)
31 m/s (Ventspils)
30 m/s (Ventspils)
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2008. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,7 °C (1,7 grādus virs normas) 2008. gads ir bijis otrais vissiltākais gads Latvijā pēdējo 85 gadu laikā. Nokrišņu daudzuma ziņā 2008. gadu var novērtēt kā pietiekami mitru. Ar gada nokrišņu daudzumu 744 mm (112% no normas) 2008. gads ir ierindojies vismitrākogadu Latvijā pēdējos 85 gados otrā desmita vidū. 2008. gadā siltāks un mitrāks par normu laiks bija visās gada sezonās. Ziemā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 4,8 grādiem, bet nokrišņu daudzums sasniedza 118% no normas, pavasarī šie rādītāji bija 1,8 °C un 114%, vasarā — 0,4 °C un 116%, rudenī — 1,0 °C un 104%.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007./2008. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija otrā siltākā ziema Latvijā. Pēc tajā laikā darbojošos staciju datiem vēl par pāris grāda desmitdaļām siltāka bija tikai 1924./1925. gadu ziema. Ziemai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +1,4 °C 2007. gadu noslēdzošais mēnesis bija sestais siltākais, tam sekojošais 2008. gada janvāris — 15. siltākais, bet 2008. gada februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +1,7 grādi ierindojās siltāko februāru trešajā vietā. Ziemā gaisa temperatūra visaugstāk — līdz pavisam pavasarīgiem +9,8 grādiem — pakāpās 2008. gada 29. janvārī Bauskā un 22. februārī Rīgā. Tomēr ziema ir gadalaiks, kad temperatūra gada gaitā noslīd viszemāk. Tā arī visā 2008. gadā visaukstākā diennakts kopumā Latvijā bija 4. janvāris ar diennakts vidējo gaisa temperatūru −12,4 °C. Viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā diennaktī tika reģistrēta Rēzeknē: −15,5 °C. Gada viszemākā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija 5. janvārī Madonā: −21,0 °C.

2008. gada pavasaris atnāca ar mērenu siltumu martā un sesto siltāko pēdējos 85 gados aprīli.

Savukārt 2008. gada vasarā temperatūra turējās tuvu normai, visaugstāk pakāpjoties jūlijā un augustā. 17. augusts ar diennakts vidējo gaisa temperatūru +21,0 °C bija 2008. gada vissiltākā diennakts kopumā Latvijā. Visaugstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra šai diennaktī tika reģistrēta Rēzeknē: +23,5 °C. Maksimālā gaisa temperatūra visaugstāk pakāpās 16. augustā Daugavpilī: +31,6 °C. 2008. gada visaugstākās gaisa temperatūras ir tuvākas absolūti maksimālajām: visaugstākajai diennakts vidējai gaisa temperatūrai: +29,6 grādi, kas ir reģistrēta 1939. gada 6. augustā Liepājā, un visaugstākajai absolūti maksimālajai gaisa temperatūrai: +36,4 °C (1943. gada 4. augustā Daugavpilī).

Lai gan jūnijā un jūlijā nokrišņu daudzums kopumā bija zemāks par normu, atsevišķās dienās tika novērotas stipras lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu. 28. jūnijā Gaiziņkalnā nolija 87,6 mm nokrišņu, kas ir vairāk kā visa mēneša nokrišņu norma. Tas bija vislielākais diennakts nokrišņu daudzums kādā vietā Latvijā visā 2008. gadā. Intensīvi daudzviet Latvijā lija arī 14. jūlijā — Kolkā, Mērsragā, Alūksnē un Gulbenes rajona Velēnā šai dienā nolija ap 50—60% no mēneša nokrišņu normas. Vietām no vareniem gubu—lietus mākoņiem šai dienā zemi sasniedza arī neparasti lieli krusas graudi. Latvijas lielākajā daļā daudz lija arī augustā. Kopumā Latvijā tas bija ceturtais ar nokrišņiem visbagātākais vasaru noslēdzošais mēnesis. Ainažos, Alūksnē un Kolkā mēneša nokrišņu daudzums bija tuvu ilggadīgajā periodā šajās vietās novērotajam vislielākajam augusta nokrišņu daudzumam, bet Pāvilostā tik daudz nokrišņu augustā tika novērots pirmoreiz.

2008. gada rudens pirmajā mēnesī gaisa temperatūra bija nedaudz zem normas. Turpmāk līdz gada beigām atkal dominēja siltums un oktobris bija devītais vissiltākais rudens vidus mēnesis pēdējos 85 gados. Nokrišņu daudzuma svārstības turpinājās arī rudenī. Lai gan 2008. gada septembris kopumā bija ceturtais vissausākais rudens pirmais mēnesis, 8. septembra rītā Vidusjūras ciklons pār Kurzemi, Vidzemi un arī Rīgu "nogāza" 0,5—1 dekādes nokrišņu normai līdzvērtīgu lietus daudzumu. Tika pārpludinātas ielas, daudzviet uz vairākām stundām apstājās transporta kustība. 2008. gada oktobris bija mitrāko oktobru skaitā — kopumā devītajā vietā, bet Pāvilostā tik liels nokrišņu daudzums oktobrī tika reģistrēts pirmoreiz.[1]

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −0,6 °C
Februāris +1,7 °C
Marts +1,4 °C 68,1 mm
Aprīlis +7,2 °C
Maijs +10,7 °C
Jūnijs +14,7 °C
Jūlijs +17,1 °C
Augusts +16,9 °C
Septembris +11,0 °C
Oktobris +8,7 °C
Novembris +3,0 °C
Decembris +0,3 °C

Atlantijas ciklonu darbības ietekmē 2008. gads Latvijā gads sākās ar siltu laiku. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −0,6 °C gada pirmais mēnesis bija 15. siltākais janvāris Latvijā pēdējos 85 gados. Siltāks kā parasti laiks janvārī bija visā Latvijā, vislielākās temperatūras novirzes no normas bija Vidzemē, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē. Nokrišņu daudzums 2008. gada janvārī kopumā Latvijā bija lielāks par normu — 126% no tās. Visvairāk — ap 160—180% no normas — nokrišņu bija Vidzemes centrālajos rajonos, bet Zemgalē un vietām Latvijas austrumu daļā nokrišņu daudzums bija zem normas.[2]

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C 2008. gada februāris bija trešais siltākais februāris Latvijā pēdējos 85 gados. Ievērojami siltāks kā parasti 2008. gada februāris ir bijis visā Latvijā. Kurzemē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 6—6,2 grādus, bet Zemgales dienvidu un Vidzemes ziemeļu daļā 7—7,2 grādus augstāka par normu. Nokrišņu daudzums 2008. gada februārī kopumā Latvijā bija lielāks par normu — 165% no tās. Tādējādi tas bija vienpadsmitais ar nokrišņiem visbagātākais februāris Latvijā pēdējos 85 gados. Visvairāk — līdz pat 200—260% no normas — nokrišņu bija Vidzemē, bet Baltijas jūras piekrastes rajonos mēneša nokrišņu daudzums svārstījās ap normu.[3]

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +1,4 °C 2008. gada marts ir bijis 11. siltākais marts Latvijā pēdējos 85 gados. Siltāks kā parasti 2008. gada marts bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas tika konstatētas Zemgalē, Vidzemes rietumu daļā un Latgales dienvidos, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes vidienē. Ar nokrišņu daudzumu 226% no normas 2008. gada marts kļuva par kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātāko marta mēnesi pēdējos 86 gados. Lielāks par normu nokrišņu daudzums 2008. gada martā bija visā Latvijā. Vairāk kā trīs reizes normatīvais mēneša nokrišņu daudzums tika pārsniegts Gulbenē, Viļakā un Mērsragā — šeit 2008. gada martā izkritušais nokrišņu daudzums bija vislielākais martā šo staciju novērojumu vēsturē.[4]

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C (2,5 grādus virs ilggadīgās normas) 2008. gada aprīlis ir bijis sestais siltākais aprīlis Latvijā pēdējos 85 gados. Siltāks kā parasti šī gada aprīlis bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas tika konstatētas Vidzemes un Latgales austrumu un ziemeļaustrumu rajonos, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē. Ar nokrišņu daudzumu 121% no normas 2008. gada aprīlis ir ierindojies ar nokrišņiem visbagātāko aprīļu trešajā desmitā. Zemāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija daudzviet Kurzemē un Latvijas centrālajā daļā. Austrumu rajonos nokrišņu bija vairāk, tur mēneša summa pārsniedza normu, vietām tuvojoties 200% no tās.[5]

Pēc salīdzinoši siltajiem un ar nokrišņiem bagātajiem 2008. gada pirmajiem četriem mēnešiem maija gaisa temperatūra kopumā Latvijā atbilda normai, bet nokrišņu daudzums bija ievērojami zem tās. Siltāks kā parasti 2008. gada maijs bija Kurzemes lielākajā daļā, bet zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latgalē. Pārējā Valsts teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra svārstījās ap normu. Ar nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 40% no normas 2008. gada maijs bija 4. sausākais pavasari noslēdzošais mēnesis pēdējos 85 gados. Zemāks par normu 2008. gada maija nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Nokrišņiem pārsvarā bija lietusgāžu raksturs un teritoriāli to daudzums bija svārstīgs — vistuvāk normai mēneša nokrišņu daudzums bija Ventspilī, bet vietām Valsts austrumu rajonos tas sasniedza tikai 15—16%.[6]

Pēc salīdzinoši siltajiem un ar nokrišņiem bagātajiem 2008. gada pirmajiem četriem mēnešiem gan maija, gan jūnija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā atbilda normai. Pēc sausā maija jūnija mēneša nokrišņu daudzums bija tuvs normai. Siltāks kā parasti 2008. gada jūnijs bija Kurzemes lielākajā daļā — Liepājā mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 1,3 grādiem. Zemāka par normu mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latgalē un Vidzemes austrumu rajonos. Pārējā Valsts teritorijā mēneša vidējā gaisa temperatūra svārstījās ap normu. Mēneša nokrišņu daudzums 2008. gada jūnijā kopumā Latvijā bija 95% no normas. Kurzemē jūnijs bija ne tikai siltāks par normu, bet arī nokrišņiem bagātāks — Kolkā mēneša nokrišņu norma tika pārsniegta vairāk kā divas reizes. Turpretī Latgalē jūnijs bija ne tikai vēsāks par normu, bet arī ar jūtami mazāku kā parasti mēneša nokrišņu daudzumu.[7]

Gauja.
2008. gada 29. jūlijs.

Pēc siltā un nokrišņiem bagātā gada sākuma jau trešo mēnesi vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija ļoti tuva normai, bet mēneša nokrišņu daudzums — vairāk vai mazāk zem tās. 2008. gada jūlija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,4 grādus virs normas. 2008. gada jūlija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,4 grādus virs normas. Vislielākās pozitīvās novirzes no mēneša vidējās gaisa temperatūras normas šomēnes bija Kurzemē. Toties Vidzemes lielākajā daļā jūlija vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu vai svārstījās ap to. Mēneša nokrišņu daudzums 2008. gada jūlijā kopumā Latvijā bija 76% no normas. 2008. gada jūlija nokrišņu daudzums teritoriāli visā Latvijā bija mainīgs, svārstoties no vairāk kā 120% no normas Mērsragā un Alūksnē līdz tikai 40% un mazāk Daugavpilī, Skultē un Dobelē.[8]

Pēc vairākiem sausākiem kā parasti mēnešiem augusts kopumā Latvijā bija līdz šim ar nokrišņiem visbagātākais, bet temperatūras ziņā — otrais siltākais, atpaliekot no jūlija tikai par 0,2 °C. 2008. gada augusta vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,9 grādus virs normas. Siltāks kā parasti 2008. gada augusts bija visā Latvijā. Vislielākās pozitīvās novirzes no mēneša vidējās gaisa temperatūras normas šomēnes bija Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidu daļā, turpretī vistuvāk normai gaisa temperatūra bija Kurzemē. Ar mēneša nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 170% no normas 2008. gada augusts ir pēdējos 85 gados ceturtais ar nokrišņiem visbagātākais vasaru noslēdzošais mēnesis. Ainažos, Alūksnē, Kolkā mēneša nokrišņu daudzums bija tuvu ilggadīgā periodā šajās vietās novērotajam vislielākajam augusta nokrišņu daudzumam, bet Pāvilostā tik daudz nokrišņu augustā tika novērots pirmoreiz.[9]

Pēc nokrišņiem bagātā augusta mēneša septembrī nokrišņu daudzums atkal bija zemāks par normu, bet mēneša vidējā gaisa temperatūra turpināja saglabāties tuvu normai. Septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,6 grādus zemāka par normu. Nedaudz vēsāks kā parasti 2008. gada septembris bija visā Latvijā. Vistālāk no normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē un Vidzemes rietumu rajonos, bet Latgalē un vietām Kurzemes austrumu daļā līdz normai "pietrūka" tikai 0,3—0,4 grādi. Pēc pēdējos 85 gados ceturtā ar nokrišņiem visbagātākā vasaru noslēdzošā mēneša — augusta — arī septembris nostājās ceturtajā vietā — tikai šoreiz ar mēneša nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 42% no normas — vissausāko septembru rindā. Dobelē un Zīlānos septembra nokrišņu daudzums bija tuvu ilggadīgā periodā šajās vietās novērotajam vismazākajam šai mēnesī nokrišņu daudzumam. Septembrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša nokrišņu daudzums bija Kolkā, bet vietām Latgalē tas sasniedza tikai ap 20%.[10]

Pēc sausā un vēsākā kā parasti septembra rudens vidus mēnesis Latvijā bija silts un nokrišņiem bagāts. Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +8,7 °C (2,1 grāds virs normas) 2008. gada oktobris bija devītais vissiltākais oktobra mēnesis pēdējos 85 gados. Siltāks kā parasti oktobris bija visā Latvijā. Vistālāk no normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Vidzemes ziemeļu daļā, bet vistuvāk normai — Kurzemes vidienē. Arī nokrišņu ziņā (ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 170% no normas) 2008. gada oktobris ierindojās devītajā vietā — šoreiz vismitrāko rudens vidus mēnešu datu rindā. Oktobrī lielāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā, izņemot pašu dienvidaustrumu stūrīti. Mēneša laikā visvairāk lija Pāvilostā (199 mm, kas ir 265% no normas) — tik liels nokrišņu daudzums oktobrī šajā vietā tika reģistrēts pirmoreiz.[11]

Mežs Rīgā pēc 2008. gada 24. novembra Sniega vētras.

2008. gadā ne tikai gada sākuma, bet arī noslēguma mēneši Latvijā bija salīdzinot ar normu, gan siltāki, gan nokrišņiem bagātāki — pēc siltā un ar lietu bagātā oktobra arī novembrī temperatūra un nokrišņu daudzums bija virs normas. Novembris kopumā Latvijā bija 1,5 grādus siltāks par normu. Siltāks kā parasti 2008. gada novembris bija visā Latvijā. Vistālāk no normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Vidzemes ziemeļu daļā, bet vistuvāk normai — Kurzemes vidienē. Novembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 112% no normas. Novembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas dienvidu un centrālajā rajonos. Turpretī visvairāk nokrišņu bija Vidzemes augstienes rietumu nogāzē.[12]

2008. gads noslēdzās ar siltu un pietiekami mitru laiku. Tādējādi no divpadsmit gada mēnešiem vienpadsmit vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, visjūtamāk pārsniedzot to gada aukstākajā daļā. Gada vēsākais laiks bija arī ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu, turpretī siltākajos mēnešos nokrišņu daudzums bija mainīgs. 2008. gada decembris kopumā Latvijā bija 2,7 grādus siltāks par normu, ierindojoties pēdējo 85 gadu siltāko decembru otrā desmita beigās. Siltāks kā parasti decembris bija visā Latvijā. Vislielākās starpības ar normu mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija Vidzemē, bet vistuvāk normai tā bija Kurzemes Baltijas jūras piekrastē. 2008. gada decembra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā atbilda normai. Decembrī visvairāk nokrišņu salīdzinājumā ar normu bija Zemgalē, Vidzemē to daudzums atbilda normai, bet Kurzemē un Latgalē nokrišņu bija mazāk kā parasti.[13]

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugava netālu no Saulkalnes.
2008. gada 25. februāris.
  • 3. februārisAinažos vienlaicīgi tika novēroti pērkons un sniegs.[17]
  • 13. februārisViļakā tika novēroti pērkons un sniegs.[17]
  • 15. februārisLiepājā tika novēroti pērkons un sniegs.[17]
  • 16. februāris — viszemākā mēneša temperatūra tika reģistrēta Alūksnē: −14 °C
  • 22.23. februāris — visā Latvijas teritorijā pūta 2008. gada visstiprākie un visbrāzmainākie vēji. Baltijas jūras piekrastē brāzmās sasniedzot 31, bet iekšzemes rajonos 28 m/s. Tik stipras vēja brāzmas, kā šajās dienās, Dobelē (26 m/s), Saldū (28 m/s), Stendē (24 m/s), Bauskā (23 m/s), Rīgā (28 m/s), Gulbenē (24 m/s) un Zīlānos (27 m/s) februārī tika novērotas pirmoreiz, bet Pāvilostā reģistrētais vēja brāzmu stiprums (31 m/s) bija vislielākais līdz šim šai vietā novērotais arī visa gada garumā.[1]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. martsCēsu rajona Raunas pagasta Rožu ciemā pāris minūšu ilgs virpuļviesulis norāva ēkām jumtus un izgāza kokus.
  • 23. marts — spēcīgas snieggāzes laikā Rīgā tika novērots pērkona negaiss.[18]
  • 26. marts — Vidusjūras ciklonam virzoties pāri Eiropas austrumu daļai uz ziemeļiem, Latvijas austrumos 25. un 26. martā ilgstoši un stipri sniga. Pēc diennakti ilguša sniegputeņa Alūksnē sniega segas biezums sasniedza 60 cm, bet Lubānā 41 cm. Vienas — divu diennakšu laikā vietām sniega segas krājumi pieauga par 30–40 cm. Vēja brāzmas šais dienās sasniedza 15–25 m/s, daudzviet putināja un uz ceļiem izveidojās neizbraucami sniega sanesumi.
  • 31. marts — neparasti silts laiks Latvijā. Rīgā gaida temperatūra pēcpusdienā sasniedza +16,4 °C

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīga. 2008. gada 12. jūnijs.
  • 11. jūnijsRīgā un lielākajā daļā Latvijas teritorijas pēc vairāk kā mēneša ilga sausuma perioda vietām nolija īslaicīgs lietus.
  • 21. jūnijs — netālu no Ventspils tika novētors virpuļviesulis. No tumša mākoņa nolaidās piltuvveida mākonis un, ūdens virsmu nesasniedzis, pēc dažām minūtēm lēnam pacēlās un izzuda.
  • 28. jūnijsGaiziņkalnā nolija 87,6 mm nokrišņu, kas ir vairāk kā visa mēneša nokrišņu norma. Tas bija vislielākais diennakts nokrišņu daudzums kādā vietā Latvijā visā 2008. gadā. Tik liels nokrišņu daudzums diennaktī kaut kur Latvijā ir vidēji reizi četros gados.[1]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. jūlijs — ap plkst. 19:00 Salacgrīvā tika novērota stipra krusa ar lieliem krusas graudiem. Aculiecinieki ziņoja, ka krusas graudi bijuši īkšķa naga lielumā.
  • 9. jūlijsjūrā, netālu no Liepājas tika novērots virpuļviesulis. Tas izveidojās sekundārai aukstai atmosfēras frontei šķērsojot Latviju.
  • 12. jūlijs — dienas vidū, Rīgas apkārtnē un vēlāk arī Vidzemē tika novērotas spēcīgas un intensīvas lietusgāzes, kuras pavadīja pērkona negaiss, brāzmains vējš un dažviet arī krusa. Spēcīgā lietus dēļ Rīgā applūda zemākās ielas un būtiski tika traucēta notekūdeņu kolektoru darbība.
  • 14. jūlijsLatvijā tika novērota liela temperatūras atšķirība. Kamēr Daugavpilī +29 °C, tikmēr Kurzemē tikai +13 °C
  • 14. jūlijs — Spēcīga negaisa dēļ bez elektrības palika daļa Latgales. Smagākie postījumi bija šaurā joslā Jēkabpils rajonā un Preiļu rajonā. Vissmagāk cieta Līvāni, Balvi, Kārsava un Viļaka. Vētra, kas daudviet pārauga virpuļviesulī, sagāza kokus bloķējot ceļus un pārraujot augstsprieguma elektroīnijas. Daudzām ēkām daļēji vai pilnībā tika norauti jumti, izpostīti parki un meža platības. Cietušo pilsētu ielas pārtapa upēs.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. septembris — gaisa temperatūra vietām pazeminājās līdz nullei.
  • 3. septembris:
    • Pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem.
    • Vakarā Latvijas austrumu rajonus šķērsojošā fronte sekmēja īpaši spēcīgu gubu—lietus mākoņu attīstību, kuri sniedzās līdz pat 14 km augstumam. Ap plkst. 19:15 Aizkraukles novadam, 200 metru platā joslā, pāri brāzās virpuļviesulis, nolaužot un pa gaisu aiznesot kokus, smagus siena ruļļus. Virpuļviesulis šķērsoja arī RīgasDaugavpils šoseju. Cilvēki necieta.[25]
  • 6. septembris — gaisa temperatūra valsts dienvidos pakāpās līdz +24, +26 grādiem.
  • 7. septembris — visā Latvijā bija neraksturīgi karsts laiks (+23, +29 grādu). Gaisa temperatūra Daugavpilī plkst. 15:00 sasniedza +30,1 °C,[26][27] Rīgā +24,2 °C tomēr Ventspils apkārtnē temperatūra pakāpās tikai līdz +17 °C.[28]
  • 8. septembris — no rīta Rīgā un citviet Latvijā plosījās spēcīga pērkona negaiss. Lietusgāzes rezultātā applūda daudzas galvaspilsētas ielas un tika kavēta sabiedriskā transporta, īpaši trolejbusu un tramvaju, kustība — veidojās sastrēgumi un notika ceļu satiksmes negadījumi.[29] K. Ulmaņa gatvē netālu no Mūkusalas ielas uz braucamās daļas nobruka zemes uzbērums.[30] Visstiprākais lietus reģistrēts Limbažos (33 mm) un Rīgas lidostā (27 mm), bet Rīgas centrā nolija 14 mm.[26][31]
  • 11. septembris — bija pārsvarā apmācies laiks, vietām smidzināja lietus, gaisa temperatūra dienas vidū tikai +8, +13 grādi.
  • 12. septembris — valsts austrumos dienas vidū bija tikai +7, +9 grādi, citviet valstī — ne siltāks par +13 grādiem.
  • 13. septembris — gaisa temperatūra dienas vidū valsts lielākajā daļā bija tikai +6, +11 grādi.
  • 18. septembris — maksimālā temperatūra bija tikai +8, +11 grādi.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudens Dzegužkalnā.
2008. gada 7. oktobris.
  • 2. oktobris — naktī Latviju sasniedza pirmā rudens vētra. Ventspils meteoroloģiskā stacija, īsi pēc pulksten 3:00 naktī, reģistrēja vēja brāzmas līdz 29 m/s. Citās LVĢMA meteoroloģiskajās stacijās vēja ātrums bija krietni mazāks. Papes ornitoloģiskajā stacijā naktī reģistrēts vējš ar ātrumu 25,5 m/s, bet Liepājā — 20 m/s. Igaunijas salās reģistrēti 25 m/s.
  • 8. oktobris — naktī Rīgā pirmo reizi temperatūra nokritās zem nulles (−0,4 °C).[32]
  • 17. oktobris — bija kopumā Latvijā visā 2008. gadā ar nokrišņiem visbagātākā diennakts, daudzviet tās nokrišņu daudzums sasniedza visas dekādes normu, bet Gulbenē un Litenē — vairāk kā divas reizes to pārspēja.[1]
  • 30. oktobris — vakarpusē gaisa temperatūra praktiski visā Latvijā pakāpās virs +11 °C grādu atzīmes, dažviet dienvidu rajonos uz brīdi sasniedzot pat +16 °C grādus. Daudzviet Latvijā un arī Rīga tika labots 30. oktobra dienas maksimums, kas Rīgā nu ir +14,8 °C.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sniega vētra Rīgā, Zolitūdē. 2008. gada 23. novembris.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa vidēji Latvijā sastādīja 744 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 632,8 mm.
  • Sausums: 23 dienas (no 19. maija līdz 10. jūnijam ieskaitot).

Sniegs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vējš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[37][38]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−14,7 °C
5. janvāris
+7,0 °C
19. janvāris
−0,1 °C
+3,4
Februāris
−8,6 °C
16. februāris
+9,7 °C
22. februāris
+2,4 °C
+5,8
Marts
−10,3 °C
24. marts
+15,4 °C
31. marts
+1,9 °C
+1,8
Aprīlis
−2,3 °C
24. aprīlis
+22,8 °C
29. aprīlis
+7,7 °C
+2,7
Maijs
+0,6 °C
26. maijs
+22,4 °C
11., 30. maijs
+11,1 °C
−0,5
Jūnijs
+4,7 °C
13. jūnijs
+25,7 °C
2. jūnijs
+14,9 °C
−0,4
Jūlijs
+8,6 °C
4. jūlijs
+24,7 °C
27. jūlijs
+17,6 °C
+0,4
Augusts
+5,8 °C
7. augusts
+28,5 °C
8. augusts
+17,4 °C
+0,9
Septembris
+0,6 °C
25. septembris
+24,3 °C
3. septembris
+11,4 °C
−0,4
Oktobris
−1,6 °C
9. oktobris
+15,3 °C
12. oktobris
+8,7 °C
+1,6
Novembris
−4,7 °C
18. novembris
+12,0 °C
12. novembris
+3,2 °C
+0,9
Decembris
−9,9 °C
29. decembris
+7,4 °C
2. decembris
+0,5 °C
+2,0
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
24,8 mm
3,2
12,4
9,2
5,0 mm
19. janvāris
48,4 mm
23,4
11,6
13,4
16,0 mm
10. februāris
49,0 mm
17,0
23,0
9,0
6,0 mm
2. 18. marts
30,2 mm
17,0
12,4
0,8
11,0 mm
8. aprīlis
17,6 mm
3,2
14,4
0,0
12,2 mm
18. maijs
39,0 mm
0,0
26,8
12,2
8,6 mm
17. jūnijs
70,6 mm
24,0
40,6
6,0
13,0 mm
5. 20. jūlijs
121,8 mm
10,6
30,4
80,8
34,0 mm
25. augusts
43,6 mm
36,6
2,4
4,6
28,0 mm
8. septembris
86,6 mm
6,0
31,8
49,8
17,0 mm
30. oktobris
46,4 mm
10,0
26,0
10,4
8,0 mm
15. novembris
54,8 mm
24,0
12,0
18,8
9,0 mm
23. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[39]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Laika apstākļi Latvijā 2008. gadā Arhivēts 2010. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  2. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. janvārī Arhivēts 2008. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  3. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. februārī Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  4. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. martā Arhivēts 2010. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  5. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. aprīlī Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  6. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. maijā Arhivēts 2010. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  7. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. jūnijā Arhivēts 2010. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  8. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. jūlijā Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  9. Laika apstākļu raksturojums 2008. gada augustā Latvijā Arhivēts 2008. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.. meteo.lv
  10. Laika apstākļu raksturojums 2008. gada septembrī Latvijā Arhivēts 2008. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  11. Laika apstākļu raksturojums 2008. gada oktobrī Latvijā Arhivēts 2010. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  12. Laika apstākļu raksturojums Latvijā 2008. gada novembrī Arhivēts 2010. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  13. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. gada decembrī Arhivēts 2010. gada 14. janvārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  14. Vietām Latgalē un Vidzemē reģistrēts 24 grādu sals, tvnet.lv, 29.01.2012.
  15. «Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. janvārī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. decembrī. Skatīts: 2008. gada 9. oktobrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. decembrī. Skatīts: 2008. gada 9. oktobrī.
  16. Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  17. 17,0 17,1 17,2 Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2008. g. februārī / Vēja virziens un ātrums Latvijā februārī Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  18. Vakar Rīgā novērots pērkona negaiss, tvnet.lv, 24.03.2008.
  19. 19,0 19,1 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  20. Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  21. Šogad Rīgā vēl nav pārsniegta +20 grādu atzīme, la.lv 23.05.2015.
  22. Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  23. 23,0 23,1 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  24. 24,0 24,1 24,2 24,3 «Laika apstākļu raksturojums 2008. gada augustā Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. septembrī. Skatīts: 2008. gada 9. oktobrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. septembrī. Skatīts: 2008. gada 9. oktobrī.
  25. Aizkraukles pagastā plosās virpuļviesulis
  26. 26,0 26,1 «Laika apstākļu raksturojums 2008. gada septembrī Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 2. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 2. novembrī.
  27. Trešdien dažviet pārspēts siltuma rekords, tvnet.lv, 12.09.2012.
  28. TVNET :: Daba - Daugavpilī gaisa temperatūra sasniegusi 29 grādus
  29. Negaiss Rigā,8.10.2008, weatherfoto.wordpress.com
  30. TVNET :: Satiksme - Satiksme Rīgā normalizējusies
  31. TVNET :: Daba - Šorīt visstiprāk lijis Limbažos
  32. «Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. janvārī. Skatīts: 2018. gada 21. decembrī.
  33. Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī, ltv.lv, 21.09.2012.
  34. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 24. novembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 24. novembrī.
  35. 2008g SNIEGAVĒTRAS HRONIKA 23-24 novembris,Rīga, weatherfoto.wordpress.com
  36. Kāds laiks bijis Latvijā novembrī dažādos gados, Rīta Panorāma, youtube.com 01.11.2013.
  37. Clima en Riga Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tutiempo.net (spāņu)
  38. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Arhivēts 2013. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē., pogoda.ru.net (krieviski)
  39. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Январь 2008 г., pogoda.ru.net (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]