2009. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2009. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,54 °C +6,96 °C
Minimālā −24,4 °C −21,0 °C
Maksimālā +30,7 °C +30,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 753 mm
Rīga: 591,0 mm
Mēnesī Rīga: 103,2 mm (oktobris)
Dekādē Rīga: 48,6 mm (jūlijs)
Diennaktī Rīga: 34,0 mm (14. jūnijs)
Sniega sega 71 cm (Kolka)
Vējš
Vēja brāzmas 26 m/s (Rucava)
Citi gada notikumi
16. jūlija negaiss
19. jūlija negaiss

Šajā rakstā ir apkopoti 2009. gada laikapstākļi Latvijā. Vidēji Latvijā temperatūras ziņā gads bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +6,5 grādi (0,7 grādus virs normas), bet gada nokrišņu daudzumu bija 753 mm jeb 114% no ilggadējās normas. 2009. gadā viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 18. decembrī, kad gaisa temperatūra bija −14,4 grādi. Vasaras un arī visa gada viskarstākā diennakts bija 30. jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā kopumā +21,3 grādi (Liepājā šai dienā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +23,7 grādi), bet maksimālā gaisa temperatūra visaugstāk pakāpās 19. jūlijā Jelgavā: +30,7 grādi. 2009. gada vasaras temperatūra kopumā atbilda normai.[1]

Tāpat kā 2007.2008. gada ziemā, arī 2008.—2009. gadu ziemas pirmie divi mēneši Latvijā bija silti un ar pietiekamu mitruma daudzumu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, kura ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija otrā siltākā ziema Latvijā, siltums visus ziemas mēnešus bija mērenāks. Vidējā gaisa temperatūra bija −2,0 °C, nokrišņu daudzums — 110% no normas, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā. Aprīlī un maijā Latvijā tika novērots nokrišņu deficīts, turpretī mēneša vidējā gaisa temperatūra no paša gada sākuma turpināja saglabāties augstāka par normu. Jūnijs bija pirmais mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru zem normas, toties ar lielu nokrišņu daudzumu. Vasarā vidējā gaisa temperatūra kopumā atbilda normai, bet nokrišņu bija vairāk par normu — 126%. Vasaras vissiltākā diennakts bija 30. jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā kopumā +21,3 °C, bet dienā temperatūra visaugstāk pakāpās 19. jūlijā, Jelgavā sasniedzot +30,7 grādus. Rudens vidējā gaisa temperatūra (+7,4 °C, kas ir 0,9 grādus augstāk par normu) bija gandrīz tāda pati kā 2008. gadā. Nokrišņu ziņā 2009. gada rudens ar kopējo nokrišņu daudzumu 240 mm (120% no normas) bija mitrāks kā iepriekšējā gadā.

2009. gads noslēdzās ar par normu vēsāku un mitrāku decembri. Astoņos no divpadsmit mēnešiem gaisa temperatūra par 1—2 grādiem pārsniedza normu, bet trijos — jūnijā, oktobrī un decembrī — bija 1—2 grādus zem tās. Tādējādi kopumā 2009. gadu var raksturot kā mēreni siltu — ar vidējo gaisa temperatūru +6,5 grādi (0,7 grādi virs normas) tas ierindojās siltāko gadu rindas trešajā desmitā. Nokrišņu daudzums 2009. gada gaitā bija svārstīgāks. Visa perioda laikā nokrišņiem bagātāki mēneši mijās ar sausākiem, tomēr kopējā gada bilance izrādījās 14% virs normas, tādējādi ierindojot to mitrāko gadu rindas otrajā desmitā.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −2,3 °C nav datu
Februāris −3,8 °C nav datu
Marts −0,2 °C nav datu
Aprīlis +6,9 °C 7 mm
Maijs +11,4 °C 24 mm
Jūnijs +14,0 °C 105 mm
Jūlijs +17,4 °C 79 mm
Augusts +16,0 °C nav datu
Septembris +13,6 °C nav datu
Oktobris +5,0 °C 113 mm
Novembris +3,5 °C 63 mm
Decembris −3,0 °C 72 mm

2009. gada janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −2,3 °C bija 2,4 grādus siltāks par normu, ierindojoties pēdējos 86 gados siltāko janvāru trešajā desmitā. Siltāks kā parasti 2009. gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās starpības ar normu mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija Vidzemē, bet vistuvāk normai tā bija Kurzemes vidienē. 2009. gada janvāra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija ap 120% no normas. Latvijas vidienē un Vidzemes lielākajā daļā nokrišņu daudzums svārstījās ap normu, bet visvairāk nokrišņu salīdzinājumā ar normu bija Latgalē, Kurzemes centrālajos rajonos un Vidzemes jūras piekrastē.

Februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −3,8 °C bija 1 grādu siltāks par normu. Siltāks kā parasti 2009. gada februāris bija visā Latvijā. Vislielākās starpības ar normu mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija Vidzemē, bet vistuvāk normai tā bija Kurzemes rietumu daļā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija tuvu normai — 95% no tās. Latvijas rietumu un centrālajos rajonos mēneša nokrišņu daudzums pārsvarā bija mazāks par normu, Vidzemē — ap to, bet Latvijas dienvidaustrumu daļā nokrišņu lielākoties bija vairāk par normu.

Marts ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā −0,2 °C bija 1,3 grādus siltāks par normu. Siltāks kā parasti 2009. gada pavasara pirmais mēnesis bija visā Latvijā. Vislielākās starpības ar normu mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija Vidzemes rietumu daļā, bet vistuvāk normai tā bija Kurzemes augstienē. Marta mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija pusotru reizi lielāks par normu. Vairāk nekā parasti nokrišņu bija Latvijas lielākajā daļā, centrālajos rajonos un ap Rīgas jūras līci, vietām pārsniedzot normu 2—2,5 reizes. Mazāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija Vidzemes un Latgales dienvidaustrumu daļā.

Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +6,9 °C (2,2 grādus virs normas) ir bijis pēdējos 86 gados 7. siltākais pavasara vidus mēnesis Latvijā. Siltāks kā parasti aprīlis bija visā Latvijā. Vislielākās starpības ar normu mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija Kurzemes austrumu daļā un Zemgalē, bet vistuvāk normai tā bija Vidzemes jūras piekrastē. Mēneša nokrišņu daudzums Latvijā bija mazs — vidēji Latvijā tikai 7 mm (18% no normas), tādējādi kļūstot par otro sausāko aprīli Latvijā pēdējos 86 gados. Maz nokrišņu bija visā Latvija teritorijā. Daudzviet Latgalē mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—5% no normas, kas ir vismazākais nokrišņu daudzums aprīlī šī rajona nokrišņu novērojumu vēsturē. Vislielākais nokrišņu daudzums 2009. gada aprīlī bija Kurzemes ziemeļu daļā.

2009. gada maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,4 °C bija 0,7 grādus siltāks par normu. Siltāks kā parasti maijs bija lielākajā Latvijas daļā. Vislielākās pozitīvās novirzes no normas bija Rīgas jūras līča rietumu piekrastes rajonos. Turpretī Latgalē vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. 2009. gada maijs bija desmitais sausākais pēdējos 86 gados — tā mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 24 mm, kas ir tikai puse no normas. Nokrišņu daudzums zem normas bija visā Latvijā, svārstoties no tikai 13% no normas Rūjienā līdz vairāk kā 90% Rēzeknes apkārtnē. Vairākas intensīvākas lietusgāzes bija arī Baltijas jūras piekrastes teritorijā, tādējādi arī Pāvilostā mēneša nokrišņu daudzums bija ap 90% no normas.

Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +14,0 °C bija 0,7 grādus aukstāks par normu. Vēsāks par normu 2009. gada jūnijs bija Latvijas lielākajā daļā, Alūksnes un Daugavpils apkārtnē noslīdot −1,2 līdz −1,4 grādus zem tās. Ap normu un virs tās mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes rietumu piekrastes daļā. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 105 mm (164% no normas) 2009. gada jūnijs bija sestais nokrišņiem bagātākais vasaras sākuma mēnesis pēdējos 86 gados. Nokrišņu daudzums bija teritoriāli kontrastains. Tā, piemēram, Kurzemes dienvidrietumu un centrālajā daļā mēneša nokrišņu daudzums bija 75—78% no normas, kas bija vismazākais nokrišņu daudzums Latvijā šajā mēnesī. Turpretī Kolkā reģistrētais kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs trim mēneša nokrišņu normām un bija vislielākais jūnijā Kolkas novērojumu vēsturē.

Applūdusi pagalma iela Imantā, Rīgā pēc 2. jūlija lietusgāzes.

Jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C bija 0,6 grādus siltāks par ilggadējo vidējo normu. Siltāks par normu 2009. gada jūlijs bija Latvijas lielākajā daļā. Vislielākās novirzes no normas tika reģistrētas Kurzemes centrālajos un dienvidu rajonos. Turpretī Ainažos mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja 0,1 grādu zem normas. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 79 mm (140% no ilggadējās normas) jūlijs bija trīspadsmitais nokrišņiem bagātākais vasaras vidus mēnesis pēdējos 86 gados. Kurzeme bija ne tikai siltākā, salīdzinot ar normu, Latvijas daļa, bet arī ar nokrišņiem visbagātākā. Kolka otro mēnesi pēc kārtas bija nokrišņu daudzuma Latvijā rekordiste. Tāpat kā jūnijā, arī jūlijā šeit reģistrētais kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs trim mēneša nokrišņu normām (296%), un tas bija vislielākais nokrišņu daudzums jūlijā Kolkas novērojumu vēsturē. Zemāks par normu nokrišņu daudzums jūlijā bija vietām Austrumlatvijas zemienēs.

Augusta vidējā gaisa temperatūra bija +16 °C, kas atbilst ilggadējai vidējai normai. Siltāks laiks, salīdzinot ar normu, bija Kurzemē, Ventspilī novirze no normas sasniedza 1,3 grādus. Turpretī Austrumlatvijas centrālajā un dienvidu daļā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu, Daugavpilī noslīdot līdz pat 1 grādam zem tās. Augusta mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 79% no ilggadējās normas. Mazāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Vismazāk lija Centrālajos un Austrumlatvijas dienvidu daļā. Tā kā lietum mēneša laikā galvenokārt bija lietusgāžu raksturs, vietas ar lielāku kā parasti nokrišņu daudzumu bija dažādās Latvijas daļās, vislielākā novirze no mēneša normas (125%) tika reģistrēta Salacgrīvā.

2009. gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +13,6 °C (2 grādus augstāka par normu). Tādējādi 2009. gada septembris bija 9. siltākais rudens pirmais mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados. Siltāks kā parasti septembris bija visā Latvijā. Daudzviet Latvijā novirzes no normas bija +2 grādi un vairāk, Ventspilī, Dobelē un Skultē sasniedzot +2,6 grādus. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Daugavpilī. Nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija visai tuvu normai — 90% no tās. Teritoriāli 2009. gada septembra nokrišņu daudzums svārstījās ap normu. Mazāk lija Latvijas centrālajā daļā, vairāk — austrumu rajonos. Krass izņēmums bija pats Latvijas dienvidaustrumu stūrītis — Piedruja. 16. septembra pēcpusdienā un naktī uz 17. septembri Latgali virzienā no dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem šķērsoja oklūzijas fronte. Tā rezultātā izveidojās intensīvi gubu—lietus mākoņi un 9 stundu laikā pār Piedrūju nolija 104,5 mm nokrišņu, kas ir vairāk nekā pusotra mēneša nokrišņu norma. Pateicoties šīm lietusgāzēm, mēneša nokrišņu daudzums šai vietā pārsniedza normu vairāk nekā 2,5 reizes (258%).

Oktobra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +5,0 °C (1,7 grādus zemāka par normu). Tādējādi 2009. gada oktobris bija 12. vēsākais rudens vidus mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados. Vēsāks kā parasti 2009. gada oktobris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas bija Latvijas dienvidu pusē. Savukārt vēl siltās jūras ietekmē visaugstākā gan pēc absolūtās vērtības (mēneša vidējā gaisa temperatūra +7,2 °C), gan pēc tās tuvuma ilggadējai vidējai normai (1 grādu zem tās) bija temperatūra Baltijas jūras pašā piekrastē — Ventspilī. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 113 mm (173% no normas) 2009. gada oktobris bija septītais mitrākais Latvijā pēdējos 86 gados. Lielāks kā parasti nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vislielākais mēneša nokrišņu daudzums pēc to mēneša summas bija Siguldā — 171 mm (215% no normas), bet vislielākā novirze no normas bija nokrišņu daudzumam Krāslavas novadā (230—235%). Vismazāk nokrišņu bija Rīgā un Kurzemes dienvidrietumos sastādot 80–100 mm (110—120% no normas).

Novembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +3,5 °C (2 grādus augstāka par normu). Siltāks kā parasti 2009. gada novembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas (līdz pat +2,7 grādiem virs tās) bija Latvijas dienvidaustrumu daļā. Savukārt vistuvāk normai (+1,2 līdz +1,4 °C virs tās) mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Baltijas jūras piekrastē. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 63 mm (105% no normas) 2009. gada novembra nokrišņu daudzums bija tuvu normai. Vismazākais nokrišņu daudzums (tikai puse no mēneša normas) bija Rīgā un tās apkārtnē. Tuvāks normai, tomēr mazāks par to, nokrišņu daudzums bija Kurzemes un Vidzemes lielākajā daļā. Toties Latgalē bija ne tikai visaugstākās gaisa temperatūras, bet arī nokrišņu daudzuma novirzes no normas, Dagdā un Piedrujā tās sasniedza 150—160%.

2009. gada decembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,0 °C (0,6 grādus zemāka par normu). Vēsāks kā parasti laiks bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas (līdz pat 1,1—1,4 grādiem zem tās) bija Baltijas jūras piekrastē un Rīgas jūras līča austrumu daļā. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas vidienē. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 72 mm (ap 140% no normas) 2009. gada decembris bija viens no nokrišņiem bagātākajiem gada pēdējiem mēnešiem un ierindojās pēdējos 86 gados mitrāko decembru devītajā vietā. Nedaudz mazāks par normu vai tuvs tai bija nokrišņu daudzums Kurzemes dienvidrietumu daļā. Turpat Kurzemē bija arī mēneša vislielākais nokrišņu daudzums: 16.17. decembrī Latviju šķērsoja nokrišņu zona, visintensīvākos nokrišņus izraisot pašos Kurzemes ziemeļos. Kolkas novērojumu stacijā precīzs lielo nokrišņu daudzums diemžēl netika izmērīts, bet pēc aptuveniem aprēķiniem tas varēja būt tuvs divu decembra mēnešu nokrišņu normai, tādējādi visa mēneša nokrišņu daudzums Kolkasragā varēja būt ap trijām mēneša nokrišņu normām.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsta spiediena apgabala virs Skandināvijas ietekmē 2009. gads sākās ar aukstuma periodu, kas maksimumu sasniedza janvāra pirmās dekādes vidū. 4. un 5. janvārī, kas bija arī visa mēneša aukstākās dienas, diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 8 līdz 9 grādus zem normas, naktī temperatūra visā Latvijā noslīdēja zem −10, bet Rucavā, Saldū, Stendē, Jelgavā, Skrīveros, Madonā, Zosēnos un Rēzeknē — zem −20 grādiem. Šai aukstuma periodā viszemākā gaisa temperatūra (−22,7 grādi) tika reģistrēta 4. janvārī Rucavā. Arī dienas laikā 4. un 5. janvārī sals valdīja visā Latvijā un temperatūra virs −10 grādiem vietām tā arī nepacēlās.

Turpmāk — no 9. līdz 30. janvārim — laiks bija siltāks kā parasti, 17 dienās no 22 diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedza normu par 4—8 grādiem. Mēneša vissiltākā diennakts bija 12. janvāris. Maksimālā gaisa temperatūra šai dienā Latvijā bija +4 līdz +8 grādu robežās, kas ir tuvu ilggadēji novērotajām visaugstākajām gaisa temperatūrām šajā datumā.

Mēneša beigās atkal pieauga augsta spiediena apgabala ietekme. Sākot ar 30. janvāra nakti, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra sāka strauji pazemināties. 31. janvāris jau bija 4 grādus aukstāks par normu, bet mēneša beigu daļas viszemākās temperatūras, kas Daugavpilī bija −20,8 un Zosēnos −20,3 grādi, tika reģistrētas mēneša pēdējās stundās.

Mēneša gaitā nokrišņi Latvijā netika novēroti tikai 12. janvārī. No pārējām mēneša dienām vislielākais nokrišņu daudzums kopumā diennaktī bija 7. janvārī, kad virs Latvijas izveidojās neliels ciklons, visā teritorijā atnesot nokrišņus, kas vietām bija arī stipri, tādējādi diennakts laikā vietām palielinot sniega segas biezumu par 7—9 centimetriem. Vislielākais janvārī diennakts nokrišņu daudzums — 16,9 mm, kas ir gandrīz 80% no visas dekādes nokrišņu normas, bija 7. janvārī Pāvilostā.

Mēneša pirmo dekādi sniega sega sedza visu Latviju. Turpmāk, temperatūrai paaugstinoties un nokrišņiem izkrītot arī lietus un slapja sniega veidā, sniega sega daudzviet piekrastes rajonos un arī Latvijas vidienē kļuva epizodiska. Stabili līdz mēneša beigām tā saglabājās Austrumlatvijas lielākajā daļā un arī Kurzemes augstākajās vietās.

Mēneša gaitā dominēja dienvidu kvadranta vēji. No tiem biežāk kā parasti vējš pūta no dienvidrietumiem, bet retāki bija dienvidu puses vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums visos Latvijas reģionos bija ap 1 m/s mazāks par ilggadējo. Stiprākie vēji bija mēneša pirmajā pusē. Laikā no 1. līdz 15. janvārim Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas 15 m/s un vairāk bija 14 dienas, 6 dienās no tām brāzmas pārsniedza 20 m/s, vislielāko ātrumu sasniedzot 8. janvārī Kolkā — 27 m/s. 6. līdz 7. un 12. janvārī 15–18 m/s stipras vēja brāzmas bija arī pārējā Valsts teritorijā.

Siltā laika periodā, siltajam un mitrajam gaisam atdziestot virs aukstākās zemes, bieži veidojās migla. Mēneša trešajā dekādē tā bija 10 dienās no 11, vietām samazinot redzamību līdz pat 200—500 metriem. Savukārt mēneša pirmajā dekādē varējām vērot ziemai tipiskas laika parādības — 8 dienās no 10 priekšmetus un koku zarus klāja sarma, bet 6.8. janvārī daudzviet puteņoja.[2]

  • 2. janvāris — Rīgas apkārtnē dienas beigās tika novērots ziemas pērkons, pirmo reizi ap plkst. 17:00, otrreiz ap plkst. 19:00.
  • 3. janvārisAizputes apkārtnē naktī tika novērots ziemas pērkons.
  • 4. janvāris — otra aukstākā 2009. gada janvāra nakts Rīgā: −19,8 °C, bet Rucavā tika sasniegts 2009. gada janvāra mēneša minimums: −22,7 °C.[3]
  • 5. janvāris — Rīgā temperatūra sasniedza 2009. gada janvāra minimumu: −21,0 °C.[4]
  • 7. janvāris — no rīta Latvijas centrālajos rajonos un Kurzemē tika novērota stipra snigšana. Visbiezākā sniega sega izveidojās Rīgas rajona Skultē, kur zemi klāja 28 cm bieza sniega kārta. Alūksnē sniega sega bija 17 cm bieza, Saldū — 16 cm, Cēsu rajona Zosēnos — 12 cm, Rūjienā — 11 cm savukārt Rīgā — 9 cm bieza.[5] Tomēr neoficiāli, bet neatkarīgi novērojumi liecināja, ka Rīgā daudzviet sniega sega krietni pārsniedza 20 cm. Tajā pašā dienā Rīgas meteostacijās atkal tika fiksēts ziemas pērkons.
  • 12. janvāris — mēneša vissiltākā diennakts. Maksimālā gaisa temperatūra šai dienā Latvijā bija +4 līdz +8 grādu robežās.[3]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsta spiediena apgabala ietekmē janvāra beigās sākušais aukstums turpinājās arī februāra pirmajās dienās. Februāra, kā arī visas 2008.—2009. gada kalendārās ziemas visaukstākā diennakts bija 1. februāris — tā vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −13,6 °C (8 grādi zem normas). Arī 1. februāra diennakts minimālā gaisa temperatūra (−23,0 °C Zosēnos) bija 2008.—2009. gada ziemā viszemākā.

Aukstums ilgi nebija noturīgs, temperatūra pakāpeniski paaugstinājās, un no 6. februāra jau bija virs normas. Visa februāra mēneša vissiltākā diennakts bija 8. februāris. Tā vidējā temperatūra bija 8 grādus augstāka par normu, dienā gaiss sasila līdz +2, +5, bet naktī minimālā gaisa temperatūra bija tikai 0, +2 grādi. Turpmāk temperatūras svārstības bija mazākas, silts laiks ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 2 līdz 5 grādus virs normas mijās ar vēsākām dienām, bet tajās diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija ap normu, 2 grādus zem tās noslīdot tikai 21. un 22. februārī.[6]

  • 19. februāris — novērota krasa temperatūras maiņa. Rīgā plkst. 14:00 bija −0,5 °C, bet, tā kā debesis bija skaidras, norietot Saulei, temperatūra sāka strauji pazemināties un plkst. 21:00 sasniedza −9,9 °C (Rīgas lidostā −11,7 °C).[7] Debesis sāka apmākties, sāka snigt sniegs un temperatūra atkal kāpa. 20. februāra rītā plkst. 3:00 tā bija jau atkal tikai −3,6 °C.
  • 28. februāris — Latvijas lielākajā daļā bija vērojama vēja pastiprināšanās. Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza 19 m/s, Kurzemē, Rīgas līča piekrastē un Latvijas vidienē 15–17 m/s.[8]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts — pēc ilgstošas snigšanas sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 36 cm.
  • 9. marts — Latvija nonāca neliela un mazkustīga ciklona centrā, kas atnesa ilgstošu snigšanu un bezvēju, kas turpinājās arī 10. marta naktī un dienas pirmajā pusē. Rīgā snigšana turpinājās vairāk nekā diennakti bez pārtraukuma un nokrišņu daudzums, ko atnesa ciklons 10. marta dienā, kopumā sasniedza 21 milimetru. Vidēji martā Latvijā nokrišņu daudzums ir no 26 līdz 47 milimetriem, bet Rīgā nokrišņu norma ir 28 milimetri. Pēc pamatīgas snigšanas Latvijas Centrālajā un Dienvidu reģionos tika radīti elektroapgādes traucējumi un bez elektroenerģijas bija palikuši aptuveni 8000 klientu. Smagais sniegs bija noliecis un nolauzis kokus un to zarus, kas savukārt iekrituši vai iekārušies elektrolīnijās, tādējādi izraisot bojājumus.[9]
  • 20. marts — pēc LVĢMA ziņām, Alūksnē sniega segas biezums sasniedzis 46 cm.
  • 22. marts — laika posmā no 6:00 līdz 6:40 no Rīgas jūras līča DDA virzienā Rīgai pāri gāja lokāli bet spēcīgi līča efekta nokrišņi (sniegs un sniega graudi).
  • 25. marts — dienas otrajā pusē pārsvarā Kurzemē novēroti izteikti līča efekta nokrišņi, kas izpaudās kā sniega īslaicīgi nokrišņi. Sniega sega atkal pieauga par pāris centimetri.
  • 29. marts — virzoties pāri ciklonam, daudzviet Latvijā novēroti ievērojami sniega un lietus nokrišņi. Snigšana novērota galvenokārt Latvijas rietumos, lietus — valsts centrālajos un austrumu novados. Dienas pirmajā pusē nokrišņu daudzums daudzviet sasniedza 12—15 milimetrus.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada aprīlis Rīgā bija 3. sausākais aprīlis un 15. sausākais mēnesis 85 gadu laikā ar 6,8 mm nokrišņu, kas ir tikai 18% no mēneša nokrišņu normas.

  • 1. aprīlis — pirmo reizi 2009. gadā Latvijā dienas gaisa temperatūras maksimums pārsniedza +10 grādus (Jelgava un Dobele).
  • 3. aprīlis — pirmo reizi 2009. gadā Rīgā dienas gaisa temperatūras maksimums pārsniedza +10 grādus un bija +13,7 grādi.
  • 5. aprīlis — Latvijā tika novērota interesanta situācija. Kamēr Zemgalē, valsts centrālajos rajonos un daļā Kurzemes gaisa temperatūra pēcpusdienā sasniedza pat +18 līdz +20 grādus (Jelgavā +20,1 °C, Rīgā +18,8 °C), tikmēr Vidzemes augstieni un Latvijas ZA rajonus klāja bieza sniega sega (Alūksnē 16 cm).
  • 7. aprīlis — vakarā Ludzas rajona Malnavas pagastā tika novērots pirmais pavasara negaiss. Pērkona negaiss esot bijis spēcīgs, un vairākiem pagasta iedzīvotājiem zibens spēriena dēļ bija radušās problēmas datoru darbībā.[10]
  • 11. aprīlis — Latvijā sākās sausuma periods,[7] kas ilga 25 dienas (līdz 5. maijam).
  • 18. aprīlis — neskatoties uz sauso laiku, Latvijas austrumu daļā bija novērojamas nelielas sniega brāzmas.
  • 21. aprīlis — Aizkraukles rajona Staburaga pagastā neilgu laiku ap plkst. 15:00 tika novērots virpuļviesulis, kura diametrs pie pamatnes bija aptuveni 3—4 metri.[11][12]
  • 26. aprīlis — dienas gaisa temperatūras maksimums pirmo reizi 2009. gadā Rīgā pārsniedza +20 grādus un bija +20,7 °C.
  • 28. aprīlisMērsragā tika sasniegts jauns dienas absolūtais gaisa temperatūras maksimums, kas bija +24,9 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +24,0 grādus, kas tomēr par 2,5 grādiem atpalika no 28. aprīļa gaisa temperatūras absolūtā maksimuma, kas tika uzstādīts 1986. gadā.[7][13]
  • 29. aprīlis — plkst. 15:00 Alūksnes, Gulbenes un Jelgavas novērojumu stacijās par 0,2 līdz 0,4 grādiem pārsniegti šīs dienas gaisa temperatūras rekordi. Visvairāk, līdz +26,1 grādam, gaiss iesila Jelgavā, un līdz ar to tika pārspēts 2000. gada 29. aprīļa rekords +25,8 grādi.[14] Arī Rīgā tika sasniegts jauns dienas gaisa temperatūras rekords: +25,9 grādi, tādējādi tika pārsniegts 2000. gada 29. aprīļa rekords, kas bija +25,6 grādi.[7] Šajā dienā arī pirmo reizi 2009. gadā gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +25 grādus.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virpuļviesulis netālu no Ikšķiles.
2009. gada 22. maijs.

2009. gada maijs ar 9,4 mm nokrišņu Rīgā bija 4. sausākais maijs un 33. sausākais mēnesis kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1924. gadā. Tas ir tikai 21% no mēneša nokrišņu normas.

  • 5. maijs — pēc 25 dienu pārtraukuma Latvijā tika novēroti nokrišņi. Naktī uz 5. maiju neliels lietus bija novērojams Ziemeļkurzemes piekrastē, kā arī atsevišķās vietās Latgalē, bet dienas laikā vietām Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Vakarā lietus bija arī Rīgas apkārtnē, tomēr lietus bija īslaicīgs un vājš.
  • 12. maijs — daudzviet Vidzemē un Latgalē tika novēroti lokāli, bet ļoti stipri nokrišņi, kuru intensitāte pat pārsniedza 30 mm stundā, dažviet krusa un netālu no Cēsīm pat pērkona negaiss. Turklāt visas dienas garumā Latvijā valdīja dzestrs laiks ar stipru ziemeļu vēju, kura ātrums dažviet sasniedza 18 metrus sekundē.
  • 13. maijs — maksimālās vēja brāzmas Rīgā sasniedza 18 metrus sekundē.
  • 14. maijs — dienas otrajā pusē Rīgā nokrišņu summa sasniedza 1 mm, uz DA no Rīgas nokrišņi bija spēcīgāki. Maksimālās vēja brāzmas arī šajā dienā Rīgā sasniedza 18 metrus sekundē.
  • 22. maijs — ap pulksten 15:05 netālu no Ikšķiles, blakus Ikšķiles katoļu baznīcas drupām, virs Daugavas tika novērots virpuļviesulis. Stabs nolaidās līdz ūdens virsmai. Parādība ilga aptuveni 3—4 minūtes. Pēc radara datiem, šis intensīvais lietus mākonis izveidojās ap plkst. 14:40 netālu no Baldones, pieņemoties spēkā, virzījās ZAA virzienā un izzuda ap 18:00 netālu no Cesvaines. Izveidojās arī vairākas citas spēcīgu nokrišņu zonas (trīs Latgalē un viena Vidzemē), kurās tika novēroti arī pērkona negaisi.
  • 23. maijsZiemeļkurzeme un Ziemeļvidzeme kļuva par vēsāko reģionu visā Eiropā. Plkst. 15:00 Ainažos reģistrētā gaisa temperatūra bija tikai +8,7 grādi. Pat aiz Ziemeļu polārā loka reģistrēta augstāka gaisa temperatūra: Murmanskā +16 grādi. Arī Krievijas ziemeļu pilsētā Arhangeļskā bijusi krietni siltāka nekā Latvijā: tur tika fiksēts +21 grāds. Savukārt viskarstākā vieta Eiropā līdz dienas vidum bija Sardīnijas sala Vidusjūrā: salas rietumu piekrastē gaisa temperatūra sasniedza +36 grādiem.
  • 24. maijs — Latvijas austrumu daļā plosījās vairāki spēcīgi negaisi, kuri gar Latvijas — Krievijas pierobežu virzījās DA virzienā. Tika novērota liela krusa, spēcīgas lietusgāzes un spēcīgas vēja brāzmas.[15] Negaisi skāra Alūksnes, Gulbenes, Balvu un Ludzas rajonu. Krusas graudi zemi Balvos pārklāja pirms plkst. 14:00 Krusa bija tiks stipra, ka vietām zemi klāja ledus garoza.[16]
  • 27. maijs — līdz pusdienlaikam gaiss daudzviet Latvijā iesila līdz +25, +26 °C, bet dienas laikā, atmosfēras frontei virzoties uz austrumu rajoniem, gaisa temperatūra krasi pazeminājās, dažviet stundas laikā pat par 6—8 °C. Debesis pakāpeniski apmācās, teritorijas lielākajā daļā īslaicīgi lija, un Kurzemē ducināja arī pērkons. Daudzviet negaisa mākoņus pavadīja arī vēja brāzmas līdz 15–16 m/s.[17]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. jūnijs — daudzviet Latvijā (galvenokārt Vidzemē, bet vēlāk arī Zemgalē un Kurzemē) tika novērots ilgstošs, ļoti spēcīgs lietus un pērkona negaiss. Šāda situācija izveidojās tādēļ, ka konvekcijas mākoņu zona, kas nesa nokrišņus, praktiski stāvēja uz vietas, jo to bremzēja ciklons, kas atradās uz ZR no Latvijas. Vakara pusē spēcīgākie nokrišņi bija Latgalē. Nokrišņi netika novēroti Rīgas jūras līca piekrastē, arī Rīgā, kā arī Ziemeļkurzemē.
  • 3. jūnijs — ciklons, kas pastiprinoties nonāca virs Latvijas teritorijas, daudzviet atnesa ilgstošu, stipru lietu un spēcīgu vēju, kura ātrums Ventspilī brāzmās sasniedza 21 m/s, bet Rīgā 20 m/s.[18]
  • 4. jūnijs — ciklons Īzaks turpināja virzību uz ziemeļiem, tādēļ piekrastes rajonos, arī Rīgā, ZR, R vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–22 m/s. Energoapgāde tika traucēta aptuveni 3500 uzņēmuma "Latvenergo" klientiem. Izteiktāki traucējumi tika novēroti Daugavpils, Jēkabpils, Alūksnes rajonā un Smiltenes apkārtnē. Lija gandrīz visā valsts teritorijā. Visspēcīgākie nokrišņi tika novēroti Latvijas centrālajos rajonos, daudzviet Vidzemē nolija gandrīz mēneša nokrišņu norma.[19][20] Ciklons Īzaks visvairāk lietu nesa Cēsu apkārtnē, kur dažās dienās nolija 66 mm lietus, un tas tikai par dažiem procentiem atpalika no visa mēneša normas. Savukārt mazāk lija valsts dienvidos. Dati no Latvijas novērojumu stacijām liecināja, ka jūnija pirmajās četrās dienās nokrišņu summa bija sekojoša: Cēsis 67 mm, Jēkabpils 51 mm, Ainaži 54 mm, Alūksne 47 mm, Saulkrasti 47 mm, Rūjiena 45 mm, Mērsrags 36 mm, Zosēni 36 mm, Kolka 34 mm, Rīga 33 mm, Gulbene 33 mm, Valka 33 mm, Skrīveri 32 mm, Talsi 32 mm, Daugavpils 16 mm, Ventspils 15 mm, Liepāja 7 mm.
  • 4. jūnijs — diennakts nokrišņu maksimums tika novērots Siguldā, kur nolija 40,7 mm.[21]
  • 5. jūnijs — neilgi pirms plkst. 13:00 Murjāņos vairākas minūtes bija stipra krusa ar graudiem gandrīz zirņa lielumā. Ap plkst. 10:30 krusa novērota arī Skrīveros.[22]
  • 8. jūnijs — vakarā un naktī uz 9. jūniju Latvijai pāri virzījās atmosfēras fronte, nesot lietu, dažviet stipru, un Kurzemē arī pērkona negaisu.
  • 14. jūnijsciklona "Martin" ietekmē Latvijā bija ilgstošs lietus, kas turpinājās gandrīz diennakti. Stiprākie nokrišņi tika novēroti Latvijas centrālajos rajonos — Rīgā diennakts laikā nolija 34 mm nokrišņu.[23]
  • 18. jūnijs — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā noslīdēja līdz +2,4 grādiem, tādējādi uzstādot jaunu 18. jūnija gaisa temperatūras minimumu. Iepriekš šī temperatūra bija +3,0 grādi un tika uzstādīta 1944. gadā.
  • 27. jūnijs — dienā Vidzemes un Alūksnes augstienē tika novēroti ilgstoši un spēcīgi nokrišņi ar negaisiem. Alūksnē nolija 57 mm nokrišņu, bet daudzviet Vidzemes augstienē nokrišņu daudzums varēja būt arī daudz lielāks. Rīgā, Kurzemē un daļā Zemgales nokrišņi netika novēroti.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. jūlijs — naktī pāri Latvijas centrālajiem rajoniem lēni virzījās negaiss spēcīgu lietusgāžu pavadībā. Lai gan pats negaiss bija lēns un zibeņošana nebija bieža, tomēr Rīgai tas neilgi pēc 4 no rīta atnesa 15 minūšu garu un spēcīgu lietusgāzi, bet ap 7 no rīta spēcīga lietusgāze ilga aptuveni 40 minūtes un daudzviet Rīgā applūda ielas, radot satiksmes problēmas.[24] Rīgas centrā nolija 46 mm, bet Rīgas lidostā 25 mm nokrišņu, savukārt Zosēnos nolijuši 16 mm, bet Mērsragā — 26 mm. Šis bija pirmais 2009. gada siltās sezonas negaiss, kas bija novērojams arī Rīgā — pārsvarā uz DA no tās.[25]
  • 6. jūlijs — naktī daudzviet Latvijā uz augsnes (2–5 cm virs zemes) reģistrētas salnas. Vislielākā salna bijusi Skrīveros, kur uz augsnes virskārtas temperatūra noslīdējusi līdz −4 °C, Zosēnos un Zīlānos uz augsnes bija −2 °C, bet Liepājā un Stendē −1 °C. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija Zosēnos, Rēzeknē un Ainažos, kur bija tikai +2 °C, Liepājā +5,3 °C. Rīgā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz +5,6 °C, kas tikai par 0,1 grādu atpalika no šīs dienas absolūtā minimuma, kas tika uzstādīts 1951. gadā. Rīgas centrā temperatūra bija ap +10 °C. LVĢMA ilggadējo klimatisko datubāzes informācija liecina, ka 6. jūlija naktī uz augsnes salnas bijušas 1975. gadā, kad Ventspilī uz augsnes tika reģistrēta 0 °C temperatūra. Savukārt 1992. gadā Ziemeļvidzemē un Latgalē uz augsnes bija reģistrēti −2 °C.[26][27][28]
  • 7. jūlijs — plkst. 19:55 Zaļkalnā, kilometru uz DA no Taurenes, Vecpiebalgas novadā tika novērots virpuļviesulis. Aculiecinieks ziņoja, ka stabu īsti redzēt nevarēja, bet mākoņi bija ļoti zemu, gaisam griežoties un no zemes paceļoties miglai līdzīgai dūmakai, gāzās koki un viss brakšķēja. Negaisa mākonis, kas izraisīja šo parādību, izveidojās aptuveni 17:00 virs Salaspils un, strauji pieņemoties spēkā, virzījās ZA virzienā. Ap 20:00 bija izveidojušās trīs atsevišķas, lokālas, bet spēcīgas negaisa zonas, kas turpināja virzību ZA virzienā stipra negaisa un lietusgāžu pavadībā.[29]
  • 89. jūlijs — virs Polijas izveidojās aktīvs ciklons, kas, virzoties gar Latvijas Kurzemes piekrastes ZZR, pastiprinājās. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas, izņemot Latgali, tas atnesa brāzmainu vēju, lietusgāzes un dažviet arī negaisus. Lai gan sākotnēji tika prognozēts, ka ciklons būs spēcīgāks un Latvijas rietumu kā arī Rīgas jūras līča piekrastē varētu plosīties pat stipra vētra, tomēr ciklons aktivizējās lēnāk nekā prognozēts. Stiprākie nokrišņi tika novēroti Kurzemē, kā arī daļā Vidzemes un centrālajos rajonos. 8. jūlijā dienas laikā stiprākie nokrišņi tika reģistrēti Kolkā — 35 mm, Mērsragā — 28 mm, savukārt nakts laikā lielākās lietavas bijušas Rucavā — 26 mm, Liepājā — 21 mm, bet Mērsragā 15 mm. Kopumā visvairāk nokrišņu bija Kolkā — 49,5 mm, Rīgā nokrišņu summa sasniedza 20 mm. Stiprākās vēja brāzmas tradicionāli bija Ventspilī 24 m/s, Liepājā 21 m/s un Kolkā 17 m/s. Rīgā vēja brāzmas sasniedza 18 m/s.[30] Stiprā vēja dēļ 9. jūlijā bez elektrības bija atstāti aptuveni 1500 AS "Latvenergo" klientu un kopā bez sprieguma bija palikušas 123 transformatoru apakšstacijas.[31]
  • 11. jūlijs — daudzviet Kurzemē, Vidzemē, kā arī Latvijas centrālajos rajonos tika novērots stiprs lietus un pērkona negaiss.
  • 15.16. jūlijs — pēc karstas 15. jūlija dienas, kad Rīgā gaisa temperatūra tikai par 0,1 grādu bija zemāka nekā 1. jūlijā, sasniedzot +27,7 °C, un ļoti siltas nakts, kad gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, pēc plkst. 4:00 no rīta Rīgas pievārtē tika novērots intensīvs negaiss, kura epicentrs virzījās ZA virzienā gar pilsētas Z robežu, tomēr arī Rīgas teritorijā bija brāzmains vējš un mērens lietus (3,0 mm).
  • 16. jūlijsLatvijā plosījās spēcīgs negaiss. Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, izraisot intensīvu lietu, vietām stipru pērkona negaisu, kā arī krusu. Vietām tika novērotas arī spēcīgas vēja brāzmas. Pēcpusdienā, pēc plkst. 15:00, Rīgu pārsteidza spēcīgs negaiss ar brāzmainu vēju, kas brāzmās sasniedza 22 m/s, ļoti spēcīgu un intensīvu lietusgāzi un zibeņošanu. Rīgas centrā stundas laikā nolija 33 mm nokrišņu, bet Rīgas lidostā tikai 13 mm. Rīgā applūda ne tikai zemākās ielas, kur parasti pēc stipra lietus veidojas peļķes, bet arī liela daļa centra ielas. Dažviet ūdens līmenis sasniedza pat pusmetra dziļumu. Tika ziņots par nolauztiem kokiem un citiem bojājumiem, kā arī tika konstatēti īslaicīgi luksoforu darbības traucējumi.[32][33][34] Vājāks negaiss ar nelielu lietu Rīgā tika novērots arī neilgi pēc plkst. 19:00. Ļoti spēcīgs negaiss plosījās arī Zemgales D daļā, Bauskas un Skaistkalnes apkārtnē. Bauskā tika lauzti koki un daudzas pilsētas ielas, māju pagalmi un pagrabi applūda. Vēlāk vakarā negaisi tika novēroti arī daļā Vidzemes un Latgalē.
  • 19. jūlijs — Latvijas teritorijai pāri virzījās ļoti spēcīga negaisa fronte, kuru pavadīja stipras lietusgāzes un vētras spēka vēja brāzmas, kas lauza kokus un atsevišķus koku zarus, kā arī izraisīja traucējumus elektrotīklos. Kolkā nolija 70 mm, bet Liepājā 65 mm nokrišņu. Visaugstākā gaisa temperatūra starp meteostacijām tika fiksēta Jelgavā +30,7 °C, Rīgā +30,4 °C. Stiprākās vēja brāzmas: Rucavā 26 m/s, Saldū 23 m/s, Rīgas centrā 22 m/s, bet Rīgas lidostā 16 m/s.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. augusts — naktī Latvijā tika reģistrēta zemākā gaisa temperatūra kopš 6. jūlija: Jelgavā gaiss atdzisa līdz +6 grādiem. Daudzviet citur bija +7, +8 grādi.
  • 15. augusts — netālu no Liepājas, Nīcas novada Bernātos ap plkst. 14:00 jūrā tika novērots virpuļviesulis. Aculiecinieki ziņoja par kopumā vismaz 5 virpuļviesuļiem jeb ūdensstabiem Dienvidkurzemes piekrastē.
  • 16. augusts — ziņu aģentūra BNS ziņoja, ka Alūksnē spēcīga negaisa laikā meteostacijā novērota krusa ar līdz 4 centimetru diametra graudiem, bet nedaudz tālāk esot bijusi pat vēl lielāka krusa. Krusa un ļoti intensīvas lietusgāzes bijušas arī atsevišķās vietās citviet Vidzemē un vēlāk vakarā arī Latgalē.
  • 16. augustsBauskā tika reģistrēta mēneša augstākā gaisa temperatūra +26,8 °C.
  • 18. augustsJēkabpilī nolija 10 dienu nokrišņu norma.
  • 21. augustsZosēnos tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra +2,6 °C.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 19. oktobris.
  • 12. oktobris — daudzviet Vidzemē tika novērots pirmais sniegs.[39] Zosēnos sniega segas biezums sasniedza 11 cm, savukārt Rīgā un Kurzemē sniegs netika novērots.[40] Vidzemē tas radījis elektroenerģijas pārtraukumus vairāk nekā desmit tūkstošiem AS "Latvenergo" klientu. Bojājumi tika konstatēti visos Vidzemes rajonos. Rīta pusē visvairāk bija cietuši elektrotīkli Madonas pusē (4687 klienti bez elektroenerģijas). Daudz bojājumu pieteikti arī Valmieras (1926), Cēsu (1276), Gulbenes (1812) un Limbažu apkārtnē (1445). Mazāk bojājumi bija Alūksnē (255) un Valkas pusē (403).[41]
  • 14. oktobris — Aktīvā dienvidu ciklona ietekmē Latvijas lielākajā daļā ievērojami pastiprinājās vējš. Lai gan ar vislielāko — brāzmās vētras un stipras vētras spēku (21–27 m/s) — tas pūta jūras piekrastes rajonos, arī iekšzemē šai dienā laiks lielākoties bija vētrains — vēja brāzmas sasniedza 17–21 m/s. Vējš pakāpeniski pierima 15. oktobrī, naktī piekrastes rajonos brāzmās vēl saglabājot vētraina vēja spēku.
  • 16. oktobris — pievakarē Rīgā sāka snigt pirmais slapjais sniegs, bet nākamajā rītā, 17. oktobrī, uz vēl zaļajām un dzeltenajām koku lapām bija izveidojusies pirmā slapjā sniega kārta.[42]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +6,2 °C (6,3 grādi virs normas) 2009. gada trešā dekāde bija otrā vissiltākā novembra trešā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl gandrīz pusgrādu siltāks laiks ir bijis analoģiskā 2006. gada periodā. Silts laiks valdīja visu dekādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no +8 grādiem virs normas 26. novembrī līdz +5 grādiem virs normas 29. un 30. novembrī. Visas dekādes dienas bija desmit vissiltāko atbilstošo datumu skaitā. 21. novembris kopā ar vienlīdz silto 1996. gada 21. novembri kļuva par vissiltākajiem 21. novembriem Latvijā pēdējos vairāk kā 90 gados. 23. 25. un 26. novembris bija otrie vissiltākie atbilstošie datumi.[43]

  • 12. un 13. novembris — daudzviet austrumu un centrālajos rajonos zemi klāja sniegs, vislielāko biezumu (9–10 cm) sasniedzot Alūksnē. Turpmāk, temperatūrai paaugstinoties, sniega sega strauji kusa un 16. novembrī izzuda pavisam.[44]
  • 21. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns dienas absolūtais temperatūras maksimums, +11,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika sasniegts 1926. gadā, kad gaisa temperatūra bija sasniegusi +10,5 °C tika pārsniegta par vairāk kā pusgrādu.[45]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. decembris — laika apstākļus Latvijas teritorijā noteica neliels ciklons, kas no Polijas lēni virzījās uz ziemeļiem. Ciklons no dienvidiem līdzi nesa siltāku gaisu, tādēļ tā siltajā sektorā, kas dienas laikā atradās virs Latgales, gaisa temperatūras vērtības pārsniegušas 2008. gada rekordus. Zīlānos gaiss iesila līdz +7,6 °C, Rēzeknē līdz +8,2 °C, bet Daugavpilī līdz pat +8,7 °C, savukārt pārējā teritorijas daļā gaisa temperatūra nepārsniedza +4 līdz +7 °C.[46]
  • 13. decembris — naktī galvenokārt Kurzemes A daļā un Latvijas centrālajos rajonos, bet vēlāk arī pārējā Latvijas teritorijā sāka veidoties pastāvīga sniega sega, kuras maksimālais biezums 14. decembrī Alūksnē sasniedza 5 cm.[47]
  • 14. decembris — plkst. 17:00 tika novērots liels temperatūras kontrasts. Kamēr Pāvilostā gaisa temperatūra bija −1,5 °C, tikmēr Rēzeknē tā bija −16,6 °C.
  • 15. decembris — no rīta gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz −17,2 °C, tikai par 0,6 grādiem atpalika no 15. decembra absolūtā minimuma, kas tika sasniegts 1997. gadā. Latgalē un daļā Vidzemes gaisa temperatūra atdzisa zem −20 grādiem. Visaukstākais bija Daugavpilī −21,5 °C.[48]
  • 16. decembrī un naktī uz 17. decembri virs Baltijas jūras atradās neliels un mazkustīgs ciklons, kas atnesa sniegu un puteni. Visintensīvāk šis process norisinājās Kurzemē, it sevišķi Kurzemes ziemeļu rajonos un Rīgas līča piekrastē, jo pūta dienvidaustrumu vējš, kas no līča nesa siltu un mitru gaisu. Tas veicināja snigšanu un putināšanu vairāk nekā 24 stundu garumā. 17. decembrī no rīta Mērsragā sniega sega sasniedza 31 cm, bet Kolkā, pēc provizoriskiem Kolkas novērojumu stacijas datiem, sniega sega pārsniedza pat 1 metru.[49][50][51] Pēc precīzu mērījumu iegūšanas tika noskaidrots, ka vidējais sniega segas biezums Kolkā 18. decembra rītā bija 71 cm.[52] Decembrī vēl nekad Latvijā sniega sega nav sasniegusi 75 cm, kā tas notika Kolkā 17. decembrī.[53]
  • naktī uz 18. decembri aizsala Daugava Rīgā.
  • 18. decembris — no rīta viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Ziemeļvidzemē, Valkā −24,4 °C.
  • 22. decembris — vakarā Latviju sasniedza atmosfēras fronte, atnesot mērenu sniegputeni. 23. decembrī, ņemot vērā pēkšņo un spēcīgo sniegu, kavējās lidmašīnu ielidošana Rīgas lidostā. Atsevišķi reisi spēcīgā sniega dēļ tika novirzīti uz rezerves lidostām Tallinā un Helsinkos, bet viena apkalpe pieņēmusi lēmumu atgriezties Stokholmā.[54] Sniega dēļ tika apgrūtināta satiksme uz daudziem Latvijas ceļiem un tika kavēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība.[55]
  • 24. decembris — pēc stiprā sniegputeņa no rīta Latvijā kopumā bez elektrības bija 34 000 mājsaimniecību, bet plkst. 12:00 tie bija 27 000 "Latvenergo" klienti.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 591,0 mm.
  • Sausums: 25 dienas (no 11. aprīļa līdz 5. maijam ieskaitot). Netiek skaitītas dienas ar 0,2 un 0,4 mm nokrišņiem, kas ir rasa.

Sniegs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vējš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[56][57]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−21,0 °C
5. janvāris
+6,7 °C
10. janvāris
−2,1 °C
+1,4
Februāris
−15,7 °C
1. februāris
+4,9 °C
8. februāris
−3,3 °C
+0,1
Marts
−8,8 °C
26. marts
+7,5 °C
31. marts
+0,3 °C
+0,2
Aprīlis
−5,4 °C
21. aprīlis
+25,9 °C
29. aprīlis
+7,3 °C
+2,3
Maijs
−0,2 °C
2. maijs
+26,0 °C
31. maijs
+12,1 °C
+0,5
Jūnijs
+2,4 °C
18. jūnijs
+28,5 °C
30. jūnijs
+14,8 °C
−0,5
Jūlijs
+5,6 °C
6. jūlijs
+30,4 °C
19. jūlijs
+18,1 °C
+0,9
Augusts
+5,8 °C
21. augusts
+25,5 °C
10. augusts
+16,3 °C
−0,2
Septembris
+3,5 °C
14. septembris
+24,4 °C
3. septembris
+13,8 °C
+2,0
Oktobris
−4,2 °C
30. oktobris
+13,5 °C
7. oktobris
+5,0 °C
−2,1
Novembris
−6,2 °C
1. novembris
+11,1 °C
21. novembris
+3,7 °C
+1,4
Decembris
−17,2 °C
15. decembris
+6,8 °C
2. decembris
−2,5 °C
−1,0
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
35,2 mm
11,0
6,0
18,2
6,0 mm
22. janvāris
17,2 mm
6,0
4,4
6,8
4,0 mm
9. februāris
50,4 mm
20,2
7,4
22,8
12,6 mm
29. marts
6,8 mm
6,2
0,2
0,4
2,0 mm
1. 9. 10. aprīlis
9,4 mm
2,4
3,0
4,0
2,2 mm
22. maijs
84,4 mm
39,8
44,4
0,2
34,0 mm
14. jūnijs
100,2 mm
48,6
30,6
21,0
25,2 mm
2. jūlijs
40,0 mm
0,2
26,2
13,6
11,0 mm
14. augusts
40,0 mm
18,2
1,6
20,2
13,2 mm
6. septembris
103,2 mm
38,8
43,2
21,2
12,6 mm
12. oktobris
33,8 mm
4,4
15,0
14,4
4,8 mm
12. novembris
70,4 mm
21,6
3,0
45,8
13,0 mm
23. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga"meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[58]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pērn vidējā gaisa temperatūra bijusi 0,7 grādus virs normas, delfi.lv, 01.03.2010.
  2. Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2009. gada janvārī, meteo.lv
  3. 3,0 3,1 Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2009. gada janvārī
  4. Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  5. Visbiezākā sniega sega izveidojusies Skultē - 28 centimetri
  6. Laika apstākļu raksturojums 2009. gada februārī Latvijā, meteo.lv
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  8. Laika apstākļu raksturojums 2009. gada februārī Latvijā
  9. Latvijas centrālajā un dienvidu daļā tūkstoši bez elektrības, tvnet.lv, 10.03.2009.
  10. Šonedēļ Malnavā bijis pirmais pērkona negaiss, tvnet.lv, 09.04.2009.
  11. Staburaga pagastā novērots virpuļviesulis, diena.lv, 23.04.2009.
  12. Virpuļviesulis paceļ gaisā siena nojumi, staburags.lv, 23.04.2009.
  13. Mērsragā šodien gaiss iesilis līdz plus 24,5 grādiem
  14. Jelgavā šodien reģistrēts rekords - plus 26,1 grāds, tvnet.lv, 29.04.2009.
  15. Balvus pārsteigusi stipra krusa, tvnet.lv, 24.05.2009.
  16. papildināta - Balvus pārsteigusi stipra krusa, diena.lv, 24.05.2009.
  17. Krasa gaisa temperatūras pazemināšanās 27.05.2009
  18. Atskats uz laika apstākļiem mēneša iepriekšējā dekādē 01.-10.06.2009, meteo.lv
  19. Vējš lauzis kokus, bez elektrības vairāki tūkstoši, diena.lv, 2009. gada 4. jūnijā
  20. Vēja izgāzts koks sabojā sabiedriskās tualetes ēku Vērmanes dārzā, tvnet.lv, 2009. gada 4. jūnijā
  21. http://www.meteo.lv/public/30182.html
  22. Murjāņos un Skrīveros novērota stipra krusa, tvnet.lv, 2009. gada 5. jūnijā
  23. Погода и Климат - Климатический монитор: погода в Риге
  24. Stiprais lietus rada satiksmes problēmas Rīgā, tvnet.lv, 2009. gada 2. jūlijā
  25. Par lietusgāzēm naktī uz 02.07., meteo.lv
  26. Naktī uz pirmdienu reģistrētas salnas, delfi.lv, 06.07.2009.
  27. Pagājušajā naktī daudzviet Latvijā uz augsnes bijusi salna, tvnet.lv, 06.07.2009.
  28. Salnas jūlijā, meteo.lv, 06.07.2009.
  29. Cēsu rajonā plosījies virpuļviesulis, tvnet.lv, 08.07.2009.
  30. Atskats uz laika apstākļiem pagājušajā diennaktī, meteo.lv, 09.07.2009.
  31. Vējš bez elektrības atstājis 1500 "Latvenergo" klientu, tvnet.lv, 09.07.2009.
  32. Stiprs lietus ar pērkona negaisu, meteo.lv, 16.07.2009.
  33. Spēcīgais lietus appludina Rīgas ielas, tvnet.lv, 16.07.2009.
  34. Lietus appludinājis Rīgu, delfi.lv, 16.07.2009.
  35. Fiksē vēja virpuli Ezerkrastā, liepajniekiem.lv, 07.09.2009.
  36. Negaisi,lietusgāzes,krusa un sniegs 29-30 septembrī, weatherfoto.wordpress.com, 01.10.2009.
  37. Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā nedēļā. 2009. gada 28. septembris - 4. oktobris, meteo.lv, 05.10.2009.
  38. Šorīt Vangažos novērots sniegs, daudzviet bijusi krusa, tvnet.lv, 30.09.2009.
  39. Statistika: vislielākā pirmā sniega iespējamība ir 12. oktobrī, ltv.lv, 21.09.2012.
  40. Sniega sega Latvijā 12. oktobra rītā, meteo.lv
  41. Sniega dēļ Vidzemē bez elektrības 10 000 klienti, delfi.lv, 12.10.2009.
  42. Sniegs uz krāsainām lapām, weatherfoto.wordpress.com
  43. Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā dekādē. 2009. gada 21.-30. novembris, meteo.lv
  44. Laika apstākļi Latvijā iepriekšējā dekādē. 2009. gada 11.—20. novembris, meteo.lv
  45. Rīgā pārspēts 21.novembra siltuma rekords, meteo.lv, 21.11.2009.
  46. 2. decembrī Latgalē pārsniegti gaisa temperatūras rekordi, meteo.lv, 02.12.2009.
  47. Latvijā spēkā pieņemas sals, meteo.lv, 14.12.2009.
  48. Latvijā sals sasniedzis mīnus 21 grādu, tvnet.lv, 15.12.2009.
  49. Stiprs sniegs Kurzemē 16.-17. decembrī, meteo.lv, 17.12.2009.
  50. Kolkā vietām izveidojusies metru bieza sniega sega; situāciju vērtē kā ekstrēmu, nra.lv, 17.12.2009.
  51. Kolkas pusē no ārpasaules nošķirti aptuveni 100-200 cilvēku, tvnet.lv, 17.12.2009.
  52. Laika apstākļu prognoze Ziemassvētkiem, meteo.lv, 18.12.2009.
  53. Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs, meteo.lv, 16.02.2010.
  54. Kavējas lidmašīnu ielidošana Rīgas lidostā, tvnet.lv, 23.12.2009.
  55. Sniega dēļ kavējas Rīgas sabiedriskais transports, tvnet.lv, 23.12.2009.
  56. Clima en Riga, tutiempo.net (spāniski)
  57. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки., pogoda.ru.net (krieviski)
  58. Погода в Риге. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки. Январь 2009 г., pogoda.ru.net (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]