2008. gada vasaras olimpiskās spēles
XXIX Olimpiskās spēles | |
---|---|
Viena pasaule, viens sapnis | |
Norises vieta | Pekina, Ķīna |
Dalībvalstis | 204 |
Sportisti | 11 028 |
Disciplīnas | 302 (28 sporta veidos) |
Atklāšana | 8. augustā |
Noslēgums | 24. augustā |
Oficiāli atklāja | Prezidents Hu Dzjiņtao |
Sportistu zvērests | Žana Jinina |
Tiesnešu zvērests | Huans Lipens |
Olimpiskā lāpa | Li Nins |
Stadions | Pekinas nacionālais stadions |
|
2008. gada vasaras olimpiskās spēles jeb Pekinas olimpiskās spēles bija divdesmit devītās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 2008. gada 8. augusta līdz 24. augustam notika Pekinā, Ķīnas galvaspilsētā. Oficiāli spēles atklāja Ķīnas prezidents Hu Dzjiņtao. Šī bija trešā reize, kad vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas kādā Āzijas valstī — 1964. gadā tās norisinājās Tokijā, bet 1988. gadā vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Seulā. Tāpat šīs bija trešās olimpiskās spēles, kuras norisinās divās dažādās valstīs, jo airēšanas sacensības notika Honkongā. Atklāšanas ceremonija sākās plkst. 20:08:08 (astoņi vakarā), 2008. gada 8. augustā (8:08:08, 08.08.08) pēc Pekinas laika, kas ir plkst. 15:08:08 pēc Latvijas laika.
Šajās olimpiskajās spēlēs tika uzstādīti 43 jauni pasaules un 132 olimpiskie rekordi. olimpiskajās spēlēs vismaz vienu medaļu izcīnīja 86 valstis. Visvairāk zelta medaļas izcīnīja Ķīnas sportisti (54 zelta medaļa), taču visvairāk medaļas izcīnīja ASV pārstāvji (110 medaļas). ASV peldētājs Maikls Felpss laboja Markam Spicam piedrējušo rekordu par visvairāk vienās olimpiskās spēlēs izcīnītajām zelta medaļām — viņš izcīnīja astoņas zelta medaļas un laboja septiņus pasaules rekordus.
Pekinas olimpiskajās spēlēs piedalījās 204 valstis, kuras pārstāvēja 11 028 sportisti.[1] Kopumā tika sadalīti 302 medaļu komplekti 28 sporta veidos. Trim valstīm šīs bija pirmās olimpiskās spēles: Māršalu Salām, Melnkalnei un Tuvalu.[2]
Spēļu rīkošanas vietas izvēle
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pekina par 29. vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 2001. gada 13. jūlijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Maskavā, Krievijā. Pekina par spēļu rīkošanu apsteidza Toronto (Kanāda), Parīzi (Francija), Stambulu (Turcija) un Osaku (Japāna). Vēl pieteikušās bija, bet līdz finālbalsojumam netika — Bangkoka, Kaira, Havana, Kualalumpura un Sevilja.
2008. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | Valsts | 1. kārta | 2. kārta |
Pekina | Ķīna | 44 | 56 |
Toronto | Kanāda | 20 | 22 |
Parīze | Francija | 15 | 18 |
Stambula | Turcija | 17 | 9 |
Osaka | Japāna | 6 | — |
Norises vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pekinas nacionālais stadions
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenais stadions ir Pekinas nacionālais stadions, kur notika atklāšanas un noslēgšanas ceremonijas, kā arī sacensības vieglatlētikā un futbolā. Stadiona būvniecība tika uzsākta 2003. gada 24. decembrī, un tajā ir 80 000 sēdvietu. Arhitekti sākotnēji to bija iecerējuši kā putna ligzdu, ar ievelkamo jumtu, bet vēlāk, lielo izmaksu un drošības trūkuma dēļ, tika nolemts, ka jumts netiks būvēts.
Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā centrā notika peldēšana, daiļlēkšana, ūdenspolo un sinhronā peldēšana. Centra celtniecība tika sākta vienā dienā ar Pekinas nacionālā stadiona celtniecību — 2003. gada 24. decembrī, un tas atrodas tikai pārsimts metru attālumā no stadiona. Tajā ir 17 000 sēdvietu.
Norises vietu uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaunbūves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi |
---|---|
Pekinas nacionālais stadions | vieglatlētika, futbols, ceremonijas |
Pekinas nacionālais ūdenssporta centrs | peldēšana, ūdenspolo, daiļlēkšana, sinhronā peldēšana |
Pekinas nacionālais apjumtais stadions | vingrošana, rokasbumba |
Ķīnas Lauksaimniecības universitāte | cīņas sports |
Laošaņa velodroms | riteņbraukšana |
Pekinas šaušanas sporta halle | šaušana |
Pekinas Tehniskā universitāte | badmintons, mākslas vingrošana |
Pekinas Universitātes zāle | galda teniss |
Pekinas Zinātnes un Tehnoloģijas universitāte | džudo, taekvondo |
Šuņji airēšana un kanoe parks | airēšana, kanoe |
Tenisa centrs | teniss |
Ukesunas apjumtais stadions | basketbols |
Esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi |
---|---|
Beihanas Universitātes zāle | svarcelšana |
Fentai softbola laukums | softbols |
Jintunas Natatorijs | ūdenspolo, modernā pieccīņa |
Laošanas kalnu riteņbraukšanas trase | riteņbraukšana |
Olimpiskā sporta centra stadions | futbols, modernā pieccīņa |
Olimpiskā sporta centra zāle | rokasbumba |
Pekinas Šaušanas centrs | šaušana |
Pekinas Tehniskā institūta zāle | volejbols |
Pilsētas apjumtais stadions | volejbols |
Strādnieku apjumtā arēna | bokss |
Pagaidu objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Sporta veidi |
---|---|
BMX sacīkšu laukums | riteņbraukšana |
Hokeja laukums | lauka hokejs |
Loka šaušanas laukums | loka šaušana |
Paukošanas zāle | paukošana, modernā pieccīņa |
Pludmales volejbola laukumi | volejbols |
Triatlona sacīkšu vieta | triatlons |
Pilsētas šosejas riteņbraukšanas trase | riteņbraukšana |
Vukesonas beisbola laukums | beisbols |
Guandunas stadions
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzbūvēts 100 jūdzes no Honkongas, stadions tika atklāts 2001. gadā. Sākotnēji tika plānots, ka tas būs olimpisko spēļu galvenais stadions, līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums būvēt Pekinas nacionālo stadionu. Stadionā ir 80 000 sēdvietu un olimpiskās spēles tajā netiks aizvadītas.
Sporta veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skatīt arī 2008. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs
Sporta veidu skaits ir ļoti līdzīgs iepriekšējai olimpiādei, kura 2004. gadā notika Atēnās. 2008. gada olimpiskajās spēlēs kopā tiek sadalīti 302 medaļu komplekti. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs notiek sacensības BMX riteņbraukšanā, pirmoreiz notiek arī 3000 metru šķēršļu skrējiens sievietēm. Peldēšanā ir maratona disciplīna, kurā jāpeld 10 kilometri. Nelielas izmaiņas ir arī galda tenisa un paukošanas sacensībās.
|
|
|
|
|
|
|
Iekavās sporta veidā sadalāmo medaļu komplektu skaits. Treknināti iezīmēti sporta veidi, kuros piedalās Latvijas sportisti.
Medaļu kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Ķīna | 51 | 21 | 28 | 100 |
2 | ASV | 36 | 38 | 36 | 110 |
3 | Krievija | 23 | 21 | 28 | 72 |
4 | Apvienotā Karaliste | 19 | 13 | 15 | 47 |
5 | Vācija | 16 | 10 | 15 | 41 |
6 | Austrālija | 14 | 15 | 17 | 46 |
7 | Korejas Republika | 13 | 10 | 8 | 31 |
8 | Japāna | 9 | 6 | 10 | 25 |
9 | Itālija | 8 | 9 | 10 | 27 |
10 | Francija | 7 | 16 | 18 | 41 |
45 | Latvija | 1 | 1 | 1 | 3 |
Dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiskajās spēlēs piedalijās sportisti no 204 valstīm, kas ir vairāk kā 2004. gadā Atēnās. Tā kā 2006. gadā Melnkalne atdalījās no Serbijas, tad katra startē atsevišķi. Kopš 2004. gada savas NOK ir izveidojušas divas valstis — Tuvalu un Māršala Salas, kuras pirmoreiz piedalās olimpiskajās spēlēs. Savukārt Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja bija plānojušas startēt olimpiskajās spēlēs kā viena komanda. Līdz šim abas valstis bija gājušas zem viena karoga tikai atklāšanas ceremonijā. Pagaidām šis projekts ir atlikts, jo abas valstis nespēj vienoties par kvalificēšanās kritērijiem. Ziemeļkoreja uzskata, ka komandā jābūt vienādam skaitam dalībnieku no katras valsts, bet Dienvidkoreja uzskata, ka jābalstās uz labākajiem rezultātiem. Jaunu NOK vēlējās izveidot arī Nīderlandes Antiļas, bet projekts tika atlikts līdz 2008. gada decembrim — 4 mēnešus pēc olimpiskajām spēlēm.
Televīzijas pārraides
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiskās spēles tiek translēta arī daudzos televīzijas kanālos. Translēšanas tiesības ir nodrošinājuši šādi kanāli:
|
Latvija olimpiskajās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijai šīs bija devītās vasaras olimpiskās spēles. Latvijas delegācijā bija iekļauti 50 sportisti, kas valsti pārstāvēja 11 sporta veidos. Latvijas sportisti izcīnīja trīs medaļas — Māris Štrombergs zeltu BMX riteņbraukšanā, vieglatlēts Ainārs Kovals sudrabu šķēpa mešanā un Viktors Ščerbatihs bronzu svarcelšanā. Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā bija šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «6th Coordination Commission Visit To Begin Tomorrow». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Beijing 2008». Olympic Games. International Olympic Committee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 6. jūnijs.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olimpiskās spēles
- vasaras olimpiskās spēles
- Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi
- 2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pekinas olimpiskās spēles |
- 2008. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa (angliski), (arābiski), (franciski), (ķīniski), (spāņu)
- Pekinas olimpisko spēļu fotogalerija (angliski)
- Latvijas Olimpiskās komitejas 2008. vasaras olimpisko spēļu lapa
|
|