2017. gads sportā
| Pasaulē: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Latvijā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Laikapstākļi: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Sportā: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
| Kino: | 2014 2015 2016 - 2017 - 2018 2019 2020 |
Šajā lapā apkopoti 2017. gada sporta notikumi.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2.—14. janvāris — Paragvajā, Argentīnā, un Bolīvijā notika Dakaras rallijs.
- 11.—29. janvāris — Francijā notika Pasaules čempionāts roaksbumbā vīriešiem, kurā uzvarēja mājinieki — Francijas izlase.[1]
- 14. janvāris—5. februāris — Gabonā notika Āfrikas Nāciju kauss futbolā, kurā uzvarēja Kamerūnas izlase.
- 16. janvāris—29. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Tajā Serīna Viljamsa, izcīnot 23. Grand Slam titulu, kļuva par Grand Slam tituliem bagātāko tenisisti atklātajā ērā.[2] Vīriešiem Rodžers Federers izcīnīja savu 18. Grand Slam titulu.[3]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9.—19. februāris — Hohfilcenē, Austrijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 26. februāris — Latvijas skeletonists Martins Dukurs izcīnīja piekto pasaules čempiona titulu karjerā.[4]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. marts — notika šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības Milāna—Sanremo, kurās uzvarēja poļu riteņbraucējs Mihals Kvjatkovskis.
- 26. marts — ar Austrālijas Grand Prix sākās 2017. gada F1 sezona.
- 29. marts—2. aprīlis — Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Latvijas bokseris Mairis Briedis, uzvarot Marko Huku, izcīnīja WBC pasaules čempiona jostu pirmajā smagajā svarā.[5]
- 9. aprīlis — notika šosejas riteņbraukšanas viendienas sacensības Parīze—Rubē, kurās uzvarēja beļģis Gregs Van Avermāts.
- 10.—22. aprīlis — Rīgā notika Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm.
- 12.—16. aprīlis — Honkongā notika Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — Anglijas snūkerists Marks Selbijs kļuva par trīskārtēju pasaules čempionu.[6]
- 5.—28. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Nīderlandes riteņbraucējs Toms Dimulēns.
- 14. maijs — norisinājās ikgadējais Lattelecom Rīgas maratons, kurā Valērijs Žolnerovičs uzstādīja jaunu Latvijas rekordu (2:14:23).[7]
- 21. maijs:
- Zviedrijas hokeja izlase kļuva par 2017. gada pasaules čempioniem, pēcspēles soda metienos pārspējot Kanādas hokeja izlasi.
- basketbola klubs Fenerbahce kļuva par ULEB Eirolīgas čempioniem.
- 24. maijs — Zviedrijā notika UEFA Eiropas līgas fināls, kurā Manchester United ar 2:0 pieveica Nīderlandes klubu Ajax.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. jūnijs — Millennium stadionā Kārdifā, Velsā, notika UEFA Čempionu līgas fināls, kurā Madrides "Real" ar 4:1 uzvarēja Turīnas "Juventus", izcīnot 12. titulu.
- 10. jūnijs — Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko kļuva par Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju.[8]
- 11. jūnijs:
- Spānijas tenisists Rafaels Nadals izcīnīja savu 10. titulu Francijas atklātājā čempionātā.[9]
- par Stenlija kausa ieguvējiem kļuva Pitsburgas "Penguins".[10]
- 12. jūnijs — par NBA čempioniem kļuva Goldensteitas "Warriors".[11]
- 16.—25. jūnijs — Čehijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm. Tajā uzvarēja Spānija, bet Latvijas izlase, izcīnot 6. vietu, pirmo reizi kvalificējās Pasaules kausa finālturnīram.
- 17. jūnijs—2. jūlijs — Krievijā notika FIFA Konfederāciju kauss, kurā uzvarēja Vācijas futbola izlase.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—23. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā uzvarēja britu riteņbraucējs Kriss Frūms.
- 3.—16. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā.
- 14.—30. jūlijs — Budapeštā, Ungārijā, notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
- 16. jūlijs—6. augusts — Nīderlandē notika Eiropas čempionāts futbolā sievietēm.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4.—13. augusts — Londonā notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
- 19. augusts—10. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kurā uzvarēja britu riteņbraucējs Kriss Frūms.
- 28. augusts—10. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā.
- 31. augusts—17. septembris — Somijā, Izraēlā, Rumānijā un Turcijā notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem, tajā uzvarēja Slovēnijas basketbola izlase, bet Latvijas izlase izcīnīja 5. vietu, kas ir augstākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. septembris — Starptautiskā Olimpiskā komiteja oficiāli apstiprināja, ka 2024. gada vasaras olimpiskās spēles notiks Parīzē, bet 2028. gadā — Losandželosā.[12]
- 17. septembris — Latvijas motosportists Pauls Jonass kļuva par pasaules čempionu MX2 klasē.[13]
- 17.—24. septembris — Bergenā, Norvēģijā, notika Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22.—29. oktobris — Singapūrā notika sezonas noslēguma turnīrs tenisā sievietēm WTA Finals, kurā par vienspēļu uzvarētāju kļuva Dānijas tenisiste Karolīna Vozņacka.[14] Pirmo reizi turnīram bija kvalificējusies arī Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko.
- 29. oktobris — Luiss Hamiltons kļuva par 2017. gada F1 sezonas čempionu, izcīnot savu ceturto titulu karjerā.[15]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1.—17. decembris — Vācijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā uzvarēja Francijas izlase.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
- 12. janvāris — Greiems Teilors (Graham Taylor), angļu futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
- 18. janvāris — Imers Pampuri (Ymer Pampuri), albāņu svarcēlājs (dzimis 1944. gadā)
- 6. februāris — Rožē Valkovjaks (Roger Walkowiak), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1927. gadā)
- 28. februāris — Vladimirs Petrovs (Владимир Петров), krievu un padomju hokejists (dzimis 1947. gadā)
- 5. jūnijs — Šeiks Tjotē (Cheick Tioté), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1986. gadā)
- 19. septembris — Džeiks Lamota (Jake LaMotta), ASV bokseris (dzimis 1922. gadā)
- 6. oktobris — Konijs Haukinss (Connie Hawkins), ASV basketbolists (dzimis 1942. gadā)
- 1. oktobris — Larisa Volperte (Larissa Volpert, Лариса Вольперт), Igaunijas filoloģe, šahiste (dzimusi 1926. gadā)
- 13. oktobris — Viljams Lombardi (William Lombardy), ASV šahists (dzimis 1937. gadā)
- 7. novembris:
- Rojs Heladejs (Roy Halladay), ASV beisbolists (dzimis 1977. gadā)
- Hanss Šēfers (Hans Schäfer), Vācijas futbolists (dzimis 1927. gadā)
- 19. novembris:
- Jana Novotna (Jana Novotná), čehu tenisiste (dzimusi 1968. gadā)
- Pančo Segura (Pancho Segura), Ekvadoras izcelsmes ASV tenisists (dzimis 1921. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Krišs Upenieks. «Francija savā laukumā izcīna sesto pasaules čempionāta zeltu». sportacentrs.com, 2017. gada 29. janvāris. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Valdis Bērziņš. «Serēna Viljamsa Melburnā kļūst par "Grand Slam" tituliem bagātāko tenisisti». sportacentrs.com, 2017. gada 28. janvāris. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Valdis Bērziņš. «Federers pirmoreiz Melburnā pieveic Nadalu un izcīna 18. "Grand Slam" titulu». sportacentrs.com, 2017. gada 29. janvāris. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Krišjānis Pundurs. «Martins Dukurs piekto reizi karjerā kļūst par pasaules čempionu». sportacentrs.com, 2017. gada 26. februāris. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Agris Suveizda. «Briedis pārspēj Huku un izcīna nozīmīgāko uzvaru karjerā». sportacentrs.com, 2017. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Selbijs fantastiski atspēlējas un kļūst par trīskārtēju pasaules čempionu snūkerā». delfi.lv. 2017. gada 2. maijs. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Gundars Galkins, Jānis Lazdāns. «Kenijas un Etiopijas skrējēji uzvar Rīgas maratonā; Žolnerovičam Latvijas rekords». lsm.lv, 2017. gada 14. maijā. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
- ↑ Valdis Bērziņš. «Ostapenko finālā divreiz atspēlējas pret Halepu un triumfē "French Open"». sportacentrs.com, 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Valdis Bērziņš. «Nadals sagrauj arī Vavrinku un 10. reizi uzvar "French Open"». sportacentrs.com, 2017. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Ulvis Brože. «"Penguins" otro gadu pēc kārtas iegūst Stenlija kausu». sportacentrs.com, 2017. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Rolands Eliņš. «"Warriors" triumfē, Durentam pirmais čempiona tituls un fināla MVP gods». sportacentrs.com, 2017. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 17. jūnijā.
- ↑ Gundars Galkins. «Apstiprina olimpisko spēļu rīkošanu Parīzē 2024. un Losandželosā 2028. gadā». Lsm.lv, 2017. gada 13. septembris. Skatīts: 2017. gada 29. septembrī.
- ↑ Agris Suveizda. «Jonass par spīti kritienam kļūst par pasaules čempionu MX2 klasē». sportacentrs.com, 2017. gada 17. septembris. Skatīts: 2017. gada 29. septembrī.
- ↑ Valdis Bērziņš. «Vozņacki ar sezonas 60. uzvaru pirmoreiz triumfē "WTA Finals"». sportacentrs.com, 2017. gada 29. oktobris. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.
- ↑ Agris Suveizda. «Hamiltons par spīti sadursmei ar Fetelu ceturto reizi kļūst par F1 čempionu». sportacentrs.com, 2017. gada 29. oktobris. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.