2020. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019./2020. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C (5,7 °C virs sezonas normas), tādējādi 2019./2020. gada ziemai kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē, par 1,7 grādiem pārspējot 1924./1925. gada ziemas rekordu. Arī visi ziemas mēneši bija starp trīs siltākajiem mēnešiem vēsturē. Decembris (vidējā gaisa temperatūra +2,7 °C) bija 3. siltākais, februāris (+2,2 °C) bija 2. siltākais, bet janvāris ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C bija siltākais janvāra mēnesis novērojumu vēsturē. Zemākā šīs ziemas gaisa temperatūra -10,8 °C 2. decembrī novērota Zosēnos, kas ir augstākā ziemas minimālā gaisa temperatūra Latvijā vismaz pēdējos 60 gados, 1974./1975. gada ziemas rekordu -18,5 °C pārspējot par gandrīz 8 grādiem. Ziemas augstākā gaisa temperatūra +12,4 °C tika novērota 17. februārī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā ziemas sezonā tika pārspēti 217 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija Latvijas janvāra 2. dekādes un 3 diennakts rekordi, kā arī 2 novērojumu staciju mēnešu un 37 dekāžu rekordi. Nokrišņu daudzums Latvijā 2019./2020. gada ziemā bija 153,7 mm, kas ir 8% virs sezonas normas (142,8 mm). No mēnešiem decembris ar 56 mm bija 1% virs mēneša normas, janvāris (36,2 mm) bija 28% sausāks par normu, bet februāris ar nokrišņu daudzumu 60,1 mm (63% virs normas) bija 4. mitrākais februāris novērojumu vēsturē. Februārī Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas ir trešais lielākais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē, kas reģistrēts kādā no Latvijas novērojumu stacijā, vislielākajam nokrišņu daudzumam (129 mm) esot Cīravā 2002. gadā. Bez Pāvilostas jauns novērojumu stacijas februāra nokrišņu daudzuma rekords ir uzstādīts arī Liepājā (84,7 mm) un Rucavā (91,0 mm), Priekuļos rekords tika atkārtots, bet Kuldīgā un Ventspilī līdz līdzšinējiem rekordiem pietrūka mazāk nekā 1 mm. Pirmo reizi vismaz pēdējos 60 gados kādā no novērojumu stacijām visu ziemu nevienā dienā neizveidojās sniega sega. Šai ziemā 7 novērojumu stacijās diennakts vidējā sniega sega nesasniedza pat 1 cm — Ainažos, Jelgavā, Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī. No šīm novērojumu stacijām sniegotākās bija Rucava un Liepāja, kurās kopumā sniega sega vismaz 1 cm bija attiecīgi 4 un 3 stundas. Visvairāk dienu ar vidējo sniega segu vismaz 1 cm bija Alūksnē — 28 dienas, bet vismaz uz stundu sniega sega Alūksnē izveidojās vēl 6 dienās. Pārējās novērojumu stacijās sniega sega bija no vienas dienas Bauskā līdz 21 dienai Dagdā. Visbiezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās tika novērota ziemas pēdējā dienā 29. februārī Alūksnē — 20 cm, bet decembra pirmajās dienās pēc iedzīvotāju novērojumiem aptuveni tikpat bieza sniega sega tika novērota arī Mālpils, Ropažu un Ogres novados. Šī ir plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961. gada, pārspējot 2013./2014. gada ziemas rekordu 21 cm. Ziemā bieži Eiropas ziemeļu daļu šķērsoja cikloni no Atlantijas okeāna un ne reti šo ciklonu ietekmē Latvijā vēja ātrums sasniedza vētras spēku. Ziemas visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas 22. februārī, kad Daugavgrīvā (Rīgā) to ātrums sasniedza 30 m/s. 2019./2020. gada ziema Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 4,3 m/s (0,6 m/s virs normas) bija starp 10 vējainākajām ziemām kopš 1966. gada, bet Bauskā, Jelgavā un Ventspilī šī bija vējainākā ziema pēc vidējā vēja ātruma. Savukārt vidējais maksimālo vēja brāzmu ātrums 2019./2020. gada ziemā Latvijā bija 11,9 m/s, kas ir otrs lielākais ziemas vidējo vēja brāzmu ātrums pēdējos 54 gados, atpaliekot vien no 1988./1989. gada ziemas rekorda — 12,1 m/s. Deviņās novērojumu stacijās šoziem bija lielākais vidējais vēja brāzmu ātrums. Šajā ziemā 29 reizes diennakts maksimālās vēja brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), kas ir lielākais šādu dienu skaits kopš 1966./1967. gada ziemas. Divdesmit sešās no šīm dienām maksimālās vēja brāzmas 20 m/s sasniedza Ventspilī, kas ir arī jauns šīs novērojumu stacijas rekords. Savukārt stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s) vēja brāzmas Latvijā sasniedza 7 diennaktīs, no novērojumu stacijām visbiežāk tik stipras vēja brāzmas bija Ventspilī — 4 diennaktīs.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris +3,1 °C 36,2 mm
Februāris +2,2 °C 60,1 mm
Marts +2,9 °C 50,0 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C 2020. gada janvāris bija par 6,3 °C virs mēneša normas. 2020. gada janvāris ir kļuvis par siltāko janvāri novērojumu vēsturē par +1,3 °C pārspējot 1989. gada janvāri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,9 °C 5. janvārī tika novērota Jelgavā, bet maksimālā +10,3 °C 15. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvārī tika pārspēti 93 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 10 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mēneša rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts novērojumu staciju rekordi, kā arī viens Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 36,2 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā — 107,4 mm, bet vismazāk nokrišņu — Jelgavā (18,8 mm). Vidēji Latvijā janvārī bija 11,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 18 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē — 6. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra bija 89% — no 86% Rīgā līdz 93% Madonā.

Pumpuri ceriņu krūmam, Krustkalnos, 2020. gada 13. janvārī. Gaisa temperatūra +5,4 °C

Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 4. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,9 °C 5. janvārī tika novērota Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C — 8. janvārī Kolkā un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 15,3 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Piedrujā — 4,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Jelgavā un Piedrujā — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% — no 85% Rīgā un Ventspilī līdz 93% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 4. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 6,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4 °C 18. janvārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,3 °C — 15. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvāra 2. dekādē tika pārspēti 47 rekordi, starp kuriem bija 5 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mēneša rekords, bet atkārtots viens diennakts rekords. 15. janvārī uzstādītais mēneša rekords Kolkas novērojumu stacijā (+10,2 °C) tika atkārtots arī 16. janvārī. Turklāt janvāra 2. dekādē tika uzstādīti 2 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī jau minētais Latvijas dekādes rekords Mērsraga novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (14,1 mm). Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Rūjienā — 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Skultē — 0. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 88% — no 85% Rīgā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 °C, kas ir 6,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,8 °C 23. janvārī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C — 21. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas 3. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā janvāra 3. dekādē tika pārspēti 46 rekordi, starp kuriem bija 5 novērojumu staciju dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāra 3. dekādē atkārtoti tika 3 diennakts rekordi, kā arī Dobelē atkārtoti uzstādīts Latvijas 24. janvāra rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 42% zem dekādes normas (19,8 mm). Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rucavā un Sīļos — 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā — 1. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% — no 87% Rīgā līdz 94% Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī.

Vairākās pilsētās tikai novērots rekordzema augstākā minimālā temperatūra. Janvārī Rīgā pati zemākā temperatūra tika reģistrēta 5. janvāra vakarā –0,5 °C, kas nereti ir novērojama maijā.[1] Liepājā mēneša zemākā temperatūra bija –0,3 °C (arī 5. janvārī).[2], bet Ventspilī pat +0,1 °C (17./18. janvāra nakts).[3]

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C 2020. gada februāris bija par 5,9 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 1990. gada februāra, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –9,6 °C 5. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,4 °C — 17. februārī Dobelē, kas arī ir jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī ar minēto Latvijas 17. februāra rekordu tika pārspēti 89 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem 24 bija dekādes rekordi. Savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 60,1 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (36,8 mm). Šī gada februāris ir 4. mitrākais februāra mēnesis novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (121,8 mm) bija Pāvilostā, kas ir otrs lielākais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē, kas reģistrēts kādā no Latvijas novērojumu stacijā, vislielākajam nokrišņu daudzumam (129 mm) esot Cīravā 2002. gadā. Savukārt vismazākais februāra nokrišņu daudzums bija Daugavpilī — 31,1 mm. Bez Pāvilostas jauns novērojumu stacijas februāra nokrišņu daudzuma rekords ir uzstādīts arī Liepājā (84,7 mm) un Rucavā (91,0 mm), Priekuļos rekords tika atkārtots, bet Kuldīgā un Ventspilī līdz līdzšinējiem rekordiem pietrūka mazāk nekā 1 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,4 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Rūjienā — 17 diennaktis, bet vismazāk Skultē — 7. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% — no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē, Madonā, Rūjienā, Stendē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (30,0 m/s) tika novērotas 22. februārī Daugavgrīvā (Rīgā). Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,5 °C, kas ir 5,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -9,6 °C 5. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C — 9. februārī Pāvilostā, kas arī ir jauns Pāvilostas 9. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 1. dekādē tika pārspēti 37 rekordi, kā arī atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 73% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (38,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Daugavpilī — 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Lielpečos un Siguldā — 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 83% — no 78% Rīgā līdz 86% Alūksnē, Madonā, Rūjienā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,9 m/s) tika novērotas 9. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 7,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C 15. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,4 °C — 17. februārī Dobelē, kas arī ir jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē tika pārspēti 52 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 24 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 13,6 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (33,8 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā — 3,0 mm. Vidēji Latvijā februāra . dekādē bija 3,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā — 7 diennaktis, bet vismazāk Rīgā un Skultē, kur šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 85% — no 79% Rīgā līdz 88% Kolkā, Madonā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (27,0 m/s) tika novērotas 17. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,0 °C 29. februārī tika novērota Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,9 °C — 26. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 137% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (56,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā — 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kuldīgā, Liepājā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū un Ventspilī — 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kalnciemā, Lielpečos un Zīlānos — 3. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% — no 81% Rīgā līdz 89% Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (30,0 m/s) tika novērotas 22. februārī Daugavgrīvā (Rīgā).

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,9 °C 2020. gada marts bija par 3,1 °C, kļūstot par 6. siltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C 23. martā tika novērota Daugavpilī un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,3 °C — 28. martā Daugavpilī. Kopumā martā tika uzstādīti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 50 mm, kas ir 25% virs mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,2 mm) bija Pāvilostā, savukārt vismazākais marta nokrišņu daudzums bija Daugavpilī – 23,3 mm. Vidēji Latvijā martā bija 9,9 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū – 14 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Daugavpilī, Rīgā un Skultē – 7. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 74% - no 67% Rīgā līdz 78% Kolkā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (34,1 m/s) tika novērotas 12. martā Liepājā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C 6. martā tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,1 °C — 9. martā Mērsragā. Marta 1. dekādē tika pārspēti 13 rekordi, kā arī atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 20,1 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Daugavpilī un Rīgā — 9,7 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā — 7 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Rīgā un Skultē — 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 87% — no 79% Rīgā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,8 °C 15. martā tika novērota Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,5 °C – 18. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 28,5 mm, kas ir 139% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (53,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Daugavpilī – 12,9 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 5,3 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Kalnciemā un Saldū — 7 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Piedrujā, Rīgā un Sīļos — 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 79% — no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Rucavā un Stendē. Dekādes sākumā tika novērota spēcīgākā vētra kopš 2014. gada. Visstiprākās vēja brāzmas (34,1 m/s) 12. martā bija Liepājas ostā. Savukārt Vidzemes augstienē šī bija spēcīgākā vētra kopš 2005. gada. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C 23. martā tika novērota Daugavpilī un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,3 °C – 28. martā Daugavpilī. Marta 3. dekādē tika pārspēts viens novērojumu stacijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords – 27. martā Skultē novēroti +14,5 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 90% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (5,6 mm) bija Pāvilostā, bet Priekuļos un Zosēnos nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielpečos, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 57% - no 47% Alūksnē līdz 66% Kolkā, Rucavā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 29. martā Liepājā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasarīgi saulains laiks janvārī. Autoceļš P89 netālu no Baldones, 2020. gada 17. janvārī. Gaisa temperatūra +5,8 °C
  • 1. — 10. janvāris — netipiski silts janvāra sākums, mēneša pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,8 °C jeb 5,7 °C virs 1981.−2010. gada rādītāja. Gaisa temperatūra valstī šajā periodā nenoslīdēja zemāk par −6 grādiem.[4]
  • 4. janvāris — no rīta piekrastes reģionos pūta stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš, kas Ventspilī un Rucavā brāzmās pastiprinājās līdz 24 m/s,[5] bet Liepājas ostā — līdz pat 26 m/s.[6][7]
  • 8. janvāris — gaisa temperatūra Kolkā un Mērsragā paaugstinājās līdz +7,9 grādiem.[8]
  • 15. janvāris — tikpat kā visā valstī tika pārspēti 15. janvāra siltuma rekordi, bet Mērsragā, ar gaisa temperatūru +10,3 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais rekords.[9] Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1997. gadā Kolkā, kad termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,7 grādiem. Labots ir arī Latvijas janvāra 2. dekādes rekords, bet Kolkā labots visa janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt Rucava ir vienīgā novērojumu stacija, kur rekords netika pārspēts. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1989. gadā bija +7,0 °C.[10]
  • 16. janvāris — naktī un rīta stundās Latvijas lielākajā daļā tika pārspēti 16. janvāra siltuma rekordi,[11] bet pusnaktī, gaisa temperatūra Kolkā sasniedza +10,2 °C un līdz ar to tika uzstādīts jauns Latvijas 16. janvāra siltuma rekords. Iepriekš siltākais 16. janvāris Latvijā bija 1989. gadā, kad temperatūra sasniedza +9,4 grādus.[12]
  • 19. janvāris — sniegotu dienu skaits Latvijā 2019./2020. gadu ziemā (sniega kārta vismaz 1 cm), līdz 19. janvārim ieskaitot: Alūksne — 13 dienas, Dagda — 12, Daugavpils, Rūjiena, Zosēni — 8, Jēkabpils — 7, Sigulda, Talsi un Skrīveri — 6, Mērsrags — 5, Rīga un Kuldīga — 3, Bauska — 1, savukārt Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Rucavā, Kolkā un Ainažos sniega sega līdz šim datumam neizveidojās.
Saulaina pēcpusdiena Rīgas centrā. Brīvības bulvāris, blakus Brīvības piemineklim, 2020. gada 25. janvārī. Gaisa temperatūra +6,1 °C
  • 21. janvāris — 17 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavas novērojumu stacijā tika atkārtots iepriekšējais rekords. Maksimālā temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +8,3 °C, savukārt visas Latvijas 21.01. līdzšinējais rekords (+9,1 °C Kolkas novērojumu stacijā 1999. gadā) palika nepārspēts.[13]
  • 22. janvāris — ieplūstot vēsākam gaisam no ziemeļiem, aktīvi veidojās gubu mākoņi, vietām atnesot brāzmainu vēju, krusu un sniega graudus. Latgales dienvidos, Krāslavā, plkst. 11:46 tika reģistrēts pirmais zibens spēriens 2020. gadā.[14]
  • 24. janvāris — lielākajā valsts daļā (19 novērojumu stacijās) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.[15] 24. janvāra siltuma rekords netika pārspēts vienīgi Pāvilostas, Ventspils, Kolkas, Ainažos un Jelgavas novērojumu stacijā. Mērsragā, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +7,6 °C, tika uzstādīts jauns 24. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais rekords bija +6,8 grādi 1949. gadā. Līdz šim 24. janvāris bija vienīgā diena visā gadā, kurā gaisa temperatūra Latvijā ne reizi nebija sasniegusi pilnus +7 grādus.[16]
  • 25. janvāris — saglabājoties siltam laikam, naktī Liepājā, Saldū, Priekuļos, Zosēnos, Alūksnē, Madonā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Rēzeknē tika pārspēti 25. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.[17][18] Maksimālā gaisa temperatūra līdz plkst. 6 bija no +3,8 grādiem Alūksnē un Gulbenē līdz +6,1 grādam Rīgā un +6,4 grādiem Dobelē.[19]
  • 30. janvāris — kopš ilga laika, no rīta, daudzviet Latvijas austrumu daļā tika novērota snigšana un līdz ar to izveidojās neliela sniega kārta (1—3 cm). Tikmēr Kurzemes piekrastē un vietām citviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5 grādiem.[20]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedoši koki Pasta ielā Bauskā, 2020. gada 1. februāris
Plaukstoši krūmi Pļavniekos Rīgā, 2020. gada 2. februāris
  • 1. februāris — plkst. 17:00 Rīgā termometra stabiņš pakāpas līdz +7,7 °C un tika labots pirmā februāra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1990. gadā bija +6,5 °C.
  • 2. februāris — 1. februāra vakarā un naktī uz 2. februāri, gaisa temperatūrai sasniedzot +5,5, +8 grādus, gandrīz visā Latvijā tika pārspēti staciju 1. un 2. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Dobelē un Bauskā: +8,0 °C.[21]
  • 3. februāris — vakarā Rīgai no ziemeļrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot nelielu sniegputeni, bet sniega sega neizveidojās.
  • 5. februāris — tika novērota zemākā gaisa temperatūra valstī kopš decembra sākuma. Vietām Vidzemē gaiss atdzisa zem –11 grādiem.[22] No LVC meteoroloģiskajām novērojumu stacijām trijās gaisa temperatūra noslēdēja zem –10 grādiem, attiecīgi Melturos –11,4 °C, Garkalnē –10,7 °C un Strenčos –10,5 °C.[23] LVĢMC tīklā minimālā gaisa temperatūra bija robežās no –9,5 °C Alūksnē un Daugavpilī līdz –2,1 grādam Ventspilī. Tajā skaitā –3,8 °C Rīgā un –1,4 °C Daugavgrīvā.[24] Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz –8 grādiem.[25]
  • 7. februāris — vakarā un nakts sākumā Rīgā nedaudz sniga, izveidojās neliela sniega kārtiņa (mazāka par 1 centimetru), kura līdz rītam jau bija nokususi un oficiāli netika reģistrēta.
  • 8. februāris — naktī daudzviet valsts austrumos sniga un sniega segas biezums Alūksnē pieauga no 3 līdz 9 centimetriem. Daugavpilī un Rēzeknē zemi sedza 6 centimetri sniega, Gulbenē — 5 centimetri. Kaut neliela sniega kārtiņa bija visā Latgalē, kā arī lielā daļā Vidzemes un Sēlijas.[26] Šī bija arī biezākā sniega sega Latvijā kopš 2019. gada decembra sākuma.[27]
  • 10. februāris — jau 9. februāra vakarā Baltijas jūras reģionu sāka ietekmēt spēcīgs ciklons Eiropas ziemeļrietumos, kurš noteica laikapstākļus arī Latvijā. Nakts sākumā Kurzemē Baltijas jūras piekrastē sāka pastiprināties dienvidu vējš,[28] nakts gaitā spēcīgās vēja brāzmas izplatījās tālāk uz austrumiem, tomēr tās nebija tik postošas kā Rietumeiropā. Ir ziņas par atsevišķiem nolūzušiem kokiem, lokāli traucēta elektropadeve. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas jūras piekrastē — Liepājas ostā tās sasniedza 26 m/s, Ventspilī 25 m/s, Rīgas ostā Daugavgrīvas novērojumu stacijā 19 m/s. Spēcīgie dienvidu vēji Latvijas teritorijā īslaicīgi ienesa arī siltas gaisa masas — vēlā 9. februāra vakarā gaisa temperatūra jūras piekrastes novērojumu stacijās paaugstinājās līdz +8, +9 grādiem, līdz ar to gan Rucavai un Liepājai, gan arī Pāvilostai un Ventspilij atnesot jaunus 9. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Ciklons nesa arī intensīvus nokrišņus — nakts laikā Kurzemes rietumos nokrišņu daudzums sasniedza 14—17 mm jeb litrus uz kvadrātmetru, kas atbilst gandrīz visai februāra 1. dekādes normai. Kurzemē lielākoties lija, bet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos sākumā sniga, pēc tam nokrišņi pārgāja lietū. 10. februāra rītā vietām austrumu rajonos zemes vēl virsmu klāja 4—6 cm bieza sniega kārta. Spēcīgā dienvidu vēja ietekmē ūdens līmenis Rīgas līcī pieturējās salīdzinoši zems, līdz ar to tas pazeminājās arī upēs, kas ietek Rīgas līcī.[29][30]
  • 17. februāris:
    • Ciklona "Dennis" ietekmē, kas tiek uzskatīts par vienu no visu laiku dziļākajiem cikloniem Ziemeļatlantijas reģionā, gan naktī, gan dienā pūta spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas brāzmās daudzviet pārsniedza 20 m/s, stiprākais vējš tika novērots Ventspilī — līdz 27 m/s, kā arī Rīgā un Dobelē — attiecīgi 23 m/s un 25 m/s.[31] Vietām spēcīgais vējš radīja postījumus, īpaši Rīgā, kur vējš nogāzis un izrāvis laukā no zemes kokus,[32] bet Torņakalnā — nogāzis koku uz dzelzceļa sliedēm. Uz neilgu laiku tika traucēta pasažieru vilcienu kustība.[33]
    • Naktī un no rīta visās valsts novērojumu stacijās tika pārspēti 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 22 novērojumu stacijās (izņemot Kolku un Mērsragu) — arī mēneša otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rīgā un Dobelē, kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +12,3 °C un +12,4 °C. Citviet Latvijā maksimālā gaisa temperatūra bija no +8,7 grādiem Ainažos līdz +11,9 grādiem Mērsragā. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 17. februārī, bija +8,9 grādi 1925. gadā un 1934. gadā.[34][35] Rīgā tika pārspēts ne tikai 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, kurš iepriekš bija +7,6 °C un tika uzstādīts 1925. gadā, bet arī par 0,9 grādiem tika pārspēts visas dekādes rekords.[36] Turklāt šie bija agrākie +12 grādi, kādi jebkad novēroti galvaspilsētā. Iepriekš agrākie +12 grādi tika reģistrēti 1990. gada 21. februārī.
  • 22. februāris — kārtējais Atlantijas ciklons Latvijai atnesa nokrišņus un stipras vēja brāzmas. Vēja pastiprināšanās sākās Kurzemes piekrastē, kur līdz plkst. 14:00 brāzmas daudzviet pārsniedza 20 m/s, Ventspilī sasniedzot pat 26 m/s,[37] bet vēlāk arī valsts centrālajos un austrumu rajonos vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 28 m/s, bet pēc pusnaktī, Rīgas ostā, gubu mākoņu ietekmē, vēja brāzmas īslaicīgi sasniedza pat 30 m/s,[38] savukārt Rīgas centrā — 19 m/s. Tāpat vietām Zemgalē un Latgalē tika reģistrēts pat pērkona negaiss un krusa.
Skaidrs un salts rīts Valkā, 2020. gada 29. februārī. Gaisa temperatūra −9,9 °С
  • 26. februāris — iepriekšējā diennaktī lielākajā daļā Vidzemes, kā arī Ziemeļkurzemes izveidojās sniega kārta. Biezākā sniega sega, attiecīgi četri un pieci centimetri, pārklāja Zosēnus un Alūksni. Rūjienā un Gulbenē reģistrēti 3 centimetri, savukārt Priekuļos un Stendē viens centimetrs sniega. Lai gan Rīgā vakarā un naktī nedaudz sniga slapjš sniegs un izveidojās neliela sniega kārtiņa, nakts laikā tā kusa, no rīta saglabājoties šur tur priekšpilsētās, un līdz ar to oficiāli sniega sega netika reģistrēta.
  • 27. februāris — valsts ziemeļaustrumu daļu šķērsoja nokrišņu zona, atnesot stipru snigšanu, kas visvairāk plosījās Alūksnes pusē.[39] Līdz pusdienlaikam biezākā sniega sega izveidojās tieši Alūksnē — 16 cm, bet, vietām, piemēram, Alsviķos sniega segas biezums pārsniedza pat 20 cm.[40] Gulbenē vidējais sniega segas biezums sasniedza 10 cm. Vēl vairāk sniega bija Igaunijā, kur valsts vidienē izveidojās līdz 30 cm bieza sniega sega.[41] Citviet valstī tika novēroti nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs, būtiska sniega kārta gan neizveidojās.
  • 29. februāris — auksta nakts Vidzemē, īpaši valsts ziemeļaustrumos — no rīta sals sasniedza −8 grādus.[42] Aukstuma pols bija tieši Valkā un tās apkārtnē. Valgā minimālā gaisa temperatūra pēc plkst. 7:00 noslīdēja līdz −9,9 °C, LVC Strenču novērojumu stacijā −8,6 °C. Ārpus Valkas pilsētas gaiss atdzisa vēl par pāris grādiem. Ērģemē no rīta bija −11 grādu sals. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija robežās no 0 līdz −3 grādiem.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts:
    • No rīta valstij pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot lietu, valsts ziemeļaustrumu rajonos sniegu.[43] Sniega segas biezums Alūksnē bija 18 cm, Gulbenē 7 cm (pieaugums par 2 cm), bet Zosēnos 5 cm (pieaugums par vienu centimetru). Dienā arī ziemeļaustrumos iestājās stabils atkusnis.
    • Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Liepāja, Pāvilosta, Rūjiena, Skulte) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.[44] Liepājā termometra stabiņš pakāpās līdz +7,1 °C, Pāvilostā maksimālā gaisa temperatūra bija +7,6 °C, Rūjienā un Skultē gaiss sasila līdz +6,6 °C. Citās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra bija no +4,1 grāda Alūksnē līdz +9,1 grādam Dobelē un Rīgā.[45]
  • 4. marts:
    • Naktī, plašai nokrišņu zonai šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet, īpaši Kurzemē, intensīvi lija. Līdz pusdienlaikam visvairāk nolija Mērsragā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 17,4 mm un tur nolija pusotra dekādes norma. Ziemeļu daļā vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza marta 1. dekādes normu, Stendē nokrišņu daudzums sasniedza 14,3 mm, Kolkā 12,9 mm, Ventspilī 12,5 mm un Ainažos 11,4 mm.[46]
    • Plkst 5 no rīta Alūksnē, pēdējā novērojumu stacijā ar oficiāli reģistrētu sniega segu, tas nokusa pilnībā, beidzot deviņu dienu periodu ar to, maksimumu sasniedzot 28. februāra pēcpusdienā — 20 centimetri.
Pirmā pastāvīgā sniega sega Ķengaragā, Rīgā, 2020. gada 14. marts
Ziemīgi laikapstākļi Mežoles dabas liegumā Vidzemē, 2020. gada 14. marts
  • 6. marts — piecās novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vissiltākais laiks bija Pāvilostā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +9,7 °C.[47] Siltuma rekords kritis arī Liepājā un Rucavā, kur gaisa temperatūra paaugstinājās attiecīgi līdz +9,3 °C un +9,1 °C. Novērojumu vēsturē augstākā 6. marta gaisa temperatūra tika reģistrēta arī Rūjienā un Madonā, kur gaiss sasila attiecīgi līdz +7,9 °C un +8,0 °C. Rīgā gaisa temperatūra pakāpās līdz +8,2 grādiem pie jūras un līdz +9,1 grādam pilsētas centrā.[48]
  • 8. marts — relatīvi siltajā gaisā virs Rīgas un Pērnavas līčiem, kā arī Peipusa ezera, izveidojās migla un zemie mākoņi. Daugavgrīvas novērojumu stacijā, ap plkst. 10:30, redzamība samazinājās līdz 200 metriem. Dažbrīd bija redzama miglas varavīksne.[49]
  • 12.13. marts — virs Ziemeļjūras izveidojās ciklons, kas strauji virzījās uz austrumiem, caur Baltijas jūru, sasniedzot Latviju. Sākās strauja vēja pastiprināšanās, pēcpusdienā spēcīgas vēja brāzmas tika novērotas Kurzemes piekrastē, līdz plkst. 16:00 stiprākais vējš bija Ventspilī, kur tās brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s[50], bet līdz vakaram spēcīgais vējš sasniedza arī pārējo valsti. Līdz plkst. 20:00 Liepājā tika novērotas vēja brāzmas līdz pat 34 m/s (molā), bet novērojumu stacijā pie Liepājas ezera — līdz 32 m/s. Stipras vēja brāzmas tika reģistrētas arī Bauskā — 25 m/s, bet Rīgā (Daugavgrīvas novērojumu stacijā) — līdz 22 m/s.[51] Arī nakts gaitā visā valsts teritorijā tika novērotas vēja brāzmas virs 20 m/s. Visstiprākās tās bija nakts sākumā (Liepājā un Rucavā 29—32 m/s), nakts vidū (Rīgā 24—28 m/s), nakts otrajā pusē (Zosēnos) 29 m/s. Spēcīgās vētras dēļ gāja bojā divi cilvēki: traģiskais negadījums notika Aknīstē, kur vējš nolauza koku, kas uzkrita vieglajai automašīnai. Nākamajā rītā, 13. martā, spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi plkst. 7 bija apmēram 10 000 "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā. Vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst. 2:30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu; lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē, ko galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un zari.[52]
  • 22. marts — virs Latvijas teritorijas pastiprinājās anticiklona ietekme, līdz ar to iestājās sauss, saulains, bet diezgan auksts laiks.
  • 23. marts — no rīta, debesīm skaidrojoties, visā valsts teritorijā valdīja sals, gaisa temperatūra bija −3, −10 grādu robežās. Zemākā temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, Zosēnos un Madonā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem. Siltākais laiks bija piekrastē (Ventspilī, Rīgā, Mērsragā), kur gaisa temperatūra nebija zemākā par −3 grādiem.[53]
  • 27. marts — ļoti silta un skaidra diena Latvijā. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12, +15 grādiem, vien Kolkā bija vēsāks (+8,8 grādi). Skultē tika pārspēts stacijas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords (+14,5 °C). Rīgā gaisa temperatūra neilgi pēc plkst. 16:00 pakāpās līdz +14,7 °C un tikai par 0,1 grādu atpalika no šīs diennakts absolūtās gaisa temperatūras rekorda, kurš tika uzstādīts 1903. un 2003. gadā.
  • 28. marts — pateicoties sausam gaisam, rīts iesila ātri. Četru stundu laikā Daugavpils novērojumu stacijā gaisa temperatūra kāpa par 16 grādiem — no –5,3 līdz +10,6 grādiem.[54] Diena bija silta un saulaina, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13, +16 grādiem, maksimumu sasniedzot Daugavpilī, +16,3 °C. Vienīgi piekrastes rajonos bija nedaudz vēsāks.[55] Rīgā gaiss iesila līdz +14,1 grādam. Tikmēr vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, vakarpusē sākās strauja gaisa temperatūras pazemināšanas. Plkst. 18.00 Ainažos un Ventspilī termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz +5,1 °C un +5,4 °C, tajā pašā laikā Daugavpilī gaisa temperatūra vēl bija ap +15 grādiem, bet vēlāk arī tur temperatūra sāka samazināties un jau deviņos vakarā bija tikai +3,3 grādi, stundu vēlāk +1,8 grādi.
  • 30. marts — pēcpusdienā no ziemeļrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē, vēlāk vakarā arī valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Jūrmalā[56], atnesot slapju sniegu un sniegu, vietām arī īslaicīgu stipru snigšanu. Vairākās vietās izveidojās neliela sniega kārta.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. aprīlis — naktī Latvijas teritoriju šķērsoja ar ciklonu saistīta nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas. Spēcīgākais vējš tika novērots Kurzemes piekrastē, Liepājas ostā vēja brāzmas līdz 27 m/s, bet vēl stiprāks vējš plosījās Ventspilī — līdz 29,6 m/s.[57] Citviet valstī arī pūta brāzmains vējš, pārsvarā līdz 17-20 m/s, vienīgi stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā — 22,8 m/s un Kolkā — 22,3 m/s. Krietni vājaks vējš bija Latgalē, Daugavpilī tika reģistrētas vēja brāzmas ne vairāk par 12 m/s.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.[58]

2020. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. ( °C )
Mēnesis Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C) 7,9 10,3 8,3 8,8 12,4 6,9 10,1 11,5 16,3
Vidējā temperatūra (°C) 2,8 3,6 2,9 1,5 3,4 1,8 3,9 3,3 1,6
Absolūtais minimums (°C) −5,9 −4,0 −3,8 −9,6 −6,0 −8,0 −5,0 −8,8 −10,3
Mēnesis Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C)
Vidējā temperatūra (°C)
Absolūtais minimums (°C)

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[59]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
–0,7 °C
5. janvāris
+8,7 °C
15. janvāris
+3,7 °C
+7,2
Februāris
–3,8 °C
5. februāris
+12,3 °C
17. februāris
+3,1 °C
+6,5
Marts
–3,6 °C
15. marts
+14,7 °C
27. marts
+4,1 °C
+4,0
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
26,0 mm
11,1
4,4
10,5
4,1 mm
10. janvāris
35,9 mm
23,6
4,2
8,1
10,8 mm
1. februāris
28,0 mm
9,7
17,3
1,0
6,3 mm
11. marts

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tableau d'observations pour Riga (Latvia) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski).
  2. Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (7 m) dimanche 5 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski).
  3. Tableau d'observations pour Riga (Ventspils) (3 m) dimanche 18 janvier 2020. Atjaunināts: 2020. gada 4. februārī. (franciski).
  4. Janvāra sākums bijis gandrīz sešus grādus siltāks par normu, apollo.lv, 13.01.2020.
  5. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, 04.01.2020.
  6. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 04.01.2020.
  7. Sinoptiķi brīdina par brāzmainu vēju Kurzemē, apollo.lv, 04.01.2020.
  8. Laika apstākļi 2020. gada janvāra 1. dekādē, meteo.lv
  9. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.
  10. Pārspēts 15. janvāra nacionālais siltuma rekords; silta būs arī ceturtdiena, lsm.lv, 15.01.2020.
  11. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.01.2020.
  12. 16. janvāra siltuma rekords pārspēts jau naktī; arī diena būs silta, lsm.lv, 16.01.2020.
  13. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 21.01.2020.
  14. Jānis Trallis, @meteozinas 22.01.2020.
  15. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.01.2020.
  16. Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.
  17. Piektdien siltuma rekords pārspēts 19 novērojumu stacijās, sestdien — deviņās, lsm.lv, 25.01.2020.
  18. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 25.01.2020.
  19. Sinoptiķi ziņo par vairāku rekordu gāšanu, apollo.lv, 25.01.2020.
  20. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 30.01.2020.
  21. Meteo.lv, @LVGMC Meteo, twitter.com 02.02.2020.
  22. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.
  23. Faktiskie laika apstākļi, meteolapa.lv web.archive.org 02.05.2020.
  24. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 05.02.2020.
  25. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 05.02.2020.
  26. Alūksni pārklājusi deviņus centimetrus bieza sniega kārta, lsm.lv, 08.02.2020.
  27. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 08.02.2020.
  28. Svētdien gaidāms visai saulains laiks, sāks pastiprināties vējš, lsm.lv 09.02.2020.
  29. Pirmdien naktī un no rīta Latvijā vētra nenesa tik lielus postījumus kā Eiropas rietumos, meteo.lv 10.02.2020.
  30. Pirmdiena būs vējaina, daudz līs, austrumos arī snigs, lsm.lv 10.02.2020.
  31. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.02.2020.
  32. Nogāztas ceļa zīmes, aizšķērsotas dzelzceļa sliedes, izrauti koki ar saknēm — spēcīgais vējš plosa Latviju, apollo.lv, 17.02.2020.
  33. BreakingLV, @breakinglv, twitter.com, 17.02.2020.
  34. Vairāk nekā 20 meteostacijās novērots mēneša otrās dekādes siltuma rekords, apollo.lv, 17.02.2020.
  35. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.
  36. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.02.2020.
  37. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.02.2020.
  38. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 22.02.2020.
  39. Latgali sasniegusi nokrišņu zona, kas ceturtdien nesīs stipru snigšanu, lsm.lv, 27.02.2020.
  40. Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 27.02.2020.
  41. Siltās ziemas izskaņā Alūksnē izveidojas pamatīga sniega sega, apollo.lv, 27.02.2020.
  42. Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 29.02.2020.
  43. Meteo.lv @LVGMC_Meteo, twitter.com 01.03.2020.
  44. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 01.03.2020.
  45. Vairākās meteostacijās novērots marta pirmās dienas siltuma rekords, apollo.lv, 01.03.2020.
  46. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.03.2020.
  47. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.03.2020.
  48. Piecās novērojumu stacijās labots 6.marta siltuma rekords, tvnet.lv, 06.03.2020.
  49. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com 09.03.2020.
  50. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.
  51. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.03.2020.
  52. Vētras dēļ piektdienas rītā aptuveni 10 000 "Sadales tīkla" klientu traucēta elektroapgāde, apollo.lv, 13.03.2020.
  53. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.03.2020.
  54. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com 28.03.2020.
  55. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.03.2020.
  56. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 30.03.2020.
  57. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.04.2020.
  58. 2020. gada laikapstākļi, meteo.lv
  59. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]