2019. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2019. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2019. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018./2019. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 23. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas minimālā gaisa temperatūra −23,0 °C 22. janvārī tika novērota Alūksnē. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C 16. februārī – Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Ziemā bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti arī 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visi gaisa temperatūras rekordi 2018./2019. gada ziemā tika novēroti februārī. No ziemas mēnešiem vissiltākais bija februāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +0,8 °C (4,5 grādus virs mēneša normas), esot 8. siltākajam februārim novērojumu vēsturē. Siltāks par normu bija arī decembris (vidējā gaisa temperatūra bija −1,1 °C, kas ir 0,9 °C virs normas), bet janvāris bija vienīgais ziemas mēnesis, kas bija vēsāks par normu - vidējā gaisa temperatūra bija −4,0 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Janvāris bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā marta, kas bija vēsāks par normu, līdz ar to 2018. gadā 9 secīgus mēnešus (aprīlis – decembris) vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, kas ir atkārtots šādu secīgu mēnešu rekords. Pirmoreiz 9 secīgi mēneši siltāki par normu bija no 2002. gada janvāra līdz septembrim. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā ziemā bija 116,0 mm, kas ir 19 % zem sezonas normas (142,8 mm). Līdz ar to šī ziema bija 36. sausākā novērojumu vēsturē un 4. sausākā līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 172,2 mm, bet vismazāk – Zīlānos (79,9 mm). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu, vissausākajam ar kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā 32,0 mm esot decembrim. Decembra nokrišņu daudzums bija 42% zemāks par normu, kļūstot par 19. sausāko decembri novērojumu vēsturē un 2. sausāko līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra. Janvārī un februārī nokrišņu daudzums bija nedaudz mazāks par normu – attiecīgi 7 % un 3 % mazāks. Meteoroloģiskā ziema kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 24. novembrī. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Daugavpilī un Rēzeknē – 20. novembrī, bet visvēlāk Kolkā un Mērsragā – 28. novembrī. Vidēji Latvijā 2018./2019. gada meteoroloģiskā ziema ilga 76 dienas. Visgarākā ziema bija Rēzeknē – 97 dienas, bet visīsākā (72 dienas) bija Kolkā un Mērsragā. Savukārt Gulbenē šī meteoroloģiskā ziema ar ilgumu 83 dienas bija 4. īsākā kopš 1961. gada. Vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju meteoroloģiskā ziema beidzās 7. februārī, bet visvēlāk, 24. februārī, tā beidzās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos.

2019. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 4. siltāko pavasari (kopā ar 1989., 1990. un 2000. gadu pavasariem) novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Pavasara minimālā gaisa temperatūra -14,1 °C 2. martā tika novērota Zosēnos. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C 20. maijā – Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Pavasarī kopumā tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 novērojumu staciju mēnešu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 8 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. No pavasara mēnešiem vienīgi maijs nebija starp 10 siltākajiem attiecīgajiem mēnešiem novērojumu vēsturē – ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C (0,3 °C virs mēneša normas) tas kļuva par 27. siltāko novērojumu vēsturē. Marts (vidējā gaisa temperatūra +2,2 °C, kas ir 2,4 °C virs mēneša normas) bija 7. siltākais marts kopš 1924. gada un 4. siltākais līdz šim 21. gadsimtā. Savukārt aprīlis bija tikpat silts kā pērnais aprīlis – ar +7,8 °C esot 2,1 °C siltāks par normu, dalot 3. siltākā aprīļa novērojumu vēsturē godu ar pērno aprīli. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pavasarī bija 100,5 mm, kas ir 18% zem sezonas normas (122,7 mm). Līdz ar to šis bija 23. sausākais pavasaris novērojumu vēsturē un 5 sausākais līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 156,3 mm, bet vismazāk – Dobelē (58,6 mm). Nokrišņu daudzums pa mēnešiem šajā pavasarī bija kontrastiem bagāts. Marts ar nokrišņu daudzumu 49,5 mm, kas ir 24% virs normas, bija vismitrākais no mēnešiem, kļūstot arī par 10. mitrāko martu novērojumu vēsturē un 3. mitrāko līdz šim 21. gadsimtā. Marts bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā aprīļa, kura nokrišņu daudzums pārsniedz normu. Līdz ar to noslēdzās viens no garākajiem secīgu mēnešu periodiem ar nokrišņu daudzumu zem normas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). No pagājušā gada maija līdz šī gada februārim 10 secīgus mēnešus nokrišņu daudzums bija zem normas. Turpretī aprīlis ar vidējo nokrišņu daudzumu 3,0 mm (91% zem normas) kļuva par sausāko aprīli novērojumu vēsturē. Maijā vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija ap normu – 50,9 mm, kas ir 4% virs normas, bet bija novērojamas lielas atšķirības nokrišņu daudzumos dažādos Latvijas reģionos. Piemēram, Alūksnē nokrišņu daudzums bija 100,4 mm (75% virs maija normas), bet Pāvilostā nolija tikai aptuveni puse no mēneša normas – 16,8 mm. Meteoroloģiskais pavasaris kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 8. februārī. Visvēlāk, 24. februārī, tas iesākās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos. Vidēji Latvijā 2019. gada meteoroloģiskais pavasaris ilga 98 dienas. Visīsākais meteoroloģiskais pavasaris bija Saldū, kur tas ilga 70 dienas, bet visgarākais bija Kolkā - 116 dienas. Vidēji Latvijā un gandrīz pusē no novērojumu staciju meteoroloģiskais pavasaris beidzās 17. maijā, bet 7 novērojumu stacijās tas beidzās 18. maijā. Visagrāk tas beidzās Liepājā, Pāvilostā, Rīgā un Saldū – 24. aprīlī, savukārt visvēlāk beidzās Kolkā - 3. jūnijā.

2019. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 °C, kas ir 1,0 °C virs sezonas normas, kopā ar 1957. un 1937. gada vasaru kļūstot par 12. siltāko vasaru novērojumu vēsturē – kopš 1924. gada. Vasaras minimālā gaisa temperatūra 0,7 °C 1. jūnijā tika novērota Ainažos. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C 13. jūnijā – Rīgā, kas ir arī jauns 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Vasarā kopumā tika pārspēti Latvijas 5., 6., 12. un 13. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 12., 13. jūlija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. 12. jūnijā Daugavpilī tika pārspēts novērojumu stacijas jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Vēl tika pārspēti 4 novērojumu staciju dekādes un 59 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 5 dekādes un 36 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 novērojumu staciju dekādes un 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī 1 dekādes un 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 2019. gada jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C (3,8 °C virs mēneša normas) kļuva par siltāko jūniju novērojumu vēsturē, savukārt ne jūlijs, ne augusts neierindojās siltāko mēnešu novērojumu vēsturē saraksta augšpusē. Augustā vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C (0,5 °C virs mēneša normas), kļūstot par 26. siltāko augustu novērojumu vēsturē, bet jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,2 °C, kas ir 1,2 °C zem mēneša normas, noslēdza vēsāko jūliju trešo desmitu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vasarā bija 176,7 mm, kas ir 17% zem sezonas normas (225,7 mm). Līdz ar to šī bija 25. sausākā vasara novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 273,4 mm, bet vismazāk – Pāvilostā (85,6 mm). Nokrišņu daudzums pa mēnešiem šajā vasarā bija kontrastiem bagāts. Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 49,1 mm, kas ir 33% zem jūnija normas (73,3 mm). Sausāks par normu bija arī augusts, kurā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 51,8 mm (32% zem normas), kas ir trešais mazākais augusta nokrišņu daudzums līdz šim 21. gadsimtā. Mitrākais no vasaras mēnešiem bija jūlijs, kurā nolija 87,3 mm nokrišņu, kas ir 15% virs jūlija normas (75,7 mm).

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −4,0 °C 46,5 mm
Februāris +0,8 °C 35,3 mm
Marts +2,2 °C 49,5 mm
Aprīlis +7,8 °C 3,0 mm
Maijs +11,7 °C 50,9 mm
Jūnijs +18,6 °C 49,1 mm
Jūlijs +16,2 °C 87,3 mm
Augusts +17,0 °C 51,8 mm
Septembris +12,4 °C 78,3 mm
Oktobris +8,4 °C 78,9 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru −4,0 °C 2019. gada janvāris bija par 0,8 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi, kurš ir vēsāks par normu, kopš pērnā marta. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -23,0 °C – 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 79,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Zīlānos (26,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -3,6 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -20,5 °C – 10. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 17,2 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 31,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Zīlānos (7,9 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 3. un 5. janvārī Gulbenē un 5., 7. un 8. janvārī Rēzeknē. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,7 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,3 °C 17. janvārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,6 °C – 11. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,2 mm, kas ir 43% virs dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 41,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (7,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 15. janvārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 16., 17. un 20. janvārī Alūksnē un no 1. janvāra līdz 17. janvārim Rēzeknē. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,2 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +2,2 °C 30. janvārī tika novērota Daugavpilī un Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -23,0 °C – 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Saldū – 13,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (4,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C 2019. gada februāris bija par 4,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -15,3 °C 7. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 35,3 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 60,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (20,8 mm). Vidēji Latvijā februārī bija 9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk – Dobelē, Skultē un Zīlānos (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums februārī vidēji Latvijā bija 72 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 94 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (54 stundas). Savukārt mēneša summārā radiācija bija no 97,8 MJ/m2 Alūksnē līdz 118,6 MJ/m2 Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,2 °C 10. februārī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -15,3 °C – 7. februārī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 27,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (7,9 mm). Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Skultē – 2 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Siguldā un Vičakos - 6. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 1. dekādē vidēji Latvijā bija 2 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī – 4 stundas, bet vismazāk – Alūksnē, nesasniedzot pat vienu stundu (0,2 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 15,0 MJ/m2 Liepājā līdz 19,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Rīgā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 10. februārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 5,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,6 °C 18. februārī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,8 mm, kas ir 27% virs dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 31,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (7,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Liepājā, Mērsragā, Piedrujā un Rucavā – 2 diennaktis, bet visvairāk Ainažos, Priekuļos, Saldū un Zosēnos - 5. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 2. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī un Liepājā – 39 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (27 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 39,4 MJ/m2Alūksnē līdz 47,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 88% - no 83% Daugavpilī līdz 90% Ainažos, Rucavā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (40 cm) novērota 12. februārī Alūksnē. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -13,3 °C 23. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C – 27. februārī Mērsragā, kas ir arī jauns Mērsraga novērojumu stacijas 27. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,5 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 6,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā un Pāvilostā (0,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 4 diennaktis, bet 13 novērojumu stacijās nebija nevienas šādas diennakts. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 3. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 54 stundas, bet vismazāk – Alūksnē un Daugavpilī (26 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 42,9 MJ/m2 Daugavpilī līdz 58,9 MJ/m2 Liepājā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 79% - no 73% Dobelē un Liepājā līdz 85% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 21. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (20 cm) novērota 23. un 26. februārī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C 2019. gada marts bija par 2,4 °C virs mēneša normas. kļūstot par 7. siltāko marta mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 4. siltāko līdz šim 21. gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C - 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopumā martā tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 49,5 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (39,9 mm), kļūstot par 3. mitrāko martu līdz šim 21. gadsimtā un 10. mitrāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 90,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē un Piedrujā (27,1 mm). Vidēji Latvijā martā bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 10 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Priekuļos - 20. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,7 °C - 8. martā Daugavpilī, kas ir arī jauns 8. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 25,2 mm, kas ir 83% virs dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 48,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (12,1 mm). Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rēzeknē un Sīļos – 5 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Priekuļos un Rūjienā - 8. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -12,2 °C tika novērota 13. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C - 15. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,7 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 34,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (8,1 mm). Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē – 3 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Siguldā, kur visās dekādes dienās nokrišņu daudzums bija vismaz 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota 12. martā Alūksnē. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -10,2 °C tika novērota 27. martā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C - 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 17,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rīgā (0,2 mm). Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 5 diennaktis, bet Bauskā, Mērsragā un Rīgā nevienu diennakti nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18,2 m/s) tika novērotas 29. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 26. martā Kuldīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2019. gada aprīlis bija par 2,1 °C virs mēneša normas, kopā ar pagājušā gada aprīli esot 3. siltākajam novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C - 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīlī tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtoti tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 3,0 mm, kas ir 91% zem mēneša normas (34,0 mm), kļūstot par sausāko aprīļa mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,5 mm, bet Rēzeknē un Zīlānos nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 11 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīlī vidēji Latvijā bija 311 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 327 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (283 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C - 5. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords – Liepājā 6. aprīlī (+16,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,9 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,4 mm, bet 6 novērojumu stacijās (Daugavpils, Dobele, Piedruja, Rēzekne, Sīļi un Zīlāni) nokrišņu nebija. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 0,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē un Zīlānos. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 1. dekādē vidēji Latvijā bija 86 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā un Rīgā – 90 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (77 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,4 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,6 °C tika novērota 12. aprīlī Mērsragā un 13. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C - 19. aprīlī Skrīveros. Aprīļa 2. dekādē tika pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (-7,2 °C Mērsragā 13. aprīlī) un atkārtots 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (-5,6 °C Kolkā 13. aprīlī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 0,9 mm, bet 16 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Līdz ar to, ka nevienā novērojumu stacijā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 1mm, netika novērota arī neviena diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 2. dekādē vidēji Latvijā bija 103 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 114 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (87 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,9 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -2,6 °C tika novērota 30. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C - 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīļa 3. dekādē tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 33 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,9 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 5,8 mm, bet 13 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 20 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 3. dekādē vidēji Latvijā bija 123 stundas. Visvairāk saule spīdēja Alūksnē – 127 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (119 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 24. aprīlī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C 2019. gada maijs bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -5,0 °C tika novērota 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C novērota 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maijā tika pārspēti Latvijas 6. maija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras un 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 50,9 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 100,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (16,8 mm). Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maijā vidēji Latvijā bija 266 stundas. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 288 stundas, bet vismazāk – Zosēnos (247 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,3 °C tika novērota 1. maijā Daugavpilī, Rīgā un Skrīveros, bet minimālā gaisa temperatūra -5,0 °C – 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 1. dekādē tika pārspēti Latvijas 6. maija un 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,6 mm, kas ir 1% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 33,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rīgā (4,1 mm). Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā (1 diennakts). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 70% - no 59% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 4. maijā Bauskā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,9 °C tika novērota 17. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C – 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 33,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ventspilī (0,4 mm). Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Rucavā – 3 diennaktis, bet Priekuļos, Ventspilī un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 64% - no 57% Madonā un Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 18. maijā Pāvilostā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -0,4 °C tika novērota 30. maijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C – 21. maijā Priekuļos un Zīlānos, kas ir arī jauni 21. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi Priekuļos un Zīlānos. Kopumā maija 3. dekādē tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 28,6 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 58,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (8,1 mm). Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Saldū un Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk – Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Ventspilī un Vičakos (3 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maija 3. dekādē vidēji Latvijā bija 81 stunda. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 93 stundas, bet vismazāk – Rīgā (75 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C 2019. gada jūnijs bija par 3,8 °C virs mēneša normas, kļūstot par siltāko jūnija mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Iepriekšējais siltākais jūnijs bija 1999. gada ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +0,7 °C tika novērota 1. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C – 13. jūnijā Rīgā, kas ir arī jauns Latvijas 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnijā tika pārspēti Latvijas 5., 6., 12. un 13. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Daugavpils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords, 4 dekādes un 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 dekādes un 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 49,1 mm, kas ir 33% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 89,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Bauskā (15,5 mm). Vidēji Latvijā jūnijā bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē – 10 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 2. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnijā vidēji Latvijā bija 351 stunda. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 379 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (318 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (23,5 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,7 °C tika novērota 1. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,2 °C – 6. jūnijā Ventspilī, kas ir arī jauns Latvijas 6. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnija 1. dekādē tika pārspēti Latvijas 5. un 6. jūnija un 38 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 1 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Bet naktī uz 6. jūniju Liepājā (Liepājas ostā) un Rīgā tika novērota agrākā tropiskā nakts (minimālā gaisa temperatūra nav zemāka par 20 °C) vismaz pēdējos 58 gados. Iepriekšējā agrākā tropiskā nakts tika novērota 1988. gada 8. jūnijā Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 6,1 mm, kas ir 68% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 21,2 mm, bet Rīgā un Jelgavā nokrišņu nebija, vai arī to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 4 diennaktis, bet Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Sīļos, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 1. dekādē vidēji Latvijā bija 131 stunda. Visvairāk saule spīdēja Alūksnē – 142 stundas, bet vismazāk – Liepājā (128 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (17,1 m/s) tika novērotas 7. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,4 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 16. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C – 13. jūnijā Rīgā, kas ir arī jauns Latvijas 13. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnija 2. dekādē tika pārspēti Latvijas 12. un 13. jūnija un 1 novērojumu staciju mēneša, 4 dekādes un 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 27,0 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 72,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (4,8 mm). Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Piedrujā, Vičakos, Zīlānos - 1. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 2. dekādē vidēji Latvijā bija 101 stunda. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 111 stundas, bet vismazāk – Zosēnos (91 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (23,5 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3oC tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C – 26. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 14,7 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Gulbenē – 42,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Liepājā (0,4 mm). Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 4 diennaktis, bet Liepājā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Kopējais saules spīdēšanas ilgums jūnija 3. dekādē vidēji Latvijā bija 113 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 140 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (96 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,2 °C 2019. gada jūlijs bija par 1,2 °C zem mēneša normas, kļūstot par 2. aukstāko jūlija mēnesi 21. gadsimtā. Iepriekšējais aukstākais 21. gadsimta jūlijs bija 2017. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 13. jūlijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C – 28. jūlijā Ventspilī. Kopumā jūlijā tika pārspēti 2 dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 87,3 mm, kas ir 15% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 133,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā (34,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 12,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 18 diennaktis, bet vismazāk Rucavā - 8. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 5. jūlijā Ventspilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,3 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 7. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C – 1. jūlijā Daugavpilī. 7. jūlijā Gulbenē gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6,2 °C, kas ir jauns novērojumu stacijas 7. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 52,4 mm, kas ir 163% virs dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ainažos – 94,2 mm, kas ir gandrīz 6 novērojumu stacijas dekādes normas (15,8 mm) un ir par aptuveni 40 mm vairāk nekā mēneša norma Ainažos, savukārt vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 28,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Rēzeknē, Saldū, Zīlānos un Zosēnos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 3 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 5. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,4 °C, kas ir 2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,4 °C tika novērota 20. jūlijā Dobelē un Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,8 °C - 13. jūlijā Madonā un Zosēnos, kas ir arī jauns 13. jūlija Latvijas diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti Latvijas 12. un 13. jūlija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 dekādes un 13 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,8 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (27,5 mm). Vislielākais nokrišņu daudzums bija Lielpēčos – 37,1 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā (3,2 mm). Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Piedrujā – 5 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Stendē, Ventspilī - 1. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Ventspilī. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C tika novērota 28. jūlijā Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra +4,5 °C – 31. jūlijā Rucavā, kas ir arī jauns Rucavas 31. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 dekādes minimālās gaisa temperatūras rekords, 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 19 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 42,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rucavā (2,4 mm). Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Pāvilostā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C 2019. gada augusts bija par 0,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 5. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C – 28. augustā Rucavā. Kopumā augustā tika pārspēti 3 dekādes un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 51,8 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 105,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ainažos (11,5 mm). Vidēji Latvijā augustā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 10 diennaktis, bet vismazāk Ainažos un Pāvilostā - 2. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 23. augustā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir 2,3 °C zem dekādes normas, savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C (2,9 °C zemāk par normu). Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 7. augustā Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C – 5. augustā Rucavā, kas ir arī jauns novērojumu stacijas 5. augusta minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā augusta 1. dekādē tika pārspēti 3 dekādes un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 26,4 mm, kas ir 26% virs dekādes normas (21 mm). Visvairāk nokrišņu bija Bauskā – 76,3 mm, kas ir aptuveni 5 dekādes normas un gandrīz trešdaļu vairāk nekā mēneša norma. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Ainažos – 0,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā – 5 diennaktis, bet Ainažos un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (16,0 m/s) tika novērotas 7. augustā Daugavgrīvā. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,7 °C, kas ir 1,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 19. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C – 16. augustā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 9,8 mm, kas ir 59% zem dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 28,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (0,9 mm). Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 2,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 5 diennaktis, bet Dobelē, Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 11. augustā Mērsragā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,4 °C tika novērota 23. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,5 °C - 28. augustā Rucavā, kas ir arī jauns Rucavas 28. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā augusta 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 12,7 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 56,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (0,5 mm). Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Piedrujā, – 3 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 23. augustā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +12,4 °C 2019. gada septembris bija par 0,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -3,2 °C tika novērota 26. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C – 1. septembrī Liepājā. Kopumā septembrī tika uzstādīts viens Latvijas diennakts gaisa temperatūras rekords, pārspēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 78,3 mm, kas ir 18% virs mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 145,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (35,1 mm). Vidēji Latvijā septembrī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā – 16 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 8. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% - no 75% Rīgā un Ventspilī līdz 83% Madonā un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 15. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,1 °C 7. septembrī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C – 1. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē tika pārspēts Latvijas 9. septembra diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 13 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 12,1 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 33,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skrīveros (1,8 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu (6 diennaktis) bija Liepājā , bet vismazāk – Dobelē, kur šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 75% - no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 12. septembrī Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra -1,1 °C – 20. septembrī Stendē, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 54,5 mm, kas ir 177% virs dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 108,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (22,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kuldīgā, Priekuļos, Rucavā un Vičakos – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 80% - no 74% Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī līdz 84% Alūksnē, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 15. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,8 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 27. septembrī Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -3,2 °C - 26. septembrī Madonā, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Madonā. Kopumā septembra 3. dekādē tika pārspēti 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 25,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Stendē (4,2 mm). Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Lielpečos, Piedrujā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos - 2. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 83% - no 78% Ventspilī līdz 87% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. septembrī Daugavgrīvā un 29. septembrī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C 2019. gada oktobris bija par 1,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -6,5 °C tika novērota 30. un 31. oktobrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,5 °C – 16. oktobrī Pāvilostā, kas arī ir jauns diennakts Latvijas rekords. Kopumā oktobrī tika uzstādīts viens Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 39 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens dekādes un viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 78,9 mm, kas ir 8% virs mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 135,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Jelgavā (42,6 mm). Vidēji Latvijā oktobrī bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 17 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 9. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 87% - no 83% Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,1 m/s) tika novērotas 27. oktobrī Priekuļos. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,3 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C 2. oktobrī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -5,4 °C - 6. oktobrī Mērsragā, kas ir arī jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords Mērsragā. Kopumā oktobra 1. dekādē tika pārspēti četri diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (24,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 53,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Kolkā (10,7 mm). Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 5,1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā Rucavā – 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Kolkā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Skultē un Zosēnos - 4. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% - no 79% Ventspilī līdz 91% Madonā un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 1. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,4 °C, kas ir 4,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +20,5 °C 16. oktobrī tika novērota Pāvilostā, kas arī ir jauns Latvijas 16. oktobra diennakts gaisa temperatūras rekords, bet minimālā gaisa temperatūra 1,5 °C - 14. oktobrī Madonā. Kopumā oktobra 2. dekādē tika pārspēti divdesmit pieci diennakts maksimālas gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija Latvijas attiecīgo diennakšu maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Oktobra 2. dekādē tika uzstādīts jauns dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī, bet atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 39,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 73,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Piedrujā (11 mm). Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā – 4 diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (19,9 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Skrīveros. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 89% - no 85% Daugavpilī līdz 94% Kolkā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,5 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,5 °C tika novērota 30. un 31. oktobrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C - 22. oktobrī Daugavpilī, kas ir arī jauns dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā. Kopumā oktobra 3. dekādē tika pārspēts viens Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, 3 dekādes un 18 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 53,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Piedrujā (2 mm). Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos - 1. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 86% - no 81% Ventspilī līdz 91% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (27,1 m/s) tika novērotas 27. oktobrī Priekuļos.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, atnesot nelielu līdz mērenu lietu, valsts austrumos arī sniegu. Visā valstī pūta brāzmains vējš ar ātrumu līdz 12-17 m/s, vietām piekrastē vēja brāzmas bija vēl lielākas.
  • 2. janvāris — aktīvs ciklons, kura centrs atradās virs Igaunijas šķērsoja Latvijas teritoriju, atnesot stipru vētru un sniegputeni. Vētras kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā, kad ziemeļu-ziemeļrietumu vēja brāzmas Kurzemes piekrastē, tostarp Liepājas un Ventspils ostā, sasniedza 29 m/s, bet Baltijas jūrā — Botnijas līcī Olandē fiksētas vēja brāzmas līdz 40 m/s, savukārt Baltijas jūras centrālajā daļā uz nelielas Somijai piederošas klinšu saliņas pat 42 m/s.[1] Citviet Latvijas piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20-25 m/s, Rīgas centrā 22 m/s, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 24 m/s. Vētru daudzviet pavadīja ilgstošs sniegputenis, kā rezultātā par dažiem centimetriem palielinājās sniega segas biezums, visvairāk valsts centrālajos rajonos. Stiprā vēja un sniega dēļ vietām tika lauzti koki, starptautiskajā lidostā "Rīga" atcelti vai nokavēti atsevišķi reisi, bez elektrības palika vairāk nekā 3000 "Sadales tīkla" klientu.
  • 4. janvāris — no rietumiem Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, visas dienas garumā atnesot sniegu, kas vakarpusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos pārgāja slapja sniegā, slapjdranķī un lietū, vietām izveidojās arī migla un atkala. Valsts austrumu daļā, turpinoties snigšanai, palielinājās sniega segas biezums.
Aizsalusī Daugava Rīgā 7. janvārī (skats no Vanšu tilta)
  • 10. janvāris — agri no rīta gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −20,5 °C.[2] Lielā daļā Vidzemes un Zemgales termometra stabiņš noslīdēja līdz −13, −19 grādiem, tikmēr Kolkā temperatūra pazeminājās tikai līdz −1,0 °C. Rīgā, Latvijas Universitātes novērojumu stacijā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,6 °C.
  • 11. janvāris — ciklonam no Skandināvijas virzoties uz dienvidaustrumiem, lielāko valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, dienā atnesot stipru sniegu un sniegputeni, bet vakarā Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos arī nelielu lietu. Snigšanas laikā pasliktinājās redzamība un veidojās sastrēgumi. Daudzviet Latvijas austrumos sniega segas biezums pārsniedza 20 cm, citviet valstī zemi klāja 2-14 cm sniega, Kurzemes piekrastē visu dienu gaisa temperatūra bija virs nulles un līdz ar to sniega sega neveidojās.
  • 16. janvāris:
    • Pateicoties līča efektam, naktī Rīgu un teritorijas uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas šķērsoja lieli nokrišņu mākoņi, šaurā joslā nesot ļoti stipru snigšanu, visvairāk skarot Rīgas un Pierīgas austrumu daļu, stipri sniga arī vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumos.
    • Rīgā, ap plkst. 2.30, stipras snigšanas laikā tika novērots pērkona negaiss.[3]
    • No rīta visbiezākā sniega sega saglabājas Latvijas austrumu daļā: Rēzeknē zemi klāja līdz 30 cm sniega, Sīļos — 25 cm, Gulbenē — 24 cm. Vidzemē visvairāk sniega bija Siguldā — 23 cm, Zīlānos — 18 cm, Rūjienā un Zosēnos — 16 cm. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē izveidojās 7-13 cm bieza sniega sega, Rīgas līča rietumu piekrastē līdz 8 cm sniega, bet Kurzemes piekrastē sniega segas biezums sasniedza 1-7 cm.
Sniegs Rīgā, 19. janvāris
  • 20.21. janvāris — pāri Vidzemes dienvidrietumu un dienvidu daļai, no Rīgas jūras līča, virzījās līča efekta izraisīti sniega mākoņi, atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu, īpaši spēcīgi sniga Pierīgā, jo sevišķi Ādažu, Garkalnes, Carnikavas un Ropažu novadā. Mākoņu josla brīžiem iestiepās tālāk iekšzemē, sasniedzot Jēkabpils apkaimi un pat līdz pat Daugavpils novadam. Būtiski palielinājās sniega segas biezums, vietām sasniedzot 25-30 cm, pēc neoficiāliem datiem vietām sniega bija pat vēl vairāk.
Piesnidzis mežs netālu no Baldones, 20. janvāris
  • 22. janvāris — rītā Latvijas ziemeļaustrumu daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz −20, −22 grādiem, bet zemākā temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, −23,0 °C. [4] −20 grādu sals tika novērots arī Gulbenē (−21,4 °C) un Rūjienā (−21,1 °C). Daudzviet Latgalē, Vidzemes rietumu un centrālajā daļā, kā arī Kurzemes ziemeļaustrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē gaisa atdzisa līdz −13 grādiem. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −10,9 °C. Siltākā nakts tika piedzīvota Kurzemes piekrastē, Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza −4,3 °C, Liepājā −4,1 °C, bet Pāvilostā −3,0 °C.
  • 28. janvāris — dienā Latviju šķērsoja neliels ciklons, līdz ar to visā valstī sniga un putināja. Sniega segas biezums vietām paaugstinājās par 2-5 centimetriem, visbiezākā tā bija Alūksnē — vidēji 33 cm, Rīgā sniega segas biezums aptuveni 10 cm.
  • 30. janvāris — sniega segas biezums Alūksnē un Gulbenē sasniedza 34 cm, bet Rīgā — 18 cm.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — no dienvidiem Latviju šķērsoja siltā atmosfēras fronte, atnesot stipru slapju sniegu un lietu. Austrumu-dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 10-15 m/s, vietām tika novērots putenis.
  • 4. februāris — dienvidu ciklonam virzoties gar Latvijas teritoriju, valsts lielākajā daļā ilgstoši un spēcīgi sniga, vietām, īpaši Zemgalē, Vidzemes dienvidrietumu un ziemeļaustrumu daļā tika novērota ļoti intensīva snigšana. Kurzemē un Latgalē diena pārgāja bez būtiskiem nokrišņiem. Sniega segas biezums Alūksnē pieauga no 31 līdz 46 cm, Gulbenē no 27 līdz 44 cm, Jēkabpilī no 22 līdz 35 cm, Zosēnos no 22 līdz 33 cm, bet Skrīveros no 15 līdz 28 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās par 6 cm, sasniedzot 12 cm.
  • 8. februāris — lielākajā Latvijas daļā iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1, +3 grādiem, vietām Kurzemes piekrastē fiksēti pat +4 grādi.
Staldzenes stāvkrasts, silta ziemas diena, 10. februāris
  • 11. februāris — no dienvidrietumiem visu Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērots ilgstošs lietus un slapjš sniegs, valsts austrumos — pārsvarā tikai sniegs. Vietām Vidzemē un Latgalē par dažiem centimetriem pieauga sniega segas biezums, visvairāk sniega joprojām ir Alūksnē — vidēji 35 cm.
  • 12. februāris — vējam īslaicīgi iegriežoties no ziemeļrietumiem, naktī un no rīta pāri Latvijai virzījās sniegputenis. Vēja brāzmas Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sasniedza 10-15 m/s, bet piekrastē pat 17-19 m/s. Sniega segas biezums vietām Kurzemē un Vidzemē palielinājās par 5-10 cm.[5]
  • 14. februāris:
    • Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs nulles, līdz ar to oficiāli iestājās meteoroloģiskais pavasaris.
    • Kolkā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C. Savukārt Rīgā, temperatūrai pakāpjoties līdz +6,1 °C, tika atkārtots iepriekšējais siltuma rekords, kas reģistrēts tālajā 1925. gadā.
  • 16. februāris — pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs +10 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Rīgā (+11,4 °C), Mērsragā (+12,1 °C), bet Kolkā termometra stabiņš sasniedza pat +13,4 °C un tā ir pirmā reize, kad +13 grādi reģistrēti tik agri gada sākumā. Iepriekšējais agrākais datums, kurā Latvijā reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +13 grādiem un augstāk, bija 23. februāris 1990. gadā. Kopumā visā valsts teritorijā, izņemot Liepāju un Ventspili, tika uzstādīti 16.02 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Kolkā tika uzstādīts visas Latvijas un februāra 2. dekādes rekords.[6] Rīgā reģistrētie +11 grādi arī ir agrākie novērojumu vēsturē — vairāk nekā 220 gadu garumā. Tik augsta gaisa temperatūra Latvijā bija pirmo reizi kopš 2018. gada novembra. No LVC novērojumu stacijām, zemākā gaisa temperatūra šajā dienā tika novērota Zīlānos un Rēzeknē, attiecīgi +5,8 °C un +5,3 °C.
  • 19. februāris — daudzviet Latvijā (11 novērojumu stacijās) tika uzstādīti jauni 19. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Kolkā (+7,9 °C), Pāvilostā (+7,2 °C), Stendē (+7,2 °C), Saldū (+7,0 °C), Daugavpilī (+7,0 °C), Skrīveros (+6,5 °C), Zīlānos (+6,4 °C), Ventspilī (+6,3 °C), Rucavā (+6,1 °C), kā arī Rēzeknē (+5,7 °C) un Skultē (+4,1 °C).[7] Nacionālais šī datuma siltuma rekords gan nav pārspēts, jo 1989. gadā Latvijā fiksēti pat +8,9 °C.
  • 26. februāris — Rucavā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 2008. gadā, bija +7,5 °C.
  • 28. februāris — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem pāri Latvijai virzījās ciklons, atnesot sniegputeni un brāzmainu vēju. Valsts lielākajā daļā vējš pastiprinājās brāzmās līdz 10-15 m/s, bet visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas piekrastes rajonos — Ventspilī 21 m/s, Rīgā 20 m/s, bet Kolkā un Mērsragā 19 m/s. Vietām no jauna sāka veidoties neliela sniega sega.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu lietu un slapju sniegu, bet valsts austrumos — sniegu. Vairāk nokrišņu bija pēcpusdienā un vakarā. Vietām valsts austrumos palielinājās sniega sega, visvairāk sniega ir Alūksnē, kur vēlā vakarā sniega segas biezums sasniedza 29 cm.
  • 7. marts — pēcpusdienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, lielākajā Latvijas daļā ilgstoši un mēreni stipri lija. Lietus zonai pietuvoties, strauji kļuva siltāks, ja no rīta daudzviet valstī gaiss atdzisa līdz 0...+2 grādiem, valsts austrumos temperatūra bija pat zem nulles, tad dienas gaitā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4...+6 grādiem, Kurzemes rietumos bija vēl par kādu grādu siltāks.
  • 8. marts:
    • Trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Daugavpilī +12,7 °C, Skultē +10,3 °C un Zīlānos +12,3 °C).[8] Iepriekšējais siltākais 8. marts šajās pilsētās, kā arī Latvijā kopumā bija 2015. gadā, kad Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +14,1 grādam. Visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās virs +6 grādiem, Rīgā gaiss iesilis līdz +10,8 °C.
    • Alūksnes novadā, kā arī vietām Latgales ziemeļu daļā tika novērots pirmais pavasara pērkona negaiss, kur fiksētas vairāk nekā 10 zibens spērieni.
  • 9. marts — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons, kas virzījās pāri visai valstij no dienvidrietumiem, teritorijas lielākajā daļā pūta stiprs DR vējš, vislielāko ātrumu sasniedzot Ventspilī (27,7 m/s) un Rīgā (22 m/s).[9]
  • 12. marts — no rīta un dienā daudzviet Zemgalē, Kurzemes austrumu daļā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos un Rīgas apkārtnē tika novērota jūras efekta snigšana, vietām sniga ļoti stipri un brīžiem arī puteņoja. Vietām redzamība saruka līdz 1000 metriem un pat mazāk. Spēcīgas snigšanas dēļ Rīgā ievērojāmi pasliktinājās braukšanas apstākļi, Valsts policijas pārstāvji ziņoja, ka līdz priekšpusdienai Rīgas reģionā saņemti 73 izsaukumi, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem.[10]
  • 13. marts — no rīta sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 13 cm, Rīgā 11 cm.
  • 18. marts — visā Latvijā iestājās silts, bet mitrs laiks. Biežu nokrišņu dēļ daudzviet palielinājās ūdens līmenis upēs un ezeros, līdz šim martā dažviet nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu, vietām Vidzemes rietumos — pat divkārtīga mēneša norma.
  • 21. marts — pēcpusdienā pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā lija, vairāk nokrišņu bija vakarpusē valsts centrālajos un austrumu rajonos.
  • 25. marts — vairākiem gubu mākoņiem virzoties pāri valsts teritorijai dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos un dienvidaustrumu rajonos īslaicīgi lija, vietām tika novērots arī slapjš sniegs un krusa, Sēlijā nokrišņus pavadīja pērkona dārdi. Atsevišķos reģionos pastiprinājās vējš, brāzmās vietām sasniedzot 12-15 m/s. Nokrišņu laikā dažviet strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Skrīveros dienas vidū termometra stabiņš noslīdēja no +6 grādiem līdz nullei.
  • 27. marts — agrā rītā gaisa temperatūra Jelgavā pazeminājās līdz −9,0 °C.[11]
  • 30. marts — ļoti silta diena valsts centrālajos rajonos, daudzviet, tostarp Mērsragā, Rīgā un Siguldā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13, +14 grādiem.
31. marts, silta pavasara diena pie Usmas ezera

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. aprīlis — vējam pierimstot un debesīm skaidrojoties, naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, bet Mērsragā, Daugavpils apkārtnē un Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz −7 grādiem. Atsevišķos rajonos, kur nav meteoroloģisko novērojumu stacijas, temperatūra vietām bija vēl zemākā.
  • 6. aprīlis — Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +16 grādiem, tika pārspēts stacijas 6. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas iepriekš uzstādīts 1971. gadā.
  • 10. aprīlis — vairākās valsts vietās tika novērotas slapja sniega pārslas, dažos reģionos Vidzemē pat izveidojās neliela sniega kārta.
  • 12. aprīlis — no rīta visā valstī valdīja sals, zem skaidrām debesīm gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, −5 grādiem, bet vēsākais laiks bija lidostā "Rīga" (−6 grādi), kā arī Mërsragā, kur sešos no rīta gaisa temperatūra sasniedza −7,4 °C.
  • 17. aprīlis — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis.
  • 23. aprīlis:
    • Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā, tostarp Rīgā, sasniedza +20 grādu atzīmi, Siguldā un Liepājā gaiss sasila līdz pat +21 grādam.
    • Dienas otrajā pusē relatīvais gaisa mitrums lielākajā Latvijas daļā noslīdēja līdz 15%, 20%, tādēļ gaiss valstī bija ļoti sauss.
  • 25. aprīlis — visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas jūras līča Kurzemes piekrasti, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, turklāt divās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Pāvilostā +22,5 °C, Ainažos +22,4 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra saglabājās Kolkā, kur gaiss iesila vien līdz +12,7 grādiem. Rīgas centrā gaiss sasila līdz +23,1 grādam, Daugavgrīvā — līdz +23,7 grādiem.
  • 26. aprīlis:
    • Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +23, +26 grādiem, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 26. aprīļa siltuma rekordi.[12] Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Rucavā, +26,4 °C, bet tur nav labots siltuma rekords. Tikpāt bez rekordiem palika arī Daugavpils, Madona, Ainaži, Kolka un Mērsrags. Pāvilostā gaisa temperatūra sasniedza +26,3 °C, līdz ar to tika pārspēts arī 26. aprīļa Latvijas nacionālais siltuma rekords. Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā bija 1952. gadā, kad bija +25,8 grādi. Maksimālās gaisa temperatūras rekords uzstādīts arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +24,9 °C. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā uzstādīts 2001. gadā, kad bija +23,8 grādi.
    • Pēcpusdienā virs Kurzemes un valsts centrālajiem rajoniem veidojās negaisi un lokālas lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Kopumā Latvijā tika novērotas vairāk nekā 1000 zibens izlādes, visvairāk to bija Kurzemes ziemeļu daļā, it īpaši Ventspils novadā, kā arī Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Šīs bija pirmais lielais vasaras sezonas negaiss Latvijas teritorijā.
  • 27. aprīlis — Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras un 27.04 nacionālais siltuma rekords, +27,0 °C. Iepriekšēja augstākā gaisa temperatūra Latvijā šajā dienā bija 1993. gadā Rucavā, kad temperatūra sasniedza +26,5 grādus.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. maijs — Latvijā sākās aukstuma periods.[13] Pūšot brāzmainam rietumu, ziemeļrietumu vējam līdz 10-15 m/s brāzmās (vietām piekrastē līdz pat 18 m/s), gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +8, +12 grādiem. Turklāt pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, atnesot plašaku un spēcīgāku lietu kopš marta.
  • 3. maijs — no rīta daudzviet Vidzemē, tostarp Rūjienā, Siguldā, Cēsīs un Limbažos, kā arī vietām citviet valstī tika novērota krusa un slapjš sniegs. Naukšēnos pat izveidojās neliela sniega kārta.
Uznākošie lietus mākoņi Rīgā, 4. maijā (skats no Akmens tilta)
  • 4. maijs — naktī visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika reģistrēta Madonā (−5,0 °C), Daugavpilī (−4,1 °C) un Gulbenē (−3,3 °C).
  • 6. maijs:
    • Agrā rītā sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Zīlānos (−3,6 °C), Rēzeknē (−3,4 °C), Dobelē (−3,4 °C), Skrīveros (−3,3 °C), Gulbenē (−2,9 °C) un Bauskā (−2,2 °C), un vēl divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika atkārtoti minimālās gaisa temperatūras rekordi: Rūjienā (−2,8 °C) un Alūksnē (−2,5 °C). Savukārt Madonā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −5,0 °C, tika labots nacionālais 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 6. maijā, bija −4,7 grādi 1965. gadā Zosēnos.
    • Starptautiskajā lidostā "Rīga" gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4 grādiem, pārspējot galvaspilsētas 6. maija aukstuma rekordu — 1965. gadā reģistrētos −3,4 grādus.
  • 11. maijs — valsts austrumu daļai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu, tikmēr arī Latvijas centrālajos rajonos veidojās atsevišķi gubu-lietus mākoņi, kur mēreni stipri lija, vietām ar pērkona negaisu.
  • 13. maijs:
    • Latvija bija sadalīta divās daļās ar atšķirīgiem laikapstākļiem. Kamēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos ilgstoši lija un gaisa temperatūra paaugstinājās vien līdz +7, +9 grādiem, tikmēr Latvijas austrumos gaiss iesila līdz +16, +20 grādiem, Daugavpilī līdz pat +21 grādam. Turklāt silto laiku daudzviet Vidzemes austrumu daļā un Latgalē pavadīja vasarīgie pērkona negaisi.
    • Ap pusdienlaiku Alūksnes pusē plosījās spēcīgs negaiss, kuru pavadīja lokālas un stipras lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa, kuras krusas graudu diametrs sasniedza vairākus centimetrus. Krusa ilga apmēram 10 minūtes un noklāja zemi baltu.[14]
  • 18. maijs:
    • Pēcpusdienā un vakarā Kurzemes dienvidrietumu daļā plosījās pērkona negaisi, kuru laikā Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, bet Rucavā nolija aptuveni 18 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir puse no visa mēneša normas. Uzņēmuma "Sadales tīkls" operatīvā informācija rādījaa, ka negaisa dēļ elektrotīklos bija vairāki desmiti avārijas atslēgumu, kuru dēļ bez elektrības palikuši ap 1000 uzņēmuma klientu.[15] Šis pats negaiss vairāk postījumu nesa Lietuvā, piemērām, Klaipēdā bija applūdušas ielas, dažviet bira liela krusa ar vairāku centimetru graudu diametru.
    • Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +25 grādus un tā sasniedza +26,5 °C.
  • 19. maijs — visā valstī, izņemot daļu Kurzemes piekrastes, gaiss sasila līdz +25, +28 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā (+27,5 °C), Pāvilostā (+27,1 °C), Ventspilī (+26,9 °C), Stendē (+26,7 °C) un Saldū (+26,2 °C).
  • 20. maijs — augstākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija +28,4 °C Pāvilostā un Ventspilī, un teju visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +26 grādiem. Līdzīgi kā iepriekšējās dienās, vēsāks laiks bija Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē: gaisa temperatūra Kolkā nesasniedza +20 grādus. 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords labots Pāvilostā (+28,4 °C), Skultē (+28,0 °C), Rūjienā (+27,4 °C), Zīlānos (+27,4 °C) un Daugavpilī (+27,4 °C).[16]
  • 23. maijs — daudzviet Kurzemes austrumos, Zemgalē un valsts austrumu daļā tika novēroti negaisi un stipras lietusgāzes, vienā stundu laikā Bauskā nolija 11 mm, atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums pat pārsniedza 20 mm. Vietām negaisu pavadīja krusa un vēja brāzmas līdz 15-17 m/s.
  • 28. maijs — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot lietu, vietām, it īpaši centrālajos rajonos un Vidzemē lija ilgstoši.
  • 29. maijs — naktī Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, uz rīta pusi arī Latgalē tika novēroti negaisi un lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Diennakts nokrišņu daudzums lielā daļā Vidzemes un Latgales, kā arī atsevišķos rajonos Zemgalē sasniedza 19-24 mm.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. jūnijs — pūšot dienvidu un dienvidaustrumu vējiem, valsts teritoriju šķērsoja karstas gaisa masas, līdz ar to Latvijas lielākajā daļā sākās karstuma vilnis. Četras meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Stendē, Mersragā, Kolkā un Saldū). Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mersragā, +29,4 °C. Rīgā termometra stabiņš sasniedza +27,4 °C, bet pilsētas ziemeļos, piemērām, Daugavgrīvā gaiss sakarsa pat līdz +28 grādiem.
  • 5. jūnijs — visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un sutīgs laiks, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem. Sešpadsmit novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Pāvilostā tika uzstādīts jauns nacionālais 5. jūnija karstuma rekords, +30,5 °C. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1965. gadā, kad Kolkā gaiss sakarsa līdz +30,4 grādiem.
  • 6. jūnijs:
    • Naktī Rīgā gaisa temperatūra nebija zemākā par +20 grādiem, tika piedzīvota agrākā tropiskā nakts vēsturē. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1988. gadā, kad pirmā tropiskā nakts bija 8. jūnijā.
    • Ventspilī tika uzstādīts jauns šīs dienas Latvijas absolūtais rekords, +32,2 °C. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta šajā datumā, bija +30,9 grādi 1885. gadā Rīgā un +31,1 grāds 2011. gadā Ventspilī.[17] Rīgas centrā termometra stabiņš sasniedza +30 grādu atzīmi, bet Daugavgrīvā — pat +31 grādu. Kopumā rekordi pārspēti 15 novērojumu stacijās, vēl trijās sasniegts iepriekšējo rekordu karstums.
  • 11. jūnijs — virs Baltijas jūras izveidojās plaša negaisu sistēma, kas dienas laikā virzījās uz ziemeļaustrumiem, vakarā šī fronte sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot stipru pērkona negaisu, lietusgāzes, vietām arī vētru un spēcīgu krusu. Vislielākos postījumus negaiss radīja Kurzemē, piemērām, Kuldīgas un Alsungas novadā tika saņemtas ziņas par milzu krusu, bet Tukumā stipro lietusgāžu dēļ bija applūdinātas atsevišķas ielas. Pēc negaisa vairākiem tūkstošiem "Sadales tīkls" klientu tika traucēta elektroapgāde, postījumi elektrolīnijās konstatēti galvenokārt teritorijā uz austrumiem no Kuldīgas un dienvidiem no Talsiem.[18] Lielākie postījumi skāruši Tukuma apkaimi. Saistībā ar negaisu un lielo vēju ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairāk nekā 50 izsaukumu, no kuriem lielākā daļa bija par kokiem, kas nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, arī uz ēku jumtiem un automašīnām. Visvairāk izsaukumu tika saņemti Tukumā un Tukuma novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji devās uz 19 izsaukumiem, lai likvidētu negaisa postījumus. Naktī šī negaisu fronte virzījās tālāk uz austrumiem, šķērsojusi Rīgas līci, sasniedza Vidzemi, atnesot plašas un intensīvas lietusgāzes. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 29,8 mm, Zvejniekciemā — 34,8 mm, Zosēnos — 37,6 mm, Priekuļos — pat 49,4 mm. Līdz ar to pāris stundu laikā vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas. Nakts otrajā pusē negaiss krietni samazināja savu spēku un uz rīta pusi pilnībā pameta Latvijas teritoriju.
  • 13. jūnijs — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņš valsts centrālajos un dienvidu rajonos paaugstinājās līdz +29, +33 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +33,0 °C. Virs +30 grādiem temperatūra paaugstinājās Mērsragā (+30,8 °C), Stendē (+30,9 °C), Saldū (+32,0 °C), Dobelē (+32,2 °C), Jelgavā (+32,3 °C), Bauskā (+32,0 °C), Skultē (+31,3 °C), Skrīveros (+30,4 °C) un Daugavpilī (+30,1 °C). Tikmēr pēcpusdienā stipra karstuma dēļ virs Latvijas aktīvi sāka veidoties pērkona negaisi, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī vietām Latgalē atnesot ne tikai stipras lietusgāzes, bet arī krusu, brāzmainu vēju un vietām intensīvu zibeņošanu. Negaisa dēļ daudzviet valstī tika traucēta elektroapgāde vairākiem tūkstošiem "Sadales tīkls" klientu, visvairāk bojājumus bija Kurzemē, tostarp Jelgavas, Tukuma un Talsu novadā, kā arī dažviet Zemgalē un Vidzemē. Vakarpusē negaiss plosījās arī Rīgas apkārtnē, skārot galvaspilsētas A daļu. Juglā, Mežciemā, Teikā un teritorijas tālāk uz austrumiem pērkona negaisu pavadīja krusa, kuru diametrs sasniedza dažus centimetrus. Vēlā vakarā un naktī negaisu fronte šķērsoja galvēnokārt Vidzemes austrumu daļu un Latgali.
  • 17. jūnijs — Saldū diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 26 milimetrus.[19]
  • 20. jūnijs — sešās novērojumu stacijās (Skultē +30,0 °C, Skrīveros +29,8 °C, Jelgavā +29,5 °C, Pāvilostā +29,3 °C, Gulbenē +29,2 °C un Stendē +28,6 °C) tika uzstādīti jauni 20. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgas ziemeļos (Daugavgrīvā), +30,6 °C, kā arī Daugavpilī, +30,5 °C.[20] Pēcpusdienā Kurzemē un vakarā arī valsts centrālajos rajonos veidojās negaisi ar stiprām lietusgāzem, krasam vēja brāzmam un vietām ar krusu. Negaisa laikā Jelgavas novadā Staļģenē reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s un gaisa temperatūras kritums vienā stundā no +27 uz +17 grādiem.[21]
  • 26. jūnijs — pēc siltas dienas, kad gaisa temperatūra lielākajā Latvijas daļā paaugstinājās līdz +25, +29 grādiem, Daugavpilī līdz pat +30,5 °C, vakarā un naktī pāri valsts teritorijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot mēreni stipras lietusgāzes un negaisu. Vietām, piemērām, Jēkabpilī negaisa laikā tika novēroti skaļi pērkona dārdi.[22]
  • 30. jūnijs — uz īsu brīdi Latvijā iestājās karsts un vējains laiks. Gaisa temperatūra Bauskā sasniedza +29,9 °C, bet Rīgā, Latvijas Universitātes novērojumu stacijā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +29,5 °C. Savukārt Ventspilī tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 19 m/s.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. jūlijs — vēsas gaisa masas no ziemeļrietumiem un vairākas nokrišņu zonas virzījās pāri Latvijas teritorijai, valsts lielākajā daļā atnesot īslaicīgu lietu un brāzmainu vēju, vietām arī krusu. Dienas vidū, īpaši nokrišņu laikā, strauji pazeminājās gaisa temperatūra, vietām Kurzemes DR daļā un Vidzemē gaiss atdzisa līdz +9, +10 grādiem. Atsevišķos rajonos, tostarp Salacgrīvas ostā un vietām citviet piekrastē, vēja brāzmas sasniedza 15-17 m/s.[23] Tikmēr pēcpusdienā, vēsājam gaisam plūstot pāri relatīvi siltajai Baltijas jūrai, pie Ventspils tika novērots ūdensstabs.[24]
  • 5. jūlijs — virs Baltijas jūras izveidojās aktīvs ciklons, kuru centrs dienas otrajā pusē atradās virs Igaunijas. Ciklona ietekmē lielākajā valsts daļā tika novērotas īslaicīgas lietusgāzes, lokāli tās bija stipras, daudzviet Vidzemē un Latgalē nokrišņus pavadīja pērkona negaiss. Visā valstī būtiski pastiprinājās vējš, sākumā LVĢMC brīdināja, ka Kurzemes ziemeļos un Vidzemes piekrastē gaidāmas brāzmas līdz pat 25-28 m/s, tādēļ tika izsludināts oranžais brīdinājums. Tomēr vēja brāzmas nav sasniegušas prognozēto stiprumu, stiprākās vējš bija Ventspilī — 23 m/s. Lielā valsts daļā, arī galvaspilsētā, rietumu vēja ātrums brāzmās sasniedza 18-20 m/s, Salacgrīvas ostā maksimālais vēja ātrums brāzmās bija 21 m/s.[25] Spēcīga vēja dēļ glābēji saņēma 45 izsaukumus, kuri lielākoties bija par nolūzušiem kokiem, vairāk nekā 30 no šādiem izsaukumiem bija Rīgā un Pierīgā.[26]
  • 6. jūlijs — dienā Latvijas ZA un A daļā tika novēroti lokāli, bet stipri negaisi, atnesot lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Visvairāk negaisi plosījās Gulbenes un Ludzas novadā, nodarot dažada veida postījumus. Negaiss Gulbenē sabojājis vai daļēji norāvis vairāku ēku jumtus, nolauzti desmitiem koku un "Sadales tīkls" operatīvā informācija liecina, ka vairāki simti mājsaimniecību bija bez elektrības, bet Balvu novada Bērzpils pagastā tika novērots virpuļviesulis, kas nopostījis vairākas mājas.[27]
  • 7. jūlijs — virs Latvijas atradās ciklona centrs, kas, virzoties ziemeļaustrumu, vēlāk dienvidrietumu un dienvidu virzienā, valsts lielākajā daļā, īpaši valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, atnesa stipras pērkona lietusgāzes, negaisu un krusu. Pēc plkst. 13.00 pērkona negaiss sasniedza Rīgu, arī galvaspilsētā stipri lija, tika reģistrēta krusa. Vietām, uz brīdi tika applūdinātas atsevišķas pilsētas ielas. Divu stundu laikā nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 18 mm. Tāpat netālu no lidostas "Rīga", citās Rīgas daļās un no Jūrmalas tika saņemtas ziņas par virpuļstabiem.[28]
  • 8. jūlijs — no rīta Rīgā un vietām Kurzemē, kā arī Vidzemes rietumu rajonos tika novērotas stipras lietusgāzes, kas bija saistītas ar ciklona centru, kurš atrādas virs Latvijas centrālajiem rajoniem. Visvairāk lija tieši Rīgā, kur rītā stundās nolija 30 mm, kas ir trešdaļa no mēneša normas.[29] Tika saņemtas ziņas par vairākam pārplūdušam ielām,[30] daļēji traucēta tramvaju kustība, vidēji līdz 15-20 minūtēm kavējas sabiedriskais transports. Stipro lietusgāžu dēļ applūdušas arī dažu Rīgas centra skolu pagrabstāvu telpas.[31]
  • 12. jūlijs — naktī Jaunpiebalgas novada Zosēnos gaisa temperatūrai noslīdot līdz +4,3 °C, tika uzstādīts jauns absolūtais 12. jūlija gaisa temperatūras rekords.[32] Iepriekš zemākā temperatūra šajā datumā fiksēta 1965. gadā, kad tā noslīdēja līdz +4,9 °C.[33] Vietējas nozīmes aukstuma rekordi pārspēti arī Rūjienā (+6,4 °C) un Alūksnē (+5,6 °C), bet Priekuļos ar temperatūru +6,1 °C, atkārtots iepriekšējais minimālās gaisa temperatūras rekords.
  • 13. jūlijs — naktī 9 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.[34] Zemākā temperatūra tika novērota Zosēnos un Madonā, kur gaiss atdzisa līdz +3,8 °C, Zosēnos tika uzstādīts arī jauns absolūtais minimālās gaisa temperatūras rekords šajām datumām. Stendē termometra stabiņš noslīdēja līdz +5,4 °C un tur tika pārspēts 95 gadus vecs aukstuma rekords.
  • 15. jūlijsZīlānos tika uzstādīts jauns absolūtais gaisa temperatūras minimums, +6,5 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1969. gadā, +7,0 °C.[35]
  • 16. jūlijs — Latvijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā atnesot mērenas līdz stipras lietusgāzes, valsts austrumos arī pērkona negaisu. Naktī visvairāk lija Kurzemē, Ventspilī nokrišņu daudzums sasniedza 21,5 mm.[36] No rīta un dienas laikā stiprākie nokrišņi tika novēroti valsts centrālajos rajonos un Vidzemē (atsevišķās vietās pārsvarā negaisa laikā). Rīgā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm.
  • 21. jūlijs — gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +30 grādiem, Jelgavā un Bauskā līdz +29 grādiem, bet Rīgas centrā termometra stabiņš sasniedza +27 grādus.
  • 22. jūlijs — pēcpusdienā virs Kurzemes un Zemgales aktīvi veidojās pērkona negaisi, atnesot īslaicīgas un intensīvas lietusgāzes,[37] bet atsevišķi lietus-negaisa mākoņi tika novēroti arī citos reģionos. Lai gan nokrišņi turpinājās neilgi, tomēr lietus daudzums īsā laikā bija salīdzinoši liels. Visvairāk lija vietām Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, tostarp Stendē kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 27,4 mm, Bauskā 24,1 mm, Mērsragā 12,7 mm. Rīgā vidēji nolija 5,3 mm, bet Baltijas jūras rietumkrastā, kā arī vietām Latvijas austrumos netika novēroti nokrišņi.
  • 27. jūlijsPāvilostas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, +30,3 °C.
  • 29. jūlijs — no ziemeļaustrumiem Latvijai pāri sāka virzities aukstā atmosfēras fronte, atnesot strauju gaisa temperatūras pazemināšanu.[38] Dienas vidū lielākajā daļā Vidzemes un Latgales ziemeļu rajonos gaisa temperatūra sasniedza vien +15, +18 grādus, vietām Vidzemes augstienē pat +14 grādus. Tikmēr valsts dienvidrietumu rajonos, kurus aukstais gaiss vēl nav sasniedzis, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem, vietām Rucavas apkārtnē līdz pat +31 grādam. Aukstā fronte vietām atnesa arī nokrišņus, pārsvarā nelielu lietu, bet Kurzemes vidienē un dienvidu daļā veidojās īslaicīgas, stipras pērkona lietusgāzes.
  • 31. jūlijs — četrās novērojumu stacijās tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi.[39] Jauni aukstuma rekordi pārspēti Skultē (+7,6 °C), Bauskā (+7,0 °C), Liepājā (+6,5 °C) un Rucavā (+4,5 °C). Liepājā tika uzstādīts arī dekādes temperatūras rekords, bet Pāvilostā (+7,0 °C) tika atkārtots iepriekšējais aukstuma rekords.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. augusts — naktī lielā daļā Kurzemes, kā arī valsts austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +9 grādiem, bet zemākā temperatūra tika reģistrēta Rucavā, kur gaiss atdzisa līdz +5,4 °C. Tikmēr Liepājā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords šai dienai, +8,1 °C. Iepriekšējais diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts 1952. gadā.[40]
  • 4. augusts — naktī 5 novērojumu stacijās (Alūksne, Gulbene, Liepāja, Rēzekne, Zīlāni) tika pārspēti 4. augusta minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vietām valsts austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3, +4 grādiem.[41]
  • 6. augusts — aizvadīta kārtējā vēsa nakts — sešas meteoroloģisko novērojumu stacijās (Daugavpils +4,1 °C, Rēzekne +4,6 °C, Skrīveri +5,3 °C, Bauska +5,8 °C, Zīlāni +6,2 °C, Saldus +6,3 °C) tika uzstādīti jauni attiecīgājam datumām minimālās gaisa temperatūras rekordi.[42][43]
  • 8. augusts — virs Lietuvas izveidojās neliels, bet aktīvs ciklons un tas ietekmē lielāko Latvijas daļu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu, valsts dienvidos un vietām citviet tika novērotas spēcīgas lietusgāzes. Visintensīvāk lija Bauskā, kur līdz pēcpusdienai (plkst. 15.00) nokrišņu daudzums pārsniedza 54 mm, kas ir vairāk nekā 90% no visa augusta mēneša normas[44], bet kopējais dienas nokrišņu daudzums sasniedza 62 mm. Daudz nokrišņu bija arī Jelgavā (33,3 mm), Piedrujā (51 mm) un Daugavpilī (25 mm), bet Rīgā nolija 16 mm.
  • 9. augusts — ciklona aizmugurē, dienas laikā virs Latvijas aktīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgas, bet stipras lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Stiprākie negaisi plosījās valsts centrālajos rajonos, piemērām, Jelgavā negaisa laikā tika novērota stipra krusa, kas noklāja zemi baltu, bet intensīva lietusgāze pārpludināja pilsētas centrālās ielas.[45]Savukārt Rīgā pērkona negaisa laikā, Lielajos kapos no zibens cietis arī viens koks.[46]Kopumā 12 stundas laikā Latvijas teritorijā tika reģistrēti vairāk nekā 4400 zibens izlādes[47], vakarā pērkona lietusgāzes skāra daļu Vidzemes un līdz naktij tās pilnībā norima.
  • 19. augusts — visā valstī bija ļoti silta nakts. Piecos no rīta zemākā gaisa temperatūra tika novērota Gulbenē (+14,6 °C) un Rēzeknē (+15,0 °C), bet daudzviet Kurzemē, Zemgalē un ap Rīgu termometra stabiņš nav noslīdējusi zem +20 grādiem.[48]Dienā lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +26 grādiem, vēsāks bija jūras un līča piekrastē, tikai ap +20 grādiem (vietām diena bija vēsāka nekā nakts), tikmēr Latvijas dienvidaustrumos valdīja karstums, Daugavpilī temperatūra sasniedza +28 grādus.
  • 21. augusts — no dienvidrietumiem Latvijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu lietu, bet Latgalē un Vidzemes austrumos — ilgstošu un vietām stipru lietu. Nokrišņu daudzums daudzviet, tostarp Daugavpilī un vietām Sēlijā pārsniedza 30 mm, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rēzeknes novērojumu stacijā — 49 mm.[49]
  • 25. augusts — virs Latvijas pastiprinājās plašs anticiklons, valsts teritorijā iestājās sauss, saulains un ļoti silts laiks.
  • 27. augusts — Latvijas teritorijā sākās karstuma vilnis. Pēcpusdienā Kurzemes dienvidrietumu daļā, tostarp Rucavā un Liepājas lidostā, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30 grādiem[50][51][52], kļūstot par karstāko dienu kopš jūlija beigās. Citviet valstī temperatūra paaugstinājās līdz +24, +29 grādiem, vēsāks bija vietām Vidzemes līča piekrastē.
  • 28. augusts — vējam pūšot no dienvidu, dienvidaustrumu puses karstākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rucavā (+30,5 °C), Liepājā (+30,3 °C), Pāvilostā (+30,3 °C) un Ventspilī (+30,1 °C). Rucavā un Liepājā tika pārspēti jauni 28.08 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš uzstādīti 1997. gadā[53]un tikai par 0,1 grādu atpaliekot no Latvijas nacionāla karstuma rekorda. Citur Zemgalē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos temperatūra paaugstinājās līdz +26, +28 grādiem, bet vēsākais laiks bija Kurzemes līča piekrastē, Kolkā (+23,3 °C) un Mērsragā (+24,9 °C), kā arī Latvijas austrumos, Alūksnē (+23,2 °C) un Rēzeknē (+24,0 °C).

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. septembris — ļoti silta diena. Vietām, galvenokārt Latvijas rietumu un dienvidrietumu rajonos, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26, +28 grādiem, Liepājas apkārtnē līdz pat +29 grādiem.
  • 2. septembris — pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, dienas pirmajā pusē Kurzemē, bet pēcpusdienā arī valsts centrālajos rajonos, atnesot lietu, dažviet stipru, kā arī pērkona negaisu. Valsts austrumos diena pārgāja bez būtiskiem nokrišņiem. Vējam iegriežoties no R un ZR puses, strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Kurzemē jau no rīta gaiss atdzisa līdz +15, +18 grādiem, Zemgalē un Rīgā, kā arī Vidzemes rietumu daļā pirms aukstas frontes ierāšanās gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23, +25 grādiem, bet pēc tā daudzviet temperatūra nokrita par 5-7 grādiem.
  • 7. septembris — sešos no rīta Madonas novērojumu stacijā termometra stabiņš pazeminājās līdz +2,5 °C[54], un tā ir zemākā valstī reģistrēta gaisa temperatūra kopš 3. jūnija.[55]Citviet valstī temperatūra rīta agrumā bija ap +4, +9 grādiem, piekrastē vietām līdz +12 grādiem.
  • 9. septembris — virs Latvijas atradās ciklona siltais sektors, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem un līdz ar to 11 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Bauskā, +28,7 °C, pārspējot 9. septembra nacionālo karstuma rekordu, tik karsts laiks šajā datumā Latvijā reģistrēts pirmo reizi.[56]Iepriekšējais 9. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā bija +27,2 grādi, kas fiksēti 1955. gadā Dobelē. Jauni temperatūras rekordi uzstādīti arī Dobelē (+27,9 °C), Jelgavā (+27,3 °C), Daugavpilī (+26,8 °C), Zīlānos (+26,6 °C), Skrīveros (+26,3 °C), Madonā un Rēzeknē (+25,9 °C), Rūjienā (+25,6 °C), Gulbenē (+25,3 °C) un Ainažos (+24,9 °C).[57]Vēl divās novērojumu stacijās tika atkārtoti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Skultē +26,4 °C un Priekuļos +25,5 °C). Vēsākā diena bija Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē — Kolkā un Mērsragā gaiss iesila attiecīgi līdz +19,3 un +20,0 grādiem. Rīgā gaiss sakarsa +26,7 grādiem, nepārspējot 1955. gadā reģistrēto +27,1 grādu.
  • 11. septembris:
    • Virs Baltijas jūras atradās neliels, bet diezgan aktīvs ciklons, kura centrs naktī bija pie Stokholmas, ciklona ietekmē lielākajā Latvijas daļā pūta brāzmains R, DR vējš, kas daudzviet brāzmās pastiprinājās līdz 15 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājas ostā — 20,6 m/s.[58]
    • Pāri Kurzemei un Vidzemes ziemeļrietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot mērenu lietu, bet vietām, piemērām, Latvijas DR rajonos lietus bija ilgstošs. No rīta Liepājas meteostacijā nokrišņu daudzums kopš 10.09 vakara sasniedza 26 mm[59], bet vēlāk pat pārsniedza 30 mm.
  • 13.20. septembris — lietaina nedeļa Rīgā un vietām citviet Latvijā. Kopējais nokrišņu daudzums galvaspilsētā sasniedza 71,2 mm, bet Siguldā pat 105 mm.
  • 14. septembris — lielai daļai Vidzemes un Latgales pāri virzījās vairāki gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgu stipru lietu, krusu un stipras vēja brāzmas, kas vietām radīja postījumus. Aculiecinieki ziņoja, kā Madonas pusē plosījās neliels virpuļviesulis.[60]Krusa dažviet noklājusi zemi baltu, kuru graudu diametrs sasniedza 2-3 centimetrus, bet kopumā Vidzemē tika reģistrēti simtiem zibens spērienu. Lietus un krusas laikā daudzviet pūta arī brāzmains vējš, no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām stiprākais vējš fiksēts Priekuļos — 17 metri sekundē.
  • 15. septembris — naktī virs Latvijas pastiprinājās plaša ciklona ietekme un dienā laika apstākļus noteica tā dienvidu mala. No rietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu — valsts ziemeļu rajonos diennakts laikā nokrišņu summa sasniedza 15-21 mm. Rūjienas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 31,2 mm, Alūksnē 21 mm, bet Kolkā 20,8 mm. Tāpat daudzviet valstī pūta mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, no rīta piekrastes rajonos vēja brāzmas pastiprinājās līdz 20 m/s, bet Ventspilī jau no agra rīta pat līdz 26 m/s. Citviet Latvijas teritorijā brāzmas sasniedza 15-18 m/s, bet vakarā vējš pakāpeniski pierima. Stiprā vēja dēļ vairāk nekā 6000 “Sadales tīkla” klientu tika traucēta elektroapgāde.
  • 18.20. septembris — siltajā Rīgas jūras līcī aktīvizējās gubu-lietus mākoņu veidošanās, tām virzoties uz dienvidu, dienvidaustrumu pusi, valsts centrālajos rajonos, Rīgā, kā arī atsevišķās vietās Zemgalē un Vidzemē tika novērotas biežas un lokālas, vietām arī spēcīgas lietusgāzes, dažviet pat ar krusu. Divās diennaktīs lielākais nokrišņu daudzums bija Rīgas centrā — 47 mm jeb 62% no mēneša normas.[61]
  • 23. septembris — iestājoties lēnam vējam vai pat bezvējam un debesīm skaidrojoties, pirmo reizi 2019. gada rudens sezonā plašā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdējusi zem nulles, zemākā temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika novērota Zosēnos, −2,9 °C. Divās novērojumu stacijās (Kolkā +0,7 °C un Rēzeknē −2,7 °C) tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi.[62]
  • 24. septembrisStendē (−2,0 °C) un Saldū (−1,9 °C) tika uzstādīti jauni 24. septembra minimālās gaisa temperatūras rekordi.[63]Stendē iepriekšējais rekords tika uzstādīts 1939. gadā un atkārtots 1978. gadā. Kopumā daudzviet naktī gaisa temperatūra bija zem nulles.[64]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. oktobris — pāri Latvijai sāka virzities arktiskas gaisa masas, naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles un zemākā temperatūra tika novērota Stendē (−3,7 °C), kur ir arī pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords.[65]Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļi" datiem, agrā rītā, dažos A3 šosejas posmos Vidzemē, termometra stabiņš noslīdēja līdz pat −4 grādiem.[66]Vēl viens aukstuma rekords pārspēts Liepājā, kur gaiss atdzisa līdz −0,5 °C.
  • 6. oktobris:
    • No rīta, debesīm skaidrojoties, lielākajā valsts daļā valdīja sals, zemākā temperatūra tika reģistrēta Latvijas austrumu novados, tostarp Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −5,1 °C, bet Madonā līdz −5,4 °C, kur tika pārspēts NS 6. oktobra minimālās gaisa temperatūras rekords.[67]Viszemākā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā šajā datumā reģistrēta 1951. gadā, kad valdīja sals līdz −8 grādiem.
    • Vairākās vietās Latvijā uzsnidzis pirmais sniegs.[68]Naktī un no rīta vietām Kurzemē, Zemgalē, Jūrmalā un pilsētas apkaimē no Rīgas jūras līča nākoši mākoņi atnesa gan lietu un krusu, gan arī sniegu.[69]Tapāt neliela snigšana tika novērota Tukumā, kā arī Cēsīs un Lielvārdes pusē. Zeme daudzviet īslaicīgi nosnigusi balta, bet noturīga sniega kārta neizveidojās, tā ātri nokusa.
  • 7. oktobris — agri no rīta Liepājā tika novērots pirmais sniegs, atkārtojot vēsturisku rekordu, jo 7. oktobris ir agrākais datums, kad Liepājā novērots sniegs (arī 2002. gadā sniga šajā dienā).[70]Par snigšanu ziņojusi Liepājas lidostas meteoroloģiskā stacija, kā arī sniegs reģistrēts "Latvijas Valsts ceļu" novērojumu stacijās Durbē un Nīcā.[71]Sniega sega gan nav izveidojās. Tapāt Liepājā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, −1,4 °C (iepriekšējais rekords 1929. gadā, −1,2 °C).[72]
  • 11. oktobris — pēcpusdienā Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu un vietām ilgstošu lietu, atsevišķos rajonos nokrišņi turpinājās arī nākamajā naktī un dienā.
  • 12. oktobris — ciklona ietekmē lielākajā Latvijas daļā daudzviet stipri lija un pūta brāzmains vējš. Vēja ātrums brāzmās lielā valsts daļā pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas — līdz 22 m/s, reģistrētas nakts izskaņā Liepājas ostā.[73]Vairākās vietās valstī arī daudz lija, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots vietām Kurzemē un Ziemeļvidzemē, tostarp Rūjienā — 28,6 mm, Alūksnē — 26,1 mm, Stendē — 23,3 mm un Rucavā — 22,4 mm.[74]Mazāk lietus skāra Zemgali, Rīgu un Daugavpils apkārtni, bet vietām valsts galējos dienvidaustrumos vispār nelija.
  • 14. oktobris:
    • Naktī un no rīta pāri Latvijai virzījās siltā atmosfēras fronte, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanās un atnesot nokrišņus. Valsts lielākajā daļā tika novērotas īslaicīgas, bet spēcīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Visintensīvāk lija Pāvilostā, kur dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 20,7 mm, kas ir aptuveni divas trešdaļas no oktobra otrās dekādes normas.[75]Kuldīgā nolija 18,8 mm, Stendē — 17,6 mm, Zosēnos — 17,0 mm, bet Rīgā — 16,6 mm. Aculiecinieki Rīgā ziņoja par vairākam pārplūdušam ielām[76], peļķes uz brauktuvēm un ietvēm pārsvarā izveidojās nokritušo lapu dēļ, kas bloķējušas ūdens pieņēmējus. Daudzviet Pārdaugavā, tostarp Jūrmalas gatves un Slokas ielas krustojumā, Dzirciema ielas un Jūrmalas gatves krustojumā, Buļļu aplī, Lilijas ielā, Daugavgrīvas ielā, Kalnciema ielas un Slokas ielas krustojumā un daudzās citās vietās, kur konstatēti applūduši ielu posmi, tika veikta lapu attīrīšana no ūdens pieņēmējiem.
    • Divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 14. oktobra dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Mērsragā (+16,5 °C) un Daugavpilī (+19,9 °C).[77][78][79]
  • 16. oktobris — 14 novērojumu stacijās tika pārspēti jauni šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Pāvilostā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C, tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais 16. oktobra siltuma rekords.[80]Savukārt Daugavpilī un Rucavā, gaisa temperatūrai sasniedzot +20,2 °C, tika uzstādīts attiecīgi jauns un atkārtots oktobra otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords.[81]
  • 19.20. oktobris — daudzviet Latvijā tika pārspēti jauni siltuma rekordi. 19. oktobrī, divās novērojumu stacijās, Rēzeknē un Daugavpilī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisa temperatūrai pakāpjoties attiecīgi līdz +17,7 °C un +18,3 °C, iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2012. gadā.[82]Savukārt 20. oktobrī jau 7 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika laboti siltuma rekordi, bet Daugavpilī, ar gaisa temperatūru +19,1 °C, tika uzstādīts arī jauns Latvijas absolūtais 20.10 siltuma rekords.[83]Vēl vienā novērojumu stacijā (Jelgavā) tika atkārtots temperatūras rekords, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +16,2 °C.[84]
  • 22. oktobris — pēcpusdienā Daugavpilī, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19,2 °C[85], un tas ir siltākais laiks, kāds Latvijā jebkad novērots šajā datumā. Iepriekš augstākā temperatūra, kas fiksēta 22. oktobrī, bija 1949. gadā, kad Dobelē tā sasniedza +18,7 grādus.[86]Turklāt šīs dienas uzstādītais rekords ir arī augstākā oktobra 3. dekādes temperatūra vēsturē.
  • 26. oktobris — lai arī gar Latvijas teritorijai virzījās ciklons, ar kuru valsts lielākajā daļā pastiprinājās rietumu, dienvidrietumu vējš, daudzviet brāzmās līdz 11-17 m/s, vietām piekrastē pārsniedza 20 m/s (Ventspilī pat sasniedza 23 m/s), deviņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti 26. oktobra maksimālās gaisa temperatūras rekordi.[87]Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +11 grādiem, Rīgā un Zemgalē sasniedzot +14,7 grādus. Temperatūras rekords labots Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī, Madonā, Mērsragā, Skrīveros, Rīgā un Zvejniekciemā.[88]Nav pārspēts visas Latvijas siltuma rekords, jo 1953. gada 26. oktobrī gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.
  • 27. oktobris — ciklons, kura centrs dienā atradās virs Igaunijas, valsts lielākajā daļā atnesa stipras vēja brāzmas, kas vietām sasniedza vētras spēku. Oficiālajās novērojumu stacijās stiprākās vēja brāzmas bija 25 m/s Ainažos un Daugavgrīvā, 26 m/s Valkā un 27 m/s Priekuļos. Privātajās meteostacijās reģistrētas brāzmas līdz 25 m/s Alūksnē, 28 m/s Smiltenē un 30 m/s Salacgrīvas ostā.[89]Kurzemes, Zemgales un Latgales lielākajā daļā vēja maksimālais ātrums brāzmās bija 19-24 m/s, atklātas jūras krastā Kurzemē tas vietām sasniedza 25-27 m/s.[90]Rīgā novērotas vēja brāzmas līdz 21 m/s pilsētas centrā un līdz 23-25 m/s galvaspilsētas ziemeļu daļā. Spēcīgais vējš izraisa elektroapgādes traucējumus klientiem visā Latvijā[91], kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma vairāk nekā 170 izsaukumus saistībā ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, tostarp Ķekavas novadā vēja lauzti koki uzkrituši divām automašīnām, kurās sēdējuši cilvēki. Vairumā gadījumu izsaukumi bijuši par to, ka koki pārkrituši pār ceļa braucamo daļu vai gājēju ietvi, bet saņemti arī izsaukumus par to, ka koki nolūzuši un uzkrituši uz automašīnām, ēku tuvumā vai arī uz ēkām, elektrības vai apgaismes vadiem, kā arī vējš atrāvis nelielus gabalus no ēku fasādēm. Vislielākos postījumus spēcīgais vējš radīja Vidzemes, Rīgas un Pierīgas apkārtnēs, no kurienes VUGD saņēma vairāk nekā 130 izsaukumus.[92]
  • 29. oktobris — vakarā un vēlāk arī naktī, virs Rīgas jūras līča izveidojās gubu-lietus mākoņi, Rīgā, tās apkārtnē un vietām citviet Latvijā atnesot pirmo sniegu, daudzviet izveidot nelielu sniega kārtu. Snigšanas dēļ gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz +0,6 grādiem.[93]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1.4. novembris — novembra sākumā Latvijas teritorijā valdīja lietains laiks, pirmajās mēneša dienās praktiski visā valstī ir nolijusi vismaz puse no mēneša normas, bet Ainažos (68,8 mm), Mērsragā (70 mm) , Rēzeknē (61,5 mm) un Rūjienā (60,2 mm) pat vairāk nekā visa mēneša norma.[94]
  • 6. novembris — iestājoties mitram laikam, tikpat kā visās Latvijas upēs sākās strauja ūdens līmeņa kāpums, un atsevišķos upju posmos tas pēdējās dienās paaugstinājies par aptuveni diviem metriem. Pie Limbažiem ir pārplūdusi Lūdiņupe, un tādēļ ir slēgts vietējā autoceļa Pāle-Pociems (V146) posms no pagrieziena uz Āsteri līdz ceļam Limbaži-Aloja (P13). Applūdis un slēgts arī autoceļa Sīļi-Igaunijas robeža (V176) posms pie Raudavas upes. Savukārt pie Cēsīm applūdis un slēgts autoceļa Dauguļi-Rozula (V195) posms no Zaķīšiem līdz Pīpeņiem. Tāpat Cēsu novadā applūdis vietējās nozīmes ceļš Unguri-Lielstraupe (V280) tā 3,5. kilometrā.[95]Viens no straujākajiem ūdens līmeņa kāpumiem reģistrēts Aiviekstes pietekā Piededzē —trijās dienās pie Litenes ūdens cēlies par 2,1 metru, tomēr nesasniedzot 2017. gada augusta līmeni. Arvien vairāk applūda Aiviekstes palienes, taču pie Lubānas ūdens līmenis pagaidām ir divus metrus zem 2017. gada rudens plūdu maksimuma. Palienes applūda arī Ziemeļvidzemes upēs. Augsts ūdens līmenis bija gan Salacā, gan Rūjā un Sedā.[96]
  • 10. novembris — naktī un no rīta septiņās novērojumu stacijās Latvijas austrumu daļā labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.[97]Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās Daugavpilī, +12,6 °C.[98]Siltuma rekordi uzstādīti arī Rēzeknē (+11,8 °C), Zīlānos (+10,8 °C), Madonā (+10,7 °C), Gulbenē (+10,6 °C), Alūksnē (+10,3 °C) un Zosēnos (+10,0 °C).[99]Nav labots visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords, jo 1926. gada 10. novembrī valstī bija siltums līdz +13 grādiem.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltijas jūrā plosās viena no gadsimta vētrām; Latviju tā skars nedaudz, lsm.lv, 02.01.2019.
  2. LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 10.01.2019.
  3. Šonakt Rīgā stipras snigšanas laikā atkal nodārdējis pērkons, lsm.lv, 16.01.2019.
  4. LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 22.01.2019.
  5. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 12.02.2019.
  6. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 16.02.2019.
  7. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 19.02.2019.
  8. LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 08.03.2019.
  9. LVGMC_Meteo | Meteo.lv, twitter.com, 09.03.2019.
  10. Diena, kad Rīgā atgriezās ziema. Šorīt saņemti 73 ceļu satiksmes negadījumu izsaukumi, apollo.lv, 12.03.2019.
  11. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 27.03.2019.
  12. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 26.04.2019.
  13. Ceturtdien sāksies aukstuma vilnis, lsm.lv, 02.05.2019.
  14. Alūksnes pusē birusi milzu krusa, lsm.lv, 13.05.2019.
  15. Vietām Kurzemē plosījies spēcīgs negaiss, lsm.lv, 18.05.2019.
  16. Piecās novērojumu stacijās labots 20. maija karstuma rekords, lsm.lv, 20.05.2019.
  17. Ventspilī fiksēti +32,2 grādi - jauns 6. jūnija karstuma rekords, lsm.lv, 06.06.2019.
  18. Latvijā plosījies negaiss; tūkstošiem klientu traucēta elektroapgāde,lsm.lv, 11.06.2019.
  19. [https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1140511402563690496 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, 17.06.2019.
  20. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 20.06.2019.
  21. [https://twitter.com/meteozinas/status/1141746956122951682 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, 20.06.2019.
  22. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 26.06.2019.
  23. [https://mobile.twitter.com/meteozinas/status/1146293903500423168 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, 03.07.2019.
  24. Virs jūras pie Ventspils novērots ūdensstabs, lsm.lv, 03.07.2019.
  25. Vēja brāzmas piektdien nav sasniegušas prognozēto stiprumu, lsm.lv, 05.07.2019.
  26. Spēcīgais vējš nav nodarījis būtiskus postījumus; koki vairāk lūzuši Rīgā un Pierīgā, lsm.lv, 06.07.2019.
  27. Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis nopostījis vairākas mājas, lsm.lv, 07.07.2019.
  28. Netālu no lidostas «Rīga» novērots virpuļstabs, lsm.lv, 07.07.2019.
  29. Nokrišņu daudzums Rīgas centrā pārsniedzis trešdaļu no mēneša normas, apollo.lv, 08.07.2019.
  30. Video: Rīgu pārsteiguši plūdi, apollo.lv, 08.07.2019.
  31. Spēcīgā lietus dēļ Rīgā applūduši daži centra skolu pagrabi, apollo.lv, 08.07.2019.
  32. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 12.07.2019.
  33. Piektdienas rītā pārspēts aukstuma rekords; diena būs pārsvarā saulaina, lsm.lv, 12.07.2019.
  34. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 13.07.2019.
  35. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 15.07.2019.
  36. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 16.07.2019.
  37. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 22.07.2019.
  38. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 29.07.2019.
  39. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 31.07.2019.
  40. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 03.08.2019.
  41. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 04.08.2019.
  42. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.08.2019.
  43. Ceturto nakti pēc kārtas turpina krist aukstuma rekordi, apollo.lv, 06.08.2019.
  44. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 08.08.2019.
  45. Jelgavā krusa un applūdušas ielas, lsm.lv, 09.08.2019.
  46. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 09.08.2019.
  47. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 09.08.2019.
  48. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.08.2019.
  49. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 22.08.2019.
  50. Otrdienas pēcpusdienā pirmo reizi šomēnes gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus, apollo.lv, 27.08.2019.
  51. Liepājas pusē fiksēti +30 grādi; karstums turpināsies arī trešdien, lsm.lv, 27.08.2019.
  52. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 27.08.2019.
  53. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 28.08.2019.
  54. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.09.2019.
  55. Sestdienas rītā Latvijā reģistrēta trīs mēnešos zemākā gaisa temperatūra, delfi.lv, 07.09.2019.
  56. Pirmdienas karstums pārspējis nacionālos rekordus, apollo.lv, 09.09.2019.
  57. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 09.09.2019.
  58. Meteo.lv, @LVĢMC_Meteo, twitter.com, 11.09.2019.
  59. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 11.09.2019.
  60. Video: Madonā plosījies virpuļviesulis; citviet Latvijā arī liela krusa, lsm.lv, 14.09.2019.
  61. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 20.09.2019.
  62. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 23.09.2019.
  63. Vietām Latvijā kritis 24. septembra aukstuma rekords, apollo.lv, 24.09.2019.
  64. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 24.09.2019.
  65. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.10.2019.
  66. Vietām Latvijā pārspēts 5. oktobra aukstuma rekords, apollo.lv, 05.10.2019.
  67. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 06.10.2019.
  68. Latvijā pirmais sniegs, lsm.lv, 06.10.2019.
  69. Jūrmalā un Tukumā snidzis. Madonā krīt aukstuma rekordi, apollo.lv, 06.10.2019.
  70. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.10.2019.
  71. Liepājas pusē šorīt fiksēts rekordagrs sniegs, lsm.lv, 07.10.2019.
  72. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.10.2019.
  73. Sestdienas rītā Latvijā plosās stiprs vējš. Dienā daudzviet gaidāmas lietusgāzes, apollo.lv, 12.10.2019.
  74. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 12.10.2019.
  75. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 14.10.2019.
  76. Ļaudis sūrojas par applūdušajām Rīgas ielām; pilsētā sāk lielāko peļķu susināšanu, delfi.lv, 14.10.2019.
  77. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 14.10.2019.
  78. Pirmdien Daugavpilī gaiss iesilis līdz teju +20 grādiem; otrdien Latvijā kļūs vēsāks, delfi.lv, 14.10.2019.
  79. Latgalē temperatūra pietuvojusies +20 grādiem; otrdien kļūs vēsāks, lsm.lv, 14.10.2019.
  80. Piedzīvots siltākais 16. oktobris vēsturē - Pāvilostā +20,5 grādi, lsm.lv, 16.10.2019.
  81. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 16.10.2019.
  82. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.10.2019.
  83. Latgalē pārspēts visas Latvijas 20.oktobra siltuma rekords, lsm.lv, 20.10.2019.
  84. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 20.10.2019.
  85. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 22.10.2019.
  86. Sasniegts jauns 22. oktobra nacionālais siltuma rekords, lsm.lv, 22.10.2019.
  87. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 26.10.2019.
  88. Deviņās novērojumu stacijās labots 26.oktobra siltuma rekords, lsm.lv, 26.10.2019.
  89. Piedzīvota postošākā vētra kopš 2017. gada, apollo.lv, 27.10.2019.
  90. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 27.10.2019.
  91. [http://twitter.com/Sadalestikls/status/1188467688886231040 Sadales tīkls, @Sadalestikls, twitter.com, 27.10.2019.
  92. Vēja lauzti koki uzkrituši diviem auto ar cilvēkiem tajos Ķekavas novadā, apollo.lv, 28.10.2019.
  93. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 29.10.2019.
  94. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 05.11.2019.
  95. Applūduši vairāki ceļi, daudzviet arī upju palienes; ūdens līmenis vēl kāpj, lsm.lv, 06.11.2019.
  96. Ūdens līmenis upēs vietām kāpis par vairāk nekā diviem metriem, applūst palienes, apollo.lv, 06.11.2019.
  97. Austrumlatvijā pārspēti 10.novembra siltuma rekordi; Skandināvijā sals pastiprinājies līdz -34 grādiem, lsm.lv, 10.11.2019.
  98. Kamēr Austrumlatvijā krīt vairāki siltuma rekordi, Skandināvijā sals pastiprinājies līdz -34 grādiem, apollo.lv, 10.11.2019.
  99. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.11.2019.