2019. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2019. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2019. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018./2019. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,4 °C, kas ir 1,6 °C virs sezonas normas, kļūstot par 23. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas minimālā gaisa temperatūra −23,0 °C 22. janvārī tika novērota Alūksnē. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C 16. februārī – Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Ziemā bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti arī 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visi gaisa temperatūras rekordi 2018./2019. gada ziemā tika novēroti februārī. No ziemas mēnešiem vissiltākais bija februāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +0,8 °C (4,5 grādus virs mēneša normas), esot 8. siltākajam februārim novērojumu vēsturē. Siltāks par normu bija arī decembris (vidējā gaisa temperatūra bija −1,1 °C, kas ir 0,9 °C virs normas), bet janvāris bija vienīgais ziemas mēnesis, kas bija vēsāks par normu - vidējā gaisa temperatūra bija −4,0 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Janvāris bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā marta, kas bija vēsāks par normu, līdz ar to 2018. gadā 9 secīgus mēnešus (aprīlis – decembris) vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, kas ir atkārtots šādu secīgu mēnešu rekords. Pirmoreiz 9 secīgi mēneši siltāki par normu bija no 2002. gada janvāra līdz septembrim. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā ziemā bija 116,0 mm, kas ir 19 % zem sezonas normas (142,8 mm). Līdz ar to šī ziema bija 36. sausākā novērojumu vēsturē un 4. sausākā līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 172,2 mm, bet vismazāk – Zīlānos (79,9 mm). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu, vissausākajam ar kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā 32,0 mm esot decembrim. Decembra nokrišņu daudzums bija 42% zemāks par normu, kļūstot par 19. sausāko decembri novērojumu vēsturē un 2. sausāko līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra. Janvārī un februārī nokrišņu daudzums bija nedaudz mazāks par normu – attiecīgi 7 % un 3 % mazāks. Meteoroloģiskā ziema kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 24. novembrī. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Daugavpilī un Rēzeknē – 20. novembrī, bet visvēlāk Kolkā un Mērsragā – 28. novembrī. Vidēji Latvijā 2018./2019. gada meteoroloģiskā ziema ilga 76 dienas. Visgarākā ziema bija Rēzeknē – 97 dienas, bet visīsākā (72 dienas) bija Kolkā un Mērsragā. Savukārt Gulbenē šī meteoroloģiskā ziema ar ilgumu 83 dienas bija 4. īsākā kopš 1961. gada. Vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju meteoroloģiskā ziema beidzās 7. februārī, bet visvēlāk, 24. februārī, tā beidzās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −4,0 °C 46,5 mm
Februāris +0,8 °C 35,3 mm
Marts +2,2 °C 49,5 mm
Aprīlis +7,8 °C 3,0 mm
Maijs +11,7 °C 50,9 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru −4,0 °C 2019. gada janvāris bija par 0,8 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi, kurš ir vēsāks par normu, kopš pērnā marta. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -23,0 °C – 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 79,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Zīlānos (26,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -3,6 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,4 °C 1. janvārī tika novērota Kolkā, Liepājā un Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -20,5 °C – 10. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 17,2 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 31,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Zīlānos (7,9 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 2. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 3. un 5. janvārī Gulbenē un 5., 7. un 8. janvārī Rēzeknē. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,7 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +5,3 °C 17. janvārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,6 °C – 11. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,2 mm, kas ir 43% virs dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 41,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē (7,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 15. janvārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 16., 17. un 20. janvārī Alūksnē un no 1. janvāra līdz 17. janvārim Rēzeknē. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,2 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +2,2 °C 30. janvārī tika novērota Daugavpilī un Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -23,0 °C – 22. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 8,5 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Saldū – 13,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (4,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (35 cm) novērota 29. un 30. janvārī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C 2019. gada februāris bija par 4,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -15,3 °C 7. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 35,3 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 60,5 mm, bet vismazāk nokrišņu – Daugavpilī (20,8 mm). Vidēji Latvijā februārī bija 9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk – Dobelē, Skultē un Zīlānos (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums februārī vidēji Latvijā bija 72 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 94 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (54 stundas). Savukārt mēneša summārā radiācija bija no 97,8 MJ/m2 Alūksnē līdz 118,6 MJ/m2 Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,2 °C 10. februārī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -15,3 °C – 7. februārī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 27,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (7,9 mm). Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Skultē – 2 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Pāvilostā, Rucavā, Saldū, Siguldā un Vičakos - 6. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 1. dekādē vidēji Latvijā bija 2 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī – 4 stundas, bet vismazāk – Alūksnē, nesasniedzot pat vienu stundu (0,2 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 15,0 MJ/m2 Liepājā līdz 19,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Rīgā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 10. februārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (47 cm) novērota 4. februārī Alūksnē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 5,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,6 °C 18. februārī tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,4 °C – 16. februārī Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas novērojumu stacijas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 2. dekādē bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti 10 dekādes un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,8 mm, kas ir 27% virs dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 31,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (7,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Liepājā, Mērsragā, Piedrujā un Rucavā – 2 diennaktis, bet visvairāk Ainažos, Priekuļos, Saldū un Zosēnos - 5. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 2. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Daugavpilī un Liepājā – 39 stundas, bet vismazāk – Alūksnē (27 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 39,4 MJ/m2Alūksnē līdz 47,9 MJ/m2 Daugavpilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 88% - no 83% Daugavpilī līdz 90% Ainažos, Rucavā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22 m/s) tika novērotas 20. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (40 cm) novērota 12. februārī Alūksnē. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -13,3 °C 23. februārī tika novērota Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C – 27. februārī Mērsragā, kas ir arī jauns Mērsraga novērojumu stacijas 27. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,5 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 6,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā un Pāvilostā (0,6 mm). Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 4 diennaktis, bet 13 novērojumu stacijās nebija nevienas šādas diennakts. Kopējais saules spīdēšanas ilgums februāra 3. dekādē vidēji Latvijā bija 35 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā – 54 stundas, bet vismazāk – Alūksnē un Daugavpilī (26 stundas). Savukārt dekādes summārā radiācija bija no 42,9 MJ/m2 Daugavpilī līdz 58,9 MJ/m2 Liepājā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 79% - no 73% Dobelē un Liepājā līdz 85% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,4 m/s) tika novērotas 21. februārī Daugavgrīvā. Visbiezākā sniega sega (20 cm) novērota 23. un 26. februārī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C 2019. gada marts bija par 2,4 °C virs mēneša normas. kļūstot par 7. siltāko marta mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 4. siltāko līdz šim 21. gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C - 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopumā martā tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 49,5 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (39,9 mm), kļūstot par 3. mitrāko martu līdz šim 21. gadsimtā un 10. mitrāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 90,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē un Piedrujā (27,1 mm). Vidēji Latvijā martā bija 15 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 10 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Priekuļos - 20. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -14,1 °C tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,7 °C - 8. martā Daugavpilī, kas ir arī jauns 8. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords Daugavpilī. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 25,2 mm, kas ir 83% virs dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 48,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (12,1 mm). Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Rēzeknē un Sīļos – 5 diennaktis, bet visvairāk Kuldīgā, Priekuļos un Rūjienā - 8. Visstiprākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 4. martā Alūksnē. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -12,2 °C tika novērota 13. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,9 °C - 15. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,7 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 34,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (8,1 mm). Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vismazāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē – 3 diennaktis, bet visvairāk Lielpečos un Siguldā, kur visās dekādes dienās nokrišņu daudzums bija vismaz 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota 12. martā Alūksnē. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -10,2 °C tika novērota 27. martā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4 °C - 30. martā Bauskā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 17,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rīgā (0,2 mm). Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 5 diennaktis, bet Bauskā, Mērsragā un Rīgā nevienu diennakti nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (18,2 m/s) tika novērotas 29. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 26. martā Kuldīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2019. gada aprīlis bija par 2,1 °C virs mēneša normas, kopā ar pagājušā gada aprīli esot 3. siltākajam novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C - 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīlī tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtoti tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 3,0 mm, kas ir 91% zem mēneša normas (34,0 mm), kļūstot par sausāko aprīļa mēnesi novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,5 mm, bet Rēzeknē un Zīlānos nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 11 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīlī vidēji Latvijā bija 311 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 327 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (283 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,9 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C - 5. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords – Liepājā 6. aprīlī (+16,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,9 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,4 mm, bet 6 novērojumu stacijās (Daugavpils, Dobele, Piedruja, Rēzekne, Sīļi un Zīlāni) nokrišņu nebija. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 0,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Zosēnos – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē un Zīlānos. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 1. dekādē vidēji Latvijā bija 86 stundas. Visvairāk saule spīdēja Liepājā un Rīgā – 90 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (77 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,4 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -7,6 °C tika novērota 12. aprīlī Mērsragā un 13. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C - 19. aprīlī Skrīveros. Aprīļa 2. dekādē tika pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (-7,2 °C Mērsragā 13. aprīlī) un atkārtots 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords (-5,6 °C Kolkā 13. aprīlī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 0,9 mm, bet 16 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Līdz ar to, ka nevienā novērojumu stacijā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 1mm, netika novērota arī neviena diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 2. dekādē vidēji Latvijā bija 103 stundas. Visvairāk saule spīdēja Rīgā – 114 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (87 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,9 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -2,6 °C tika novērota 30. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,0 °C - 27. aprīlī Liepājā un Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 27. aprīļa un Liepājas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā aprīļa 3. dekādē tika pārspēti Latvijas 27. aprīļa, 3 mēneša un 33 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,9 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 5,8 mm, bet 13 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē – 2 diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija 20 novērojumu stacijās. Kopējais saules spīdēšanas ilgums aprīļa 3. dekādē vidēji Latvijā bija 123 stundas. Visvairāk saule spīdēja Alūksnē – 127 stundas, bet vismazāk – Daugavpilī (119 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (17,6 m/s) tika novērotas 24. aprīlī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C 2019. gada maijs bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -4,8 °C tika novērota 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,4° C novērota 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maijā tika pārspēti Latvijas 6. maija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras un 21 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 50,9 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 100,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (16,8 mm). Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī (6 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maijā vidēji Latvijā bija 266 stundas. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 288 stundas, bet vismazāk – Zosēnos (247 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,2 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,3 °C tika novērota 1. maijā Daugavpilī, Rīgā un Skrīveros, bet minimālā gaisa temperatūra -4,8 °C – 6. maijā Madonā, kas ir arī jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā maija 1. dekādē tika pārspēti Latvijas 6. maija un 7 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,6 mm, kas ir 1% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 33,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rīgā (4,1 mm). Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk – Liepājā (1 diennakts). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 70% - no 59% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 4. maijā Bauskā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,9 °C tika novērota 17. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C – 20. maijā Pāvilostā un Ventspilī, kas ir arī jauns 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords Pāvilostā. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 33,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ventspilī (0,4 mm). Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Rucavā – 3 diennaktis, bet Priekuļos, Ventspilī un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 64% - no 57% Madonā un Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 18. maijā Pāvilostā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -0,4 °C tika novērota 30. maijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C – 21. maijā Priekuļos un Zīlānos, kas ir arī jauni 21. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi Priekuļos un Zīlānos. Kopumā maija 3. dekādē tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 28,6 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 58,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (8,1 mm). Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Saldū un Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk – Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Ventspilī un Vičakos (3 diennaktis). Kopējais saules spīdēšanas ilgums maija 3. dekādē vidēji Latvijā bija 81 stunda. Visvairāk saule spīdēja Kolkā – 93 stundas, bet vismazāk – Rīgā (75 stundas). Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, atnesot nelielu līdz mērenu lietu, valsts austrumos arī sniegu. Visā valstī pūta brāzmains vējš ar ātrumu līdz 12-17 m/s, vietām piekrastē vēja brāzmas bija vēl lielākas.
  • 2. janvāris — aktīvs ciklons, kura centrs atradās virs Igaunijas šķērsoja Latvijas teritoriju, atnesot stipru vētru un sniegputeni. Vētras kulminācija tika novērota dienas vidū un pēcpusdienā, kad ziemeļu-ziemeļrietumu vēja brāzmas Kurzemes piekrastē, tostarp Liepājas un Ventspils ostā, sasniedza 29 m/s, bet Baltijas jūrā — Botnijas līcī Olandē fiksētas vēja brāzmas līdz 40 m/s, savukārt Baltijas jūras centrālajā daļā uz nelielas Somijai piederošas klinšu saliņas pat 42 m/s.[1] Citviet Latvijas piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20-25 m/s, Rīgas centrā 22 m/s, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 24 m/s. Vētru daudzviet pavadīja ilgstošs sniegputenis, kā rezultātā par dažiem centimetriem palielinājās sniega segas biezums, visvairāk valsts centrālajos rajonos. Stiprā vēja un sniega dēļ vietām tika lauzti koki, starptautiskajā lidostā "Rīga" atcelti vai nokāvēti atsevišķi reisi, bez elektrības palika vairāk nekā 3000 "Sadales tīkla" klientu.
  • 4. janvāris — no rietumiem Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, visas dienas garumā atnesot sniegu, kas vakarpusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos pārgāja slapja sniegā, slapjdranķī un lietū, vietām izveidojās arī migla un atkala. Valsts austrumu daļā, turpinoties snigšanai, palielinājās sniega segas biezums.
Aizsalusī Daugava Rīgā 7. janvārī (skats no Vanšu tilta)
  • 10. janvāris — agri no rīta gaisa temperatūra Daugavpilī pazeminājās līdz −20,5 °C.[2] Lielā daļā Vidzemes un Zemgales termometra stabiņš noslīdēja līdz −13, −19 grādiem, tikmēr Kolkā temperatūra pazeminājās tikai līdz −1,0 °C. Rīgā, Latvijas Universitātes novērojumu stacijā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz −9,6 °C.
  • 11. janvāris — ciklonam no Skandināvijas virzoties uz dienvidaustrumiem, lielāko valsts daļu šķērsoja nokrišņu zona, dienā atnesot stipru sniegu un sniegputeni, bet vakarā Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos arī nelielu lietu. Snigšanas laikā pasliktinājās redzamība un veidojās sastrēgumi. Daudzviet Latvijas austrumos sniega segas biezums pārsniedza 20 cm, citviet valstī zemi klāja 2-14 cm sniega, Kurzemes piekrastē visu dienu gaisa temperatūra bija virs nulles un līdz ar to sniega sega neveidojās.
  • 16. janvāris:
    • Pateicoties līča efektam, naktī Rīgu un teritorijas uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas šķērsoja lieli nokrišņu mākoņi, šaurā joslā nesot ļoti stipru snigšanu, visvairāk skarot Rīgas un Pierīgas austrumu daļu, stipri sniga arī vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumos.
    • Rīgā, ap plkst. 2.30, stipras snigšanas laikā tika novērots pērkona negaiss.[3]
    • No rīta visbiezākā sniega sega saglabājas Latvijas austrumu daļā: Rēzeknē zemi klāja līdz 30 cm sniega, Sīļos — 25 cm, Gulbenē — 24 cm. Vidzemē visvairāk sniega bija Siguldā — 23 cm, Zīlānos — 18 cm, Rūjienā un Zosēnos — 16 cm. Daudzviet Kurzemē un Zemgalē izveidojās 7-13 cm bieza sniega sega, Rīgas līča rietumu piekrastē līdz 8 cm sniega, bet Kurzemes piekrastē sniega segas biezums sasniedza 1-7 cm.
  • 20.21. janvāris — pāri Vidzemes dienvidrietumu un dienvidu daļai, no Rīgas jūras līča, virzījās līča efekta izraisīti sniega mākoņi, atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu, īpaši spēcīgi sniga Pierīgā, jo sevišķi Ādažu, Garkalnes, Carnikavas un Ropažu novadā. Mākoņu josla brīžiem iestiepās tālāk iekšzemē, sasniedzot Jēkabpils apkaimi un pat līdz pat Daugavpils novadam. Būtiski palielinājās sniega segas biezums, vietām sasniedzot 25-30 cm, pēc neoficiāliem datiem vietām sniega bija pat vēl vairāk.
  • 22. janvāris — rītā Latvijas ziemeļaustrumu daļā termometra stabiņš noslīdēja līdz −20, −22 grādiem, bet zemākā temperatūra tika reģistrēta Alūksnē, −23,0 °C. [4] −20 grādu sals tika novērots arī Gulbenē (−21,4 °C) un Rūjienā (−21,1 °C). Daudzviet Latgalē, Vidzemes rietumu un centrālajā daļā, kā arī Kurzemes ziemeļaustrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14, −19 grādiem, Zemgalē gaisa atdzisa līdz −13 grādiem. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −10,9 °C. Siltākā nakts tika piedzīvota Kurzemes piekrastē, Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza −4,3 °C, Liepājā −4,1 °C, bet Pāvilostā −3,0 °C.
  • 28. janvāris — dienā Latviju šķērsoja neliels ciklons, līdz ar to visā valstī sniga un putināja. Sniega segas biezums vietām paaugstinājās par 2-5 centimetriem, visbiezākā tā bija Alūksnē — vidēji 33 cm, Rīgā sniega segas biezums aptuveni 10 cm.
  • 30. janvāris — sniega segas biezums Alūksnē un Gulbenē sasniedza 34 cm, bet Rīgā — 18 cm.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — no dienvidiem Latviju šķērsoja siltā atmosfēras fronte, atnesot stipru slapju sniegu un lietu. Austrumu-dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 10-15 m/s, vietām tika novērots putenis.
  • 4. februāris — dienvidu ciklonam virzoties gar Latvijas teritoriju, valsts lielākajā daļā ilgstoši un spēcīgi sniga, vietām, īpaši Zemgalē, Vidzemes dienvidrietumu un ziemeļaustrumu daļā tika novērota ļoti intensīva snigšana. Kurzemē un Latgalē diena pārgāja bez būtiskiem nokrišņiem. Sniega segas biezums Alūksnē pieauga no 31 līdz 46 cm, Gulbenē no 27 līdz 44 cm, Jēkabpilī no 22 līdz 35 cm, Zosēnos no 22 līdz 33 cm, bet Skrīveros no 15 līdz 28 cm. Rīgā sniega segas biezums palielinājās par 6 cm, sasniedzot 12 cm.
  • 8. februāris — lielākajā Latvijas daļā iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1, +3 grādiem, vietām Kurzemes piekrastē fiksēti pat +4 grādi.
  • 11. februāris — no dienvidrietumiem visu Latvijas teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, valsts rietumu un centrālajā daļā tika novērots ilgstošs lietus un slapjš sniegs, valsts austrumos — pārsvarā tikai sniegs. Vietām Vidzemē un Latgalē par dažiem centimetriem pieauga sniega segas biezums, visvairāk sniega joprojām ir Alūksnē — vidēji 35 cm.
  • 12. februāris — vējam īslaicīgi iegriežoties no ziemeļrietumiem, naktī un no rīta pāri Latvijai virzījās sniegputenis. Vēja brāzmas Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sasniedza 10-15 m/s, bet piekrastē pat 17-19 m/s. Sniega segas biezums vietām Kurzemē un Vidzemē palielinājās par 5-10 cm.[5]
  • 14. februāris:
    • Piekto diennakti pēc kārtas gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs nulles, līdz ar to oficiāli iestājās meteoroloģiskais pavasaris.
    • Kolkā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C. Savukārt Rīgā, temperatūrai pakāpjoties līdz +6,1 °C, tika atkārtots iepriekšējais siltuma rekords, kas reģistrēts tālajā 1925. gadā.
  • 16. februāris — pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs +10 grādiem, augstākā temperatūra tika novērota Rīgā (+11,4 °C), Mērsragā (+12,1 °C), bet Kolkā termometra stabiņš sasniedza pat +13,4 °C un tā ir pirmā reize, kad +13 grādi reģistrēti tik agri gada sākumā. Iepriekšējais agrākais datums, kurā Latvijā reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +13 grādiem un augstāk, bija 23. februāris 1990. gadā. Kopumā visā valsts teritorijā, izņemot Liepāju un Ventspili, tika uzstādīti 16.02 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Kolkā tika uzstādīts visas Latvijas un februāra 2. dekādes rekords.[6] Rīgā reģistrētie +11 grādi arī ir agrākie novērojumu vēsturē — vairāk nekā 220 gadu garumā. Tik augsta gaisa temperatūra Latvijā bija pirmo reizi kopš 2018. gada novembra. No LVC novērojumu stacijām, zemākā gaisa temperatūra šajā dienā tika novērota Zīlānos un Rēzeknē, attiecīgi +5,8 °C un +5,3 °C.
  • 19. februāris — daudzviet Latvijā (11 novērojumu stacijās) tika uzstādīti jauni 19. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Kolkā (+7,9 °C), Pāvilostā (+7,2 °C), Stendē (+7,2 °C), Saldū (+7,0 °C), Daugavpilī (+7,0 °C), Skrīveros (+6,5 °C), Zīlānos (+6,4 °C), Ventspilī (+6,3 °C), Rucavā (+6,1 °C), kā arī Rēzeknē (+5,7 °C) un Skultē (+4,1 °C).[7] Nacionālais šī datuma siltuma rekords gan nav pārspēts, jo 1989. gadā Latvijā fiksēti pat +8,9 °C.
  • 26. februāris — Rucavā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 2008. gadā, bija +7,5 °C.
  • 28. februāris — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem pāri Latvijai virzījās ciklons, atnesot sniegputeni un brāzmainu vēju. Valsts lielākajā daļā vējš pastiprinājās brāzmās līdz 10-15 m/s, bet vistiprākās vēja brāzmas tika novērotas piekrastes rajonos — Ventspilī 21 m/s, Rīgā 20 m/s, bet Kolkā un Mērsragā 19 m/s. Vietām no jauna sāka veidoties neliela sniega sega.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā atnesot mērenu lietu un slapju sniegu, bet valsts austrumos — sniegu. Vairāk nokrišņu bija pēcpusdienā un vakarā. Vietām valsts austrumos palielinājās sniega sega, visvairāk sniega ir Alūksnē, kur vēlā vakarā sniega segas biezums sasniedza 29 cm.
  • 7. marts — pēcpusdienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, lielākajā Latvijas daļā ilgstoši un mēreni stipri lija. Lietus zonai pietuvoties, strauji kļuva siltāks, ja no rīta daudzviet valstī gaiss atdzisa līdz 0...+2 grādiem, valsts austrumos temperatūra bija pat zem nulles, tad dienas gaitā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4...+6 grādiem, Kurzemes rietumos bija vēl par kādu grādu siltāks.
  • 8. marts:
    • Trijās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Daugavpilī +12,7 °C, Skultē +10,3 °C un Zīlānos +12,3 °C).[8] Iepriekšējais siltākais 8. marts šajās pilsētās, kā arī Latvijā kopumā bija 2015. gadā, kad Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +14,1 grādam. Visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās virs +6 grādiem, Rīgā gaiss iesilis līdz +10,8 °C.
    • Alūksnes novadā, kā arī vietām Latgales ziemeļu daļā tika novērots pirmais pavasara pērkona negaiss, kur fiksētas vairāk nekā 10 zibens spērieni.
  • 9. marts — naktī virs Latvijas strauji pastiprinājās ciklons, kas virzījās pāri visai valstij no dienvidrietumiem, teritorijas lielākajā daļā pūta stiprs DR vējš, vislielāko ātrumu sasniedzot Ventspilī (27,7 m/s) un Rīgā (22 m/s).[9]
  • 12. marts — no rīta un dienā daudzviet Zemgalē, Kurzemes austrumu daļā, bet jo īpaši valsts centrālajos rajonos un Rīgas apkārtnē tika novērota jūras efekta snigšana, vietām sniga ļoti stipri un brīžiem arī puteņoja. Vietām redzamība saruka līdz 1000 metriem un pat mazāk. Spēcīgas snigšanas dēļ Rīgā ievērojāmi pasliktinājās braukšanas apstākļi, Valsts policijas pārstāvji ziņoja, ka līdz priekšpusdienai Rīgas reģionā saņemti 73 izsaukumi, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem.[10]
  • 13. marts — no rīta sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 13 cm, Rīgā 11 cm.
  • 18. marts — visā Latvijā iestājās silts, bet mitrs laiks. Biežu nokrišņu dēļ daudzviet palielinājās ūdens līmenis upēs un ezeros, līdz šim martā dažviet nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu, vietām Vidzemes rietumos — pat divkārtīga mēneša norma.
  • 21. marts — pēcpusdienā pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, valsts lielākajā daļā lija, vairāk nokrišņu bija vakarpusē valsts centrālajos un austrumu rajonos.
  • 25. marts — vairākiem gubu mākoņiem virzoties pāri valsts teritorijai dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos un dienvidaustrumu rajonos īslaicīgi lija, vietām tika novērots arī slapjš sniegs un krusa, Sēlijā nokrišņus pavadīja pērkona dārdi. Atsevišķos reģionos pastiprinājās vējš, brāzmās vietām sasniedzot 12-15 m/s. Nokrišņu laikā dažviet strauji pazeminājās gaisa temperatūra, Skrīveros dienas vidū termometra stabiņš noslīdēja no +6 grādiem līdz nullei.
  • 27. marts — agrā rītā gaisa temperatūra Jelgavā pazeminājās līdz −9,0 °C.[11]
  • 30. marts — ļoti silta diena valsts centrālajos rajonos, daudzviet, tostarp Mērsragā, Rīgā un Siguldā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +13, +14 grādiem.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. aprīlis — vējam pierimstot un debesīm skaidrojoties, naktī visā valsts teritorijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1, −6 grādiem, bet Mērsragā, Daugavpils apkārtnē un Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz −7 grādiem. Atsevišķos rajonos, kur nav meteoroloģisko novērojumu stacijas, temperatūra vietām bija vēl zemākā.
  • 6. aprīlis — Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +16 grādiem, tika pārspēts stacijas 6. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas iepriekš uzstādīts 1971. gadā.
  • 10. aprīlis — vairākās valsts vietās tika novērotas slapja sniega pārslas, dažos reģionos Vidzemē pat izveidojās neliela sniega kārta.
  • 12. aprīlis — no rīta visā valstī valdīja sals, zem skaidrām debesīm gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0, −5 grādiem, bet vēsākais laiks bija lidostā "Rīga" (−6 grādi), kā arī Mërsragā, kur sešos no rīta gaisa temperatūra sasniedza −7,4 °C.
  • 17. aprīlis — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis.
  • 23. aprīlis:
    • Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Latvijā, tostarp Rīgā, sasniedza +20 grādu atzīmi, Siguldā un Liepājā gaiss sasila līdz pat +21 grādam.
    • Dienas otrajā pusē relatīvais gaisa mitrums lielākajā Latvijas daļā noslīdēja līdz 15%, 20%, tādēļ gaiss valstī bija ļoti sauss.
  • 25. aprīlis — visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas jūras līča Kurzemes piekrasti, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +24 grādiem, turklāt divās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Pāvilostā +22,5 °C, Ainažos +22,4 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākā gaisa temperatūra saglabājās Kolkā, kur gaiss iesila vien līdz +12,7 grādiem. Rīgas centrā gaiss sasila līdz +23,1 grādam, Daugavgrīvā — līdz +23,7 grādiem.
  • 26. aprīlis:
    • Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +23, +26 grādiem, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 26. aprīļa siltuma rekordi.[12] Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Rucavā, +26,4 °C, bet tur nav labots siltuma rekords. Tikpāt bez rekordiem palika arī Daugavpils, Madona, Ainaži, Kolka un Mērsrags. Pāvilostā gaisa temperatūra sasniedza +26,3 °C, līdz ar to tika pārspēts arī 26. aprīļa Latvijas nacionālais siltuma rekords. Iepriekš augstākā gaisa temperatūra šajā datumā bija 1952. gadā, kad bija +25,8 grādi. Maksimālās gaisa temperatūras rekords uzstādīts arī Rīgā, kur gaiss iesila līdz +24,9 °C. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā uzstādīts 2001. gadā, kad bija +23,8 grādi.
    • Pēcpusdienā virs Kurzemes un valsts centrālajiem rajoniem veidojās negaisi un lokālas lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Kopumā Latvijā tika novērotas vairāk nekā 1000 zibens izlādes, visvairāk to bija Kurzemes ziemeļu daļā, it īpaši Ventspils novadā, kā arī Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Šīs bija pirmais lielais vasaras sezonas negaiss Latvijas teritorijā.
  • 27. aprīlis — Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras un 27.04 nacionālais siltuma rekords, +27,0 °C. Iepriekšēja augstākā gaisa temperatūra Latvijā šajā dienā bija 1993. gadā Rucavā, kad temperatūra sasniedza +26,5 grādus.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. maijs — Latvijā sākās aukstuma periods.[13] Pūšot brāzmainam rietumu, ziemeļrietumu vējam līdz 10-15 m/s brāzmās (vietām piekrastē līdz pat 18 m/s), gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +8, +12 grādiem. Turklāt pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, atnesot plašaku un spēcīgāku lietu kopš marta.
  • 3. maijs — no rīta daudzviet Vidzemē, tostarp Rūjienā, Siguldā, Cēsīs un Limbažos, kā arī vietām citviet valstī tika novērota krusa un slapjš sniegs. Naukšēnos pat izveidojās neliela sniega kārta.
Uznākošie lietus mākoņi Rīgā, 4. maijā (skats no Akmens tilta)
  • 4. maijs — naktī visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, zemākā temperatūra tika reģistrēta Madonā (−5,0 °C), Daugavpilī (−4,1 °C) un Gulbenē (−3,3 °C).
  • 6. maijs:
    • Agrā rītā sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Zīlānos (−3,6 °C), Rēzeknē (−3,4 °C), Dobelē (−3,4 °C), Skrīveros (−3,3 °C), Gulbenē (−2,9 °C) un Bauskā (−2,2 °C), un vēl divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika atkārtoti minimālās gaisa temperatūras rekordi: Rūjienā (−2,8 °C) un Alūksnē (−2,5 °C). Savukārt Madonā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −4,8 °C, tika labots nacionālais 6. maija aukstuma rekords. Iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 6. maijā, bija −4,7 grādi 1965. gadā Zosēnos.
    • Starptautiskajā lidostā "Rīga" gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4 grādiem, pārspējot galvaspilsētas 6. maija aukstuma rekordu — 1965. gadā reģistrētos −3,4 grādus.
  • 11. maijs — valsts austrumu daļai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu lietu, tikmēr arī Latvijas centrālajos rajonos veidojās atsevišķi gubu-lietus mākoņi, kur mēreni stipri lija, vietām ar pērkona negaisu.
  • 13. maijs:
    • Latvija bija sadalīta divās daļās ar atšķirīgiem laikapstākļiem. Kamēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos ilgstoši lija un gaisa temperatūra paaugstinājās vien līdz +7, +9 grādiem, tikmēr Latvijas austrumos gaiss iesila līdz +16, +20 grādiem, Daugavpilī līdz pat +21 grādam. Turklāt silto laiku daudzviet Vidzemes austrumu daļā un Latgalē pavadīja vasarīgie pērkona negaisi.
    • Ap pusdienlaiku Alūksnes pusē plosījās spēcīgs negaiss, kuru pavadīja lokālas un stipras lietusgāzes, brāzmains vējš un krusa, kuras krusas graudu diametrs sasniedza vairākus centimetrus. Krusa ilga apmēram 10 minūtes un noklāja zemi baltu.[14]
  • 18. maijs:
    • Pēcpusdienā un vakarā Kurzemes dienvidrietumu daļā plosījās pērkona negaisi, kuru laikā Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s, bet Rucavā nolija aptuveni 18 litri ūdens uz kvadrātmetru, kas ir puse no visa mēneša normas. Uzņēmuma "Sadales tīkls" operatīvā informācija rādījaa, ka negaisa dēļ elektrotīklos bija vairāki desmiti avārijas atslēgumu, kuru dēļ bez elektrības palikuši ap 1000 uzņēmuma klientu.[15] Šis pats negaiss vairāk postījumu nesa Lietuvā, piemērām, Klaipēdā bija applūdušas ielas, dažviet bira liela krusa ar vairāku centimetru graudu diametru.
    • Pirmo reizi 2019. gadā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +25 grādus un tā sasniedza +26,5 °C.
  • 19. maijs — visā valstī, izņemot daļu Kurzemes piekrastes, gaiss sasila līdz +25, +28 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā (+27,5 °C), Pāvilostā (+27,1 °C), Ventspilī (+26,9 °C), Stendē (+26,7 °C) un Saldū (+26,2 °C).
  • 20. maijs — augstākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija +28,4 °C Pāvilostā un Ventspilī, un teju visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +26 grādiem. Līdzīgi kā iepriekšējās dienās, vēsāks laiks bija Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē: gaisa temperatūra Kolkā nesasniedza +20 grādus. 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords labots Pāvilostā (+28,4 °C), Skultē (+28,0 °C), Rūjienā (+27,4 °C), Zīlānos (+27,4 °C) un Daugavpilī (+27,4 °C).[16]
  • 23. maijs — daudzviet Kurzemes austrumos, Zemgalē un valsts austrumu daļā tika novēroti negaisi un stipras lietusgāzes, vienā stundu laikā Bauskā nolija 11 mm, atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums pat pārsniedza 20 mm. Vietām negaisu pavadīja krusa un vēja brāzmas līdz 15-17 m/s.
  • 28. maijs — pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot lietu, vietām, it īpaši centrālajos rajonos un Vidzemē lija ilgstoši.
  • 29. maijs — naktī Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, uz rīta pusi arī Latgalē tika novēroti negaisi un lietusgāzes, vietām tās bija stipras. Diennakts nokrišņu daudzums lielā daļā Vidzemes un Latgales, kā arī atsevišķos rajonos Zemgalē sasniedza 19-24 mm.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. jūnijs — pūšot dienvidu un dienvidaustrumu vējiem, valsts teritoriju šķērsoja karstas gaisa masas, līdz ar to Latvijas lielākajā daļā sākās karstuma vilnis. Četras meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi (Stendē, Mersragā, Kolkā un Saldū). Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Mersragā, +29,4 °C. Rīgā termometra stabiņš sasniedza +27,4 °C, bet pilsētas ziemeļos, piemērām, Daugavgrīvā gaiss sakarsa pat līdz +28 grādiem.
  • 5. jūnijs — visā Latvijas teritorijā valdīja karsts un sutīgs laiks, valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem. Sešpadsmit novērojumu stacijās tika pārspēti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt Pāvilostā tika uzstādīts jauns nacionālais 5. jūnija karstuma rekords, +30,5 °C. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1965. gadā, kad Kolkā gaiss sakarsa līdz +30,4 grādiem.
  • 6. jūnijs:
    • Naktī Rīgā gaisa temperatūra nebija zemākā par +20 grādiem, tika piedzīvota agrākā tropiskā nakts vēsturē. Iepriekšējais rekords uzstādīts 1988. gadā, kad pirmā tropiskā nakts bija 8. jūnijā.
    • Ventspilī tika uzstādīts jauns šīs dienas Latvijas absolūtais rekords, +32,2 °C. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta šajā datumā, bija +30,9 grādi 1885. gadā Rīgā un +31,1 grāds 2011. gadā Ventspilī.[17] Rīgas centrā termometra stabiņš sasniedza +30 grādu atzīmi, bet Daugavgrīvā — pat +31 grādu. Kopumā rekordi pārspēti 15 novērojumu stacijās, vēl trijās sasniegts iepriekšējo rekordu karstums.
  • 11. jūnijs — virs Baltijas jūras izveidojās plaša negaisu sistēma, kas dienas laikā virzījās uz ziemeļaustrumiem, vakarā šī fronte sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot stipru pērkona negaisu, lietusgāzes, vietām arī vētru un spēcīgu krusu. Vislielākos postījumus negaiss radīja Kurzemē, piemērām, Kuldīgas un Alsungas novadā tika saņemtas ziņas par milzu krusu, bet Tukumā stipro lietusgāžu dēļ bija applūdinātas atsevišķas ielas. Pēc negaisa vairākiem tūkstošiem "Sadales tīkls" klientu tika traucēta elektroapgāde, postījumi elektrolīnijās konstatēti galvenokārt teritorijā uz austrumiem no Kuldīgas un dienvidiem no Talsiem.[18] Lielākie postījumi skāruši Tukuma apkaimi. Saistībā ar negaisu un lielo vēju ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairāk nekā 50 izsaukumu, no kuriem lielākā daļa bija par kokiem, kas nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, arī uz ēku jumtiem un automašīnām. Visvairāk izsaukumu tika saņemti Tukumā un Tukuma novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji devās uz 19 izsaukumiem, lai likvidētu negaisa postījumus. Naktī šī negaisu fronte virzījās tālāk uz austrumiem, šķērsojusi Rīgas līci, sasniedza Vidzemi, atnesot plašas un intensīvas lietusgāzes. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 29,8 mm, Zvejniekciemā — 34,8 mm, Zosēnos — 37,6 mm, Priekuļos — pat 49,4 mm. Līdz ar to pāris stundu laikā vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas. Nakts otrajā pusē negaiss krietni samazināja savu spēku un uz rīta pusi pilnībā pameta Latvijas teritoriju.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]