2018. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2018 . gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Sniega sega Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2018. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris -1,6 °C 52,3 mm
Februāris -6,9 °C 19,0 mm
Marts -2,4 °C 13,8 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru -1,6 °C 2018. gada janvāris bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +7,2 °C 1. janvārī tika novērota Bauskā un Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -14,8 °C – 22. janvārī Ainažos. Janvārī kopumā tika pārspēti 11 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 52,3 mm, kas ir 3% virs mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos – 80,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (28,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 16. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (23 cm) novērota 22. un 23. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,2 °C 1. janvārī tika novērota Bauskā un Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -5,1 °C – 8. janvārī Rēzeknē. Janvāra 1. dekādē kopumā tika pārspēti 11 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 29,8 mm, bet vismazāk nokrišņu - Gulbenē (9,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 7. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (4 cm) novērota 8. un 9. janvārī Siguldā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -5,4 °C, kas ir 2,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C 18. janvārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -12,8 °C – 16. janvārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 10,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (0,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,3 m/s) tika novērotas 16. janvārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (11 cm) novērota no 18. līdz 20. janvārim Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,1 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C 25. janvārī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -14,8 °C – 22. janvārī Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 30,1 mm, kas ir 52% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos – 46,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Dobelē (14,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,1 m/s) tika novērotas 25. janvārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (23 cm) novērota 22. un 23. janvārī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru -6,9 °C 2018. gada februāris bija par 3,2 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +4,3 °C 1. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -27,4 °C – 23. februārī Daugavpilī. Februārī kopumā tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 19,0 mm, kas ir 48% zem mēneša normas (36,8 mm); šī gada februārim kļūstot par līdz šim 3. sausāko februāra mēnesi 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 36,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Bauskā (8,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 27. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -4,1 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,3 °C 1. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -18,3 °C – 8. februārī Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 9,9 mm, kas ir 29% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 20,5 mm, bet vismazāk nokrišņu - Bauskā (2,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (28 cm) novērota 7. februārī Rēzeknē. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -4,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C 13. un 14. februārī tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -20,0 °C – 20. februārī Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,0 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 12 mm, bet vismazāk nokrišņu - Ainažos (2,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (12 m/s) tika novērotas 13. februārī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 18. februārī Alūksnē. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -13,6 °C, kas ir 10,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra -1,8 °C 23. februārī tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -27,4 °C – 23. februārī Daugavpilī. Februāra 3. dekādē kopumā tika pārspēti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,1 mm, kas ir 68% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 10,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rēzeknē (0,1 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 27. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (31 cm) novērota 26. februārī Stendē.

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,4 °C 2018. gada marts bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C 12. martā tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -21,5 °C – 3. martā Daugavpilī. Martā tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 13,8 mm, kas ir 65% zem mēneša normas (39,9 mm), tādējādi šī gada marts kļuva par līdz šim 3. sausāko martu 21. gadsimtā un 10. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1922. gada). Visvairāk nokrišņu bija Kolkā – 23 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (8,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 20. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 8. un 9. martā Rēzeknē. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -5,4 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,7 °C 9. martā tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -21,5 °C – 3. martā Daugavpilī. Marta 1. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 3,9 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (13,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kolkā – 7,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Priekuļos (1,5 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (15,0 m/s) tika novērotas 1. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (27 cm) novērota 8. un 9. martā Rēzeknē. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,3 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C 12. martā tika novērota Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,5 °C – 17. martā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 13,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (0,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 20. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (24 cm) novērota 11. martā Alūksnē. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,7 °C, kas ir 2,4 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,0 °C 26. martā tika novērota Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra -11,8 °C – 29. martā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,6 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 7,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Kalnciemā (bez nokrišņiem). Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 21. martā Liepājā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 22. martā Vičakos.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — jaungada nakts Latvijā atnāca ar lietu un slapju sniegu, vietām valstī izveidojās īslaicīga sniega kārta. Tikmēr dienā pāri Latvijai virzījās siltā atmosfēras fronte, kas atnesa plašu nokrišņu zonu un ļoti siltas gaisa masas. Dienas laikā daudzviet ilgstoši lija, visvairāk nokrišņu bija valsts centrālajos rajonos. Vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē tika pārspēti 1. janvāra siltuma rekordi. Vissiltākais bija Skrīveros, kur gaiss iesila līdz +6,8 °C; Zīlānos un Skultē gaisa temperatūra sasniedza +6,5 °C, Daugavpilī bija +6,0 °C, Zosēnos – +5,7 °C, bet Rēzeknē – +5,4 °C.
Ļoti mitrā laika dēļ izveidojies zemes noslīdenis pie Gūtmaņa alas
  • 2. janvāris — naktī vairākās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē tika pārspēti 2. janvāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisa temperatūra sasniedza +6,3 °C, Zīlānos temperatūra sasniedza +5,7 °C, Gulbenē un Rēzeknē bija +5,5 °C, bet Alūksnē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +5,1 °C. Savukārt Zosēnos, kur gaiss iesila līdz +4,8 °C, tika atkārtots 2. janvāra siltuma rekords.
  • 5. janvāris — visas dienas garumā pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas valsts lielākajā daļā atnesa ilgstošu lietu, vietām valsts centrālajos rajonos lija arī stipri. Tikmēr visā valsts teritorijā saglabājās netipiski janvāra sākumam silts laiks, daudzviet valstī gaiss iesila līdz +3 °C...+5 °C.
  • 7. janvāris — naktī no Rīgas jūras līča nākoši sniega mākoņi atnesa Rīgai, Zemgalei un Vidzemes piekrastei mērenu snigšanu, kā rezultātā daudzviet izveidojās neliela sniega sega. Tikmēr dienā visā valstī iestājās saulains, bet vēss laiks, vietām valsts austrumos temperatūra bija zem nulles.
  • 8. janvāris — naktī valsts lielākajā daļā tika fiksēta vēja pastiprināšanās. Daudzviet Kurzemes un Vidzemes piekrastē vēja brāzmas sasniedza 18-19 m/s, bet Kolkā vēja brāzmas pārsniedza 20 m/s. Citviet valstī vējš nebija stiprāks par 10-15 m/s.
  • 11. janvāris — Latvijā iestājās kailsals. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā noslīdēja zem nulles, līdz ar to daudzviet sākās meteoroloģiskā ziema. Sniega nebija nemaz tikpat kā visā valstī.
Vižņu iešana Daugavā 13. janvārī (skats no Vienības tilta Daugavpilī)
  • 14. janvāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta galvaspilsētas apkaimē, tostarp starptautiskajā lidostā "Rīga" sals pastiprinājās līdz –13 °C. Valsts rietumu un centrālajā daļā, kā arī dažviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –7 °C...–11 °C, savukārt Kurzemes piekrastē gaiss atdzisa līdz –4 °C...–5 °C.
  • 16. janvāris — naktī un no rīta daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, kā arī vietām Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10 °C...–13 °C, turklāt visā Latvijas teritorijā sākās vēja pastiprināšanās. Nakts sākumā vēja brāzmas sasniedza 10-14 m/s, bet rītā vējš ievērojami pastiprinājās, sasniedzot 15-18 m/s, vietām Kurzemes piekrastē pat 20 m/s. Vēja dēļ komforta temperatūra daudzviet nokrita līdz –18 °C...–20 °C. Citviet valstī rīts bija nedaudz siltāks, ap –4 °C...–7 °C. Savukārt diena bija vēsa, gaiss daudzviet atdzisa līdz –5 °C...–9 °C, visā valstī bija pilnīgi skaidras debesis un spoži spīdēja saule.
  • 17. janvāris — no rietumiem Latviju sasniedza neliels ciklons, kas atnesa nokrišņus un brāzmainu vēju. Nakts otrajā pusē un no rīta vietām, bet priekšpudienā un dienas vidū daudzviet valstī sniga un puteņoja, brīžiem stipri, visā Latvijas teritorijā arī pūta brāzmains vējš; vēja brāzmas valsts lielākajā daļā sasniedza 12-17 m/s, vietām pierakstē un valsts ziemeļu daļā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s. Daudzviet Latvijā izveidojās līdz 2-3 cm neliela sniega sega.
  • 18. janvāris — naktī valsts lielākajā daļā tika novērota snigšana, līdz ar to daudzviet valstī palielinājusies sniega segas biezums. Visbiezākā sniega sega valstī Siguldas apkaimē, kur zemi klāja ap 9 cm bieza sniega sega; daudzviet Zemgalē, ap Rīgu un vietām Vidzemē sniega segas biezums sasniedza 6-7 cm, Latgalē izveidojās 4 cm sniega sega, savukārt Kurzemē un jūras piekrastē izveidojās līdz 1-2 cm neliela sniega kārta.
  • 22. janvāris :
    • zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Liepājā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –14,6 °C, kas ir pagaidām zemākā gaisa temperatūra 2017./2018. gada ziemas sezonā. Ainažos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –14,5 °C, citviet Vidzemē vietām gaiss atdzisa līdz –10 °C...–13 °C. Pārējā valsts teritorijā bija mazliet siltāks, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5 °C...–9 °C.
    • dienas laikā, no Baltijas jūras nākoši sniega mākoņi daudzviet atnesuši epizodisku un spēcīgu snigšanu, kas šķērsoja Latvijas teritoriju no rietumiem. Visstiprāk snigšana skāra Liepāju, kur sniga visu dienu; pēc snigšanas tieši Liepājā izveidojās visbiezākā sniega sega valstī — 23 cm, arī citviet valstī sniega sega paaugstinājusies par vairākiem centimetriem. Stipras snigšanas dēļ redzamība dažos posmos pazeminājās līdz 500-1000 metriem, vietām tika apgrūtināta satiksme uz ceļiem.
  • 24. janvāris — no rīta Latviju sasniedza ar ciklonu saistīta neliela, bet aktīva atmosfēras fronte, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem caur visu valsti. No rīta un priekšpusdienā Kurzemē, Rīgā un Zemgalē, bet pēcpusdienā un vakarpusē arī Vidzemē un Latgalē tika novērota snigšana, daudzviet arī spēcīgs sniegputenis, jo pūta stiprs R, DR vējš brāzmās līdz 15-19 m/s, vietām piekrastē līdz 20 m/s. Stipra snigšanas laikā daudzviet valstī pasliktinājās redzamība (līdz 500-1000 metriem), uz autoceļiem izveidojās sniega sanesumi, uz ceļiem arī tika fiksētas vairākas avārijas, tostarp Rīgas apkārtnē līdz plkst. 17 fiksēti vairāk nekā 60 avārijas. Pēc snigšanas daudzviet Latvijā ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Tikmēr pēcpusdienā Kurzemē, bet vakarā arī valsts centrālajos rajonos iestājās neliels atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1 °C...+2 °C un vietām sniegs pārgāja lietū.
  • 26. janvāris — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, kas daudzviet valstī atnesa mērenu lietu, vietām lija ilgstoši, savukārt pēcpusdienā Latvijas austrumos lietus pārgāja slapjā sniegā un sniegā, vietām no jauna sāka veidoties neliela sniega sega.
  • 27. janvāris — naktī daudzviet Vidzemē, Sēlijā un Latgalē tika novērota snigšana, vietām sniga ilgstoši; sniegs bija saistīts ar plašu nokrišņu zonu, kas Latvijas teritoriju sasniedza no dienvidiem. No rīta daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojās bieza sniega sega, visbiezākā sniega sega tika fiksēta Rēzeknē – 18 cm. Madonas, Skrīveru apkaimē izveidojās ap 10-13 cm bieza sniega sega, Vidzemes ziemeļos un ziemeļaustrumos zemi klāja 6-7 cm, bet Daugavpilī – 5 cm sniega. Savukārt Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un vietām Vidzemes rietumos sniega nebija nemaz.
  • 29. janvāris — pēcpusdienā un vakarā, pāri Latvijai virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, sākumā daudzviet atnesot lietu, bet vēlāk arī slapju sniegu.
  • 30. janvāris — naktī un vietām arī dienas laikā visā Latvijas teritorijā turpinājās nokrišņi: piekrastē un vietām Kurzemē lija lietus, bet citviet valstī sniga, brīžiem arī puteņoja, jo pūta brāzmains vējš līdz 13-15 m/s, daudzviet nokrišņi bija ilgstoši. Valsts lielākajā daļā no jauna bija izveidojusies sniega sega; visbiezākā sniega sega izveidojās Rēzeknē – ap 20 cm, Priekuļos, Gulbenē un Alūksnē izveidojās attiecīgi 16, 18 un 17 cm bieza sniega sega, Zosēnos – 12 cm, bet Rūjienā – 10 cm sniega. Kurzemes ziemeļaustrumos un Vidzemes rietumos (tostarp Rīgā) sniega segas biezums bija ap 1-4 cm, bet valsts dienvidos lielākoties bez sniega.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. februāris — Latviju no rietumiem sasniedza kārtējais Atlantijas ciklons, kas visā valstī atnesa nokrišņus: no rīta un priekšpusdienā valsts lielākajā daļā sniga, vietām stipri, savukārt pēcpusdienā daudzviet iestājās neliels atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 0 °C...+2 °C, vietām Kurzemes piekrastē līdz +3 °C...+4 °C un sniegs pārgāja nelielā lietū. Tikmēr valsts austrumos turpinājās snigšana un vietām sniega segas biezums paaugstinājās par dažiem centimetriem. Visbiezākā sniega sega saglabājās Rēzeknē – 21 cm.
  • 2. februāris — naktī un no rīta valsts lielākajā daļā tika novērota migla ar redzamību līdz 1000 metriem. Dienas laikā daudzviet uzspīdēja saule, vienīgi Vidzemes austrumos un Latgalē laiks bija apmācies, brīžiem sniga, dažviet sniega segas biezums palielinājās par dažiem centimetriem. Visbiezākā sniega sega ir Rēzeknē, sasniedzot 26 cm.
  • 4. februāris — no ziemeļiem Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstas gaisa masas, līdz ar to valsts lielākajā daļā iestājās aukstuma vilnis. Visā Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4 °C...–7 °C (vietām piekrastē bija siltāks), bet viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Alūksnē, kur pēcpusdienā gaiss atdzisa līdz –9 °C.
  • 6. februāris — virs Baltijas jūras un virs Rīgas līča aktīvi veidojās sniega mākoņi, kas daudzviet Kurzemē, Vidzemes rietumos un vietām Zemgalē atnesa snigšanu, Kurzemes dienvidrietumos snigšana vietām bija stipra. Vakarpusē stiprāka snigšana skāra Rīgu, Kurzemes ziemeļaustrumus un Vidzemes rietumu daļu. Snigšanas rezultātā sniega sega pieauga par dažiem centimetriem, piemēram, Liepājā un Ventspilī sniega segas biezums sasniedza 6-8 cm, citviet Kurzemē un Zemgalē 4-7 cm sniega, lielā daļā Vidzemes un Latgales virs 10-15 cm. Tikmēr biezākā sniega sega ir Alūksnē un Rēzeknē – 26 cm.
  • 8. februāris — naktī visā Latvijā valdīja skaidrs, bet auksts laiks. Viszemākā gaisa temperatūra valstī tika reģistrēta Madonā, kur nakts vidū gaiss atdzisa līdz –18,3 °C. Arī citviet valsts teritorijā bija auksti: Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz –14,7 °C, Dobelē gaiss atdzisa līdz –15,7 °C, Rucavā bija –15,5 °C, Priekuļos līdz –14,4 °C auksts laiks. Citviet Vidzemē, Zemgalē un Kurzemes ziemeļaustrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –12 °C...–13 °C, bet vissiltāks bija Ventspilī un Kolkā, attiecīgi –5,8 °C un –4,9 °C. Rīgā nakts otrajā pusē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –11,4 °C, vietām piepilsētā bija vēl nedaudz vēsāks.
  • 10. februāris — visā valstī turpināja sedz bieza sniega sega. Visvairāk sniega ir Rēzeknē, kur zemi klāj ap 25 cm dziļa sniega kārta, Alūksnē sniega segas biezums sasniedza 20 cm, Gulbenē – 19 cm. Citviet Vidzemē sniega segas biezums sasniedza 10-15 cm, Zemgalē - ap 4 cm, daudzviet Kurzemē ir 5-7 cm bieza sniega kārta. Vismazāk sniega ir Bauskā – 2 cm, kā arī Liepājā, Kolkā un Rīgā – 3 cm.
  • 13. februāris — siltā atmosfēras fronte sasniedza Latviju, līdz ar to daudzviet iestājās neliels atkusnis: Kurzemē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +2 °C...+4 °C, vietām valsts centrālajos rajonos temperatūra bija ap 0 °C...+1 °C un tikai Vidzemē un Latgalē valdīja neliels sals.
  • 15. februāris — naktī, debesīm skaidrojoties, strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Zemākā temperatūra tika novērota Zosēnos (–16,4 °C) un Alūksnē (–16,1 °C). Arī citviet Vidzemē un Latgalē bija auksta nakts: Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz –15,7 °C, Madonā līdz –15,5 °C, Gulbenē bija –13,7 °C, bet Rēzeknē –13,4 °C. Vidzemes rietumos gaiss atdzisa līdz –10 °C, daudzviet Zemgalē un Kurzemes austrumos ap –8 °C...–9 °C, Rīgas centrā temperatūra pazeminājās līdz –6,8 °C, bet krietni siltāks bija Kurzemes piekrastē, kur lielākoties gaisa temperatūra bija –1 °C...–4 °C.
  • 16. februāris — visu dienu Rīgā un valsts centrālajos rajonos sniga, vietām stipri, sniega segas biezums palielinājās par dažiem centimetriem. Dažviet Vidzemes rietumos sniega segas biezums pārsniedza 10 cm, Zemgalē un Rīgas apkārtnē ap 5 cm sniega.
  • 18. februāris — no rīta, biezākā sniega sega izveidojās Alūksnē, sasniedzot 27 cm. Rēzeknē sniega segas biezums bija ap 25 cm, Daugavpilī ap 16 cm bieza sniega kārta. Lielā daļā Vidzemes sniega segas biezums bija ap 13-18 cm, Zemgalē līdz 10 cm, bet daudzviet Kurzemē 3-11 cm sniega, vienīgi Stendē vairāk nekā 15 cm sniega. Rīgā sniega segas biezums sasniedza 8 cm.
  • 20. februāris5. marts — visā valsts teritorijā valdīja ilgstoša aukstuma periods, kad gaisa temperatūra bija stabili zem nulles.
  • 21. februāris — Latvijā sākās aukstuma vilnis. Tas saistīts ar plašu anticiklonu, kas ienesa arktiskas gaisa masas. Līdz ar to visā valsts teritorijā piedzīvota auksta nakts: visvēsākais bija Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz –21,6 °C. Vēl citur Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 °C ( Rūjienā –21,0 °C, Zosēnos –20,9 °C, Madonā –20,0 °C). Daudzviet Latgalē gaiss atdzisa līdz –16 °C...–19 °C, Kurzemes centrālajā daļā bija –15 °C...–17 °C. Kurzemes piekrastē, Rīgā un Zemgalē – līdz –9 °C...–12 °C.
  • 22. februāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpilī, ap –26 grādiem. Jelgavas meteostacijā Staļģenē gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, Ainažos līdz –23,6 °C, Zosēnos bija –22,3 °C, Rūjienā –22,1 °C, Madonā temperatūra noslīdēja līdz –21,9 °C, Stendē bija –21,0 °C, Saldū –20,4 °C, bet Rucavā un Priekuļos attiecīgi –21,0 °C un –20,3 °C. Vidzemes austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18 °C...–19 °C, visā pārējā valstī termometra stabiņš noslīdēja līdz –13 °C...–18 °C, vienīgi Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē bija nedaudz siltāks, ap –8 °C...–9 °C. Rīgas centrā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –13,4 °C, bet Rīgas lidostas apkārtnē temperatūra bija tuvu –20 °C.
  • 23. februāris — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra naktī tika reģistrēta Daugavpilī, kur gaiss atdzisa līdz –27,4 °C. Valsts lielākajā daļā temperatūra noslīdēja zem –20 °C: Madonā gaiss atdzisa līdz –26,3 °C, Zosēnos bija –26,0 °C, Zīlānos līdz –24,4 °C auksts laiks, Rēzeknē bija –24,1 °C, Skrīveros –24,0 °C, Gulbenē –23,9 °C, Jelgavā –23,5 °C, Bauskā –23,1 °C, Ainažos un Alūksnē ap –21 °C, bet Rūjienā, Dobelē, Saldū un Stendē termomerta stabiņš noslīdēja līdz –22 °C. Kurzemes piekrastē, Vidzemes rietumos un Rīgā gaiss atdzisa līdz –15 °C...–16 °C, bet vissiltāks bija Kolkā un Ventspilī, attiecīgi –11,2 °C un –11,0 °C.
  • 26. februāris — valsts lielākajā daļā piedzīvota auksta nakts, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20 °C...–22 °C, vietām Latgalē līdz pat –24 °C. Tikmēr aukstuma dēļ Rīgas jūras līcī izveidojās visai bieza ledus kārta, vietām ledus kārta sasniedza 15 cm un vairāk. Ledus sāka veidoties arī Baltijas jūras piekrastē.
  • 27. februāris — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Daugavpilī, –23,7 °C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –17 °C...–20 °C, Zemgalē, Rīgas apkaimē un vietām Kurzemē bija –16 °C...–19 °C, bet Kurzemes piekrastē –11 °C...–12 °C. Arī diena bija ļoti auksta, valsts lielākajā daļā bija –10 °C...–12 °C, bet Vidzemē nebija siltāks par –15 °C.
  • 28. februāris — naktī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18 °C...–23 °C, vietām Latgalē bija –24 °C, bet vēja dēļ komforta temperatūra nokrita –27 °C...–30 °C.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. marts — biezākā sniega sega valstī bija Alūksnē un Rēzeknē, attiecīgi 23 un 25 cm. Vairāk nekā 20 cm sniega bija arī Talsos, Stendē, Siguldā, Zosēnos un Gulbenē. Kurzemē, Latgalē un Vidzemes rietumos ap 10-15 cm sniega, Zemgalē līdz 9 cm, bet Rīgā sniega segas biezums sasniedza 7 cm.
Sasalušais Alekšupītes ūdenskritums Kuldīgā, 4. martā
  • 4. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Vidzemē un vietām Latgalē, kur gaiss atdzisa līdz –20 °C. Citviet valstī temperatūra bija ap –12 °C...–19 °C, tikai dažviet Kurzemes piekrastē nebija vēsāks par –8 °C...–10 °C.
  • 6. marts — pēc ilgstoša sala perioda valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles. Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +4,2 °C, vietām Zemgalē un Rīgā bija ap +1 °C...+2 °C, bet citviet valstī vēl valdīja neliels sals.
  • 8. marts — naktī un brīžiem arī dienā daudzviet valstī tika novērota snigšana, līdz ar to valsts rietumu un centrālajā daļā sniega sega kļuvusi par 1-6 cm biezāka. Tajā skaitā Stendē sniega segas biezums pieaudzis no 21 līdz 24 cm, Mērsragā – no 10 līdz 14 cm, Dobelē – no 9 līdz 15 cm, Bauskā – no 7 līdz 11 cm, bet Rīgas centrā – no 5 līdz 8 cm. Pēc snigšanas valsts lielāko daļu sedz 10-25 cm dziļa sniega sega, visvairāk sniega ir Talsu apkaimē un Latvijas austrumos. Savukārt Kurzemes piekrastē sniega sega vietām nav biezāka par 3-4 cm.
  • 9. marts — visā Latvijas teritorijā iestājās atkusnis, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1 °C...+5 °C, bet Kurzemes dienvidrietumos, uzspīdot saulei, gaiss iesila līdz pat +7 °C. Iepriekšējo reizi tik silts laiks bija janvārī. Atkušņa dēļ visā valstī sniega segas biezums sāka strauji samazināties.
  • 12. marts — pirmo reizi 2018. gadā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +10 °C. Augstākā temperatūra fiksēta pēcpusdienā Rucavā (+11,1 °C) un Liepājā (+10,7 °C). Citviet Kurzemes piekrastē, Zemgalē – paaugstinājās līdz +6 °C...+7 °C, Vidzemes rietumos un Latgalē – ap +4 °C...+5 °C. Daudzviet Vidzemē un arī Kurzemes ziemeļaustrumos nebija siltāks par +2 °C, bet visvēsāks bija Kolkā un Alūksnē, attiecīgi +1,4 °C un +1,7 °C.
  • 14. marts — atkusnim saglabājoties, sākās ledus iešana Ventas, Kurzemes piekrastes, Lielupes, Gaujas un Daugavas upju baseinu upēs, tādēļ novērotas straujas ūdens līmeņa svārstības un applūdušas zemākās vietas. Ūdens līmenis sācis straujāk paaugstināties arī upēs, kurās joprojām ir ledus sega ar izskalojumiem, ūdeni uz tās un piekrastes vaļumjoslām. No rīta Ventā pie Kuldīgas novērojumu stacijas sakustējās ledus, diennakts laikā ūdens līmenis paaugstinājās par 1,5 m. Ventas augštecē un lejtecē ūdens līmenis paaugstinājās par 32-56 cm. Ventas labā krasta pietekā Abavā pie Rendas un tās kreisā krasta pietekā Imulā pie Pilskalniem ūdens līmenis paaugstinājās par 0,8-1,3 m. Ūdens līmenis turpināja paaugstināties Lielupē, augāusies ledus iešana, tādēļ ūdens līmenis divu stundu laikā paaugstinājās par 1,33 m. Lielupē pie Mežotnes palienes applūda, bet līdz bīstami augstam ūdens līmenim atlika 79 cm. Lielupē pie Staļģenes ledus bija pacelts un izveidojās piekrastes vaļumjoslas, ūdens līmenis paaugstinājās, līdz palieņu applūšanas līmenim atliekot 20 cm. Lielupes baseina upēs ūdens līmenis turpināja paaugstināties, Bērzes un Tērvetes upju zemākās piekrastes vietas un palienes applūda.
  • 15. marts — visā valsts teritorijā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles; daudzviet gaiss atdzisa līdz –2 °C...–5 °C, bet Z, ZR vēja dēļ komforta temperatūra vietām pazeminājās līdz –10 °C.
  • 17. marts — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –15 °C...–16 °C, citviet valstī temperatūra bija ap –11 °C...–14 °C, siltāks bija Kurzemē un jūras piekrastē, ap –8 °C. Rīgā naktī bija –10 °C, piepilsētā līdz –12 °C.
  • 18. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Garkalnē un Daugavpils apkaimē, kur gaiss atdzisa līdz –15 °C. Daudzviet Vidzemē, Zemgalē, Rīgā un vietām Kurzemes centrālajā daļā temperatūra noslīdēja līdz –8 °C...–10 °C, bet vissiltāks bija jūras piekrastē, ap –2 °C...–3 °C. Tikmēr dienā visā valstī gaisa temperatūra paaugstinājās virs nulles, vietām Kurzemē un valsts centrālajos rajonos gaiss iesilis līdz +5 °C.
  • 20. marts — no ziemeļrietumiem Latviju šķērsoja zema spiediena ieplaka, kas atnesa vairākas nokrišņu zonas. Gan naktī, gan dienā valsts lielākajā daļā tika novērots sniegs un slapjš sniegs, brīžiem sniga stipri, jo pūta brāzmains vējš; vietām bija pasliktināta redzamība. Daudzviet valstī izveidojās neliela un īslaicīga sniega kārta, vietām valsts ziemeļos bija līdz 4-5 cm sniega.
  • 24. marts — lai arī nakts valsts lielākajā daļā bija auksta, daudzviet gaiss atdzisa līdz –5 °C...–8 °C, vietām Latgalē līdz pat –10 °C, tikmēr diena bija pavasarīgi silta, valsts lielākajā daļā temperatūra paaugstinājās līdz +4 °C...+6 °C, vietām Zemgalē un Rīgas apkaimē līdz +7 °C.
  • 27. marts — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –9 °C...–11 °C, valsts centrālajos rajonos un vietām Kurzemē bija –4 °C...–8 °C, siltāks bija piekrastē. Rīgā temperatūra naktī noslīdēja līdz –5 °C, bet Rīgas lidostā termometra stabiņš pazeminājās līdz –9 °C.
  • 28. marts — zemākā gaisa temperatūra naktī tika fiksēta Garkalnes un Vangažu apkaimē, kur gaiss atdzisa līdz –13 °C. Citviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –10 °C...–12 °C, Kurzemē un valsts centrālajā daļā bija –6 °C...–9 °C, siltākais laiks bija Rīgā un vietām jūras piekrastē.
  • 30. marts — naktī Latviju sasniedza zema spiediena ieplaka ar nokrišņu zonu. Daudzviet valstī sniga, brīžiem stipri, no rīta valsts lielākajā daļā no jauna bija izveidojusies neliela sniega sega. Dienas laikā Latvijā turpinājās nokrišņi, pēcpusdienā sniegs vietām pārgāja slapjā sniegā un lietū. Visbiezākā sniega sega bija Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē, kur izveidojās 4-5 cm sniega.
  • 31. marts — naktī vietām valstī turpinājās snigšana, no rīta valsts lielāko daļu klāja neliela sniega sega. Visvairāk sniega bija Alūksnē – 7 cm, Gulbenē un Rēzeknē – ap 6 cm. Rīgā, Siguldā un Zosēnos sniega segas biezums sasniedza 4 cm, citviet valstī sniega sega nebija vairāk par 3 cm, bet vietām piekrastē un Kurzemē sniega nebija nemaz.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — pēcpusdienā Latvijas teritoriju sasniedza aktīvs un spēcīgs ciklons, kas škērsoja valsti virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Ciklons atnesa ilgstošus un vietām arī stiprus nokrišņus. Valsts lielākajā daļā galvenokārt lija, bet vietām Kurzemē un Vidzemē arī spēcīgi sniga. Daudzviet no jauna sāka veidoties sniega sega.
  • 2. aprīlis — naktī Latvijas lielākajā daļā turpinājās ilgstoši nokrišņi, Kurzemē un vietām Vidzemē stipri un intensīvi sniga, bet citviet valstī ilgstoši lija. Pēc snigšanas, no rīta biezākā sniega sega izveidojās Kolkā — 13 cm. Vičakos un Stendē sniega segas biezums sasniedza 10 cm, citur Kurzemē ap 5 cm sniega. Vietām Vidzemes ziemeļos izveidojās līdz 2—5 cm sniega, bet citviet valstī sniega nebija nemaz. Dienas laikā valsts rietumu un centrālajos rajonos tika novērots slapjš sniegs un sniegs, vietām izveidojās neliela sniega kārta, kas līdz vakaram jau bija izkususi.
  • 4. aprīlis — līdz ar D, DA vējiem Latvijas teritorijā ieplūda ļoti siltas gaisa masas, kā rezultātā daudzviet valstī valdīja pavasarīgs siltums. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Rucavā, kur termometra stabiņš sasniedza +16 °C, arī citviet Kurzemes dienvidrietumos bija ļoti silti: Pāvilostā un Liepājā gaisa temperatūra sasniedza +15 °C, daudzviet Zemgalē, Rīgas apkaimē un Vidzemes rietumos temperatūra bija ap +12 °C, +14 °C, Vidzemes austrumos un Latgalē nebija siltāks par +10 °C. Tikmēr visvēsāks bija Kolkā, kur temperatūra svārstījās tikai ap +2 °C.
  • 5. aprīlis — ļoti silta diena. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11 °C, +16 °C, vietām Latvijas dienvidos bija pat +18 °C, bet vēsāks bija piekrastē (īpaši Kolkā), kur nebija vairāk par +5 °C, +7 °C. Pēcpusdienā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos izveidojās pirmie pavasarīgie pērkona negaisi, kas vakarpusē virzījās uz ziemeļaustrumiem. Negaisa laikā nolija īslaicīgs stiprs lietus, vietām krusa, daudzviet fiksēta neliela zibeņošana. Pirmais 2018. gada pērkona negaiss tika reģistrēts arī Rīgā. Kopumā Latvijas teritorijā tika fiksētas vairāk nekā 500 zibens izlādes.
  • 6. aprīlis — visā Latvijā pūta stiprs R, ZR vējš, vietām vēja brāzmas sasniedza pat vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Kurzemē, ap 20—22 m/s, vietām līdz 24 m/s. Zemgalē un Rīgas apkārtnē vēja brāzmas sasniedza 17—19 m/s, citviet valstī vēja brāzmas līdz 10—15 m/s.
  • 8. aprīlis — vairākās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 8. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāks bija Dobelē, Daugavpilī, Rucavā un Mērsragā, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19,8 °C. Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Saldū (+19,6 °C), Zīlānos (+19,2 °C), Skrīveros (+19,0 °C), Rēzeknē (+18,3 °C), Zosēnos (+17,6 °C) un Alūksnē (+17,2 °C). Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18 °C, bet siltuma rekords galvaspilsētā netika labots.
  • 9. aprīlis — otro dienu pēc kārtas daudzviet Latvijā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pirmo reizi 2018. gadā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 °C atzīmi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +22,8 °C, kas ir arī jauns aprīļa pirmās dekādes rekords Latvijā. Zīlānos gaisa temperatūra sasniedza +22,4 °C, Madonā bija +22,3 °C, Rēzeknē termometra stabiņš sasniedza +22,2 °C, bet Skrīveros tika fiksēti +22,0 °C. Lielā daļā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +19 °C, +21 °C, nedaudz vēsāks bija tikai Kurzemes piekrastē. Rīgā pirmo reizi šogad temperatūra sasniedza +20 °C, Daugavgrīvā gaiss iesilis līdz pat +21,2 °C, kas arī ir jauns 9. aprīļa siltuma rekords. Valsts lielākajā daļā pārspēti ne tikai 9. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet arī aprīļa pirmās dekādes rekordi.
  • 13. aprīlis — visā valsts teritorijā valdīja silts un saulains laiks, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +14 °C...+17 °C, vēsākais laiks bija Rīgas līča rietumu piekrastē. Tikmēr sausuma dēļ gaisa relatīvais mitrums Rīgā pazeminājās līdz 17%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē.
  • 15. aprīlis — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16 °C...+19 °C, bet Rīgā un vietām Zemgalē temperatūra pārsniedza +20 °C.
  • 16. aprīlis — piedzīvota silta nakts; daudzviet valstī nebija vēsāks par +9 °C...+12 °C, vietām piekrastē temperatūra pazeminājās līdz +5 °C...+7 °C. Tikmēr diena atkal bija pavasarīgi silta, gaisa temperatūra Kurzemē, Zemgalē un Rīgā paaugstinājās līdz +20 °C...+22 °C.
  • 17. aprīlis — naktī Latvijas teritoriju sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar plašu nokrišņu zonu; valsts lielākajā daļā sākās lietus, kas turpinājās arī dienas laikā. No rīta un dienas pirmajā pusē Kurzemē un valsts centrālajos rajonos, bet pēcpusdienā arī Latvijas austrumos ilgstoši lija, brīžiem arī stipri. Līdz ar lietainu laiku, diena bija vēsa: gaisa temperatūra sasniedza +7 °C...+10 °C, vietām piekrastē un Rīgā bija tikai +6 °C; tikmēr pirms lietus gaisa temperatūra Latgalē paaugstinājās līdz +15 °C.
Reti sastopamie asperitas tipa mākoņi Rīgā, 18. aprīlī

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]