2015. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2015. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +7,8 °C
Minimālā −21,8 °C −13,3 °C
Maksimālā +35,1 °C +30,7 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 606 mm
Mēnesī Rīga: 76,2 mm (jūlijs)
Dekādē Rīga: 57,5 mm (septembris)
Diennaktī Rīga: 43 mm (8. septembris)
Sniega sega Latvija: 29 cm (Alūksnē, 8. februāris)
Vējš
Vēja brāzmas Liepāja: 31 m/s (11. janvāris)
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2015. gada laikapstākļi Latvijā. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 606 mm (92% no normas), 2015. gads kļuva par 23. sausāko gadu 92 gadu ilgajā periodā un 3. sausāko 21. gadsimtā. Gandrīz visos 2015. gada mēnešos, kā arī visi gadalaikos vidējās gaisa temperatūras bija virs normas, zemāk par normu bija tikai maijā, jūnijā un oktobrī. Gada pirmie trīs mēneši bija siltākais gada pirmais ceturksnis ilggadējo datu rindā, vidējā gaisa temperatūra šajos mēnešos bija 4,6-4,7 grādus virs 1961.-1990. gadu normas. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +5,9 °C, kas ir 1,2 grādu vairāk par normu. Maijs un jūnijs bija divi no trim mēnešiem, kad vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Jūlijs iesākās ar karstumu, un no 3. līdz 5. jūlijam vietām maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +30 °C, bet 2. jūlijā tika reģistrēta līdz šim pati augstākā saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība 7,9 (iepriekš augstākā novērotā vērtība 7,6 bija 2014. gada 11. jūnijā un 2012. gada 3. jūlijā). Jūlija 2. un 3. dekādes bija vēsākas par normu, tāpēc visa mēneša vidējā gaisa temperatūra atbilda 1961.-1990. gadu normai. Augusta sākumā – no 5. līdz. 12. augustam Latvijā bija karstuma vilnis, un 8. augustā Piedrujā tika reģistrēta augusta mēneša maksimālā temperatūra +35,1 °C. Septembrī vidējā gaisa temperatūra bija +13,3 °C, kas ir 1,9 grādus virs normas, bet 17. septembrī Kuldīgā tika novērota šī mēneša visaugstākā gaisa temperatūra: +28,2 °C. Oktobrī vairākas reizes tika novēroti minimālās temperatūras rekordi, un mēneša vidējā temperatūra bija 1,3 grādus zem normas. Gada pēdējie mēnešos vidējā temperatūra atkal bija virs norma, it īpaši, decembra mēnesī, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 5,6 grādus virs normas, un 9 dienas lielākajā daļā novērojumu staciju tika uzstādīti jauni maksimālās temperatūras rekordi.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris −0,7 °C 78,3 mm (177%)
Februāris −0,2 °C 21,4 mm (62%)
Marts +3,4 °C 38,5 mm (110%)
Aprīlis +5,9 °C 65,9 mm (169%)
Maijs +10,2 °C 57,4 mm (116%)
Jūnijs +14,3 °C 32,6 mm (49%)
Jūlijs +16,4 °C 87,9 mm (111%)
Augusts +17,9 °C 21,4 mm (27%)
Septembris +13,3 °C 66,5 mm (93%)
Oktobris +5,7 °C 8,7 mm (13%)
Novembris +3,0 °C 70,3 mm (112%)
Decembris +2,9 °C 54,8 mm (104%)

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,7 C° 2015. gada janvāris bija par 3,9 C° siltāks par ilggadīgo normu. Janvārī kopumā Latvijā bija 15 dienas ar vidējo gaisa temperatūru, kas ir lielāka par 0 C°, turklāt 2. un 14. janvārī vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78,3 mm, kas ir 177 % no ilggadīgās normas. Teritoriālais nokrišņu sadalījums pa Latviju bija līdzīgs, tomēr rietumu rajonos nokrišņu bija nedaudz mazāk. Janvārī sniega sega tika konstatēta visās novēroju stacijās, tomēr daudzviet centrālajos un rietumu rajonos tā bija periodiska, savukārt austrumu rajonos visu janvāra mēnesi bija stabila sniega sega. Visbiezākā sniega sega 26 cm tika novērota janvāra trešajā dekādē Alūksnē. Janvāra pirmajā un otrajā dekādē Latviju šķērsoja vairāki aktīvi cikloni, tāpēc atsevišķas dienās tika novērots stiprs vējš, kas daudzviet sasniedza arī vētras spēku. Maksimālās vēja brāzmas 31 m/s 11. janvārī tika novērotas Liepājā. Janvāra trešajā dekādē vēja ātrums samazinājās un vien pēdējās mēneša dienās atsevišķās vietās Kurzemē brāzmās pastiprinājās līdz 16 m/s.[1]

Ar vidējo gaisa temperatūru −0,2 C° 2015. gada februāris bija par 4,6 C° siltāks par normu un ir trīspadsmitais siltākais februāris meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Kopumā 2015. gada februārī maksimālās gaisa temperatūras rekordi dažādās vietās tika pārspēti piecās dienās. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 21,4 mm, kas ir 62 % no ilggadīgās normas. Mēneša sākumā lielākoties visā valsts teritorijā bija stabila sniega sega (Alūksnē līdz pat 29 cm bieza) un atsevišķās dienās bija novērojams arī putenis, savukārt otrajā dekādē rietumos sniegs nokusa, bet trešajā dekādē austrumu daļā, salīdzinot ar mēneša sākumu, sniega segas biezums ievērojami samazinājās. Februārī stiprs vējš tika novērots pirmās dekādes beigās (8. Februārī Ventspilī līdz pat 29 m/s) un trešās dekādes sākumā, kad piekrastes rajonos vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku.[2]

2015. gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 C°, kas ir 4,7 C° siltāk par normu. 2015. gada marts bija trešais siltākais visā novērojumu vēsturē, vēl siltāk bija tikai 1990. gada un 2007. Gada martā. Mēneša laikā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti astoņās dienās, vissiltākā bija marta otrajā dekādē, kad vietām gaisa temperatūra paaugstinājās virs +15.0 C°. Kopējais nokrišņu daudzums martā Latvijā bija 38,5 mm, kas ir 110 % no normas. Lielākā daļa nokrišņu izkrita marta pirmajā un trešajā dekādē, bet otrajā dekādē izkritušais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 9 % no dekādes normas. Saules spīdēšanas ilgums mēneša laikā bija ap normu. Marta pirmajā un trešajā dekādē, kad laika apstākļus vairāk noteica cikloni ar atmosfēras frontēm, piekrastē vēja ātrums brāzmās pastiprinājās līdz 15—19 m/s, bet 23. un 30. martā vietām pat līdz 21 m/s. Otrajā dekāde laika apstākļus noteica anticiklons un vēja ātrums brāzmās nepārsniedza 13 m/s.[3]

2015. gada aprīlis Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +5,9 C°, kas ir 1,0 C° vairāk par ilggadīgo normu. Mēneša laikā maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 11. Aprīlī (12 novērojumu stacijās) un 28. aprīlī (2 novērojumu stacijās). Kopējais saules spīdēšanas ilgums Latvijā bija zem normas — 91 %. Aizvadītais mēnesis bija nokrišņiem bagāts, un izlijušā lietus daudzums lielākoties bija teritoriāli vienlīdzīgs. Vidēji Latvijā aprīlī izlija 65,9 mm nokrišņu, kas ir 169 % no normas. Mēneša laikā bija 7 dienas, kad diennakts izlijušais nokrišņu daudzums pārsniedza visas atbilstošās dekādes nokrišņu daudzuma normu. Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums bija 27. aprīlī Stendē — 24,4 mm. Vismaz vienā novērojumu stacijā mēneša laikā četrās dienās tika novērots pērkona negaiss, 28. aprīlī pērkona negaiss bija daudzviet. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 3,4 m/s — tas ir vien par 0.1 m/s lielāks par normu, tomēr atsevišķās dienās vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku, 23. aprīlī Alūksnē bija stiprākais vēja ātrums brāzmās — 24 m/s.[4]

2015. gada maija Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +10,2 C°, kas ir 0,6 C° zemāk par normu, līdz ar to šis bija pirmais mēnesi 2015. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aukstāka par normu un ierindojas kā 33. aukstākais maijs novērojumu vēsturē. Maksimālās gaisa temperatūras rekordi nevienā dienā netika pārspēti. Saule maija pirmajās divās dekādēs spīdēja mazāk nekā ierasts šim laika periodam, īpaši neliels saules spīdēšanas ilgums bija maija otrajā dekādē (67 % no normas), tomēr trešajā dekādē saule spīdēja vairāk (111% no normas), mēneša kopējais saules spīdēšanas ilgums bija vien 86 % no normas. Maija mēnesī vidēji Latvijā izlija 57,4 mm nokrišņu, kas ir 116 % no normas, atsevišķās novērojumu stacijās izlijušais nokrišņu daudzums bija mazāks par normu (Saldus, Kalnciems, Rīga, Salacgrīva un Priekuļi), īpaši maz nokrišņu bija Rīgā — 68 % no normas. Katrā maija dekādē bija viena diena, kad kādā no novērojumu stacijām izlijušais nokrišņu daudzums bija lielāks par atbilstošās dekādes nokrišņu daudzuma normu. Mēneša laikā novērojumu stacijās tika reģistrēti 11 pērkona negaisa gadījumi. Vidējais vēja ātrums bija 2,7 m/s, kas ir nedaudz mazāk par ilggadīgo normu. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas mēneša pirmās un otrās dekādes sākumā, visstiprākais vēja ātrums brāzmās bija 12. maijā Liepājā.[5]

2015. gada jūnija mēnesis noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +14,3 C°, kas ir par 0.4 C° mazāk par normu, arī 2014. gada jūnijs bija vēsāks par normu. 2015. gadā šis bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par normu. Mēneša laikā netika pārspēts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet minimālās gaisa temperatūras rekordi kopumā tika pārspēti 8 reizes. Neskatoties uz salīdzinoši vēso laiku, saule spīdēja vairāk nekā ierasts un tās spīdēšanas ilgums sasniedza 115% no normas. Visvairāk saule spīdēja mēneša pirmajā un otrajā dekādē, jo trešajā dekādē saules spīdēšanas ilgums bija mazāks par normu. Jūnijs bija ļoti sauss un nolijušais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija vien 32,6 mm, kas ir 49 % no nokrišņu normas. Latvijā vislietainākā diena bija Jāņos (24. Jūnijā), kad vidēji izkrita 8.1 mm nokrišņu. Latvijas novērojumu stacijās visa mēneša laika tikai vienu reizi tika novērots pērkona negaiss: 1. jūnijā Griškānos. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,6 m/s, kas ir par 0,3 m/s lēnāks par normu. Mēneša laikā vēja ātrums brāzmās salīdzinoši reti bija lielāks par 15 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas bija 1. jūnijā, kad daudzviet vēja brāzmas bija 15—18 m/s.[6]

2015. gada jūlijs Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +16,4 C°, kas ir 0,6 C° vēsāk par normu. Šis bija jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par normu. Mēneša laikā tika pārspēti trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi: 15. jūlijā Skultē un Ainažos, bet 18. jūlijā Liepājā. Neskatoties uz kopumā salīdzinoši vēsajiem laika apstākļiem mēneša sākumā (3.5. jūlijs) tika novērots arī stiprs karsums, kura laikā 16 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Savukārt 2. jūlijā tika reģistrēta līdz šim pati augstākā saules ultravioletās radiācijas indeksa vērtība 7,9 (iepriekš augstākā novērotā vērtība 7,6 bija 2014. gada 11. jūnijā un 2012. gada 3. jūlijā). Saules spīdēšanas ilgums Latvijā kopumā jūlija mēnesī bija 94 % no normas. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 87,9 mm, kas ir 111 % no normas. Atsevišķās dienās tika novēroti ļoti stipri nokrišņi, vislielākā diennakts nokrišņu summa bija 17. jūlijā Alūksnē 35,7 mm, kas ievērojami pārsniedza visas attiecīgās dekādes nokrišņu normu. 17. jūlijā Latvijā tika novērots 2015. gada spēcīgākais pērkona negaiss, kuru varēja izjust gandrīz visā valsts teritorijā, daudzviet tika novērota arī krusa. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,6 m/s, kas ir 0,1 m/s lēnāks par ilggadīgo normu un mēneša laikā maksimālās vēja brāzmas nekur nesasniedza vētras spēku. Stiprākais vējš tika novērots 9. jūlijā Daugavgrīvā un Liepājas ostā, kā arī 17. jūlijā Rīgā, kad brāzmās vēja ātrums pastiprinājās līdz 20 m/s.[7]

2015. gada augusts Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +17,9 C°, kas bija 1,7 C° siltāk par ilggadīgo normu. Kopumā augusta mēnesī bija 7 dienas, kad kādā no novērojumu stacijām tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša laikā visaugstākā gaisa temperatūra (+35,1 C°), kas bija arī visas 2015. gada vasaras augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta 8. augustā Piedrujas novērojumu stacijā. Tāpat mēneša laikā nakts periodā bija 6 dienas kad vismaz vienā no novērojumu stacijām tika pārspēts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, viszemākā novērotā gaisa temperatūra augusta mēnesī bija +1,0 C° 13. augustā Sīļos. 2015. gada augusts bija ievērojami saulaināks nekā parasti — kopējais saules spīdēšanas ilgums Latvijā bija 340 stundas, kas ir 138 % no normas. Augusta mēnesis Latvijā bija ļoti sauss, kopējais izkritušais nokrišņu daudzums bija 21,4 mm, kas ir vien 27 % no normas. Katrā mēneša dekādē bija vismaz divas dienas, kad vismaz kaut kur Latvijā lietu pavadīja arī pērkona negaiss, tomēr krusa nevienā novērojumu stacijā netika reģistrēta. Vidējais vēja ātrums augusta mēnesī Latvijas teritorijā bija 2,0 m/s, kas ir par 0,8 m/s mazāk par normu. Visa mēneša laikā arī maksimālās vēja brāzmas virs 15 m/s tika novērotas salīdzinoši reti, stiprākais vējš brāzmās 18 m/s tika reģistrēts 12. augustā Alūksnē.[8]

2015. gada septembris Latvijā noslēdzās ar vidējo gaisa temperatūru +13,3 C kas bija 1,6 C siltāk par normu. Mēneša laikā tika pārspēti vairāki temperatūras maksimālas rekordi. 17. septembrī Dobelē, kad gaisa temperatūra sasniedza +26,9.C,bet Kuldīgā tika novērota augstākā septembra temperatūra +28,2. Arī 24.septembrī Latvijā bija pārspēti daži siltuma rekordi, kad gaisa temperatūra pakāpjas līdz +24 grādiem. Mēnesī arī bija dažas dienas ar lietusgāzēm un pērkona negaisiem. 1.septembrī daudzviet Latvijā tika novērots pērkona negaiss ar stipru lietu. Visvairāk nokrišņus tika fiksēti 8.septembrī, kad nokrišņu daudzums Rīgā sasniedz 43 mm. Jā runāt par vēja brāzmam, šajā mēnesī nebija fiksēti lielas vēja brāzmas.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. janvāris — Latvijas lielākajā daļā sniga un puteņoja, vietām spēcīgi — redzamība dažos ceļu posmos brīžiem nepārsniedza 500 metru, liecināja uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" dati. Savukārt Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika traucēta aviosatiksme.[9]
  • 5. janvāris — no rīta Kurzemi un Zemgales rietumu pusi šķērsoja gubu mākoņi, kas nesa īslaicīgu stipru snigšanu, kurā redzamība saruka līdz 1000 un mazāk metriem. Nedaudz sniga arī citviet valstī.[10] Pēcpusdienā sniega sega jau bija pārklājusi visu Latviju, izņemot atsevišķas vietas piekrastē. Visvairāk bija sasnidzis valsts austrumu pusē, tostarp Skrīveros 8 cm, Zosēnos — 7 cm bieza sniega sega. Alūksnē un Priekuļos zemi klāja 5 cm, Dobelē un Stendē — 4 cm, Daugavpilī un Valkā — 3 cm sniega.[11]
  • 6. janvāris — zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, −18,9 °C.[12]
  • 7. janvāris — zemākā gaisa temperatūra naktī LVĢMC novērojumu tīklā bija −21,8 °C Zosēnos, Jaunpiebalgas novadā.[13][14] Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −13,3 °C.
  • 9. janvāris — naktī pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, atnesot snigšanu. No rīta Skrīveros sniega segas biezums sasniedza 19 cm. Diennakts laikā sniega sega Skrīveros kļuva par 11 cm biezāka. Stipri sniga arī citviet valsts dienvidaustrumu daļā, tostarp Daugavpilī sniega segas biezums pēdējā diennaktī palielinājās no 3 līdz 10 cm, un piektdienas rītā snigšana turpinājās. Rīgā sniega segas biezums sasniedza 6 cm.[15]
  • 10. janvāris — pēcpusdienā un vakarā no rietumiem Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona.
  • 14. janvāris:
    • Naktī Latvijā tika pārspēti trīs 14. janvāra siltuma rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta īsi pēc pusnakts Mērsragā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +6,7 °C. Iepriekšējais rekords šajā vietā bija +6,3 grādi 1997. gadā. Gulbenē gaiss sasila līdz +4,8 °C, tādējādi par četrām grāda desmitdaļām pārspējot iepriekšējo rekordu, kas bija reģistrēts 2007. gadā. Alūksnē gaisa temperatūra nakts izskaņā sasniedza +4,0 °C, līdzšinējā augstākā 14. janvāra temperatūra šeit bija +3,3 grādi 1993. un 2008. gadā.[16]
    • Virs Baltijas jūras izveidojās neliels ciklons, kas, strauji virzoties austrumu virzienā, pievakarē Kurzemē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē atnesa stipru lietu un sniegu.[17][18] Centrālajos rajonos un Rīgā tika novērots zibens.[19][20] Snigšanas laikā redzamība samazinājusies līdz 500 metriem.[21]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. februāris — Jaunpiebalgas novada Zosēnos no rīta bija 18 centimetru bieza sniega sega, savukārt Cēsu, Rēzeknes, Līvānu un Lubānas apkaimē zemi klāja aptuveni 15 cm sniega. Daugavpilī sniega segas biezums bija sarucis līdz 4 cm, Skrīveros — līdz 6 cm. Kurzemē, lielā daļā Zemgales un arī Vidzemes piekrastē, tai skaitā Rīgā, sniega nebija vai arī saglabājās plāna un nepilna sniega sega.[22]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. marts — naktī daudzviet Vidzemē no jauna bija izveidojusies neliela sniega sega. Skrīveros, Priekuļos, Alūksnē un Zosēnos bija 1—3 cm sniega.[23]
  • 8. marts — siltākais 8. marts Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Gandrīz visā Latvijā (14 novērojumu stacijās) tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bijis Kolkā, kur gaisa temperatūra sasniedza +14,1 °C,[24] kā arī citviet Rīgas jūras līča piekrastē no Kolkas līdz Carnikavai un Zemgalē. Savukārt visvēsākais gaiss bija atklātās jūras piekrastē — Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī, kur gaiss iesilis attiecīgi līdz +7,6, +8,9 un +6,9 grādiem, piekāpjoties līdzšinējiem 8. marta gaisa temperatūras rekordiem.[25] Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,4 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2007. gadā, bija +9,2 °C.
  • 9. marts — tika reģistrēti divi jauni siltuma rekordi. Tika labots 1997. gada 9. marta rekords Rēzeknes novērojumu stacijā. Līdzšinējais rekords bija +8,6 grādi, bet šajā dienā fiksētā gaisa temperatūra bija +10,9 °C. Arī Zīlānos tika labots 1997. gada rekords, +9,1 grāds. Jaunais rekords ir +10,3 °C.[26]
  • 10. marts — no rīta lielā Latvijas daļā, visos reģionos, bija migla ar redzamību 200—900 metru, bet vietām, galvenokārt valsts dienvidaustrumos, redzamība bija pat mazāka par 100 metriem.[27]
  • 18. marts — četrās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēts līdzšinējais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pāvilostā gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,9 °C (iepriekš +14,0 °C, 1990. gadā), Ainažos un Ventspilī līdz +14,8 °C (iepriekš attiecīgi +11,6 °C, 1990. gadā un +11,8 °C, 2002. gadā), savukārt Liepājā +14,6 °C (iepriekš +12,2 °C, 2002. gadā).[28]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 11. aprīlis — Latvijā valdīja skaidrs un ļoti silts laiks. Jelgavā gaiss sasila līdz +20 grādiem, un šī bija jau piektā diena pēc kārtas, kad augstākā gaisa temperatūra valstī tika reģistrēta šajā novērojumu stacijā.[29] Gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās līdz +19,1 °C.
  • 14. aprīlis — no rīta Alūksnē zemi klāja 5 cm bieza sniega sega. Sniega kārtiņa tika fiksēta vairākās vietās Vidzemē un Austrumlatvijā. Griškānos bija uzsniguši 2 cm sniega, bet Zosēnos un Lubānā zemi sedz 1 cm plāna sniega kārtiņa.[30]
  • 15. aprīlis — pievakarē Latvijas teritoriju sasniedza plaša nokrišņu zona, atnesot stipru lietu, daudzviet Vidzemē arī sniegu. Izveidojās arī neliela sniega sega.[31]
  • 16. aprīlis:
    • Virs Latvijas atradās ciklona centrs un tā ietekmē valdīja kontrastaini laika apstākļi. Naktī Kurzemes dienvidos, Rucavā, vēja ātrums brāzmās sasniedza 22 m/s. Stiprs vējš no rīta bija arī Zemgalē un Latgalē.[32]
    • Pēcpusdienā Latgalē un Zemgales austrumos, pirmo reizi 2015. gada pavasara sezonā, tika reģistrēts pērkona negaiss. Latvijas teritorijā tika reģistrētas aptuveni 60 zibens izlādes.[33][34]
  • 27. aprīlis — pēcpusdienā un vakarā pāri lielākajai daļai Kurzemes virzījās plašas negaisa zonas, atnesot lokālas, stipras lietusgāzes, negaisu un krusu.
  • 28. aprīlis:
    • Latvijā tika novēroti ievērojami temperatūras kontrasti. Pusdienlaikā gaisa temperatūra Latvijā bija no +7, +9 grādiem piekrastē līdz +24, +25 grādiem Latgalē, un tik augsta gaisa temperatūra valstī tika reģistrēta pirmo reizi 2015. gadā.[35] Turklāt Rēzeknē un Daugavpilī tika pārspēti 28. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekordi, attiecīgi +25,4 °C un +26,0 °C iepriekšējo +24,8 °C un +25,4 °C vietā.[36] Līdz vislatvijas diennakts rekordam pietrūka tikai 0,5 grādi.[37]
    • Atmosfēras fronte sadalīja Latviju divās daļās, kas bija par iemeslu ne tikai lieliem temperatūras kontrastiem, bet arī veicināja stipru negaisu veidošanos, kas virzījās pāri Latvijai.[36]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 31. maijs — daudzviet Latvijā tika novērots pērkona negaiss un krusa. Pamatīga krusa tika novērota Siguldā; sociālo tīklu lietotāji ziņoja, ka tā manīta arī Vecumniekos, Dobelē un citviet. Tāpat daudzviet ducinājis pērkons.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diezgan vēss un lietains jūlijs, vienīgās dienas kad gaisa tempratūra bija +25...+32 grādu robežās bija 5. un 6. jūlijā. Tika sasniegts visaugstākais saules ultravioletā radiācijas indekss (Rucavā 7,9).

  • 5. jūlijs — Rucavā pirmo reizi UV indekss pārsniedza atzīmi 7 un bija 7,9.
  • 6. jūlijs :
    • Liepājā gaisa tempratūra pārsniedza +30 grādus.
    • Latviju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona ar specīgiem negaisiem. Visstiprākie negaisi tika fiksēti Kurzemē. Nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 28 milimetrus, savukārt Dobelē — 23 milimetrus. Vakarā stiprs lietus fiksēts arī Rīgā.
  • 9. jūlijs — Latvijā bija ļoti stiprs vējš. Stiprākās brāzmas bija Liepājas ostā un Daugavpilī.
  • 17. jūlijs — Rīgā un citviet Latvijā tika novērots spēcīgs negaiss. Negaisā laikā vēja ātrums Rīgā sasniegs 20 m/s. Dažviet Rīgā un Jūrmalā tika reģistrēta arī krusa. Nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 13 milimetrus.
  • 20. jūlijs — daudzās novērojumu stacijās šis bija vislietainākais 20. jūlijs.
  • 30. jūlijs — daudzviet Latvijā bija stiprs pērkona negaiss un zibens, vietām ļoti stiprs lietus.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. augusts — naktī Rīgā plosījās spēcīgs negaiss, kuru pavadīja stipras lietusgāzes un brāzmains vējš. Atsevišķos reģionos nokrišņu daudzums sasniedza 20 milimetrus.
  • 12. augusts — daudzviet Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30...+33 grādiem. Taču vakarā daudzviet Vidzemē un Zemgalē veidojās gubu lietus mākoņi, atnesot lietusgāzes un vietām arī stipru pērkona negaisu. Rīgu lietus neskāra.
  • 25. augusts — karsta, sutīga diena Latvijā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus. Vakarā vietām veidojās gubu-lietus mākoņi, kas nesa sev līdzi īslaicīgu lietu un pērkona negaisu.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. septembris — Latviju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet tika norērotas lietusgāzes un pērkona negaisi, kas skāra arī Rīgu. Vietām tas bija vislietainākais 1. septembris.
  • 8. septembris — Rīgā un citviet Latvijā tika reģistrēts ļoti stiprs lietus. Nokrišņu daudzums galvaspilsētā sasniedza 37 milimetrus.
  • 17. septembris — neraksturīgi septembra vidum karsta diena Latvijā. Daudzviet gaisa temperatūra pakāpās līdz +25, +26 grādi. Visaugstāk tā pakāpās Rucavā, kur termometra stabiņš sasniedza +27,4 °C. Citur Kurzemē gaisa temperatūra nedaudz pārsniegusi +26 grādu atzīmi. Zemāka temperatūra bijusi Kurzemes ziemeļu daļā — Kolkā gaiss sasilis vien līdz +18,9 grādiem. Zemgalē maksimālā gaisa temperatūra bijusi ap +27 grādiem — Dobelē bija +26,8 °C, bet Bauskā +26,4 °C, savukārt Jelgavā maksimālā temperatūra bija +26,5 grādi.[38] Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +25,4 °C.
  • 24. septembris — pēdējā siltā diena Latvijā,[39] kad gaisa temperatūra sasniedza +24 grādus.[40]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot no 5. oktobra, gaisa temperatūra nakts stundās stabili pazeminājās zem nulles.

  • 7. oktobris — Liepājā tika uzstādīts jauns diennakts rekords -5,0 °C. Arī dažviet citur bija pārspēti diennakts rekordi.
  • 8. oktobris — daudzviet Latgalē un Vidzemē tika novērots pirmais sniegs. Sniegs reģistrēts Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē. Sniga maz un sniega kārta neizveidojās.
  • 12. oktobris — gaisa temperatūra naktī sasniedza virs nulles galvenokārt Kurzemē un Zemgalē.
  • 23. oktobris — pēc ilgstoša perioda bez lietus Rīgā un citviet Latvijā bija novēroti īslaicīgi nokrišņi.
  • Ilgstoša sausuma dēļ ūdens līmenis Daugavā, citās upēs un ezeros Latvijā pazeminājās par 1—2 metriem. Situācija izmainījās, kad Latvijā palielinājās nokrišņu daudzums.
  • 26. oktobris — līča efekta ietekmē, nakts otrajā pusē Rīgu un teritorijas uz dienvidiem no galvaspilsētas pārsteidza pamatīgs negaiss, kuru pavadīja stipras pērkona lietusgāzes un vēja brāzmas līdz 19 m/s. Vietām tika reģistrēta arī krusa. Tostarp Rīgas apkaimē naktī reģistrētas 58 zibens izlādes.[41][42]
  • 29. oktobris — ļoti auksta nakts visā Latvijā. Daudzviet Vidzemē un Austrumlatvijā gaisa temperatūra, pirmo reizi kopš marta, pazeminājās līdz −8, −9 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Madonā, −9,2 °C.[43]
  • 30. oktobris — jau otro nakti vietām gaisa temperatūra pazeminājās līdz −6, −8 grādu atzīmei. Kurzemē un dažviet arī Zemgalē gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par −3, −5 grādiem.[44] Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −1,5 °C.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. novembris — gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +13,0 °C. Tā bija astotā augstākā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā novembrī kopš 1943. gada un siltākā diena kopš 1996. gada 5. novembra, kad gaiss galvaspilsētā iesila līdz +13,9 °C.[45] Visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Jelgavā, kur termometra stabiņš sasniedza +14,1 grādu atzīmi.[46][47]
  • 8. novembris — Latviju no Zviedrijas dienvidiem, ciklona ietekmē, piemeklēja pirmā rudens vētra, kuru pavadīja nokrišņi un brāzmains vējš. Visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, Liepājas ostā, kā arī Kolkā. Vēja ātrums vietām sasniedza 25 m/s. Stiprais vēja ietekmē vietām tika lauzti koki. Daudzviet Kurzemē un vietām arī centrālajos rajonos tika traucēta elektroapgāde, bez elektrības palika apmēram 1000 AO "Sadales tīkls" klienti. Šajā dienā tika reģistrēts arī stiprākais lietus kopš septembra. Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 16 mm.
  • 9. novembris — vakarā un naktī pāri Kurzemei, valsts centrālajiem rajoniem un Vidzemes rietumiem, pāri virzījās vairākas nokrišņu zonas, atnesot stipru lietu, vietām Latvijas vidienē intensīvas lietusgāzes.
  • 10. novembris — vairākās LVĢMC novērojumu stacijās Zemgalē tika laboti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Dobelē un Jelgavā tika laboti 2008. gada rekordi (attiecīgi +11,6 °C un +12,0 °C), bet Bauskā, kur gaiss iesila līdz +11,9 °C, tika labots 1985. gada rekords.[48]
  • 12. novembris — no rietumiem, pāri Latvijai virzījās plašas nokrišņu zonas, atnesot stipru lietu, kuru pavadīja spēcīgas vēja brāzmas un pat krusa. Vietām Kurzemē, tostarp Liepājas pusē, tika novērots pērkona negaiss.[49]
  • 22. novembris:
    • Latvijā iestājās meteoroloģiskā ziema — diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem nulles.[50]
    • no rīta gaisa temperatūra Latvijā bija −2, −7 grādi, Jelgavas novērojumu stacijā tika reģistrēti pat -8,1 grādu, un tikai Ziemeļvidzemes piekrastē un Kolkasragā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem nulles. Iepriekšējo reizi tik vēss laiks Latvijā bija 2015. gada oktobrī. Gaisa temperatūra galvaspilsētas centrā pazeminājusies līdz −2, −3 grādiem, starptautiskajā lidostā "Rīga" līdz −7 grādiem, kas ir lielākais sals pēdējos astoņos mēnešos — kopš 22. marta.[51]
  • 23. novembris — daudzviet Vidzemē un centrālajos rajonos no rīta un dienā tika novērots pirmais sniegs. Vietām tika reģistrēta stipra snigšana un apledojums uz ceļiem. Arī Rīgā novērots pirmais sniegs, ap plkst. 10:00 sāka snigt stipri. Savukārt Kurzemē reģistrēts lietus un tikai atsevišķos reģionos — slapjš sniegs.
  • 30. novembris — Latviju no ziemeļrietumu pusei sasniedza ciklons "Nils", kas nesa sev ļoti stipru vēju. Ciklona ietekmē vēja ātrums Dānijā sasniedza 46 m/s, Zviedrijā 40 m/s. Savukārt Latvijā visstiprākais vējš reģistrēts Kurzemē un piekrastes rajonos. Vēja brāzmas Ventspilī sasniedza vētras spēku — 28 m/s. Stipra vēja dēļ Ventspils slimnīcai daļēji tika norauts jumts.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris sācies ar vējainu, lietainu un ļoti siltu laiku. Dažviet gaisa temperatūra sasniedza +8 ... +9 un pat +10 grādu atzīmi.

  • 1. decembris — Liepājā tika novērota krusa.
  • 4. decembris — Latviju atkal sasniedza ciklons, kas nesa sev ļoti brāzmainu vēju. Visstiprākie vēji, kā parasti, bija Kurzemes piekrastē. Ap plkst. 22.00 Liepājas ostā vēja ātrums bija 25 m/s. Atsevišķos reģionos tika lauzti koki, bez elektrības palika daudzas mājsaimniecības. Latvijas lielākajā daļā vējš pastiprinājās līdz 15 - 19 m/s. Arī Rīgā dienas laikā valdīja visai brāzmains vējš, kura kulminācijas laikā ap 16:00 vēja brāzmu ātrums sasniedza 20 m/s. Stiprā vēja dēļ ūdens līmenis Rīgā un arī citviet valstī paaugstinājās par 20 cm un vairāk.
  • 7. decembris — naktī daudzviet tika pārspēti maksimālie gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija Dobelē un Rīgā - +11,1 °C un +10,9 °C.
  • 12. decembris — vietām Vidzemē, Latgalē un Sēlijā tika novērots sniegs. Skrīveros sniega segas biezums bija 2 cm, Alūksnē un Zosēnos 1 cm, bet Daugavpilī novērota 4 cm bieza sniega kārta.
  • 14. decembris — dienas laikā, jūras efekta rezultātā, virs jūras un līča veidojās nokrišņu mākoņi, kuri ziemeļrietumu vēja ietekmē Kurzemes un Vidzemes piekrastē, bet jo īpaši Rīgā un valsts centrālajos rajonos, atnesa epizodiskas un spēcīgas sniega graudu brāzmas un stipru sniegputeni. Veidojās arī neliela sniega sega.
  • 17. decembris — Daudzviet Latvijā sniga, bet vakarā gaisa temperatūra pakāpās un līdz ar to daudzviet tika novērots apledojums uz ceļiem.
  • 18. decembris — Latvijas lielākajā daļā, tostarp Rīgā tika novērota migla ar redzamību līdz 100-500 metriem.
  • 19. decembris — Latvijā tika pārspēti daži siltuma rekordi, jo daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +9 grādu atzīmi. Siltuma rekordi bija pārspēti 14 novērojumu stacijās, tostarp Rīgā.
  • 20. decembris:
    • Gaisa temperatūrai Rīgā, Jūrmalā, Zemgalē un jūras līča piekrastē Kurzemē pakāpjoties līdz nepilniem +12 grādiem, tika pārspēts decembra otrās dekādes nacionālais siltuma rekords, vietām arī visa mēneša rekords. Latvijā tika pārspēts 1932. gadā Kolkā fiksētais maksimālās gaisa temperatūras rekords, +11,4 °C. Pēcpusdienā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +11,7 °C, bet Mērsragā +11,5 °C. Iepriekšējais decembra otrās dekādes rekords Latvijā bija +11,6 °C 2006. gada 15. decembrī, bet iepriekšējais 20. decembra rekords bija +11,4 °C un tika uzstādīts 1932. gadā.
    • Rīgā tika labots decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords (+11,7 °C) un reģistrētā temperatūra bija arī vēsturiski visaugstākā laika periodā no 16. novembra līdz 21. februārim. Iepriekšējā siltākā decembra diena Rīgā bija 1953. gada 5. decembris, kad termometra stabiņš pakāpās līdz +11,5 grādiem.[52]
  • 23. decembris — Jau no rīta Latvijā bija pārspēti daži siltuma rekordi. Rekordi bija pārspēti gandrīz visās novērojumu stacijās, liecina LVĢMC.lv. Vissiltākais gaiss no rīta bija Dobelē — +10,5 °C un Rīgā — +9,6 °C. Ap +10 grādiem silts gaiss ir fiksēts Rīgas apkaimē un Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Salīdzinoši vēsāks bija Vidzemē un Latgalē. Alūksnē fiksētā gaisa temperatūra ir +4,7 °C.
  • 28. decembris — Latvijā beidzot uzsniga sniegs un iestājās neliels sals. 27. decembra pēcpusdienā un vakarā Kurzemi sasniedza aktīvs ciklons, tad lielāko daļu Kurzemes piemeklēja snigšana, kas turpinājās arī naktī uz 28. decembri. Mērena snigšana tika reģistrēta arī centrālajos rajonos, tostarp Rīgā. No rīta daudzviet Latvijā izveidojās sniega sega. Visbiezākā sniega sega tika konstatēta Saldū un Dobelē — 5 cm. Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Rīgā izveidojās 3-4 cm sniega sega. Savukārt Vidzemē un Austrumlatvijā sniegs nav reģistrēts un sniega kārta neizveidojās.
  • 29. decembris — pagaidām visaukstākā nakts Latvijā 2015/2016 sezonas ziemā. Kā liecina LVĢMC, Kurzemē gaiss atdzisis līdz —14 grādiem. Pārējā valstī arī bija ļoti auksts. Stendē fiksētā gaisa temperatūra —13,9 °C, Saldū bija —12,8 °C, Rucavā —11,1 °C, Ventspilī —8,0 °C, bet Liepājā —9,5 °C. Jelgavā fiksēti —12,9 °C, Daugavpilī —12,0 °C un Bauskā —10,6 °C.
  • 30. decembris — otro nakti pēc kārtas Latvijā reģistrēts stiprs sals.LVĢMC ziņoja, ka Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz —15,2 °C. Latvijas lielākajā daļā gaiss atdzisa zem —10 grādiem. Stendē un Saldū temperatūra pazeminājās līdz −14 grādiem. Nedaudz siltāks bija jūras piekrastē — Ventspilī, kur bija —8,1 °C un Liepājā —6,9 °C.
  • 31. decembris — Latvijā tika novērota ziemeļblāzma.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras septiņpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.[53][54][55][56][57][58][59][60][61][62][63][64][65][66][67][68]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2015. gadā (°C)
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja −10,8 −6,0 −3,5 −0,1 +2,0 +2,8 +7,3 +8,8 +3,8 −5,0 −9,6
2 Ventspils −10,5 −6,9 −2,8 +1,8 +3,1 +6,4 +10,7 +9,7 +7,5 −2,1
3 Kolka −11,0 −6,2 −4,6 −0,3 −1,8 +2,8 +6,8 +7,1 +3,6 −3,6
4 Stende (Talsi) −13,2 −7,7 −6,0 −1,6 +0,5 +1,6 +6,5 +4,9 +0,6 −5,3
5 Saldus −14,0 −7,8 −6,2 −0,7 +1,5 +2,8 +6,6 +5,5 +2,1 −5,0
6 Rīga −13,3 −7,9 −3,8 +1,2 +3,5 +7,9 +11,3 +10,7 +5,7 −1,5 −3,5 −10,4
7 Jelgava −16,9 −8,1
8 Ainaži −13,2
9 Priekuļi −16,2
10 Zosēni −21,8
11 Madona −20,2
12 Zīlāni (Jēkabpils) −18,0
13 Daugavpils −20,8
14 Rēzekne −17,4
15 Gulbene −19,6
16 Alūksne −17,4
17 Rūjiena −16,6
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2015. gadā (°C)
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja +6,9 +8,1 +14,6 +17,6 +18,8 +25,3 +28,3 +30,0 +25,6 +19,0 +30,0
2 Ventspils +6,7 +7,5 +14,8 +16,5 +21,0 +23,9 +29,5 +31,5 +26,4 +16,2 +31,5
3 Kolka +7,4 +7,3 +14,1 +12,7 +19,7 +25,8 +26,3 +27,7 +21,6 +17,3 +27,7
4 Stende (Talsi) +6,1 +7,4 +12,6 +17,5 +18,7 +24,1 +28,1 +29,4 +25,7 +18,0 +29,4
5 Saldus +6,6 +8,5 +13,4 +19,1 +21,0 +25,1 +29,5 +31,9 +26,7 +18,8 +31,9
6 Rīga +6,7 +8,8 +14,5 +19,8 +20,5 +25,0 +30,5 +30,7 +25,4 +18,6 +13,0 +11,8 +30,7
7 Jelgava +6,1
8 Ainaži +5,7
9 Priekuļi +5,5
10 Zosēni +4,8
11 Madona +4,9
12 Zīlāni (Jēkabpils) +4,8
13 Daugavpils +5,1
14 Rēzekne
15 Gulbene +4,8
16 Alūksne +4,2
17 Rūjiena +6,2

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[69]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris −13,3 °C 7. janvāris +6,7 °C 2. janvāris −0,1 °C +2,6
Februāris −7,9 °C 6. februāris +8,8 °C 10. februāris +0,8 °C +3,8
Marts −3,8 °C 22. marts +14,5 °C 17. marts +4,5 °C +4,0
Aprīlis +1,2 °C 5. aprīlis +19,8 °C 27. aprīlis +6,9 °C +0,6
Maijs +3,5 °C 4. maijs +20,5 °C 25. maijs +11,5 °C −0,5
Jūnijs +7,9 °C 5. jūnijs +25,0 °C 14. jūnijs +15,6 °C +0,2
Jūlijs +11,3 °C 25. jūlijs +30,5 °C 4. jūlijs +17,5 °C −0,7
Augusts +10,7 °C 19. augusts +30,7 °C 8. augusts +19,4 °C +2,1
Septembris +5,7 °C 30. septembris +25,4 °C 17. septembris +14,6 °C +2,2
Oktobris −1,5 °C 30. oktobris +18,6 °C 2. oktobris +6,9 °C −0,4
Novembris −3,5 °C 26. novembris +13,0 °C 2. novembris +5,1 °C +3,0
Decembris −10,4 °C 31. decembris +11,8 °C 20. decembris +3,8 °C +5,3
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
69,7 mm 30,1 33,5 6,1 11,0 mm 4., 9. janvāris
12,8 mm 6,7 3,1 3,0 3,0 mm 24. februāris
33,4 mm 10,9 0,6 21,9 8,0 mm 30. marts
70,3 mm 17,3 28,7 24,3 18,0 mm 29. aprīlis
37,0 mm 6,3 14,0 16,7 5,0 mm 26. maijs
28,6 mm 4,0 1,8 22,8 9,0 mm 21. jūnijs
76,2 mm 18,6 31,8 25,8 18,0 mm 17. jūlijs
19,8 mm 12,0 1,0 6,8 12,0 mm 9. augusts
75,7 mm 57,5 6,7 11,5 43,0 mm 8. septembris
5,4 mm 0,5 0,1 4,8 2,0 mm 25. oktobris
50,0 mm 15,4 31,8 2,8 10,0 mm 8. novembris
X

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada janvārī, meteo.lv
  2. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada februārī, meteo.lv
  3. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada martā, meteo.lv
  4. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada aprīlī, meteo.lv
  5. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada maijā, meteo.lv
  6. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada jūnijā, meteo.lv
  7. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada jūlijā, meteo.lv
  8. Laika apstākļu raksturojums 2015. gada augustā, meteo.lv
  9. Redzamība sniegputenī vietām nepārsniedz 500 metru; kavēta arī aviosatiksme, tvnet.lv, 04.01.2015.
  10. Vietām Kurzemē un Zemgalē spēcīgi snieg; pirmdien kļūs aukstāks, tvnet.lv, 05.01.2015.
  11. Sniegs pārklājis teju visu Latviju, vietām 8cm biezumā, tvnet.lv, 05.01.2015.
  12. Visaukstākais šorīt ir Zosēnos — mīnus 17,8 grādi, tvnet.lv, 06.01.2015.
  13. -21,8 grādu sals bijis Zosēnos un Rēzeknes apkaimē, tvnet.lv, 07.01.2015.
  14. LVĢMC, @VSIA_LVGMC, twitter.com, 07.01.2015.
  15. Skrīveros izveidojusies jau 19 centimetru bieza sniega sega, tvnet.lv, 09.01.2015.
  16. Naktī Latvijā pārspēti trīs siltuma rekordi, tvnet.lv, 14.01.2015.
  17. Naktī vietām stipri nokrišņi, iespējams pat pērkona negaiss, lsm.lv, 14.01.2015.
  18. Trešdienas vakarā vietām gaidāms pērkona negaiss, tvnet.lv, 14.01.2015.
  19. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 14.01.2015.
  20. Amanda, @amandinjaaaa, twitter.com, 14.01.2015.
  21. Latvijas centrālajā daļā spēcīgi snieg un zibeņo, lsm.lv, 14.01.2015.
  22. Dažviet līdz 27 cm dziļš sniegs; nākamnedēļ iespējams pamatīgs sals, apollo.tvnet.lv, 12.02.2015.
  23. Vidzemi no jauna pārklājusi neliela sniega sega, bet rīt jau sola +13, tvnet.lv, 07.03.2015.
  24. Jaunais 8.marta un šā gada siltuma rekords Latvijā ir +14,1 grāds Kolkā, tvnet.lv, 08.03.2015.
  25. 8.marta siltuma rekordi pārspēti gandrīz visā Latvijā, tvnet.lv, 08.03.2015.
  26. Šodien reģistrēti divi jauni siltuma rekordi, tvnet.lv, 09.03.2015.
  27. Šorīt dažviet liela migla; redzamība nepārsniedz 100 metru, tvnet.lv, 10.03.2015.
  28. LVĢMC, @VSIA_LVGMC, twitter.com, 18.03.2015.
  29. Piekto dienu pēc kārtas augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Jelgavā, šoreiz +20, tvnet.lv, 11.04.2015.
  30. Alūksnē zemi klāj piecus centimetrus bieza sniega kārta, tvnet.lv, 14.04.2015.
  31. Latvijā līst un snieg, vējš brāzmās sasniedzis 22 metrus sekundē, tvnet.lv, 16.04.2015.
  32. Virs Latvijas ciklona centrs: Vidzemē atkal snieg, valsts dienvidos spēcīgs vējš, lsm.lv, 16.04.2015.
  33. Lightning archive: Maps and animations, lightningmaps.org
  34. LTV, Panorāma, Laika ziņas, 16.04.2015.
  35. Gaisa temperatūra Latvijā no +7 līdz +25 grādiem, tvnet.lv, 28.04.2015.
  36. 36,0 36,1 LVĢMC, @VSIA_LVGMC, twitter.com, 28.04.2015.
  37. Latgalē pārspēts 28.aprīļa siltuma rekords, tvnet.lv, 28.04.2015.
  38. Ceturtdien maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +27,4 grādi , tvnet.lv, 17.09.2015.
  39. Šodien ir pēdējā tik siltā diena šogad, turpmāk kļūs ievērojami vēsāks , tvnet.lv, 24.09.2015.
  40. Latgalē +24 grādi — pārspēts 24.septembra nacionālais siltuma rekords, tvnet.lv, 24.09.2015.
  41. Naktī Rīgu skāris pērkona negaiss un krusa; lietusgāzes vietām turpinās , tvnet.lv, 26.10.2015.
  42. Toms Bricis, @boms_tricis, twitter.com, 26.10.2015.
  43. Pirmo reizi kopš marta naktī bijis -9 grādu sals; ceturtdiena būs saulaina, tvnet.lv, 29.10.2015.
  44. Visā valstī naktī bijis -6 grādu sals; piektdien saglabāsies saulains laiks , tvnet.lv, 30.10.2015.
  45. Laurijs Svirskis, @laurijssvirskis, twitter.com, 03.11.2015.
  46. Dienas vidū gaisa temperatūra sasniegusi +14 grādus, tvnet.lv, 03.11.2015.
  47. Decoded synop data | 26425: Jelgava (Latvia), ogimet.com
  48. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 10.11.2015.
  49. Latviju no rietumiem sasniegušas pērkona lietusgāzes, krusa un stiprs vējš , tvnet.lv, 12.11.2015.
  50. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/585103-latvija_iestajusies_meteorologiska_ziemaz Latvijā iestājusies meteoroloģiskā ziema, tvnet.lv, 22.11.2015.
  51. Naktī bijis -8 grādu sals, diena būs saulaina; ceļi apledojuši , tvnet.lv, 22.11.2015.
  52. Latvijā pārspēts 1932.gada siltuma rekords, tvnet.lv, 20.12.2015.
  53. Historical Weather: Liepaja East, Latvia (264060), tutiempo.net (angliski)
  54. Historical Weather: Ventspils, Latvia (263140, UMRW), tutiempo.net (angliski)
  55. Historical Weather: KOLKA, Belarus (263130), tutiempo.net (angliski)
  56. Historical Weather: STENDE, Belarus (263180), tutiempo.net (angliski)
  57. Historical Weather: SALDUS, Belarus (264160), tutiempo.net (angliski)
  58. Historical Weather: Riga, Latvia (264220), tutiempo.net (angliski)
  59. Historical Weather: JELGAVA, Belarus (264250), tutiempo.net (angliski)
  60. Historical Weather: AINAZI, Belarus (262290), tutiempo.net (angliski)
  61. Historical Weather: PRIEKULI, Belarus (263350), tutiempo.net (angliski)
  62. Climate ZOSENI, (263390), tutiempo.net (angliski)
  63. Historical Weather: ZILANI, Russia (264360), tutiempo.net (angliski)
  64. Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus (265440), tutiempo.net (angliski)
  65. Historical Weather: REZEKNE, Belarus (264460), tutiempo.net (angliski)
  66. Historical Weather: GULBENE, Belarus (263480), tutiempo.net (angliski)
  67. Historical Weather: ALUKSNE, Belarus (263460), tutiempo.net (angliski)
  68. Historical Weather: RUJIENA, Belarus (262380), tutiempo.net (angliski)
  69. Погода в Риге. Температура воздуха и осадки., pogoda.ru.net (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]