2017. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2017 . gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2017. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris -2,7°C 34,4 mm
Februāris -2,3°C 33,8 mm
Marts +2,1°C 43,4 mm
Aprīlis +4,1°C 50,7 mm
Maijs +10,6°C 22,2 mm
Jūnijs +14,1°C 71,3 mm
Jūlijs +16,0°C 73,0 mm
Augusts +16,7°C 92,7 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,7°C 2017. gada janvāris bija ir par 0,5°C siltāks par mēneša normu. Janvāra maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, savukārt minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā janvārī tika pārspēti 5 un atkārtoti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 34,4 mm, kas ir 31% zem mēneša normas (49,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos – 52,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (18,7 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā mēnesī tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,0°C, kas ir 2,3°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, bet minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 19,2 mm, kas ir 16% virs dekādes normas (16,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 38,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Jelgavā (6,5 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā dekādē tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,1°C, kas ir 0,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,8°C 19. janvārī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,4°C – 17. janvārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 10,8 mm, kas ir 23% zem dekādes normas (14,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 19,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (3,8 mm). Visbiezākā sniega sega (26 cm) šajā dekādē tika novērota 15. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 12. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,4°C, kas ir 3,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,5°C 21. janvārī tika novērota Liepājā, kas ir arī atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet minimālā gaisa temperatūra -16,1°C – 25. un 26. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 78% zem dekādes normas (19,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 11,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (0,7 mm). Visbiezākā sniega sega (15 cm) šajā dekādē tika novērota 21. un 22. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 23. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,3°C 2017. gada februāris bija par 1,4°C siltāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +8,8°C 28. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -22,4°C – 8. februārī Zosēnos. Kopumā februārī tika pārspēti 1 dekādes un 14 diennakts, kā arī atkārtoti 2 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 33,8 mm, kas ir 7% zem mēneša normas (36,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 60,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Gulbenē (14 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 19. februārī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 26. februārī Siguldā. 2017. gada februāra 1. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,0°C, kas ir 2,0°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +2,4°C 5. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -22,4oC – 8. februārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 3,9 mm, bet 4 novērojumu stacijās (Kuldīga, Liepāja, Piedruja, Rucava) nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 6. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota no 5. februāra līdz 7. februārim Siguldā. 2017. gada februāra 2. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,7°C, kas ir 3,1°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,2°C 15. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,6°C – 11. februārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 9,5 mm, kas ir 26% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 24,4 mm, bet vismazāk - Bauskā un Kalnciemā (2,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 19. februārī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (14 cm) novērota no 11. februāra līdz 17. februārim Siguldā. 2017. gada februāra 3. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4°C, kas ir 3,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +8,8°C 28. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -11,4°C – 22. februārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,2 mm, kas ir 134% virs dekādes normas (9,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,5 mm, bet vismazāk - Gulbenē (8,0 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 23. februārī Pāvilostā. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 26. februārī Siguldā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,1°C 2017. gada marts bija par 2,3°C siltāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +11,6°C 27. martā tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -6,3°C – 25. martā Daugavpilī. Kopumā martā tika pārspēti 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 43,4 mm, kas ir 10% virs mēneša normas (39,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 87,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (19,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (34 cm) novērota 7. martā Sīļos. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1°C, kas ir 3,0°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,8°C 4. martā tika novērota Saldū, bet minimālā gaisa temperatūra -4,9°C – 6. martā Zosēnos. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 22,1 mm, kas ir 64% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 69,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (5,8 mm). Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Daugavpils, Lubāna, Piedruja un Sīļi) dekādes kopējais nokrišņu daudzums ir lielāks par mēneša normu. Savukārt piecās novērojumu stacijās (Daugavpils, Lubāna, Piedruja, Rēzekne un Sīļi) marta 1. dekādē tika novērota vismaz viena diennakts ar kopējo nokrišņu daudzumu lielāku par dekādes normu, Daugavpilī un Piedrujā pat 2 šādas diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (34 cm) novērota 7. martā Sīļos. Martā 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1°C, kas ir 2,4°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,4°C 16. martā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -5,2°C – 20. martā Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 10,1 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (11,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 21,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Kalnciemā (2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 17. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (12 cm) novērota 11. martā Siguldā. Martā 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1°C, kas ir 1,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +11,6°C 27. martā tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -6,3°C – 25. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 11,2 mm, kas ir 21% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpēčos – 17,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rūjienā (5,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 27. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (7 cm) novērota 31. martā Gulbenē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,1°C 2017. gada aprīlis bija par 1,6°C aukstāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +20,4°C 10. aprīlī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -8,7°C – 18. aprīlī Zosēnos. Kopumā aprīlī tika pārspēti 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (no kuriem 3 ir arī konkrēto diennakšu visas Latvijas rekordi) un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 50,7 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 94,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Mērsragā (26,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (23,6 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (4 cm) novērota 21. aprīlī Alūksnē. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4°C, kas ir 2,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +20,4°C 10. aprīlī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -4,6°C – 04. aprīlī Mērsragā. Kopumā aprīļa 1 dekādē tika pārspēti 34 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 3 bija arī konkrētās diennakts visas Latvijas rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 6,0 mm, kas ir 53% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 25,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (1,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. aprīlī Liepājā. Visbiezākā sniega sega (1 cm) novērota 1. aprīlī Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6°C, kas ir 3,6°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +13,5°C 11. aprīlī tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -8,7°C – 18. aprīlī Zosēnos. Kopumā aprīļa 2. dekādē tika pārspēti 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 12,6 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Stendē – 29,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Mērsragā (4,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 11. aprīlī Rīgā. Visbiezākā sniega sega (3 cm) novērota 17. aprīlī Alūksnē. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,2°C, kas ir 3,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +12,9°C 21. aprīlī tika novērota Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra -5,0°C – 28. aprīlī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 32,2 mm, kas ir 235% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 56,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (15,4 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (23,6 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (4 cm) novērota 21. aprīlī Alūksnē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6°C 2017. gada maijs bija par 0,7°C aukstāks par mēneša normu. Gan mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,4°C 28. maijā, gan mēneša minimālā gaisa temperatūra -6,1°C 1. maijā un 11. maijā tika novērotas Mērsragā. Kopumā maijā tika pārspēti 3 un atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī pārspēti 2 un atkārtoti 2 mēneša, pārspēti 11 un atkārtots 1 dekādes un pārspēti 25 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Trīs datumos - 10. maijā (-4,7°C Rēzeknē), 11. maijā (-6,1°C Mērsragā) un 12. maijā (-5,1°C Mērsragā) - tika uzstādīti konkrētās diennakts visas Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 22,2 mm, kas ir 55% zem mēneša normas (49,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 42,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rucavā (4,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 8. maijā Pāvilostā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 9. maijā Vičakos. Kopumā 8 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni vēlāko sniega novērojumu rekordi (9. maijā - Rucavā, 10. maijā - Bauskā, Kalnciemā, Mērsragā, Rīgā un 11. maijā - Daugavpilī, Kolkā, Liepājā), kā arī Rūjienā 11. maijā šis rekords tika atkārtots. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0°C, kas ir 3,0°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +21,6°C 6. maijā tika novērota Jelgavā, bet minimālā gaisa temperatūra -6,1°C – 1. maijā Mērsragā. Kopumā maija 1. dekādē tika atkārtots 1 mēneša un pārspēti 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Rēzeknē 10. maijā tika uzstādīts konkrētās diennakts visas Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekords (-4,7°C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 3,0 mm, kas ir 78% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Vičakos – 22,8 mm, bet kopumā 5 stacijās (Bauskā, Gulbenē, Lubānā, Siguldā un Skultē) nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 8. maijā Pāvilostā. Visbiezākā sniega sega (10 cm) novērota 9. maijā Vičakos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,2°C, kas ir 0,1°C zem dekādes normas. Gan dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,7°C 19. maijā, gan dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,1°C 11. maijā tika novērotas Mērsragā. Kopumā maija 2. dekādē tika pārspēti 3 un atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, kā arī pārspēti 2 un atkārtots 1 mēneša, pārspēti 11 un atkārtots 1 dekādes un pārspēti 16 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Divos datumos - 11. maijā (-6,1°C Mērsragā) un 12. maijā (-5,1°C Mērsragā) - tika uzstādīti konkrētās diennakts visas Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (16,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Saldū – 10,8 mm, bet vismazāk nokrišņu - Liepājā (0,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (13,2 m/s) tika novērotas 15. maijā Daugavpilī. Sniega sega tika novērota tikai 11. maijā Lielpēčos (1 cm). Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,4°C, kas ir 0,8°C virs dekādes normas. Gan dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,4°C 28. maijā, gan dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6°C 25. maijā tika novērotas Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 15,1 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (18,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 38,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rucavā (0,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 27. maijā Kolkā. Sniega sega maija 3. dekādē netika novērota.

Ar vidējo gaisa temperatūru +14,1°C 2017. gada jūnijs bija par 0,6°C aukstāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,6°C 19. jūnijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -1,3°C – 3. jūnijā Stendē, kas ir jauns Stendes 3. jūnija diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā jūnijā tika pārspēti 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 71,3 mm, kas ir 3% zem mēneša normas (73,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 128,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (33,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Rūjienā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 12,5°C, kas ir 1,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,5°C 10. jūnijā tika novērota Ventspilī, bet minimālā gaisa temperatūra -1,3°C – 3. jūnijā Stendē, kas ir arī jauns šīs novērojumu stacijas diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Vēl 3. jūnijā jauns minimālās gaisa temperatūras rekords tika sasniegts Liepājā: +1,7°C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 21,2 mm, kas ir 12% virs dekādes normas (19 mm). Visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 31,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Daugavpilī (12,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 1. jūnijā Rūjienā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,4°C, kas ir 1,1°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,6°C 19. jūnijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +4,1°C – 15. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 25,4 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (28,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 55,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rucavā (11 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,2 m/s) tika novērotas 20. jūnijā Rīgā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4°C, kas ir 1,1°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,3°C 28. jūnijā tika novērota Alūksnē, bet minimālā gaisa temperatūra +3,5°C arī 28. jūnijā Jelgavā un Stendē. Kopumā 28. jūnijā tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi - Bauskā, Jelgavā un Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 24,7 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 60,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (5,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19 m/s) tika novērotas 26. jūnijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,0°C 2017. gada jūlijs bija par 1,4°C aukstāks par normu, kļūstot par vēsāko jūlija mēnesi 21. gadsimtā (iepriekš 2004. gada jūlijs ar vidējo gaisa temperatūru +16,3°C) un 24. vēsāko kopš 1924. gada. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,8°C 31. jūlijā tika novērota Daugavpilī (kas pagaidām ir arī gada maksimālā gaisa temperatūra Latvijā šogad), bet minimālā gaisa temperatūra +3,2°C – 7. jūlijā Stendē. Kopumā jūlijā tika pārspēti 18 un atkārtoti 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 73,0 mm, kas ir 5% zem mēneša normas (76,9 mm). Visvairāk nokrišņu (150,4 mm) bija Daugavpilī, kur 12. jūlijā nolija 79,9 mm, kas ir jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords jūlijā Daugavpilī, bet vismazāk nokrišņu bija Ainažos – 22,0 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 31. jūlijā Daugavpilī. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,7°C, kas ir 2,2°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +23,5°C 10. jūlijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,2°C – 7. jūlijā Stendē, kas ir arī jauns šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords Stendē, un tikai 0,1 grādu virs Latvijas 7. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekorda. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 7 un atkārtoti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 19,8 mm, kas ir 3% zem dekādes normas (20,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Kalnciemā – 59,7 mm, bet vismazāk nokrišņu – Ainažos (2,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Kolkā un 5. jūlijā Dobelē. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5°C, kas ir 2,1°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +25,9°C 11. jūlijā tika novērota Zīlānos, bet minimālā gaisa temperatūra +4,3°C – 15. jūlijā Ainažos, kas ir arī jauns šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords Ainažos. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 8 un atkārtots 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 39,9 mm, kas ir 45% virs dekādes normas (27,6 mm). Visvairāk nokrišņu (97,1 mm) bija Daugavpilī, kur 12. jūlijā nolija 79,9 mm nokrišņu, kas ir jauns diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords jūlijā Daugavpilī, bet vismazāk nokrišņu bija Jelgavā - 7,4 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Kolkā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,5°C, kas ir 0,1°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +28,8°C 31. jūlijā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +4,2°C – 21. jūlijā Ainažos. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,6 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (28,9 mm). Visvairāk nokrišņu (51,8 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk nokrišņu bija Rūjienā – 2,0 mm. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 31. jūlijā Daugavpilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,7°C 2017. gada augusts bija par 0,2°C siltāks par normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,6°C 29. augustā tika novērota Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +34,3°C – 12. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 12. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Augustā tika pārspēti 2 mēneša, 1 dekādes un 18 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. 12. augustā un 19. augustā Bauskā tika pārspēti attiecīgo diennakšu Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Naktī no 14. augusta uz 15. augustu Liepājā tika pārspēti šo diennakšu minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 92,7 mm, kas ir 20% virs mēneša normas (77,1 mm). Visvairāk nokrišņu (237,4 mm) bija Rēzeknē, kur 24. augustā nolija 123,1 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas jauns vienas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Saldū (21,3 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (27 m/s) tika novērotas 12. augustā Ainažos. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8°C, kas ir tikpat cik dekādes norma. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,9°C 2. augustā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +6,0°C – 8. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lubānā – 46,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Liepājā (10 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (17,2 m/s) tika novērotas 5. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,2°C, kas ir 1,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +34,3°C 12. augustā tika novērota Bauskā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,0°C – 15. augustā Mērsragā. Augusta 2. dekādē tika pārspēti 2 mēneša, 1 dekādes un 18 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. 12. augustā un 19. augustā Bauskā tika pārspēti attiecīgo diennakšu Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Naktī no 14. augusta uz 15. augustu Liepājā tika pārspēti šo diennakšu minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 21,9 mm, kas ir 10% zem dekādes normas (24,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 59 mm, bet vismazāk nokrišņu - Kalnciemā (1,2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (27 m/s) tika novērotas 12. augustā Ainažos. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,8°C, kas ir 0,8°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +27,3°C 31. augustā tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra +2,6°C – 29. augustā Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 45,5 mm, kas ir 45% virs dekādes normas (31,3 mm). Visvairāk nokrišņu (176,2 mm) bija Rēzeknē, kur 24. augustā nolija 123,1 mm, kas ir šīs novērojumu stacijas jauns vienas diennakts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, bet vismazāk nokrišņu bija Dobelē (3,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,7 m/s) tika novērotas 24. augustā Jelgavā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — visā Latvijā piedzīvota neparasti silta diena, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4°C...+7°C. Dažviet Latvijā mēreni lija, valsts centrālajā daļā un Vidzemē lietus bija ilgstošs, mazāk nokrišņu bija valsts dienvidaustrumos.
  • 2. janvāris — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar zemu spiedienu ieplaku, kā rezultātā daudzviet Latvijā fiksēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās un nokrišņi (sākumā lietus, kas pārgāja slapjā sniegā un sniegā). Sniega dēļ daudzviet valstī izveidojās neliela sniega kārta, ceļi kļuva slideni.
  • 3. janvāris — naktī un brīžiem arī dienā, no Rīgas jūras līča nākoši mākoņi atnesuši spēcīgu snigšanu, kas skāra Rīgu, Zemgali, Vidzemes piekrasti un vietām arī Kurzemi. No rīta Rīgas centrā izveidojusies biezākā sniega sega valstī — 9 cm. Skrīveros izveidojusies 8 cm bieza sniega sega, Rucavā — 6 cm. Savukārt pēcpusdienā, pāri Rīgas austrumu daļai virzījās jauni sniega mākoņi no Rīgas līča, kas atnesa epizodiskas snieggāzes. Stipri sniga arī Rīgas apkaimē, kur vietām izveidojās ap 15 cm bieza sniega sega.
  • 4. janvāris — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons no Skandināvijas, kas pietuvojās Latvijai no jūras puses, atnesot plašu nokrišņu zonu un stiprus vējus. Teritorijas lielākajā daļā tika novērots ilgstošs un spēcīgs sniegputenis, kas turpinājās arī visas dienas garumā. Snigšanas laikā daudzviet valstī pūta brāzmains, spēcīgs vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, bet Kurzemē novērota sniega vētra (it īpaši Kurzemes ziemeļos): Kolkā snigšanas laika vēja brāzmas sasniedza 25 m/s, vietām līča un jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20-22 m/s. Pēc snigšanas ievērojami palielinājās sniega segas biezums, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sniega segas biezums sasniedza 15-20 cm, vietām pat vairāk. Latgalē un Vidzemē nokrišņu bija krietni mazāk. Sniegputeņa dēļ daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā būtiski traucēta satiksme uz autoceļiem, dažviet izveidojās sniega sanesumi. Rīgas lidostā tika traucēta aviosatiksme, atcelti vairāki reisi.
  • 7. janvāris — piedzīvots visaukstākais rīts kopš 2016. gada janvāra. Zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Madonā un Rēzeknē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –31°C. Zīlānos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30°C, Daugavpilī bija –29,3°C. Ļoti auksts rīts bija arī daudzviet Vidzemē un valsts centrālajā daļā: Gulbenē gaiss atdzisa līdz –27,1°C, Zosēnos no rīta bija –25,4°C, Alūksnē temperatūra pazeminājās līdz –24,2°C, bet viszemākā temperatūra valsts centrālajos rajonos bija Lielpēčos un Skrīveros, attiecīgi –28,5°C un –28,8°C. Kurzemē un Zemgalē bija nedaudz siltāks: Jelgavā –23,3°C, Bauskā bija –23,5°C, Saldū līdz –23,4°C, Stendē temperatūra pazeminājās līdz –24,9°C, bet Rīgā bija –19,2°C stiprs sals. Savukārt jūras piekrastē Kurzemē bija krietni siltāks: Liepājā gaiss atdzisa –12,3°C, Kolkā līdz –12,0°C, bet Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza –11,0°C.
  • 12. janvāris — pāri Latvijai virzījās neliels ciklons, kas sasniedza Latvijas teritoriju no rietumiem. Ciklona ietekmē daudzviet valstī sniga, brīžiem arī putināja, jo dažviet pūta brāzmains vējš līdz 15-17 m/s. No rīta mērena snigšana bija novērota daudzviet Kurzemē, pēcpusdienā sniga arī valsts centrālajos rajonos un vietām arī Vidzemē. Savukārt Kurzemē sākās neliels atkusnis, jo gaisa temperatūra vietām paaugstinājās līdz +3°C.
Svaigi uzkritis sniegs pie Juglas kanāla Bukultos
  • 14. janvāris — naktī Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet Zemgalē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē ilgstoši sniga, līdz ar to dažviet valstī palielinājās sniega segas biezums. Par 7 cm sniega kārta paaugstinājusies Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Daugavpils un Priekuļu novērojumu stacijā, savukārt Rīgā, Siguldā un Jēkabpilī sniega segas biezums paaugstinājusies par 6 cm. Arī pārejā valstī sniega sega kļuvusi par dažiem centimetriem biezāka, vienīgi daļā Kurzemes snidzis krietni mazāk. No rīta Latvijas lielāko daļu klāj 8-18 cm dziļš sniegs, bet visvairāk sniega ir Vidzemes dienvidrietumos — Skrīveros un Siguldā, attiecīgi 21 un 24 cm. Līdz 15-18 cm bieza sniega sega izveidojusies daudzviet Zemgalē, savukārt Kurzemē līdz 1-6 cm sniega kārta. Rīgas centrā izveidojusies 14 cm bieza sniega sega.
  • 15. janvāris — naktī daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija novērota ilgstoša snigšana, kuras laikā ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Visvairāk snidzis Latgales austrumos — Rēzeknē sniega segas biezums palielinājies no 9 līdz 17 cm, Daugavpilī no 17 līdz 22 cm, Jēkabpilī sniega segas biezums palielinājies no 16 līdz 19 cm, Gulbenē no 14 līdz 18 cm, Alūksnē sniega sega kļuvusi par 4 cm biezāka un tur izveidojusies 13 cm bieza sniega sega. Valsts rietumu un centrālajā daļā sniega sega vietām kļuvusi nedaudz biezāka, citviet tā saplakusi par 1-2 cm.
  • 17. janvāris — no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Vidzemē un vietām Kurzemes vidienē strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Zemākā gaisa temperatūra no rīta bija Jaunpiebalgas novada Zosēnos, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16°C. Auksts rīts bija arī daudzviet Kurzemē: Mērsragā gaisa temperatūra bija –13,6°C, Stendē temperatūra noslīdēja līdz –11,8°C, Rucavā bija –11,6°C. Citviet valstī bija krietni siltāks, gaisa temperatūra bija pārsvarā –3°C...–8°C robežās.
  • 19. janvāris — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un līdz ar rietumu, dienvidrietumu vējiem, pāri Latvijai strauji virzījās siltais gaiss. Latvijas lielākajā daļā sākās atkusnis, daudzviet Kurzemē un Zemgalē (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1°C...+3°C, nedaudz vēsāks bija Vidzemē un Latgalē, kur gaisa temperatūra vēl bija 0°C...–2°C. Līdz ar atkusni daudzviet saplakusi sniega sega.
  • 23. janvāris — daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā valdīja atkusnis, jo gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +3°C...+4°C. Līdz ar atkusni sniega kārta bija neliela vai sniega nebija nemaz. Tikmēr Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra bija –1°C...+1°C un vietām vēl saglabājās aptuveni 5 cm bieza sniega kārta.
  • 25. janvāris — naktī un no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Latvijā strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Viszemākā gaisa temperatūra bija Rēzeknē, kur no rīta bija –11,2°C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8°C...–9°C: Daugavpilī –9,2°C, Zosēnos –9,1°C, Madonā –8,6°C, Alūksnē līdz -8,3°C. Arī valsts centrālajos rajonos un Kurzemē fiksēts neliels sals: Rīgā no rīta bija –4,6°C sals.
  • 28. janvāris — naktī un arī dienā daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, arī Rīgā, kā arī vietām Latgalē bija bieza migla ar redzamību līdz 500-1000 metriem. Vietām redzamība samazinājās līdz pat 200-300 metriem.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — no rīta visbiezākā sniega sega valstī izveidojās Siguldā, kur zemi klāja aptuveni 13 cm dziļš sniegs. Citviet Vidzemē un Latgalē sniega segas beizums bija no 5 līdz 9 cm. Tikmēr lielā daļā Kurzemes un valsts centrālajā daļā sniega nebija.
  • 6.9. februāris — viens no aukstākajiem periodiem 2016.–2017. gada ziemas sezonā. Gandrīz katru nakti gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem –20°C. 6. februārī viszemākā temperatūra bija Latgalē (līdz –10°C), 7. februārī visstiprākais sals atkal bija Latgalē (līdz –20°C), 8. februārī Ludzas un Zilupes apkaimē vietām bija –23°C, bet 9. februārī vietām Vidzemes austrumu daļā temperatūra bija zem –20°C.
  • 6. februāris — no austrumiem, ziemeļaustrumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte un anticiklons, līdz ar to Latvijā iestājās auksts, vējains un saulains laiks. Daudzviet valstī strauji pazeminājās gaisa temperatūra: Kurzemē gaisa temperatūra bija ap –2°C (vietām nedaudz siltāks bija jūras piekrastē), Zemgalē un Vidzemē bija līdz –5°C...–8°C, bet viszemākā temperatūra bija Latgalē, kur vietām nebija siltāks par –10°C.
  • 7. februāris — naktī visā Latvijā bija skaidrs un auksts laiks. Viszemākā gaisa temperatūra bija Latgalē, kur vietām gaiss atdzisa līdz –20°C, bet vēja dēļ komforta temperatūra bija pat –26°C. Daudzviet Vidzemē, vietām Sēlijā un daļā Zemgales gaisa temperatūra bija no –14°C līdz –18°C. Kurzemē un valsts centrālajā daļā (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra svarstījās no –9°C...–14°C.
  • 8. februāris — naktī un arī no rīta viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Latgalē: Ludzas un Zilupes apkaimē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –22°C...–23°C. Citur Latvijas austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17°C...–20°C, valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījas no –14°C...–18°C (Rīgā līdz –14°C...–16°C), bet lielā daļā Kurzemes bija fiksēti –9°C...–13°C, nedaudz siltāks bija jūras un Rīgas līča piekrastē.
  • 9. februāris — daudzviet Latvijā atkal piedzīvota auksta nakts. Pie skaidrām debesīm, vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20°C...–22°C, liecina LVĢMC un "Latvijas valsts ceļi" dati. Citur Vidzemē, valsts centrālajos rajonos un arī Zemgalē gaisa temperatūra bija –14°C...–19°C robežās. Nedaudz siltāks bija Kurzemē, kur gaisa temperatūra svarstījās no –5°C...–13°C. Rīgas centrā agrā rītā gaiss bija atdzisis līdz –12°C.
  • 13. februāris — no ziemeļrietumiem, pāri Latvijai sākā šķersot siltā atmosfēras fronte, daudzviet valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Kamēr vietām Vidzemes austrumos un Latgalē gaisa temperatūra vēl bija –1°C...–5°C robežās, tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 0°C...+2°C. Līdz ar silto atmosfēras fronti, sākot no rietumiem, debesis sāka skaidroties.
  • 14. februāris — visā Latvijā piedzīvota silta un saulaina diena. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +3°C...+7°C un 5 novērojumu stacijās pārspēts 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Rūjienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1°C, Saldū temperatūra sasniegusi +6,4°C, Stendē un Mērsragā gaisa temperatūra bija +6,2°C, bet Dobelē termometra stabiņš pakāpās līdz +6,1°C. Savukārt nacionālais siltuma rekords nav labots, tas joprojām ir reģistrēts 1995. gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,5°C.
  • 15. februāris :
    • no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā (tostarp Rīgā) izveidojusies bieza migla, kuras laikā redzamība pazeminājās līdz 200-500 metriem. Vietām bieza migla saglabājas arī dienas laikā.
    • 4 novērojumu stacijās pārspēts 15. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Alūksnē tika pārspēts 1995. gada rekords (+4,5°C) un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6,7°C, Daugavpilī pārspēts 1992. gada un 2001. gada rekords (+4,5°C) un temperatūra sasniegusi +4,7°C, Skrīveros pārspēts 2001. gada rekords (+6,1°C) un termometra stabiņš pakāpās līdz 6,7°C. Arī Zosēnos pārspēts 1995. gada rekords (+5,3°C) un temperatūra paaugstinājās līdz +6,4°C.
  • 20. februāris — Latviju sasniedza aktīvs ciklons ar nokrišņu zonu, visā valstī tika novērots mērens, bet ilgstošs lietus. Visvairāk lijis valsts centrālajā daļā, kā arī vietām Vidzemē un Latgalē. Ciklona ietekmē daudzviet valstī ievērojami pastiprinājās dienvidrietumu un rietumu vējš, kas pūta ar brāzmām līdz 12-15 m/s, vietām līdz pat 18 m/s.
  • 21. februāris — ciklona ietekmē Latvijas lielākajā daļā turpinājās nokrišņi, naktī un arī no rīta daudzviet Latvijā lija lietus, savukārt pēcpusdienā lietus dažviet valstī pārgāja slapjā sniegā un sniegā. Dienas otrajā pusē lielā daļā Latvijas sāka veidoties neliela sniega kārta (līdz 2-3 cm).
  • 22. februāris — no rietumiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons, atnesot intensīvu snigšanu un puteni. Valsts lielākajā daļā snigšanu pavadīja brāzmains vējš (līdz 15 m/s un pat vairāk). Dienas vidū snigšana sasniedza Kurzemi, pēcpusdienā un pievakarē sniegputenis sasniedzis valsts centrālo daļu un Zemgali (arī Rīgu), bet vakarā snigšana bija fiksēta arī daudzviet Vidzemē un daļā Latgales. Daudzviet Latvijā ievērojami palielinājās sniega segas biezums.
  • 23. februāris — naktī Latviju sasniedza siltā atmosfēras fronte un daudzviet valstī sākās gaisa temperatūras paaugstināšanās un sniega kušana. No rīta visbiezākā sniega sega valstī bija Siguldā, kur zemi klāja aptuveni 10 cm sniega sega, daudzviet Vidzemē izveidojās ap 5 cm bieza sniega kārta, savukārt Kurzemes rietumos sniega nebija nemaz.
  • 25. februāris — dienas laikā virs Rīgas jūras līča aktīvi veidojas gubu mākoņi, kas virzījās uz dienvidaustrumiem un austrumiem. Daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, kā arī vietām Latgalē novērota snigšana, brīžiem stipra snigšana un putenis. Dienas vidū īslaicīgs sniegputenis bija fiksēts daudzviet Zemgalē un arī Rīgā, bet pēcpusdienā sniga un puteņoja galvenokārt Vidzemē, vakarā vietām sniga Latgalē. Snigšanas laikā bija novērotas lielas vēja brāzmas, Rīgas ziemeļos līdz 18 m/s, Mērsragā līdz 19 m/s, bet citviet valstī līdz 13-15 m/s. Snigšanas dēļ uz valsts galvenājiem ceļiem bija traucēta braukšanas apstākļi.
  • 27. februāris — no rietumiem Latviju sasniedza siltā atmosfēras fronte, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +3°C...+4°C un sākās sniega kušana.
  • 28. februāris — sešās novērojumu stacijās pārspēti 28. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet vēl divās novērojumu stacijās rekordi atkārtoti. Alūksnē pārspēts 1989. gada rekords (+6,9°C), gaisa temperatūrai sasniedzot +7,1°C. Daugavpilī gaiss iesila līdz +8,5°C (pārspēts 2000. gada siltuma rekords +7,9°C). Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,9°C (pārspēts 2000. gada rekords, +6,1°C), Pāvilostā — +8,8°C (ieprekšējais rekords 2000. gadā +7,7°C), Ventspilī — +8,0°C (2000. gadā +6,8°C), bet Skrīveros bija +8,1°C (iepriekšējais rekords 1997. gada +8,0°C). Rēzeknē un Zīlānos tika atkārtoti siltuma rekordi: Rēzeknē +7,5°C (kā arī 1997. gadā) un +8,5°C.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts :
    • pāri Latvijai, no dienvidrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot mērenu un ilgstošu lietu. Visvairāk lijis valsts centrālajos rajonos un vietām Vidzemē.
    • Alūksnē tika pārspēts novērojumu stacijas 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords, kur gaisa temperatūra dienas vidū paaugstinājās līdz +5,8°C. Iepriekšējais rekords bija reģistrēts 1959. gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz +5,6°C.
  • 4. marts — piecās novērojumu stacijās pārspēti 4. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā temperatūra fiksēta Saldū, kur gaiss iesila līdz +9,8°C. Dobelē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,2°C, Daugavpilī termometra stabiņš pakāpās līdz +8,8°C, Zīlānos līdz +8,7°C, bet Gulbenē gaisa temperatūra sasniedza +6,7°C. Visi iepriekšējie siltuma rekordi tika reģistrēti 1959. gadā. Rīgas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,8°C, bet siltuma rekords netika labots.
  • 6. marts — pēcpusdienā un vakarā, no dienvidiem Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot stipru un vietām arī ilgstošu snigšanu, kā arī puteni. Ap plkst. 14 sniegputenis sākās Latgalē un Zemgalē, bet vakarā snigšana bija novērota arī citviet Latvijā. Snigšanas laikā daudzviet pūta brāzmains vējš brāzmās līdz 13-15 m/s. Latvijas lielākajā daļā sāka veidoties sniega sega.
  • 7. marts :
    • naktī, turpinoties snigšanai daudzviet palielinājās sniega segas biezums. Lielākajā daļā Vidzemes un Zemgales (tostarp Rīgā) izveidojās līdz 6-8 cm biezs sniegs, citur sniega sega bija plānāka, savukārt vietām jūras piekrastē sniega nebija nemaz.
    • dienā, Latviju sasniedza jauns ciklons no Baltkrievijas, kā ietekmē daudzviet tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Snigšanas laikā bija pasliktināta redzamība un apgrūtināti braukšanas apstākļi. Daudzviet palielinājās sniega segas biezums, vietām Vidzemē un Latgalē izveidojās līdz 10-15 cm bieza sniega sega.
  • 8. marts — pēc snigšanas visā Latvijā izveidojās bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega no rīta bija Latgalē, kur vietām izveidojās līdz 20-31 cm sniega sega. Lielā daļā Vidzemes izveidojās līdz 16-18 cm bieza sniega sega, Vidzemes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā līdz 9 cm. Daudzviet Zemgalē bija līdz 4-7 cm biezs sniegs, savukārt Kurzemē izveidojās līdz 2-3 cm neliela sniega kārta. Rīgā no rīta izveidojās ap 15 cm bieza sniega sega.
  • 10. marts — atkušņa izraisītajos palos Daugavā strauji paaugstinājās ūdens līmenis, vissliktākā situācija bija pie Pļaviņām, kur vietām sākās plūdi. Ap plkst. 18 ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām bija 11,57 metri virs stacijas nulles punkta, kas ir 47 cm virs kritiskās atzīmes. Savukārt plkst. 22 ūdens līmenis bija pakāpies līdz 11,80 metriem, kas bija jau 70 cm virs kritiskās atzīmes. Vairākas ielas un ēkas bija applūdušas.
Gauja pie Stāvajiem krastiem Valmierā 12. martā
  • 12. marts — pēcpusdienā un vakarā, galvenokārt valsts centrālajā daļā un Vidzemē (tostarp arī Rīgā) izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem. Miglas dēļ daudzviet bija apgrūtināti braukšanas apstākļi.
  • 17. marts — no rietumiem, ziemeļrietumiem Latviju sasniedza ciklons ar plašu nokrišņu zonu, kas šķērsoja visu valsts teritoriju. No rīta ciklons sasniedza Kurzemi, kur sākās lietus, bet pēcpusdienā nokrišņu zona sasniedza Rīgu, Zemgali un daļu Vidzemes, šajos reģionos lietus bija ilgstošs. Vakarā vairāk nokrišņu bija Latgalē. Daudzviet pūta brāzmains vējš, galvenokārt piekrastē bija vēja brāzmas līdz 13-15 m/s.
Jūras krasts pie Ziemeļu fortiem Liepājā 19. martā
  • 21. marts :
    • nakts otrajā pusē Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, kas šķērsoja visu valsti. Daudzviet lietus bija mēreni stiprs.
    • dienā, sākot no rietumiem debesis visā Latvijā skaidrojās, un daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5°C...+9°C, bet vietām Rīgas apkaimē līdz pat +10°C.
  • 23. marts — visā Latvijā piedzīvota saulaina un ļoti silta diena. Pēcpusdienā Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11,1°C, kas ir līdz šim vissiltākā diena 2017. gadā ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Citviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +6°C...+10°C.
  • 25. marts — neliela ciklona ietekmē pāri Latvijai virzījās zema spiediena ieplaka, daudzviet tika novēroti nokrišņi: slapjš sniegs un lietus.
Ledus Beberbeķu ezerā 26. martā
  • 29. marts :
    • naktī un arī no rīta visā Latvijā bija neliels sals.
    • dienas laikā, pāri Kurzemei virzījās neliela nokrišņu zona, daudzviet bija novēroti nokrišņi gan lietus, gan arī slapjš sniegs.
  • 30. marts — dzestrs rīts, kad gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zem nulles, dažviet Vidzemē un Latgalē temperatūra pazeminājās līdz -5°C...-6°C.
  • 31. marts — naktī Latviju no rietumiem, dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons ar plašu nokrišņu zonu, kas pārvietojās austrumu virzienā. Visā valsts teritorijā sākās nokrišņi, Kurzemē tas galvenokārt bija lietus, valsts centrālajos rajonos lietus bija kopā ar slapju sniegu, bet Vidzemē un Latgalē sniegs (vietām bija novērota arī īslaicīga stipra snigšana). No rīta daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojusies īslaicīga sniega sega. Visbiezākā sniega sega izveidojās Vidzemes augstienē un vietām Latgalē, kur zemi klāj aptuveni 6-7 cm biezs sniegs. Visā pārējā valstī sniega sega neizveidojās.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — Latvijā no rietumiem ieplūda ļoti siltas gaisa masas, līdz ar to visā valstī strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. 5 novērojumu stacijās pārspēts 1. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra novērota Stendē, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +19,1°C (pārspēts ne tikai maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet arī nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords; iepriekšējais rekords reģistrēts 1978. gadā, kad gaiss iesila līdz +18,6°C). Saldū gaisa temperatūra sasniedza +18,8°C, Dobelē +18,4°C, Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +18,7°C, bet Kolkā bija +16,2°C. Rīgā pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16°C.
  • 2. aprīlis :
    • naktī un no rīta daudzviet Latvijā izveidojusies bieza migla, vietām redzamība miglā samazinājās līdz 100 metriem.
    • ļoti silta diena: 13 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 2. aprīļa siltuma rekordi. Daugavpilī pārspēts arī nacionālais 2. aprīļa siltuma rekords, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20,4°C (iepriekšējais rekords fiksēts 1913. gadā, kad Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,5°C). Dobelē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +18,7°C, Jelgavā un Bauskā līdz +18,2°C, Rucavā un Saldū fiksēti +18,0°C, Rēzeknē — +17,6°C. Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +17,9°C, bet Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +11°C.
  • 6. aprīlis — naktī pāri valsts dienvidaustrumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, vietām lietus bija ilgstošs. Visvairāk valstī lijis Daugavpils apkaimē — aptuveni 10 mm lietus.
  • 7. aprīlis — dienas laikā Latviju pakāpeniski sasniedza zema spiediena ieplaka ar atmosfēras fronti, kas atnesa nokrišņu zonu. Lietus zona šķērsoja Latviju no ziemeļrietumiem, pēcpusdienā lietus sākās galvenokārt Kurzemē, bet vakarpusē lija daudzviet valsts centrālajā daļā un Zemgalē, kā arī daļā Vidzemes.
  • 10. aprīlis :
    • Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16°C...+19°C un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 10. aprīļa siltuma rekordi. Kolkā ir uzstādīts arī absolūtais 10. aprīļa valsts rekords +19,0°C (iepriekšējais rekords fiksēts 1984. gadā Jelgavā, +18,9°C). Savukārt Saldū, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Skultē pārspēti stacijās maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +17,2°C.
    • daudzviet valstī pūta ļoti spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, visstiprākās vēja brāzmas pēcpusdienā fiksētas Liepājā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 20-22 m/s. Citviet valstī vēja brāzmas bija 15-19 m/s, pievakarē Rīgā vēja brāzmas līdz 18-19 m/s.
  • 11. aprīlis — no rietumiem pāri Latvijai pārvietojās neliels ciklons un aukstā atmosfēras fronte. Valsts lielākajā daļā bija nokrišņi: lietus, slapjš sniegs un krusa, vietām Vidzemē fiksēts arī pērkona negaiss. Kurzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz +2°C.
  • 12. aprīlis — aktīva ciklona ietekmē valsts lielākajā daļā bija apmācies un lietains laiks, vietām lija ilgstoši.
Mākoņi Saldus pagastā, netālu no Saldus (14. aprīlis)
  • 15. aprīlis — naktī un dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās vairāki gubu mākoņi, daudzviet atnesot sniegu. No rīta valsts lielākajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, kas dienas laikā izkusa.
  • 17. aprīlis :
    • aprīļa vidum neraksturīgi auksta nakts. Visā Latvijā tika novērots sals līdz -3°C...-7°C, visvēsāks bija Vidzemē un valsts centrālajā daļā. "Latvijas Valsts ceļi" liecina, ka zemākā gaisa temperatūra Garkalnes apkaimē pazeminājās līdz -7,7°C.
    • no rīta no Rīgas līča nākošie mākoņi atnesa Rīgā un daļā Zemgales īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu. Dažu stundu laikā izveidojās neliela sniega sega, kas dienas laikā izkusa.
  • 18. aprīlis — zemākā gaisa temperatūra no rīta fiksēta Zosēnos, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz -8,7°C, kas tikai par 0,1 grādu atpaliek no jebkad zemākās temperatūras, kas fiksēta 18. aprīlī. Savukārt Bauskā tika pārspēts 18. aprīļa aukstuma rekords: no rīta gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -4,6°C (pārspēts 1979. gada rekords, -4,4°C). Citviet gaisa temperatūra bija -1°C...-6°C, piekrastē 0°C...+1°C.
  • 20. aprīlis — 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 20. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekordi, jo vietām Vidzemē un Kurzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -7°C...-8°C. Aukstuma rekords sasniegts Ainažos, Bauskā, Dobelē, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Saldū, Skrīveros, Stendē, Ventspilī un Skultē.
  • 22. aprīlis — ciklona ietekmē, no ziemeļrietumiem pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot īslaicīgus, brīžiem stiprus nokrišņus. Fiksēts ne tikai lietus, bet arī slapjš sniegs un pat putenis, jo visā Latvijā pūta brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Visstiprākās vēja brāzmas novērotas Rīgā (līdz 20 m/s), kā arī Priekuļos un Zosēnos (līdz 19 m/s).
  • 25. aprīlis — no dienvidrietumiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons no Skandināvijas, pāri Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet bija novērots lietus un vietām pat slapjš sniegs, valsts centrālajā daļā nokrišņi bija ilgstoši. Dienas vidū nokrišņu zona sasniedza Kurzemes dienvidu daļu, pēcpusdienā un vakarā lija galvenokārt Zemgalē un Vidzemē (tostarp arī Rīgā). Vēlā vakarā nokrišņu zona virzījās uz ziemeļaustrumiem.
  • 29. aprīlis — Latvijas teritoriju naktī sasniedza spēcīgs ciklons no dienvidiem, kas pārvietojās ziemeļu virzienā. Valsts lielākajā daļā bija ilgstošs un brīžiem stiprs lietus, vietām Kurzemē arī slapjš sniegs. Visvairāk nokrišņu valstī bija no rīta un dienas pirmajā pusē, vakarpusē ciklons pārvietojās tālāk uz ziemeļiem. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Priekuļos, kur nolija 19 mm lietus. Stendē ap 16 mm nokrišņu, Jelgavā 15 mm, citviet valstī līdz 7-14 mm. Mazāk nokrišņu bija Kurzemes piekrastē un vietām ziemeļaustrumos. Rīgā nolija aptuveni 10 mm lietus.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaidra pavasara diena Rudbāržu pagastā
  • 1. maijs :
    • netipiski auksta nakts. 3 novērojumu stacijās pārspēti 1. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi. Viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Mērsragā, kur bija -6,1°C. Mērsragā pārspēts ne tikai 1. maija, bet pat visa mēneša aukstuma rekords (iepriekšējais maija aukstuma rekords Mērsragā bija -5,4°C 1947. gada 7. maijā). Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz -4,9°C, bet Pāvilostā līdz -3,3°C. Citviet līdz -1°C...-4°C.
    • kamēr Latvijas austrumos gaisa temperatūra bija ap 0°C...+2°C un sniga (izveidojās pat īslaicīga sniega kārta), tikmēr citur valstī šajā dienā valdīja saulains laiks, un gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +9°C...+12°C.
  • 5. maijs — piedzīvota ļoti silta un saulaina diena. Pirmo reizi kopš 2. aprīļa gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās virs +20 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra fiksēta Rucavā, kur gaiss iesila līdz +21,4°C. Liepājā un Bauskā gaisa temperatūra sasniedza +20,7°C, Daugavpilī līdz +20,6°C. Citviet gaiss iesila līdz +16°C...+20°C, nedaudz vēsāks bija piekrastē. Rīgā — +17,7°C.
Lēcveida mākoņi virs Rīgas 6. maijā
  • 6. maijs — valdīja saulains un silts laiks, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +18°C...+21°C. Rīgā pirmo reizi 2017. gadā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +20°C.
  • 8. maijs — Latvijai no ziemeļiem pietuvojās arktiskās gaisa masas, līdz ar tām saistītās nokrišņu zonas virzījās pāri Kurzemei un Vidzemei. Dienas laikā daudzviet Vidzemē un vietām Kurzemē bija novērots slapjš sniegs un sniegs, vietām izveidojās pat īslaicīga sniega kārta. Nokrišņu dēļ vietām Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0°C...+1°C.
  • 9. maijs — dienā daudzviet Kurzemē bija novērots slapjš sniegs un sniegs, brīžiem arī stipra snigšana, vietām arī izveidojās neliela sniega kārta.
10. maija rītā uzkritušais sniegs Rīgā, Kronvalda parkā
  • 10. maijs :
    • 6 novērojumu stacijās (Dobelē, Saldū, Stendē, Liepājā, Pāvilostā, Rēzeknē) tika pārspēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Daugavpilī tika atkārtots 10. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Visvēsāks no rīta bija Rēzeknē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz -4,7°C, kas ir jauns 10. maija zemākās temperatūras rekords Latvijā.
    • nakts otrajā pusē un no rīta Kurzemes ziemeļu daļu, Rīgas apkaimi un daļu Zemgales sasniedza sniega mākoņi no Rīgas līča, dažviet atnesot snigšanu, brīžiem sniga stipri. No rīta daudzviet izveidojās īslaicīga sniega sega, visvairāk — Kurzemes ziemeļos: vietām Ventspils apkaimē izveidojās līdz 7-8 cm bieza sniega kārta. Rīgas apkaimē un Zemgalē izveidojās ap 1-3 cm neliela sniega sega.
  • 11. maijs — naktī Latvijas lielākajā daļā tika uzstādīti jauni 11. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi. Viszemākā gaisa temperatūra bija Mērsragā, kur gaiss atdzisa līdz -6,1°C, citviet valstī bija -1°C...-5°C. Tikai Rīgas centrā gaisa temperatūra bija nedaudz virs nulles (0,1°C).
  • 12. maijs — naktī Latvijas lielākajā daļā pārspēti 12. maija minimālās gaisa temperatūras rekordi. Viszemākā gaisa temperatūra bija fiksēta Mērsragā, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz -5,1°C, aukstuma rekordi bija pārspēti arī Dobelē, Jelgavā, Bauskā, Skultē, Ainažos, Rēzeknē, Daugavpilī, Skrīveros un Zosēnos (gaisa temperatūra bija -2°C...-4°C robežās). Nedaudz virs nulles temperatūra bija tikai Kurzemes piekrastē un Rīgā.
  • 15. maijs — gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +19°C...+21°C, daudzviet Kurzemē, valsts centrālajā daļā un arī Latgalē izveidojās pirmie vasarīgie pērkona negaisi, kas bija novēroti pēcpusdienā un pievakarē. Pirmais vasarīgais negaiss fiksēts arī Rīgā, kopumā Rīgas apkaimē fiksētas aptuveni 40 zibens izlādes.
  • 17. maijs :
    • dzestrs rīts. Viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Mērsragā, kur gaiss atdzisa līdz -2,9°C, kas ir 17. maija jauns aukstuma rekords. Arī citviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra bija līdz 0°C...-2°C, bet siltākais laiks bija Kurzemē, valsts centrālajā daļā un arī Rīgā.
    • no ziemeļrietumiem Latviju sasniedza zema spiediena ieplaka, daudzviet atnesot lietu. Pēcpusdienā lietus sākās galvenokārt Kurzemē, bet pievakarē lietus zona sasniedza arī valsts centrālo daļu un daļu Vidzemes, kur vietām lija arī ilgstoši.
  • 19. maijs — Latvijā sākās silta laika periods. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25°C...+26°C, savukārt Kolkā un Mērsragā bija pārspēti 19. maija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kolkā gaiss iesila līdz +22,7°C, bet Mērsragā līdz +27,7°C. Saldū tika atkārtots 19. maija siltuma rekords, kur gaisa temperatūra sasniedza +25,6°C. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra bija +26,3°C.
  • 20. maijs — ļoti silta un pat karsta diena. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23°C...+26°C, bet Kolkā tika pārspēts 20. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kolkā gaiss iesila līdz +23,1°C, iepriekšējais rekords fiksēts 1957. gadā, kad gaisa temperatura sasniedza +22,6°C.
  • 22. maijs — sausuma dēļ daudzviet Latvijā sākās ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, vietām sasniedzot trešo līmeni no pieciem.
  • 23. maijs :
    • no rietumiem, pāri Latvijai virzījās zema spiediena ieplaka ar plašu nokrišņu zonu. Dienas pirmajā pusē Kurzemē, bet pēcpusdienā arī valsts centrālajā daļā un Vidzemē bija novērots lietus, brīžiem īslaicīgas lietusgāzes un vietām arī pērkona negaiss.
    • pirmo reizi šogad ultravioletās radiācijas indekss Rucavā sasniedza 7. līmeni, kas ir neraksturīgi augsts rādītājs maijam.
  • 24. maijs — dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, Zemgalē un Vidzemē izveidojās gubu lietusmākoņi, kas dažviet atnesa lokālas lietusgāzes, vietām ar krusu un pērkona negaisu. Visvairāk zibeņošana bija novērota Latvijas dienvidu daļā (Zemgalē un vietām Sēlijā).
  • 25. maijs — pēcpusdienā daudzviet Kurzemē, Zemgalē un valsts centrālajos rajonos izveidojās plaši lietus un negaisa mākoņi, kas atnesa īslaicīgas un stipras lietusgāzes un pērkona negaisu, vietām arī intensīvu zibeņošanu (kopā Latvijā fiksēti vairāki tūkstoši zibeņu).
  • 28. maijs — saulaina un karsta diena visā Latvijā. Augstākā gaisa temperatūra bija fiksēta Mērsragā, kur gaiss iesila līdz +28,4°C. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25°C...+28°C, nedaudz vēsāks austrumos un piekrastē. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +27°C...+28°C un tik karsts laiks galvaspilsētā bija pirmo reizi kopš pagājušā gada augusta.
  • 29. maijs — naktī un agrā rītā pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte ar zema spiedienu ieplaku. Daudzviet Kurzemē, Rīgas līcī un Vidzemē bija novērots pērkona negaiss ar mēreni stipru lietu un zibeņošanu.
  • 31. maijs — no rīta Latviju sasniedza neliels ciklons ar nokrišņu zonu, kas virzījās uz austrumiem. No rīta daudzviet Kurzemē lija, bet pēcpusdienā jau valsts lielākajā daļā bija nokrišņi, brīžiem lija stipri. Īslaicīgas lietusgāzes bija novērotas daudzviet Zemgalē, Vidzemē un arī Rīgā.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. jūnijs — no Skandināvijas pāri Latvijai virzījās aktīvs ciklons. kura ietekmē strauji pazeminājās gaisa temperatūra un pastiprinājās vēja brāzmas. Dienas vidū lietus dēļ gaisa temperatūra vietām pazeminājās līdz +6°C. Valsts lielākajā daļā pūta spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, visstiprākās vēja brāzmas bija novērotas Rūjienā un Valkā, kur pēcpusdienā vēja brāzmas sasniedza 20 m/s. Rīgas ziemeļu daļā vēja brāzmas sasniedza 19 m/s. Stipra vēja dēļ vietām Rīgā un citviet Latvijā bija lauzti atsevišķi koki.
  • 2. jūnijs — visā valsts teritorijā pūta brāzmains un spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Vēja brāzmas valsts lielākajā daļā sasniedza 15-18 m/s, bet Vidzemē un Rīgas apkaimē (kā arī piekrastē) vēja brāzmas sasniedza līdz 20 m/s un pat vairāk. Vēja dēļ vietām bija lauzti koki, un galvenokārt Vidzemē bija traucēta elektroapgāde.
  • 3. jūnijs — naktī Liepājā un Stendē tika pārspēti 3. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekordi. Stendē, salam sasniedzot -1,3°C, pārspēts 1941. gada 3. jūnija rekords. Savukārt Liepājas novērojumu stacijā, lai gan gaisa temperatūra saglabājās virs nulles, labots 1929. gada aukstuma rekords: +1,9°C. Latvijas lielākajā daļā bija +2°C...+4°C, bet daļā Kurzemes piekrastes un visā Vidzemes piekrastē gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +6°C...+8°C.
  • 4. jūnijs — no dienvidrietumiem Latviju sākās šķērsot plaša nokrišņu zona, kas saistīta ar nelielu ciklonu.
  • 5. jūnijs — naktī Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, kas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā, brīžiem lija arī stipri, visvairāk nokrišņu naktī bija Liepājā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm. Kurzemes dienvidos un Zemgalē nokrišņu daudzums bija 10-14 mm, līdz 5-7 mm lietus bija Kurzemes ziemeļos un Vidzemē, bet vēl mazāk nokrišņu bija Latgalē un Vidzemes austrumos. Rīgā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 10 mm.
  • 7. jūnijs — no dienvidrietumiem, pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas saistīta ar nelielu atmosfēras fronti. Valsts lielākajā daļā bija novērots ilgstošs lietus, vietām lija stipri.
  • 8. jūnijs :
    • naktī un no rīta vietām Latvijas rietumu un centrālajā daļā (arī Rīgā) izveidojusies bieza migla ar redzamību līdz 200-800 metriem.
    • dienas laikā valsts centrālajos rajonos un Kurzemē izveidojās lieli gubu-lietus mākoņi, kas atnesa īslaicīgus nokrišņus. Dienas vidū Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, bet pēcpusdienā arī Zemgalē, Rīgas apkaimē un vietām Vidzemē bija novērotas īslaicīgas lietusgāzes (brīžiem stipras) kopā ar pērkona negaisu. Visvairāk zibens izlādes bija fiksētas Rīgas apkaimē (Ādažos, Carnikavā, Ulbrokā).
  • 10. jūnijs — ļoti silta, vietām pat karsta diena. Daudzviet Kurzemē, Vidzemē un vietām Latgalē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23°C...+25°C, bet Kurzemes dienvidos līdz +26°C. Valsts lielākajā daļā laiks bija saulains, bet pēcpusdienā daudzviet Kurzemē izveidojās gubu-lietus mākoņi, atnesot īslaicīgas pērkona lietusgāzes. Negaisa laikā vietām bija novērotas krasas vēja brāzmas.
  • 11. jūnijs — no rīta un dienā valsts lielāko daļu šķērsoja neliela aukstā atmosfēras fronte, tās ietekmē daudzviet valstī īslaicīgi lija un pazeminājās gaisa temperatūra. Dažviet Vidzemes austrumos un Latgalē bija pērkona negaiss, atnesot īslaicīgas un stipras lietusgāzes, vietām arī intensīvu zibeņošanu. Dažu stundu laikā Latvijas austrumos ir fiksētas aptuveni 1400 zibens izlādes, kas bija līdz tam lielākais zibeņu skaits šogad. Aiz atmosfēras frontes, sākot no rietumiem, debesis skaidrojās.
  • 12.13. jūnijs — laika apstākļus valsts lielākajā daļā noteica ciklons, kas sasniedza Latviju no rietumiem. Ciklona ietekmē daudzviet valstī bija apmācies laiks, pāri Latvijai virzījās vairākas nokrišņu zonas, dažviet lija lietus, brīžiem stiprs. Visvairāk nokrišņu bija 13. jūnijā valsts centrālajos rajonos, Kurzemē un Zemgalē. Vietām pastiprinājās rietumu-ziemeļrietumu vējš.
  • 16. jūnijsRucavā ultravioletās radiācijas indekss pakāpās līdz 8,0 punktiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada jūnija (2016. gada 22. jūnijā, 8,4 punkti).
  • 20. jūnijs — no rīta un dienā ļoti spēcīga atmosfēras fronte austrumu, dienvidaustrumu virzienā, šķērsoja Latviju, valsts lielākajā daļā atnesot īslaicīgas, stipras lietusgāzes ar pērkona negaisu, Latvijas austrumu daļā negaisi bija spēcīgi. Priekšpusdienā daudzviet Zemgalē, bet pēcpusdienā arī Vidzemē, Sēlijā un Latgalē bija novēroti spēcīgi negaisi ar intensīvam lietusgāzem un lielām vēja brāzmam. Siguldas apkaimē un vietām arī Latgalē izveidojās pat virpuļviesulis, kas lauzis un izgāzis kokus. Latgalē negaisa laikā bija novērota intensīva zibeņošana, daļa Latgales palika bez elektrības. Stipras lietusgāzes atnesa lielu nokrišņu daudzumu, Jelgavā un Dobelē vienas stundas laikā nolija 15 mm lietus, bet vietām Vidzemē nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm.
  • 21. jūnijs — virs Latvijas centrālajiem rajoniem un daudzviet Zemgalē, Vidzemē un daļā Latgales aktīvi izveidojās negaisu sistēma, kas pārvietojās uz dienvidiem, dienvidaustrumiem. Priekšpusdienā daudzviet Vidzemes rietumos, Rīgā un Zemgalē bija novērotas negaisi ar īslaicīgam, stiprām lietusgāzēm, krusu un brāzmainu vēju, vietām ar intensīvu zibeņošanu. Dienas vidū un pēcpusdienā cita negaisu josla virzījās pāri Vidzemes austrumiem un Latgalei, arī tur bija novērota krusa, brāzmains vējš un īslaicīgas lietusgāzes ar zibeņošanu. Dienas otrajā pusē ciklona centrs pārvietojās tālāk uz dienvidaustrumiem, valsts lielākajā daļā bija saulains, bet ciklona aizmugurē tika novērotas spēcīgas vēja brāzmas.
  • 22. jūnijs — priekšpusdienā daudzviet valsts centrālajos rajonos un Zemgalē, kā arī Latvijas austrumu daļā izveidojās negaisu sistēma, kas virzījās no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Daudzviet tika novērots pērkona negaiss, ko pavadīja īslaicīgas lietusgāzes ar brāzmainu vēju un ar mērenu zibeņošanu. Dienas vidū negaiss tika novērots arī Rīgā.
  • 26. jūnijs — ciklons no Baltijas jūras noteica laika apstākļus Latvijā; dienas laikā valsts lielākajā daļā izveidojās lietus un negaisa mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus (Vidzemē lietu pavadīja arī pērkona negaiss) un ļoti stipru, brāzmainu vēju. Visstiprākās vēja brāzmas dienas vidū fiksētas Salacgrīvas ostā, kur vēja brāzmas sasniedza 24 m/s, Rīgas ostā bija vēja brāzmas līdz 22 m/s. Arī citur piekrastē vēja brāzmas vietām sasniedza 20 m/s, bet citur valstī novērotas vēja brāzmas līdz 15-17 m/s.
  • 29. jūnijs :
    • virs Eiropas austrumu daļas izveidojās aktīvs ciklons, kas pārvietojās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem un sasniedza Latviju dienas laikā. Ciklona ietekmē Latviju sasniedza siltas un mitras gaisa masas, daudzviet gaisa temperatūra pakāpās līdz +21°C...+25°C. Ciklons atnesa īslaicīgas un stipras lietusgāzēs ar pērkona negaisu, kas galvenokārt skāra Latgali. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Daugavpilī, kur uzlija pat 35 mm lietus.
    • vēlā vakarā daudzviet Kurzemes dienvidos, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē izveidojās jauna nokrišņu un negaisu josla, taču tā nebija plaša. Dažviet bija novērotas īslaicīgas, bet intensīvas un stipras lietusgāzēs ar pērkona negaisu, kura laikā fiksēta mērena zibeņošana.
  • 30. jūnijs :
    • naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē plosījās negaiss ar īslaicīgam lietusgāzēm un mērenu zibeņošanu. Visvairāk naktī lija Gulbenē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, līdz 10-12 mm lietus bija fiksēts Vidzemes ziemeļos un vietām Kurzemē, citviet valstī nokrišņu daudzums bija niecīgs (pārsvarā līdz 2-3 mm).
    • dienas laikā daudzviet Vidzemē, Latgalē un vietām Kurzemē izveidojās jauni lietus un negaisa joslas, kas virzījās pārsvarā uz ziemeļu pusi. Dažviet īslaicīgi lija, brīžiem stipri, vietām (pārsvarā Vidzemē un Kurzemē) ar pērkona negaisu. Vairāk nokrišņu bija Vidzemē, kur vietām uzlija līdz 10 mm lietus.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. jūlijs — virs Skandināvijas un Baltijas valstīm izveidojās aktīvs ciklons, kas noteica laika apstākļus arī Latvijas teritorijā. Ar ciklona saistītas atmosfēras frontes šķērsoja visu valsts teritoriju, daudzviet atnesot īslaicīgas lietavas (brīžiem stipras lietusgāzes) kopā ar pērkona negaisu, vietām ar krusu un mērenu zibeņošanu.
  • 5. jūlijs — visas dienas garumā Latvijas lielākajā daļā veidojās gubu-lietus mākoņi, kas virzījās pārsvarā uz dienvidaustrumiem; daudzviet Kurzemē, Zemgalē un vietām Vidzemē bija novērotas lokālas lietusgāzes ar pērkona negaisu.
  • 6. jūlijs — nakts otrajā pusē Kurzemes ziemeļu daļu no ziemeļrietumiem sasniedza lietus un negaisu zona. Daudzviet īslaicīgi lija, brīžiem stipri un ar pērkona negaisu, vietām negaisa laikā pūta brāzmains vējš. No rītā un priekšpudienā šī fronte sasniedza Zemgali un Kurzemes austrumu daļu, bet vēlāk lija arī atsevišķos rajonos Vidzemē. Lietus laikā gaisa temperatūra Jūrmalā un Rīgā pazeminājās līdz +10°C...+12°C.
  • 7. jūlijs — naktī vairākās vietās Latvijā tika pārspēti 7. jūlija aukstuma rekordi; zemākā gaisa temperatūra fiksēta Stendē, kur gaiss atdzisa līdz +3,2°C, tādējādi tika pārspēts visas Latvijas 7. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Aukstuma rekordi bija pārspēti arī Mērsragā (+3,6°C), Rēzeknē (+4,3°C), Alūksnē (+5,8°C) un Liepājā (+6,1°C), bet Gulbenē, kur gaiss atdzisa līdz +6,3°C, bija atkārtots 7. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt Liepājā zāles augstumā bija fiksēta arī salna, gaisa temperatūra zāles augstumā noslīdējusi līdz -0,4°C. Citviet valstī salnas nav bijušas.
  • 8. jūlijs — Mērsragā un Bauskā tika pārspēti 8. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekordi. Mērsragā naktī gaiss atdzisa līdz +5,5°C, bet Bauskā līdz +6,7°C. Savukārt Rēzeknē un Skrīveros tika atkārtoti 8. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekordi (Rēzeknē — +5,2°C, Skrīveros — +6,0°C).
  • 11. jūlijs — nakts otrajā pusē un no rīta Latviju sasniedza ciklons no Eiropas austrumiem, laika apstākļi Latvijas lielākajā daļā bija mainīgi. Dienas pirmajā pusē daudzviet Kurzemē un Zemgalē, vēlāk arī Vidzemē bija novērots īslaicīgs lietus kopā ar pērkona negaisu; savukārt pēcpusdienā virs Lietuvas izveidojās aktīva negaisu sistēma, kas uz vakarpusi sasniedza lielu daļu Zemgales un Latgales. Vakarā daudzviet Zemgalē, vēlāk arī Vidzemē un Latgalē plosījās negaisi ar stipram lietusgāzēm un vietām ar brāzmainu vēju.
  • 12. jūlijs — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē turpinājās lietusgāzes, kas vietām bija ļoti stipras. Vislielākais nokrišņu daudzums no rīta bija fiksēts Daugavpilī, kur kopš 11. jūlija pēcpusdienas nolija 79,2 mm, kas ir visa mēneša norma. Tik liels nokrišņu daudzums vienā jūlija diennaktī Daugavpilī reģistrēts pirmo reizi novērojumu vēsturē. Rēzeknē nokrišņu daudzums līdz rītam sasniedza 38 mm, Skrīveros nolija līdz 36 mm lietus. Arī Līvānu pusē un daudzviet Sēlijā bija vairāk nekā 30 mm nokrišņu, bet Alūksnē un Gulbenē nokrišņu daudzums bija ap 25 mm. Tik stipras lietusgāzes Latvijā nebija fiksētas kopš 2016. gada augusta, toreiz Rucavā nolija 94 mm.
  • 13. jūlijs — no dienvidrietumiem Latviju nakts vidū sasniedza aktīvs ciklons no Polijas. Nakts otrajā pusē un no rīta Kurzemi, bet priekšpusdienā un dienas vidū arī valsts centrālo daļu un Vidzemi, vēlāk arī Latgali šķērsoja vairākas nokrišņu zonas, atnesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, vietām Vidzemē un Latgalē kopā ar pērkona negaisu un zibeņošanu. Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos — 41 mm, Siguldas apkaimē nolija 28 mm, bet Skrīveros — 23-24 mm. Citviet Vidzemē un Latgalē — 13-16 mm, nedaudz mazāk nokrišņu bija Kurzemē un Vidzemes ziemeļaustrumos, Rīgā — aptuveni 13 mm. Intensīvo lietavu dēļ dažās Latvijas pilsētās bija īslaicīgi plūdi, palielinājās ūdens līmenis upēs un ezeros.
  • 15. jūlijs — astoņās novērojumu stacijās bija pārspēti 15. jūlija aukstuma rekordi. Viszemākā gaisa temperatūra naktī bija fiksēta Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz +4,3°C. Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4,4°C, Mērsragā līdz +4,7°C, Jelgavā +5,7°C, Rūjienā +5,9°C, Bauskā +6,3°C, Skrīveros +6,5°C, bet Priekuļos temperatūra noslīdēja līdz +7,2°C. Savukārt Liepājā ir atkārtots 15. jūlija aukstuma rekords, gaisa temperatūra tur pazeminājās +7,4°C. Nedaudz siltākā nakts bija Latgalē un piekrastē, bet vissiltākai bija Rīgā (+11,9°C).
  • 18. jūlijs — dienā virs Latvijas izveidojās neliela atmosfēras fronte, kas saistīta ar ciklonu no Skandināvijas. Latvijas lielākajā daļā veidojās gubu-lietus mākoņi, kas pārvietojās uz austrumiem; daudzviet Zemgalē, Vidzemē (arī Rīgā) un Latgalē bija novērotas īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu.
  • 20. jūlijs — ļoti vēsa nakts: daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5°C...+7°C, bet visvēsāks bija Mērsragā, kur uzstādīts jauns 20. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords: gaiss atdzisa līdz +4,7°C. Citviet Kurzemē un Vidzemē bija +6°C...+7°C, nedaudz siltāka nakts bija piekrastē un Rīgā.
  • 21. jūlijs — otro naktī pēc kārtas vietām Latvijā bija uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi: Bauskā un Rēzeknē pārspēti 21. jūlija aukstuma rekordi, kur gaisa temperatūra pazeminājās attiecīgi līdz +6,1°C un +5,7°C. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra naktī bija fiksēta Ainažos, kur gaiss atdzisa līdz +4,2°C.
  • 22. jūlijs :
    • no rīta Ainažos bija pārspēts 22. jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords: gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4,6°C, iepriekšējais aukstuma rekords bija reģistrēts 1996. gadā, kad gaiss atdzisa līdz +4,7°C.
    • lai arī visā valstī nakts bija dzestra, diena valsts lielākajā daļā bija saulaina un silta: gaisa temperatūra daudzviet sasniedza +20°C...+22°C.
  • 25. jūlijs — visā Latvijā piedzīvota vasarīgi silta un saulaina diena, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā paaugstinājās līdz +23°C...+25°C, nedaudz vēsāks bija vietām piekrastē un Rīgas jūras līcī, ap +20°C.
  • 26. jūlijs — Latvijas teritorija atradās ciklona siltajā sektorā, līdz ar to valsts lielākajā daļā laiks bija ļoti silts un sutīgs, gaisa temperatūra sasniedza +24°C...+26°C. Vakarā Latvijas dienvidaustrumu daļu sasniedza ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā atnesot pērkona negaisu ar īslaicīgam un stipram lietusgāzēm, Daugavpils apkaimē arī intensīvu zibeņošanu.
  • 27. jūlijs — naktī, pāri Latvijai virzījās ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, vietām Zemgalē un Vidzemē lietus bija arī stiprs. Visvairāk naktī lija Zosēnos, kur nokrišņu daudzums bija aptuveni 23 mm, Priekuļos 13 mm lietus, bet Siguldā 11 mm. Citviet Zemgalē un Vidzemē nokrišņu daudzums bija ap 7-10 mm.
  • 28. jūlijs — valsts lielākajā daļā diena pārsvarā bija saulaina un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +23°C...+25°C, savukārt pēcpusdienā daudzviet Zemgalē un valsts centrālajos rajonos veidojās gubu-lietus mākoņi, kas dažviet atnesa īslaicīgas lietusgāzes, vietām Zemgalē un Jūrmalas apkaimē arī ar pērkonu. Vakarā īslaicīgs stiprs lietus bija novērots arī Rīgā.
  • 29. jūlijs — dienas laikā, pāri Latgalei un Vidzemes austrumiem virzījās plaša nokrišņu zona, kas pārvietojās uz ziemeļiem. Daudzviet Latvijas austrumos bija fiksēts ilgstošs un brīžiem stiprs lietus. Nokrišņi turpinājās līdz vēlai pēcpusdienai, savukārt citviet valstī laiks bija pārsvarā saulains, un gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +24°C...+25°C.
  • 31. jūlijs :
    • piedzīvota ļoti silta nakts: daudzviet +18°C...+19°C, bet vietām valsts centrālajā daļā un Rīgas apkaimē pat nebija vēsāks par +20°C. Dažviet šī nakts bija vissiltākā 2017. gadā.
    • diena visā Latvijā bija karsta un sutīga, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26°C...+27°C, bet vietām Latgalē līdz pat +28°C...+29°C. Tik augsta temperatūra pēdējoreiz bija fiksēta 28. maijā Mērsragā. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā bija +25°C, nedaudz vēsāks bija vietām piekrastē.
    • naktī Kurzemi no Baltijas jūras sasniedza plaša nokrišņu un negaisu zona, kas pārvietojās no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem, daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes ar pērkona negaisu, kura laikā fiksēta mērena zibeņošana un brāzmains vējš. Savukārt dienas vidū un pēcpusdienā virs Polijas un Lietuvas sākās superšūnas negaisu mākoņu veidošānās, kas vēlāk apvienojās, izveidojot plašu negaisu fronti. Šī fronte pēcpusdienā sasniedza Latgali, kur bija novēroti spēcīgi negaisi ar intensīvam lietusgāzēm un vēja brāzmam līdz 20 m/s. Dažu stundu laikā Latgalē bija fiksēti ap 5000 zibens spērienu, tik intensīva zibeņošana bija reģistrēta pirmoreiz šajā vasarā. Negaisu dēļ Latgalē un Sēlijā fiksēts ap 500 avārijas atslēgumiem elektrotīklos. Bez elektrības līdz plkst. 16 bija ap 13 000 "Sadales tīkls" klientu. Negaiss Latgalē atnesa arī lielu nokrišņu daudzumu, kas vietām sasniedza pat mēneša normu. Tikmēr daudzviet citur Latvijā bija novēroti nelieli negaisi ar mēreni stipru lietu.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. augusts — dienas vidū Latviju sasniedza plaša nokrišņu un mākoņu zona, kas šķērsoja valsti no rietumiem uz austrumiem. Agrā pēcpusdienā Kurzemi, bet vēlāk arī valsts lielāko daļu sasniedza plaša lietus zona, daudzviet mēreni lija, brīžiem lietus bija stiprs, vietām arī ilgstošs. Vakarpusē lija galvenokārt Vidzemē un Latgalē, kur vietām lietu pavadīja arī pērkona negaiss.
  • 2. augusts — naktī virs Polijas sākās plašas negaisu zonas veidošanās, kas virzījās uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem, sākumā sasniedzot Kaļiņingradas apgabalu, pēc tam virzoties pāri Lietuvai un sasniedzot arī Latviju. Nakts otrajā pusē un agrā rītā spēcīgi negaisi ar stipram lietusgāzēm un ļoti intensīvu zibeņošanu bija novēroti daudzviet Zemgalē un valsts centrālajos rajonos, bet vēlāk negaisu fronte šķērsoja Vidzemi un Latgali. Īsi pēc plkst. 4 spēcīgs negaiss sasniedza arī Rīgu, atnesot stipras lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Negaiss atnesa iespaidīgu zibeņošanu, kopumā nakts laikā Latvijā bija fiksēti 20 000 zibeņu, un tā ir lielākā zibeņošanas intensitāte valstī pēdējo gadu laikā. Negaisa laikā daudzviet bija novērotas stipras lietusgāzes, visvairāk no rīta lija Lubānā, kur fiksēti aptuveni 33 mm nokrišņu, Madonā līdz 28 mm, bet Lielpēčos 24 mm. Citviet Vidzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums bija ap 15-20 mm, mazāk lija Kurzemē un Latgalē. Rīgā negaisa laikā nolija ap 10 mm lietus. Negaisa dēļ dažviet valstī bija bojājumi elektrolīnijās, līdz rītam bez elektrības bija vairāki tūkstoši mājsaimniecību. Savukārt diena valsts lielākajā daļā lielākoties bija saulaina, vienīgi vēl Latgalē veidojās negaisi ar stipram lietusgāzēm un brāzmainu vēju (Rēzeknē — līdz 16 m/s).
  • 4. augusts — naktī Baltijas jūras akvatorijā izveidojās neliels ciklons ar silto atmosfēras fronti, kas šķērsoja Latviju ziemeļaustrumu virzienā. Ciklona ietekmē daudzviet lija mērens lietus, savukārt pāri Kurzemei virzījās pērkona negaiss, kuru pavadīja īslaicīgas un brīžiem stipras lietusgāzes, Kurzemes piekrastē bija fiksēta visai intensīva zibeņošana. No rīta lietus ar negaisu bija fiksēts Kurzemes centrālajā daļā, vēlāk šī fronte virzījās tālāk uz ziemeļaustrumiem.
  • 6. augusts — valsts lielākajā daļā laiks bija saulains, bet pēcpusdienā daudzviet veidojās nelieli gubu-lietus mākoņi, dažviet atnesot lokālas lietusgāzes un pērkona negaisu. Daudzviet valstī pūta brāzmains vējš, brāzmās līdz 12-15 m/s.
  • 9.12. augusts — Latvijas lielākajā daļā valdīja gada intensīvākais karstāka laika periods, kurā katru dienu gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +26°C...+28°C, bet kulminācija bija 12. augustā, kad termometra stabiņš pārsniedza +30°C, un gaisa temperatūra Latvijā bija +31°C...+33°C (Bauskā pat +34°C).
  • 9. augusts — no dienvidiem Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas, kā rezultātā valsts valdīja saulains un vasarīgi silts laiks. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24°C...+26°C, vietām Vidzemē bija nedaudz vēsāks. Visaugstākā temperatūra bija fiksēta Ventspilī un Liepājā, kur gaiss iesila līdz +27°C (augstā temperatūra kopš 2016. gada vasaras). Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +25°C...+26°C.
  • 10. augusts — visā Latvijā piedzīvota sutīga un ļoti silta diena; valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25°C...+26°C, Latgalē līdz +27°C. Daudzviet laiks bija pārsvarā mākoņains, savukārt pēcpusdienā Latvijas dienvidus sasniedza lietus un negaisa mākoņi no Polijas un Lietuvas, dažviet atnesot īslaicīgas un stipras lietusgāzes ar pērkona negaisu, negaisa laikā fiksēta mērena zibeņošana. Vakarā lietusgāzes ar negaisu šķērsoja arī Vidzemi un šī fronte virzījās tālāk uz ziemeļaustrumiem, bet citviet valstī nokrišņu nebija, laiks bija sauss.
  • 12. augusts :
31°C uz tablo Bulduru stacijā
    • visā Latvijas teritorijā valdīja ļoti karsts un tveicīgs laiks; daudzviet Zemgalē un valsts centrālajos rajonos, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +31°C...+34°C, vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās bija pārspēti 12. augusta karstuma rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra bija fiksēta Bauskā, kur gaiss iesila līdz +34,3°C, bet valsts centrālajā daļā un vietām Latgalē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30°C...+33°C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +32,6°C, arī galvaspilsētā piedzīvots tveicīgākais 12. augusts novērojumu vēsturē.
    • Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) Latvijas lielāko daļu iekļāva stipra negaisa riska 2. zonā, bet Vidzemi 3. zonā. ESTOFEX izplatīja brīdinājumu, ka Latvijas lielākajā daļā iespējams spēcīgs pērkona negaiss un ļoti intensīvas lietusgāzes, kas īslaicīgi var applūdināt pilsētu ielas. Lielāko krusas graudu diametrs var pārsniegt 5 cm un vējā brāzmas var sasniegt 30 m/s.
    • pēcpusdienā un vakarā, Latvijas lielākajā daļā sākās spēcīgas negaisu zonas veidošanās. Pirmie negaisa mākoņi izveidojās Kurzemes rietumu un ziemeļu daļā, novērotas īslaicīgas lietusgāzes ar zibeņošanu. Vēlā pēcpusdienā spēcīgi negaisi izveidojās valsts centrālajos rajonos un Vidzemes rietumos, atnesot stipras lietusgāzes ar intensīvu zibeņošanu un lielu krusu līdz 2-4 cm. Vairāki spēcīgi negaisi ar intensīvām lietusgāzēm un milzīgu krusu šķērsoja arī Rīgu, pilsētas centrā fiksētas vēja brāzmas līdz 20 m/s. Negaisa dēļ daudzviet Vidzemes rietumos (tostarp Saulkrastos) bija lauzti un ar saknēm izgāzti vairāki koki. Vakarā spēcīgi negaisi ar stipram lietusgāzēm virzījās uz Vidzemi un Latgali; pēc negaisa daudzviet Latvijā bija traucēta elektroapgāde vairāk nekā 15 000 "Sadales tīkls" klientiem.
  • 13. augusts — Latvijā noslēdzās karstāka laika periods. Gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā bija tikai +20°C...+23°C, un daudzviet temperatūra bija par 10 grādiem zemāka, nekā 12. augustā. Laiks bija mākoņains, vietām īslaicīgi lija.
  • 15. augusts — piedzīvota ļoti auksta nakts; gaisa temperatūra Mērsragā pazeminājās līdz +3,0°C, un tā ir zemākā valstī reģistrētā gaisa temperatūra kopš jūnija sākuma. Tomēr Mērsragā nav pārspēts 15. augusta aukstuma rekords, jo tālajā 1933. gadā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +2,5°C. Savukārt Liepājā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +6,9°C, ir labots 15. augusta aukstuma rekords (iepriekšējais rekords bija fiksēts 1993. gadā, +7,5°C). Citviet gaisa temperatūra bija ap +5°C...+10°C, bet vissiltākā nakts bija Rīgā, ap +12°C.
  • 16. augusts — visā Latvijā piedzīvota vasarīgi silta diena; gaisa temperatūra daudzviet Zemgalē, valsts centrālajos rajonos (tostarp Rīgā) un vietām Vidzemē paaugstinājās līdz +24°C...+26°C, nedaudz vēsāks bija vietām Latgalē un Kurzemes piekrastē, ap +21°C...+23°C.
  • 17. augusts — lai arī valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās +23°C...+26°C (nedaudz vēsāks bija Kurzemes piekrastē), visas dienas garumā Latvijā veidojās īslaicīgas pērkona lietusgāzes (vietām ar brāzmainu vēju), kas galvenokārt šķērsoja valsts centrālo daļu un Vidzemes rietumu daļu.
  • 19. augusts :
    • no dienvidiem Latviju sasniedza īslaicīgs karstums; gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +28°C...+30°C, valsts lielākajā daļā (12 novērojumu stacijās) bija pārspēti 19. augusta karstuma rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra bija fiksēta Bauskā (+30,9°C) un Jelgavā (+30,7°C). Karstuma rekordi vēl bija pārspēti Skultē (+29,2°C), Ainažos (+29,6°C), Priekuļos (+28,7°C), Zosēnos (+28,4°C), Gulbenē (+29,0°C), Daugavpilī (+30,1°C), Zīlānos (+29,8°C), Rēzeknē (+29,1°C), Skrīveros (+29,9°C) un Alūksnē (+28,8°C). Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +29,5°C, bet galvaspilsētā nebija pārspēti karstuma rekordi.
    • pēcpusdienā un vakarā, pāri Latvijai šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kā rezultātā daudzviet Latvijā sākās gaisa temperatūras pazemināšanās un pērkona negaisa veidošanās. Pirmie negaisa mākoņi pēcpusdienā izveidojās Zemgalē, kas virzījās tālāk uz ziemeļaustrumiem, bet vakarpusē negaisi bija novēroti daudzviet Vidzemē un Latgalē, daudzviet bija novērotas stipras lietusgāzes ar brāzmainu vēju, mērenu zibeņošanu un vietām ar krusu.
  • 21. augusts — virs Baltijas jūras izveidojās nelielas mākoņu un nokrišņu zonas, kas pārvietojās uz austrumiem, ziemeļaustrumiem. Dienas vidū un pēcpusdienā daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos veidojās īslaicīgas pērkona lietusgāzes, bet citviet valstī laiks bija pārsvarā sauss un saulains.
  • 22. augusts — naktī un no rīta daudzviet Kurzemes piekrastē un Rīgas jūras līča piekrastē bija novērotas stipras pērkona lietusgāzes, vietām kopā ar krusu. Vislielākais nokrišņu daudzums no rīta bija fiksēts Kolkā, kur dažu stundu laikā nolija 32 mm, un tas ir vairāk nekā trešdaļa no mēneša normas, bet Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm. Kolkā pērkona lietusgāžu laikā bija spēcīga krusa, kas zemi noklājusi baltu, vietām krusas graudu diametrs bija ap 2-3 cm. Stiprs lietus ar pērkonu bija vietām Rīgas apkaimē un Saulkrastos. Savukārt dienas laikā īslaicīgas pērkona lietusgāzes izveidojās daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos.
  • 23.24. augusts — daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija novērotas spēcīgas un intensīvas lietusgāzes. Nokrišņu daudzums dažviet pārsniedza 100 mm, bet visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē, kur diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza pat 159 mm.
  • 23. augusts — Latvijas teritoriju no dienvidaustrumiem sasniedza ar ciklonu saistīta plaša nokrišņu zona, kas šķērsoja galvenokārt Vidzemes austrumu daļu un visu Latgali. Daudzviet Vidzemes austrumos un Latgalē sākās spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes, kas turpinājās visas dienas garumā. Citviet valstī tikai nedaudz īslaicīgi lija un laiks bija krietni sausāks.
  • 24. augusts — daudzviet Vidzemes austrumos un Latgalē turpinājās ļoti spēcīgas un intensīvas lietusgāzes, kas dažviet ilga vairāk nekā 24 stundas. Diennakts laikā daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē nokrišņu daudzums pārsniedza 100 mm, kas ir krietni vairāk par mēneša normu. Intensīvo lietusgāžu dēļ vairākas vietas izveidojās pamatīgi plūdi, Latgalē daudzviet bija izskaloti autoceļi. Stipru lietavu dēļ bija slēgta šoseja A13 pie Mežvidiem starp Kārsavu un Rēzekni, kā arī divi reģionālās nozīmes ceļi un vairāki vietējās nozīmes ceļi dažādās Latgales vietās. Lietusgāžu dēļ plūdi izveidojās Preiļu, Balvu un Alūksnes novados, kā arī Daugavpils novadā, kur stipras lietavas izraisīja vairāku ielu un pagalmu applūšanu. Tik intensīvas un stipras lietusgāzes daudzviet piedzīvotas pirmo reizi novērojumu vēsturē.
  • 27. augusts — dienā pāri Kurzemei pārvietojās mazkustīga nokrišņu zona, kas bija saistīta ar atmosfēras fronti. Daudzviet Kurzemē bija fiksēts mērens lietus, vietām lija ilgstoši, bet Lietuvas pierobežā un Baltijas jūras akvatorijā vietām lietu pavadīja pērkona negaiss.
  • 29. augusts — dzestra nakts: valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +4°C...+8°C, vietām Vidzemē un valsts centrālajos rajonos, gaisa temperatūrai pazeminoties +2°C...+3°C, zāles augstumā bija fiksēta pirmā rudens salna. Vissiltākā nakts bija Rīgā, vietām piekrastē un Latgales dienvidaustrumos, ap +9°C...+11°C.
  • 31. augusts — neliela anticiklona ietekmē daudzviet Latvijā piedzīvota vasarīgi silta un saulaina diena; gaisa temperatūra dažviet paaugstinājās līdz +23°C...+25°C, vietām Kurzemē līdz pat +26°C, vēsāks bija vietām piekrastē, ap +21°C...+22°C. Rīgā bija līdz +24°C silta diena.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. septembris — dienā, aktīva ciklona ietekmē, pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas šķērsoja Latvijas teritoriju no dienvidiem uz ziemeļiem. Gandrīz visā valstī (izņemot Latgales austrumu daļu) bija novērots ilgstošs un stiprs lietus, kuru vietām pavadīja brāzmains vējš. No rīta daudz nokrišņu bija Kurzemē, bet dienas vidū un pēcpusdienā lija daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē. Vislielākais nokrišņu daudzums bija fiksēts Skrīveros, kur dienas laikā nolija aptuveni 28 mm, Zosēnos — 26 mm, Zīlānos — ap 23 mm. Daudz nokrišņu bija arī Zemgalē: Dobelē - 23 mm, Jelgavā un Bauskā aptuveni 20 mm. Citviet Vidzemē nokrišņu daudzums bija ap 14-18 mm, lielā daļā Kurzemes — ap 12-20 mm. Ilgstošs lietus bija novērots arī Rīgā, pilsētas centrā nolija 15 mm, bet Rīgas ziemeļos nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm.
  • 3. septembris — naktī, turpinoties lietum, daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā nokrišņu daudzums pārsniedzis 30 mm, vietām pat 40 mm, liecina LVĢMC. Tostarp Liepājā kopš 2. septembra bijis 41 mm nokrišņu jeb 56% no septembra nokrišņu normas. Dobelē un Skrīveros nokrišņu daudzums pārsniedzis 35 mm jeb 55% no septembra nokrišņu normas. Citviet Kurzemē un vietām Vidzemes rietumos bija 20-25 mm nokrišņu, savukārt lielā daļā Latgales un atsevišķos rajonos Vidzemē nokrišņu daudzums bija niecīgs, vietām pat nelija nemaz. Rīgā kopš 2. septembra nolija aptuveni 22 mm, kas atbilst 29% no mēneša normas.
  • 6. septembris — dzestrs rīts: zemākā gaisa temperatūra bija fiksēta Vidzemē, valsts centrālajos rajonos un vietām Kurzemē, kur gaiss atdzisa līdz +4°C...+7°C. Citviet valstī bija nedaudz siltāks, pārsvarā ap +10°C, bet piekrastē nebija vēsāks par +12°C...+14°C.
  • 7. septembris — rītā, gaisa temperatūrai Kurzemē pazeminoties līdz +1°C...+3°C, zāles augstumā vietām bija novērota salna. Savukārt Saldū bija pārspēts 7. septembra minimālās gaisa temperatūras rekords: gaiss tur atdzisa līdz +1,4°C, un tā ir zemākā gaisa temperatūra kopš jūnija sākuma. Iepriekšējais rekords bija fiksēts 1991. gadā, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz +2,2°C. Vissiltākais rīts arī bija piedzīvots Kurzemē: Kolkā nebija vēsāks par +12°C.
  • 9. septembris — naktī un no rīta pāri Kurzemei virzījās vairākas nokrišņu zonas, kas bija saistītas ar nelielu atmosfēras fronti, kas daudzviet Kurzemē atnesa mērenu lietu, brīžiem lija stipri. Visvairāk nokrišņu bija Liepājā un Rucavā, kur kopš 8. septembra nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm.
  • 10. septembris — lai arī laiks Latvijas lielākajā daļā bija mākoņains, un tikai brīžiem spīdēja saule, gaisa temperatūra daudzviet Latvijā paaugstinājās līdz +19°C...+22°C, vietām Latvijas austrumos līdz pat +23°C. Vakarā pāri Latvijai sākās virzīties aukstā atmosfēras fronte no dienvidrietumiem, kas atnesa plašu nokrišņu zonu, dažviet sākās lietus, vietām ar pērkona negaisu.
  • 11. septembris — naktī, pāri Latvijai turpināja virzīties plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesa mērenu lietu, bet vietām Vidzemē un Latgalē arī stipras lietusgāzes, vietām fiksēts arī pērkons. Vislielākais nokrišņu daudzums fiksēts Zosēnos un Priekuļos, kur kopš 10. septembra nolija attiecīgi 33 un 30 mm. Daudz lija arī citviet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos, tostarp Skrīveros un Valkā bija attiecīgi 16 un 18 mm nokrišņu. Citviet valstī nokrišņu daudzums bija pārsvarā 1-10 mm (Rīgā aptuveni 9 mm).
  • 12. septembris :
    • visā Latvijā laiks bija ļoti silts. Gaisa temperatūra daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos paaugstinājās līdz +19°C...+21°C, Vidzemē — līdz +22°C, bet vietām Vidzemes un Latgales austrumos (pie Krievijas robežas) gaiss iesila līdz pat +23°C...+24°C.
    • pēcpusdienā un vakarā, pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona no Lietuvas, kas pārvietojās tālāk uz ziemeļiem. Daudzviet Zemgales austrumos, Vidzemē, Sēlijā un Latgalē lija, vietām ar pērkona negaisu, brīžiem bija novērotas arī stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju. Latvijas austrumos lietavas bija arī ilgstošas, citviet valstī tikai nedaudz īslaicīgi lija, vietām Kurzemē pat nelija nemaz.
  • 13. septembris — naktī daudzviet Vidzemē un Latgalē bija novērotas ilgstošas un stipras pērkona lietusgāzes, kas atnesa lielu nokrišņu daudzumu. Visvairāk nokrišņu nakts laikā bija Lubānā, kur nolija aptuveni 37 mm. Alūksnē nokrišņu daudzums sasniedza 29 mm, Gulbenē un Rēzeknē — ap 20 mm, bet Sīļos — 17 mm. Citviet Vidzemē un vietām Latgalē nokrišņu daudzums pārsvarā 10-15 mm, bet daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos nokrišņu daudzums bija niecīgs, vietām pat nelija nemaz. Intensīvo lietavu dēļ vietām Vidzemē un Latgalē bija novēroti īslaicīgi plūdi, bet būtiskus postījumus lietavas nenodarīja.
  • 14. septembris — naktī Latviju sasniedza pirmā 2017. gada rudens vētra, to izraisīja aktīvs ciklons "Sebastians", kas pirms tam šķērsoja Nīderlandi, Vāciju un Dāniju (tur vēja brāzmas sasniedza 38-40 m/s). Nakts laikā sākās vēja pastiprināšanās, Latvijas lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 14-19 m/s, Kurzemes rietumkrastā un Ziemeļvidzemes piekrastē — 23 m/s, bet visstiprākās vēja brāzmas agrā rītā bija novērotas Liepājas ostā — līdz pat 26 m/s. Ciklons atnesa ne tikai brāzmainu un stipru vēju, bet arī spēcīgas un ilgstošas lietavas; visvairāk lija Liepājā, kur kopš 13. septembra vakara nolija 52 mm lietus. Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 42 mm, Kuldīgā — līdz 40 mm, Pāvilostā — 29 mm, bet Talsos un Stendē — līdz 26 mm. Krietni mazāk nokrišņu bija Zemgalē un valsts centrālajos rajonos, kur lija tikai īslaicīgi. Intensīvo lietavu dēļ vietām Kurzemē izveidojās īslaicīgi plūdi, bet vēja dēļ daudzviet bija lauzti koki.
Sienas mākonis virs Gulbenes stacijas 16. septembrī
  • 18. septembris — Latvijas teritoriju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons "Tomass". Ciklonam lēnām virzoties pāri Latvijai, daudzviet valstī ilgstoši un stipri lija, vietām bija novērotas intensīvas un ļoti spēcīgas lietusgāzes, kas ilga visu dienu. Nakts otrajā pusē un agrā rītā plaša nokrišņu zona sasniedza Latgali un Vidzemes austrumu daļu, bet vēlāk spēcīgas lietusgāzes bija novērotas galvenokārt valsts centrālajā daļā, Zemgalē un vietām Kurzemē. Intensīvas lietavas atnesa lielu nokrišņu daudzumu; visvairāk lija Alūksnē — 52 mm (77% no mēneša normas) un Rīgā — 50 mm (65% no mēneša normas). Dobelē nokrišņu daudzums sasniedza 47 mm, Staļgenē —44 mm, Skrīveros — 41 mm, bet citviet valstī nokrišņu daudzums bija pārsvarā 20-30 mm. Stipro lietusgāžu dēļ Rīgā applūda vairākas ielas un brauktuves, tika traucēta sabiedriskā transporta kustība; vietām arī citviet Latvijā bija novēroti īslaicīgi plūdi. Ciklona ietekmē daudzviet pūta arī brāzmains vējš, visstiprākais novērots Daugavgrīvā — 22 m/s, citviet valstī 15-18 m/s.
  • 19. septembris — naktī, aizejošā ciklona ietekmē, vietām Latvijā turpinājās lietavas; visvairāk lija Vidzemē un Latgalē. Līdz plkst. 9 vislielākais nokrišņu daudzums bija fiksēts Kalnciemā, kur kopš 17. septembra vakara nolija 69,6 mm (aptuveni mēneša norma). Alūksnē kopš 17. septembra vakara nolija 55,7 mm nokrišņu, Rīgā — 55,8 mm, Dobelē un Jelgavā — attiecīgi 49,9 un 49,5 mm, bet Skrīveros — 43,7 mm. Daudzviet Vidzemē un Latgalē nokrišņu daudzums bija līdz 30-40 mm, mazāk nokrišņu bija Kurzemē, ap 12-20 mm, bet Kurzemes piekrastē lija ļoti maz vai pat nelija nemaz.
  • 21. septembris — pēcpusdienā Latviju sasniedza ar ciklonu saistīta neliela atmosfēras fronte; sākot no dienvidaustrumiem, pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, kas daudzviet atnesa mēreni stipru lietu, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē vietām lija ilgstoši, savukārt Latgalē lietu pavadīja arī pērkona negaiss. Negaisa laikā bija fiksēta intensīva zibeņošana, kopumā tika reģistrēti aptuveni 2000 zibeņu. Visvairāk nokrišņu bija Zemgalē un Rīgas apkaimē (ap 10-15 mm), kā arī Latgalē (liels nokrišņu daudzums galvenokārt negaisa laikā).
  • 23. septembris — no ziemeļiem Latviju sasniedza spēcīgs anticiklons, kā rezultātā daudzviet valstī iestājās sauss, saulains un silts laiks. Gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +16°C...+19°C, bet vissiltāks bija Kurzemes rietumkrastā un Rīgā, kur gaiss iesila līdz pat +20°C.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]