2017. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2017 . gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2017. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris -2,7°C 34,4 mm
Februāris -2,3°C 33,8 mm
Marts +2,1°C 43,4 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,7°C 2017. gada janvāris bija ir par 0,5°C siltāks par mēneša normu. Janvāra maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, savukārt minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā janvārī tika pārspēti 5 un atkārtoti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 34,4 mm, kas ir 31% zem mēneša normas (49,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos – 52,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (18,7 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā mēnesī tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,0°C, kas ir 2,3°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, bet minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 19,2 mm, kas ir 16% virs dekādes normas (16,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 38,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Jelgavā (6,5 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā dekādē tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,1°C, kas ir 0,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,8°C 19. janvārī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,4°C – 17. janvārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 10,8 mm, kas ir 23% zem dekādes normas (14,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 19,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (3,8 mm). Visbiezākā sniega sega (26 cm) šajā dekādē tika novērota 15. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 12. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,4°C, kas ir 3,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,5°C 21. janvārī tika novērota Liepājā, kas ir arī atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet minimālā gaisa temperatūra -16,1°C – 25. un 26. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 78% zem dekādes normas (19,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 11,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (0,7 mm). Visbiezākā sniega sega (15 cm) šajā dekādē tika novērota 21. un 22. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 23. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,3°C 2017. gada februāris bija par 1,4°C siltāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +8,8°C 28. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -22,4°C – 8. februārī Zosēnos. Kopumā februārī tika pārspēti 1 dekādes un 14 diennakts, kā arī atkārtoti 2 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 33,8 mm, kas ir 7% zem mēneša normas (36,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 60,4 mm, bet vismazāk nokrišņu - Gulbenē (14 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 19. februārī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 26. februārī Siguldā. 2017. gada februāra 1. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,0°C, kas ir 2,0°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +2,4°C 5. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -22,4oC – 8. februārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Sīļos – 3,9 mm, bet 4 novērojumu stacijās (Kuldīga, Liepāja, Piedruja, Rucava) nokrišņi netika novēroti. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 6. februārī Kolkā. Visbiezākā sniega sega (15 cm) novērota no 5. februāra līdz 7. februārim Siguldā. 2017. gada februāra 2. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,7°C, kas ir 3,1°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,2°C 15. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,6°C – 11. februārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 9,5 mm, kas ir 26% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 24,4 mm, bet vismazāk - Bauskā un Kalnciemā (2,8 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 19. februārī Dobelē. Visbiezākā sniega sega (14 cm) novērota no 11. februāra līdz 17. februārim Siguldā. 2017. gada februāra 3. dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4°C, kas ir 3,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +8,8°C 28. februārī tika novērota Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra -11,4°C – 22. februārī Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,2 mm, kas ir 134% virs dekādes normas (9,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,5 mm, bet vismazāk - Gulbenē (8,0 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 23. februārī Pāvilostā. Visbiezākā sniega sega (21 cm) novērota 26. februārī Siguldā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +2,1°C 2017. gada marts bija par 2,3°C siltāks par mēneša normu. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +11,6°C 27. martā tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -6,3°C – 25. martā Daugavpilī. Kopumā martā tika pārspēti 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 43,4 mm, kas ir 10% virs mēneša normas (39,4 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 87,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (19,7 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (34 cm) novērota 7. martā Sīļos. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1°C, kas ir 3,0°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,8°C 4. martā tika novērota Saldū, bet minimālā gaisa temperatūra -4,9°C – 6. martā Zosēnos. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 22,1 mm, kas ir 64% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 69,7 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (5,8 mm). Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās (Daugavpils, Lubāna, Piedruja un Sīļi) dekādes kopējais nokrišņu daudzums ir lielāks par mēneša normu. Savukārt piecās novērojumu stacijās (Daugavpils, Lubāna, Piedruja, Rēzekne un Sīļi) marta 1. dekādē tika novērota vismaz viena diennakts ar kopējo nokrišņu daudzumu lielāku par dekādes normu, Daugavpilī un Piedrujā pat 2 šādas diennaktis. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (34 cm) novērota 7. martā Sīļos. Martā 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1°C, kas ir 2,4°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +9,4°C 16. martā tika novērota Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra -5,2°C – 20. martā Ainažos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 10,1 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (11,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 21,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Kalnciemā (2 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 17. martā Ventspilī. Visbiezākā sniega sega (12 cm) novērota 11. martā Siguldā. Martā 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1°C, kas ir 1,6°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +11,6°C 27. martā tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -6,3°C – 25. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 11,2 mm, kas ir 21% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpēčos – 17,1 mm, bet vismazāk nokrišņu - Rūjienā (5,6 mm). Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 27. martā Kolkā. Visbiezākā sniega sega (7 cm) novērota 31. martā Gulbenē.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — visā Latvijā piedzīvota neparasti silta diena, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4°C...+7°C. Dažviet Latvijā mēreni lija, valsts centrālajā daļā un Vidzemē lietus bija ilgstošs, mazāk nokrišņu bija valsts dienvidaustrumos.
  • 2. janvāris — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar zemu spiedienu ieplaku, kā rezultātā daudzviet Latvijā fiksēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās un nokrišņi (sākumā lietus, kas pārgāja slapjā sniegā un sniegā). Sniega dēļ daudzviet valstī izveidojās neliela sniega kārta, ceļi kļuva slideni.
  • 3. janvāris — naktī un brīžiem arī dienā, no Rīgas jūras līča nākoši mākoņi atnesuši spēcīgu snigšanu, kas skāra Rīgu, Zemgali, Vidzemes piekrasti un vietām arī Kurzemi. No rīta Rīgas centrā izveidojusies biezākā sniega sega valstī — 9 cm. Skrīveros izveidojusies 8 cm bieza sniega sega, Rucavā — 6 cm. Savukārt pēcpusdienā, pāri Rīgas austrumu daļai virzījās jauni sniega mākoņi no Rīgas līča, kas atnesa epizodiskas snieggāzes. Stipri sniga arī Rīgas apkaimē, kur vietām izveidojās ap 15 cm bieza sniega sega.
  • 4. janvāris — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons no Skandināvijas, kas pietuvojās Latvijai no jūras puses, atnesot plašu nokrišņu zonu un stiprus vējus. Teritorijas lielākajā daļā tika novērots ilgstošs un spēcīgs sniegputenis, kas turpinājās arī visas dienas garumā. Snigšanas laikā daudzviet valstī pūta brāzmains, spēcīgs vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, bet Kurzemē novērota sniega vētra (it īpaši Kurzemes ziemeļos): Kolkā snigšanas laika vēja brāzmas sasniedza 25 m/s, vietām līča un jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20-22 m/s. Pēc snigšanas ievērojami palielinājās sniega segas biezums, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sniega segas biezums sasniedza 15-20 cm, vietām pat vairāk. Latgalē un Vidzemē nokrišņu bija krietni mazāk. Sniegputeņa dēļ daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā būtiski traucēta satiksme uz autoceļiem, dažviet izveidojās sniega sanesumi. Rīgas lidostā tika traucēta aviosatiksme, atcelti vairāki reisi.
  • 7. janvāris — piedzīvots visaukstākais rīts kopš 2016. gada janvāra. Zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Madonā un Rēzeknē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –31°C. Zīlānos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30°C, Daugavpilī bija –29,3°C. Ļoti auksts rīts bija arī daudzviet Vidzemē un valsts centrālajā daļā: Gulbenē gaiss atdzisa līdz –27,1°C, Zosēnos no rīta bija –25,4°C, Alūksnē temperatūra pazeminājās līdz –24,2°C, bet viszemākā temperatūra valsts centrālajos rajonos bija Lielpēčos un Skrīveros, attiecīgi –28,5°C un –28,8°C. Kurzemē un Zemgalē bija nedaudz siltāks: Jelgavā –23,3°C, Bauskā bija –23,5°C, Saldū līdz –23,4°C, Stendē temperatūra pazeminājās līdz –24,9°C, bet Rīgā bija –19,2°C stiprs sals. Savukārt jūras piekrastē Kurzemē bija krietni siltāks: Liepājā gaiss atdzisa –12,3°C, Kolkā līdz –12,0°C, bet Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza –11,0°C.
  • 12. janvāris — pāri Latvijai virzījās neliels ciklons, kas sasniedza Latvijas teritoriju no rietumiem. Ciklona ietekmē daudzviet valstī sniga, brīžiem arī putināja, jo dažviet pūta brāzmains vējš līdz 15-17 m/s. No rīta mērena snigšana bija novērota daudzviet Kurzemē, pēcpusdienā sniga arī valsts centrālajos rajonos un vietām arī Vidzemē. Savukārt Kurzemē sākās neliels atkusnis, jo gaisa temperatūra vietām paaugstinājās līdz +3°C.
Svaigi uzkritis sniegs pie Juglas kanāla Bukultos
  • 14. janvāris — naktī Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet Zemgalē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē ilgstoši sniga, līdz ar to dažviet valstī palielinājās sniega segas biezums. Par 7 cm sniega kārta paaugstinājusies Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Daugavpils un Priekuļu novērojumu stacijā, savukārt Rīgā, Siguldā un Jēkabpilī sniega segas biezums paaugstinājusies par 6 cm. Arī pārejā valstī sniega sega kļuvusi par dažiem centimetriem biezāka, vienīgi daļā Kurzemes snidzis krietni mazāk. No rīta Latvijas lielāko daļu klāj 8-18 cm dziļš sniegs, bet visvairāk sniega ir Vidzemes dienvidrietumos — Skrīveros un Siguldā, attiecīgi 21 un 24 cm. Līdz 15-18 cm bieza sniega sega izveidojusies daudzviet Zemgalē, savukārt Kurzemē līdz 1-6 cm sniega kārta. Rīgas centrā izveidojusies 14 cm bieza sniega sega.
  • 15. janvāris — naktī daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija novērota ilgstoša snigšana, kuras laikā ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Visvairāk snidzis Latgales austrumos — Rēzeknē sniega segas biezums palielinājies no 9 līdz 17 cm, Daugavpilī no 17 līdz 22 cm, Jēkabpilī sniega segas biezums palielinājies no 16 līdz 19 cm, Gulbenē no 14 līdz 18 cm, Alūksnē sniega sega kļuvusi par 4 cm biezāka un tur izveidojusies 13 cm bieza sniega sega. Valsts rietumu un centrālajā daļā sniega sega vietām kļuvusi nedaudz biezāka, citviet tā saplakusi par 1-2 cm.
  • 17. janvāris — no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Vidzemē un vietām Kurzemes vidienē strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Zemākā gaisa temperatūra no rīta bija Jaunpiebalgas novada Zosēnos, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16°C. Auksts rīts bija arī daudzviet Kurzemē: Mērsragā gaisa temperatūra bija –13,6°C, Stendē temperatūra noslīdēja līdz –11,8°C, Rucavā bija –11,6°C. Citviet valstī bija krietni siltāks, gaisa temperatūra bija pārsvarā –3°C...–8°C robežās.
  • 19. janvāris — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un līdz ar rietumu, dienvidrietumu vējiem, pāri Latvijai strauji virzījās siltais gaiss. Latvijas lielākajā daļā sākās atkusnis, daudzviet Kurzemē un Zemgalē (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1°C...+3°C, nedaudz vēsāks bija Vidzemē un Latgalē, kur gaisa temperatūra vēl bija 0°C...–2°C. Līdz ar atkusni daudzviet saplakusi sniega sega.
  • 23. janvāris — daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā valdīja atkusnis, jo gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +3°C...+4°C. Līdz ar atkusni sniega kārta bija neliela vai sniega nebija nemaz. Tikmēr Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra bija –1°C...+1°C un vietām vēl saglabājās aptuveni 5 cm bieza sniega kārta.
  • 25. janvāris — naktī un no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Latvijā strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Viszemākā gaisa temperatūra bija Rēzeknē, kur no rīta bija –11,2°C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8°C...–9°C: Daugavpilī –9,2°C, Zosēnos –9,1°C, Madonā –8,6°C, Alūksnē līdz -8,3°C. Arī valsts centrālajos rajonos un Kurzemē fiksēts neliels sals: Rīgā no rīta bija –4,6°C sals.
  • 28. janvāris — naktī un arī dienā daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, arī Rīgā, kā arī vietām Latgalē bija bieza migla ar redzamību līdz 500-1000 metriem. Vietām redzamība samazinājās līdz pat 200-300 metriem.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — no rīta visbiezākā sniega sega valstī izveidojās Siguldā, kur zemi klāja aptuveni 13 cm dziļš sniegs. Citviet Vidzemē un Latgalē sniega segas beizums bija no 5 līdz 9 cm. Tikmēr lielā daļā Kurzemes un valsts centrālajā daļā sniega nebija.
  • 6.9. februāris — viens no aukstākajiem periodiem 2016.–2017. gada ziemas sezonā. Gandrīz katru nakti gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem –20°C. 6. februārī viszemākā temperatūra bija Latgalē (līdz –10°C), 7. februārī visstiprākais sals atkal bija Latgalē (līdz –20°C), 8. februārī Ludzas un Zilupes apkaimē vietām bija –23°C, bet 9. februārī vietām Vidzemes austrumu daļā temperatūra bija zem –20°C.
  • 6. februāris — no austrumiem, ziemeļaustrumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte un anticiklons, līdz ar to Latvijā iestājās auksts, vējains un saulains laiks. Daudzviet valstī strauji pazeminājās gaisa temperatūra: Kurzemē gaisa temperatūra bija ap –2°C (vietām nedaudz siltāks bija jūras piekrastē), Zemgalē un Vidzemē bija līdz –5°C...–8°C, bet viszemākā temperatūra bija Latgalē, kur vietām nebija siltāks par –10°C.
  • 7. februāris — naktī visā Latvijā bija skaidrs un auksts laiks. Viszemākā gaisa temperatūra bija Latgalē, kur vietām gaiss atdzisa līdz –20°C, bet vēja dēļ komforta temperatūra bija pat –26°C. Daudzviet Vidzemē, vietām Sēlijā un daļā Zemgales gaisa temperatūra bija no –14°C līdz –18°C. Kurzemē un valsts centrālajā daļā (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra svarstījās no –9°C...–14°C.
  • 8. februāris — naktī un arī no rīta viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Latgalē: Ludzas un Zilupes apkaimē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –22°C...–23°C. Citur Latvijas austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17°C...–20°C, valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījas no –14°C...–18°C (Rīgā līdz –14°C...–16°C), bet lielā daļā Kurzemes bija fiksēti –9°C...–13°C, nedaudz siltāks bija jūras un Rīgas līča piekrastē.
  • 9. februāris — daudzviet Latvijā atkal piedzīvota auksta nakts. Pie skaidrām debesīm, vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20°C...–22°C, liecina LVĢMC un "Latvijas valsts ceļi" dati. Citur Vidzemē, valsts centrālajos rajonos un arī Zemgalē gaisa temperatūra bija –14°C...–19°C robežās. Nedaudz siltāks bija Kurzemē, kur gaisa temperatūra svarstījās no –5°C...–13°C. Rīgas centrā agrā rītā gaiss bija atdzisis līdz –12°C.
  • 13. februāris — no ziemeļrietumiem, pāri Latvijai sākā šķersot siltā atmosfēras fronte, daudzviet valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Kamēr vietām Vidzemes austrumos un Latgalē gaisa temperatūra vēl bija –1°C...–5°C robežās, tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 0°C...+2°C. Līdz ar silto atmosfēras fronti, sākot no rietumiem, debesis sāka skaidroties.
  • 14. februāris — visā Latvijā piedzīvota silta un saulaina diena. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +3°C...+7°C un 5 novērojumu stacijās pārspēts 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Rūjienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1°C, Saldū temperatūra sasniegusi +6,4°C, Stendē un Mērsragā gaisa temperatūra bija +6,2°C, bet Dobelē termometra stabiņš pakāpās līdz +6,1°C. Savukārt nacionālais siltuma rekords nav labots, tas joprojām ir reģistrēts 1995. gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,5°C.
  • 15. februāris :
    • no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā (tostarp Rīgā) izveidojusies bieza migla, kuras laikā redzamība pazeminājās līdz 200-500 metriem. Vietām bieza migla saglabājas arī dienas laikā.
    • 4 novērojumu stacijās pārspēts 15. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Alūksnē tika pārspēts 1995. gada rekords (+4,5°C) un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6,7°C, Daugavpilī pārspēts 1992. gada un 2001. gada rekords (+4,5°C) un temperatūra sasniegusi +4,7°C, Skrīveros pārspēts 2001. gada rekords (+6,1°C) un termometra stabiņš pakāpās līdz 6,7°C. Arī Zosēnos pārspēts 1995. gada rekords (+5,3°C) un temperatūra paaugstinājās līdz +6,4°C.
  • 20. februāris — Latviju sasniedza aktīvs ciklons ar nokrišņu zonu, visā valstī tika novērots mērens, bet ilgstošs lietus. Visvairāk lijis valsts centrālajā daļā, kā arī vietām Vidzemē un Latgalē. Ciklona ietekmē daudzviet valstī ievērojami pastiprinājās dienvidrietumu un rietumu vējš, kas pūta ar brāzmām līdz 12-15 m/s, vietām līdz pat 18 m/s.
  • 21. februāris — ciklona ietekmē Latvijas lielākajā daļā turpinājās nokrišņi, naktī un arī no rīta daudzviet Latvijā lija lietus, savukārt pēcpusdienā lietus dažviet valstī pārgāja slapjā sniegā un sniegā. Dienas otrajā pusē lielā daļā Latvijas sāka veidoties neliela sniega kārta (līdz 2-3 cm).
  • 22. februāris — no rietumiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons, atnesot intensīvu snigšanu un puteni. Valsts lielākajā daļā snigšanu pavadīja brāzmains vējš (līdz 15 m/s un pat vairāk). Dienas vidū snigšana sasniedza Kurzemi, pēcpusdienā un pievakarē sniegputenis sasniedzis valsts centrālo daļu un Zemgali (arī Rīgu), bet vakarā snigšana bija fiksēta arī daudzviet Vidzemē un daļā Latgales. Daudzviet Latvijā ievērojami palielinājās sniega segas biezums.
  • 23. februāris — naktī Latviju sasniedza siltā atmosfēras fronte un daudzviet valstī sākās gaisa temperatūras paaugstināšanās un sniega kušana. No rīta visbiezākā sniega sega valstī bija Siguldā, kur zemi klāja aptuveni 10 cm sniega sega, daudzviet Vidzemē izveidojās ap 5 cm bieza sniega kārta, savukārt Kurzemes rietumos sniega nebija nemaz.
  • 25. februāris — dienas laikā virs Rīgas jūras līča aktīvi veidojas gubu mākoņi, kas virzījās uz dienvidaustrumiem un austrumiem. Daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, kā arī vietām Latgalē novērota snigšana, brīžiem stipra snigšana un putenis. Dienas vidū īslaicīgs sniegputenis bija fiksēts daudzviet Zemgalē un arī Rīgā, bet pēcpusdienā sniga un puteņoja galvenokārt Vidzemē, vakarā vietām sniga Latgalē. Snigšanas laikā bija novērotas lielas vēja brāzmas, Rīgas ziemeļos līdz 18 m/s, Mērsragā līdz 19 m/s, bet citviet valstī līdz 13-15 m/s. Snigšanas dēļ uz valsts galvenājiem ceļiem bija traucēta braukšanas apstākļi.
  • 27. februāris — no rietumiem Latviju sasniedza siltā atmosfēras fronte, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +3°C...+4°C un sākās sniega kušana.
  • 28. februāris — sešās novērojumu stacijās pārspēti 28. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet vēl divās novērojumu stacijās rekordi atkārtoti. Alūksnē pārspēts 1989. gada rekords (+6,9°C), gaisa temperatūrai sasniedzot +7,1°C. Daugavpilī gaiss iesila līdz +8,5°C (pārspēts 2000. gada siltuma rekords +7,9°C). Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,9°C (pārspēts 2000. gada rekords, +6,1°C), Pāvilostā — +8,8°C (ieprekšējais rekords 2000. gadā +7,7°C), Ventspilī — +8,0°C (2000. gadā +6,8°C), bet Skrīveros bija +8,1°C (iepriekšējais rekords 1997. gada +8,0°C). Rēzeknē un Zīlānos tika atkārtoti siltuma rekordi: Rēzeknē +7,5°C (kā arī 1997. gadā) un +8,5°C.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. marts :
    • pāri Latvijai, no dienvidrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot mērenu un ilgstošu lietu. Visvairāk lijis valsts centrālajos rajonos un vietām Vidzemē.
    • Alūksnē tika pārspēts novērojumu stacijas 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords, kur gaisa temperatūra dienas vidū paaugstinājās līdz +5,8°C. Iepriekšējais rekords bija reģistrēts 1959. gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz +5,6°C.
  • 4. marts — piecās novērojumu stacijās pārspēti 4. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākā temperatūra fiksēta Saldū, kur gaiss iesila līdz +9,8°C. Dobelē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,2°C, Daugavpilī termometra stabiņš pakāpās līdz +8,8°C, Zīlānos līdz +8,7°C, bet Gulbenē gaisa temperatūra sasniedza +6,7°C. Visi iepriekšējie siltuma rekordi tika reģistrēti 1959. gadā. Rīgas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,8°C, bet siltuma rekords netika labots.
  • 6. marts — pēcpusdienā un vakarā, no dienvidiem Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot stipru un vietām arī ilgstošu snigšanu, kā arī puteni. Ap plkst. 14 sniegputenis sākās Latgalē un Zemgalē, bet vakarā snigšana bija novērota arī citviet Latvijā. Snigšanas laikā daudzviet pūta brāzmains vējš brāzmās līdz 13-15 m/s. Latvijas lielākajā daļā sākā veidoties sniega sega.
  • 7. marts :
    • naktī, turpinoties snigšanai daudzviet palielinājās sniega segas biezums. Lielākājā daļā Vidzemes un Zemgales (tostarp Rīgā) izveidojās līdz 6-8 cm biezs sniegs, citur sniega sega bija plānāka, savukārt vietām jūras piekrastē sniega nebija nemaz.
    • dienā, Latviju sasniedza jauns ciklons no Baltkrievijas, kā ietekmē daudzviet tika novērota ilgstoša un stipra snigšana. Snigšanas laikā bija pasliktināta redzamība un apgrūtināti braukšanas apstākļi. Daudzviet palielinājās sniega segas biezums, vietām Vidzemē un Latgalē izveidojās līdz 10-15 cm bieza sniega sega.
  • 8. marts — pēc snigšanas visā Latvijā izveidojās bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega no rīta bija Latgalē, kur vietām izveidojās līdz 20-31 cm sniega sega. Lielā daļā Vidzemes izveidojās līdz 16-18 cm bieza sniega sega, Vidzemes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā līdz 9 cm. Daudzviet Zemgalē bija līdz 4-7 cm biezs sniegs, savukārt Kurzemē izveidojās līdz 2-3 cm neliela sniega kārta. Rīgā no rīta izveidojās ap 15 cm bieza sniega sega.
  • 10. marts — atkušņa izraisītajos palos Daugavā strauji paaugstinājās ūdens līmenis, vissliktākā situācija bija pie Pļaviņām, kur vietām sākās plūdi. Ap plkst. 18 ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām bija 11,57 metri virs stacijas nulles punkta, kas ir 47 cm virs kritiskās atzīmes. Savukārt plkst. 22 ūdens līmenis bija pakāpies līdz 11,80 metriem, kas bija jau 70 cm virs kritiskās atzīmes. Vairākas ielas un ēkas bija applūdušas.
  • 12. marts — pēcpusdienā un vakarā, galvenokārt valsts centrālajā daļā un Vidzemē (tostarp arī Rīgā) izveidojās bieza migla ar redzamību līdz 100-500 metriem. Miglas dēļ daudzviet bija apgrūtināti braukšanas apstākļi.
  • 17. marts — no rietumiem, ziemeļrietumiem Latviju sasniedza ciklons ar plašu nokrišņu zonu, kas šķērsoja visu valsts teritoriju. No rīta ciklons sasniedza Kurzemi, kur sākās lietus, bet pēcpusdienā nokrišņu zona sasniedza Rīgu, Zemgali un daļu Vidzemes, šajos reģionos lietus bija ilgstošs. Vakarā vairāk nokrišņu bija Latgalē. Daudzviet pūta brāzmains vējš, galvenokārt piekrastē bija vēja brāzmas līdz 13-15 m/s.
  • 21. marts :
    • nakts otrajā pusē Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, kas šķērsoja visu valsti. Daudzviet lietus bija mēreni stiprs.
    • dienā, sākot no rietumiem debesis visā Latvijā skaidrojās, un daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5°C...+9°C, bet vietām Rīgas apkaimē līdz pat +10°C.
  • 23. marts — visā Latvijā piedzīvota saulaina un ļoti silta diena. Pēcpusdienā Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11,1°C, kas ir līdz šim vissiltākā diena 2017. gadā ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Citviet valstī termometra stabiņš pakāpās līdz +6°C...+10°C.
  • 25. marts — neliela ciklona ietekmē pāri Latvijai virzījās zema spiediena ieplaka, daudzviet tika novēroti nokrišņi: slapjš sniegs un lietus.
  • 29. marts :
    • naktī un arī no rīta visā Latvijā bija neliels sals.
    • dienas laikā, pāri Kurzemei virzījās neliela nokrišņu zona, daudzviet bija novēroti nokrišņi gan lietus, gan arī slapjš sniegs.
  • 30. marts — dzestrs rīts, kad gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zem nulles, dažviet Vidzemē un Latgalē temperatūra pazeminājās līdz -5°C...-6°C.
  • 31. marts — naktī Latviju no rietumiem, dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons ar plašu nokrišņu zonu, kas pārvietojās austrumu virzienā. Visā valsts teritorijā sākās nokrišņi, Kurzemē tas galvenokārt bija lietus, valsts centrālajos rajonos lietus bija kopā ar slapju sniegu, bet Vidzemē un Latgalē sniegs (vietām bija novērota arī īslaicīga stipra snigšana). No rīta daudzviet Latvijas austrumu daļā izveidojusies īslaicīga sniega sega. Visbiezākā sniega sega izveidojās Vidzemes augstienē un vietām Latgalē, kur zemi klāj aptuveni 6-7 cm biezs sniegs. Visā pārējā valstī sniega sega neizveidojās.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. aprīlis — Latvijā no rietumiem ieplūda ļoti siltas gaisa masas, līdz ar to visā valstī strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. 5 novērojumu stacijās pārspēts 1. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords. Visaugstākā gaisa temperatūra novērota Stendē, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +19,1°C (pārspēts ne tikai maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet arī nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords; iepriekšējāis rekords reģistrēts 1978. gadā, kad gaiss iesila līdz +18,6°C). Saldū gaisa temperatūra sasniedza +18,8°C, Dobelē +18,4°C, Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +18,7°C, bet Kolkā bija +16,2°C. Rīgā pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16°C.
  • 2. aprīlis :
    • naktī un no rīta daudzviet Latvijā izveidojusies bieza migla, vietām redzamība miglā samazinājās līdz 100 metriem.
    • ļoti silta diena: 13 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 2. aprīļa siltuma rekordi. Daugavpilī pārspēts arī nacionālais 2. aprīļa siltuma rekords, kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20,4°C (iepriekšējāis rekords fiksēts 1913. gadā, kad Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,5°C). Dobelē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +18,7°C, Jelgavā un Bauskā līdz +18,2°C, Rucavā un Saldū fiksēti +18,0°C, Rezeknē — +17,6°C. Rīgā termometra stabiņš pakāpās līdz +17,9°C, bet Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +11°C.
  • 6. aprīlis — naktī pāri valsts dienvidaustrumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot lietu, vietām lietus bija ilgstošs. Visvairāk valstī lijis Daugavpils apkaimē — aptuveni 10 mm lietus.
  • 7. aprīlis — dienas laikā Latviju pakāpeniski sasniedza zema spiediena ieplaka ar atmosfēras fronti, kas atnesa nokrišņu zonu. Lietus zona šķērsoja Latviju no ziemeļrietumiem, pēcpusdienā lietus sākās galvenokārt Kurzemē, bet vakarpusē lija daudzviet valsts centrālajā daļā un Zemgalē, kā arī daļā Vidzemes.
  • 10. aprīlis :
    • Latviju sasniedza ļoti siltas gaisa masas, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +16°C...+19°C un vairākās novērojumu stacijās tika pārspēti 10. aprīļa siltuma rekordi. Kolkā ir uzstādīts arī absolūtais 10. aprīļa valsts rekords — +19,0°C (iepriekšējais rekords fiksēts 1984. gadā Jelgavā, +18,9°C). Savukārt Saldū, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Skultē pārspēti stacijās maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +17,2°C.
    • daudzviet valstī pūta ļoti spēcīgs dienvidu, dienvidrietumu vējš, visstiprākās vēja brāzmas pēcpusdienā fiksētas Liepājā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 20-22 m/s. Citviet valstī vēja brāzmas bija 15-19 m/s, pievakarē Rīgā vēja brāzmas līdz 18-19 m/s.
  • 11. aprīlis — no rietumiem pāri Latvijai pārvietojās neliels ciklons un aukstā atmosfēras fronte. Valsts lielākajā daļā bija nokrišņi: lietus, slapjš sniegs un krusa, vietām Vidzemē fiksēts arī pērkona negaiss. Kurzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz +2°C.
  • 12. aprīlis — aktīva ciklona ietekmē valsts lielākajā daļā bija apmācies un lietains laiks, vietām lija ilgstoši.
  • 15. aprīlis — naktī un dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās vairāki gubu mākoņi, daudzviet atnesot sniegu. No rīta valsts lielākajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, kas dienas laikā izkusa.
  • 17. aprīlis :
    • aprīļa vidum neraksturīgi auksta nakts. Visā Latvijā tika novērots sals līdz -3°C...-7°C, visvēsāks bija Vidzemē un valsts centrālajā daļā. "Latvijas Valsts ceļi" liecina, ka zemākā gaisa temperatūra Garkalnes apkaimē pazeminājās līdz -7,7°C.
    • no rīta no Rīgas līča nākošie mākoņi atnesa Rīgā un daļā Zemgales īslaicīgu, bet intensīvu snigšanu. Dažu stundu laikā izveidojās neliela sniega sega, kas dienas laikā izkusa.
  • 18. aprīlis — zemākā gaisa temperatūra no rīta fiksēta Zosēnos, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz -8,7°C, kas tikai par 0,1 grādu atpaliek no jebkad zemākās temperatūras, kas fiksēta 18. aprīlī. Savukārt Bauskā tika pārspēts 18. aprīļa aukstuma rekords: no rīta gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -4,6°C (pārspēts 1979. gada rekords, -4,4°C). Citviet gaisa temperatūra bija -1°C...-6°C, piekrastē 0°C...+1°C.
  • 20. aprīlis - 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 20. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekordi, jo vietām Vidzemē un Kurzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -7°C...-8°C. Aukstuma rekords sasniegts Ainažos, Bauskā, Dobelē, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Saldū, Skrīveros, Stendē, Ventspilī un Skultē.
  • 22. aprīlis - ciklona ietekmē, no ziemeļrietumiem pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet valstī atnesot īslaicīgus, bet brīžiem arī stiprus nokrišņus. Fiksēts ne tikai lietus, bet arī slapjš sniegs un pat putenis, jo visā Latvijā pūta brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Visstiprākās vēja brāzmas novērotas Rīgā (līdz 20 m/s), kā arī Priekuļos un Zosēnos (līdz 19 m/s).
  • 25. aprīlis - no dienvidrietumiem Latviju sasniedza aktīvs ciklons no Skandināvijas, pāri Kurzemei, Zemgali, Vidzemi virzījās plaša nokrišņu zona un daudzviet bija novērots lietus un vietām pat slapjš sniegs, valsts centrālajā daļā nokrišņi bija ilgstoši. Dienas vidū nokrišņu zona sasniedza Kurzemes dienvidu daļu, pēcpusdienā un vakarā lija galvenokārt Zemgalē un Vidzemē (tostarp arī Rīgā). Vēlā vakarā nokrišņu zona virzījās uz ziemeļaustrumiem.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]