2017. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2017 . gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Mēnesī Rīga:
Diennaktī Rīga:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā rakstā ir apkopoti 2017. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris -2,7°C 34,4 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru -2,7°C 2017. gada janvāris bija ir par 0,5°C siltāks par mēneša normu. Janvāra maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, savukārt minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā janvārī tika pārspēti 5 un atkārtoti 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 34,4 mm, kas ir 31% zem mēneša normas (49,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos – 52,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (18,7 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā mēnesī tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -6,0°C, kas ir 2,3°C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +7,3°C 1. janvārī tika novērota Mērsragā un Rīgā, bet minimālā gaisa temperatūra -31,0°C – 7. janvārī Rēzeknē. Kopumā šajā dekādē tika pārspēti 5 un atkārtoti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēts 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 19,2 mm, kas ir 16% virs dekādes normas (16,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 38,6 mm, bet vismazāk nokrišņu - Jelgavā (6,5 mm). Visbiezākā sniega sega (27 cm) šajā dekādē tika novērota 4. janvārī Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (25,2 m/s) tika novērotas 4. janvārī Kolkā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -2,1°C, kas ir 0,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,8°C 19. janvārī tika novērota Kolkā, bet minimālā gaisa temperatūra -16,4°C – 17. janvārī Zosēnos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 10,8 mm, kas ir 23% zem dekādes normas (14,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 19,2 mm, bet vismazāk nokrišņu - Skultē (3,8 mm). Visbiezākā sniega sega (26 cm) šajā dekādē tika novērota 15. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 12. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,4°C, kas ir 3,2°C virs dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +6,5°C 21. janvārī tika novērota Liepājā, kas ir arī atkārtots 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet minimālā gaisa temperatūra -16,1°C – 25. un 26. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 78% zem dekādes normas (19,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Salacgrīvā – 11,0 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (0,7 mm). Visbiezākā sniega sega (15 cm) šajā dekādē tika novērota 21. un 22. janvārī Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 23. janvārī Kolkā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — visā Latvijā piedzīvota neparasti silta diena, daudzviet valstī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +4°C...+7°C. Dažviet Latvijā mēreni lija, valsts centrālajā daļā un Vidzemē lietus bija ilgstošs, mazāk nokrišņu bija valsts dienvidaustrumos.
  • 2. janvāris — no ziemeļiem, ziemeļrietumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte ar zemu spiedienu ieplaku, kā rezultātā daudzviet Latvijā fiksēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās un nokrišņi (sākumā lietus, kas pārgāja slapjā sniegā un sniegā). Sniega dēļ daudzviet valstī izveidojās neliela sniega kārta, ceļi kļuva slideni.
  • 3. janvāris — naktī un brīžiem arī dienā, no Rīgas jūras līča nākoši mākoņi atnesuši spēcīgu snigšanu, kas skāra Rīgu, Zemgali, Vidzemes piekrasti un vietām arī Kurzemi. No rīta Rīgas centrā izveidojusies biezākā sniega sega valstī — 9 cm. Skrīveros izveidojusies 8 cm bieza sniega sega, Rucavā — 6 cm. Savukārt pēcpusdienā, pāri Rīgas austrumu daļai virzījās jauni sniega mākoņi no Rīgas līča, kas atnesa epizodiskas snieggāzes. Stipri sniga arī Rīgas apkaimē, kur vietām izveidojās ap 15 cm bieza sniega sega.
  • 4. janvāris — naktī Latviju sasniedza aktīvs ciklons no Skandināvijas, kas pietuvojās Latvijai no jūras puses, atnesot plašu nokrišņu zonu un stiprus vējus. Teritorijas lielākajā daļā tika novērots ilgstošs un spēcīgs sniegputenis, kas turpinājās arī visas dienas garumā. Snigšanas laikā daudzviet valstī pūta brāzmains, spēcīgs vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, bet Kurzemē novērota sniega vētra (it īpaši Kurzemes ziemeļos): Kolkā snigšanas laika vēja brāzmas sasniedza 25 m/s, vietām līča un jūras piekrastē vēja brāzmas sasniedza 20-22 m/s. Pēc snigšanas ievērojami palielinājās sniega segas biezums, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajos rajonos sniega segas biezums sasniedza 15-20 cm, vietām pat vairāk. Latgalē un Vidzemē nokrišņu bija krietni mazāk. Sniegputeņa dēļ daudzviet Latvijā, tostarp Rīgā būtiski traucēta satiksme uz autoceļiem, dažviet izveidojās sniega sanesumi. Rīgas lidostā tika traucēta aviosatiksme, atcelti vairāki reisi.
  • 7. janvāris — piedzīvots visaukstākais rīts kopš 2016. gada janvāra. Zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Madonā un Rēzeknē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –31°C. Zīlānos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30°C, Daugavpilī bija –29,3°C. Ļoti auksts rīts bija arī daudzviet Vidzemē un valsts centrālajā daļā: Gulbenē gaiss atdzisa līdz –27,1°C, Zosēnos no rīta bija –25,4°C, Alūksnē temperatūra pazeminājās līdz –24,2°C, bet viszemākā temperatūra valsts centrālajos rajonos bija Lielpēčos un Skrīveros, attiecīgi –28,5°C un –28,8°C. Kurzemē un Zemgalē bija nedaudz siltāks: Jelgavā –23,3°C, Bauskā bija –23,5°C, Saldū līdz –23,4°C, Stendē temperatūra pazeminājās līdz –24,9°C, bet Rīgā bija –19,2°C stiprs sals. Savukārt jūras piekrastē Kurzemē bija krietni siltāks: Liepājā gaiss atdzisa –12,3°C, Kolkā līdz –12,0°C, bet Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza –11,0°C.
  • 12. janvāris — pāri Latvijai virzījās neliels ciklons, kas sasniedza Latvijas teritoriju no rietumiem. Ciklona ietekmē daudzviet valstī sniga, brīžiem arī putināja, jo dažviet pūta brāzmains vējš līdz 15-17 m/s. No rīta mērena snigšana bija novērota daudzviet Kurzemē, pēcpusdienā sniga arī valsts centrālajos rajonos un vietām arī Vidzemē. Savukārt Kurzemē sākās neliels atkusnis, jo gaisa temperatūra vietām paaugstinājās līdz +3°C.
Svaigi uzkritis sniegs pie Juglas kanāla Bukultos
  • 14. janvāris — naktī Latviju sasniedza plaša nokrišņu zona, daudzviet Zemgalē, valsts centrālajos rajonos un Vidzemē ilgstoši sniga, līdz ar to dažviet valstī palielinājās sniega segas biezums. Par 7 cm sniega kārta paaugstinājusies Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Daugavpils un Priekuļu novērojumu stacijā, savukārt Rīgā, Siguldā un Jēkabpilī sniega segas biezums paaugstinājusies par 6 cm. Arī pārejā valstī sniega sega kļuvusi par dažiem centimetriem biezāka, vienīgi daļā Kurzemes snidzis krietni mazāk. No rīta Latvijas lielāko daļu klāj 8-18 cm dziļš sniegs, bet visvairāk sniega ir Vidzemes dienvidrietumos — Skrīveros un Siguldā, attiecīgi 21 un 24 cm. Līdz 15-18 cm bieza sniega sega izveidojusies daudzviet Zemgalē, savukārt Kurzemē līdz 1-6 cm sniega kārta. Rīgas centrā izveidojusies 14 cm bieza sniega sega.
  • 15. janvāris — naktī daudzviet Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija novērota ilgstoša snigšana, kuras laikā ievērojami palielinājās sniega segas biezums. Visvairāk snidzis Latgales austrumos — Rēzeknē sniega segas biezums palielinājies no 9 līdz 17 cm, Daugavpilī no 17 līdz 22 cm, Jēkabpilī sniega segas biezums palielinājies no 16 līdz 19 cm, Gulbenē no 14 līdz 18 cm, Alūksnē sniega sega kļuvusi par 4 cm biezāka un tur izveidojusies 13 cm bieza sniega sega. Valsts rietumu un centrālajā daļā sniega sega vietām kļuvusi nedaudz biezāka, citviet tā saplakusi par 1-2 cm.
  • 17. janvāris — no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Vidzemē un vietām Kurzemes vidienē strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Zemākā gaisa temperatūra no rīta bija Jaunpiebalgas novada Zosēnos, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16°C. Auksts rīts bija arī daudzviet Kurzemē: Mērsragā gaisa temperatūra bija –13,6°C, Stendē temperatūra noslīdēja līdz –11,8°C, Rucavā bija –11,6°C. Citviet valstī bija krietni siltāks, gaisa temperatūra bija pārsvarā –3°C...–8°C robežās.
  • 19. janvāris — Latvija atradās ciklona siltajā sektorā un līdz ar rietumu, dienvidrietumu vējiem, pāri Latvijai strauji virzījās siltais gaiss. Latvijas lielākajā daļā sākās atkusnis, daudzviet Kurzemē un Zemgalē (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1°C...+3°C, nedaudz vēsāks bija Vidzemē un Latgalē, kur gaisa temperatūra vēl bija 0°C...–2°C. Līdz ar atkusni daudzviet saplakusi sniega sega.
  • 23. janvāris — daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā valdīja atkusnis, jo gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +3°C...+4°C. Līdz ar atkusni sniega kārta bija neliela vai sniega nebija nemaz. Tikmēr Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra bija –1°C...+1°C un vietām vēl saglabājās aptuveni 5 cm bieza sniega kārta.
  • 25. janvāris — naktī un no rīta, debesīm skaidrojoties, daudzviet Latvijā strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Viszemākā gaisa temperatūra bija Rēzeknē, kur no rīta bija –11,2°C. Daudzviet Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8°C...–9°C: Daugavpilī –9,2°C, Zosēnos –9,1°C, Madonā –8,6°C, Alūksnē līdz -8,3°C. Arī valsts centrālajos rajonos un Kurzemē fiksēts neliels sals: Rīgā no rīta bija –4,6°C sals.
  • 28. janvāris — naktī un arī dienā daudzviet valsts centrālajos rajonos un Vidzemē, arī Rīgā, kā arī vietām Latgalē bija bieza migla ar redzamību līdz 500-1000 metriem. Vietām redzamība samazinājās līdz pat 200-300 metriem.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — no rīta visbiezākā sniega sega valstī izveidojās Siguldā, kur zemi klāja aptuveni 13 cm dziļš sniegs. Citviet Vidzemē un Latgalē sniega segas beizums bija no 5 līdz 9 cm. Tikmēr lielā daļā Kurzemes un valsts centrālajā daļā sniega nebija.
  • 6.9. februāris — viens no aukstākajiem periodiem 2016.–2017. gada ziemas sezonā. Gandrīz katru nakti gaisa temperatūra vietām pazeminājās zem –20°C. 6. februārī viszemākā temperatūra bija Latgalē (līdz –10°C), 7. februārī visstiprākais sals atkal bija Latgalē (līdz –20°C), 8. februārī Ludzas un Zilupes apkaimē vietām bija –23°C, bet 9. februārī vietām Vidzemes austrumu daļā temperatūra bija zem –20°C.
  • 6. februāris — no austrumiem, ziemeļaustrumiem Latviju sasniedza aukstā atmosfēras fronte un anticiklons, līdz ar to Latvijā iestājās auksts, vējains un saulains laiks. Daudzviet valstī strauji pazeminājās gaisa temperatūra: Kurzemē gaisa temperatūra bija ap –2°C (vietām nedaudz siltāks bija jūras piekrastē), Zemgalē un Vidzemē bija līdz –5°C...–8°C, bet viszemākā temperatūra bija Latgalē, kur vietām nebija siltāks par –10°C.
  • 7. februāris — naktī visā Latvijā bija skaidrs un auksts laiks. Viszemākā gaisa temperatūra bija Latgalē, kur vietām gaiss atdzisa līdz –20°C, bet vēja dēļ komforta temperatūra bija pat –26°C. Daudzviet Vidzemē, vietām Sēlijā un daļā Zemgales gaisa temperatūra bija no –14°C līdz –18°C. Kurzemē un valsts centrālajā daļā (tostarp Rīgā) gaisa temperatūra svarstījās no –9°C...–14°C.
  • 8. februāris — naktī un arī no rīta viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Latgalē: Ludzas un Zilupes apkaimē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –22°C...–23°C. Citur Latvijas austrumos gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17°C...–20°C, valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījas no –14°C...–18°C (Rīgā līdz –14°C...–16°C), bet lielā daļā Kurzemes bija fiksēti –9°C...–13°C, nedaudz siltāks bija jūras un Rīgas līča piekrastē.
  • 9. februāris — daudzviet Latvijā atkal piedzīvota auksta nakts. Pie skaidrām debesīm, vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20°C...–22°C, liecina LVĢMC un "Latvijas valsts ceļi" dati. Citur Vidzemē, valsts centrālajos rajonos un arī Zemgalē gaisa temperatūra bija –14°C...–19°C robežās. Nedaudz siltāks bija Kurzemē, kur gaisa temperatūra svarstījās no –5°C...–13°C. Rīgas centrā agrā rītā gaiss bija atdzisis līdz –12°C.
  • 13. februāris — no ziemeļrietumiem, pāri Latvijai sākā šķersot siltā atmosfēras fronte, daudzviet valstī paaugstinājās gaisa temperatūra. Kamēr vietām Vidzemes austrumos un Latgalē gaisa temperatūra vēl bija –1°C...–5°C robežās, tikmēr Kurzemē un valsts centrālajos rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 0°C...+2°C. Līdz ar silto atmosfēras fronti, sākot no rietumiem, debesis sāka skaidroties.
  • 14. februāris — visā Latvijā piedzīvota silta un saulaina diena. Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +3°C...+7°C un 5 novērojumu stacijās pārspēts 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Rūjienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1°C, Saldū temperatūra sasniegusi +6,4°C, Stendē un Mērsragā gaisa temperatūra bija +6,2°C, bet Dobelē termometra stabiņš pakāpās līdz +6,1°C. Savukārt nacionālais siltuma rekords nav labots, tas joprojām ir reģistrēts 1995. gadā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,5°C. Rīgā nav labots siltuma rekords un dienas vidū gaisa temperatūra sasniegusi +3,7°C.
  • 15. februāris :
    • no rīta daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā (tostarp Rīgā) izveidojusies bieza migla, kuras laikā redzamība pazeminājās līdz 200-500 metriem. Vietām bieza migla saglabājas arī dienas laikā.
    • 4 novērojumu stacijās pārspēts 15. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Alūksnē tika pārspēts 1995. gada rekords (+4,5°C) un gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +6,7°C, Daugavpilī pārspēts 1992. gada un 2001. gada rekords (+4,5°C) un temperatūra sasniegusi +4,7°C, Skrīveros pārspēts 2001. gada rekords (+6,1°C) un termometra stabiņš pakāpās līdz 6,7°C. Arī Zosēnos pārspēts 1995. gada rekords (+5,3°C) un temperatūra paaugstinājās līdz +6,4°C.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Kļūda atsaucē: <ref> tags exist for a group named "P", but no corresponding <references group="P"/> tag was found, or a closing </ref> is missing