Alprazolams

Alprazolams
	; ; Alprazolāma struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs	28981-97-7
Ķīmiskā formula	C17H13CIN4
Molmasa	308,765 g/mol

Alprazolams (zināms arī kā Xanax) ir benzodiazepīnu grupas psihotropā viela. Alprazolams darbojas kā īsas un ātras iedarbības pretstresa līdzeklis, tāpēc to daudzās pasaules valstīs izplata kā recepšu zāles, lai ārstētu panikas un nemiera traucējumus.

Līdzīgi kā citi benzodiazepīni, alprazolams izraisa atkarību un toleranci. Tolerance neveidojas alprazolama pretstresa iedarbībai, bet gan tikai miegu veicinošajai iedarbībai.^[1]

Alprazolams ir visvairāk izrakstītais un arī visbiežāk ļaunprātīgi izmantotais benzodiazepīns ASV.^[2]^[3]

Izplatība Latvijā

Alprazolamu saturošie izstrādājumi Latvijā ir recepšu zāles. Alprazolams ir iekļauts Latvijas kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru III sarakstā (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, alprazolama daudzums līdz 0,001 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 1 grama — par lielu.^[4]

Atsauces

↑ M. N. Pavuluri, P. G. Janicak, S. R. Marder. Principles and practice of psychopharmacotherapy (5th izd.). Philadelphia, PA : Wolters Kluwer Health / Lippincott Williams & Wilkins, 2010. 535. lpp. ISBN 9781605475653.
↑ Forbes. «The most prescibed drugs in the US». Skatīts: 2009. gada 9. februāris.
↑ samhsa; U.S. DEPARTMENT OF HEALTH AND HUMAN SERVICES. «Drug Abuse Warning Network, 2006: National Estimates of Drug-Related Emergency Department Visits». Substance Abuse and Mental Health Services Administration, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. Janvāris. Skatīts: 2009. gada 9. februāris. Arhivēts 2009. gada 18. Janvāris Wayback Machine vietnē.
↑ «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību». Likumi.lv. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.

Šis ar psihotropajām vielām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Pav10-1] M. N. Pavuluri, P. G. Janicak, S. R. Marder. Principles and practice of psychopharmacotherapy (5th izd.). Philadelphia, PA : Wolters Kluwer Health / Lippincott Williams & Wilkins, 2010. 535. lpp. ISBN 9781605475653.

[forbes-2] Forbes. «The most prescibed drugs in the US». Skatīts: 2009. gada 9. februāris.

[dawn2neodredv-3] samhsa; U.S. DEPARTMENT OF HEALTH AND HUMAN SERVICES. «Drug Abuse Warning Network, 2006: National Estimates of Drug-Related Emergency Department Visits». Substance Abuse and Mental Health Services Administration, 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. Janvāris. Skatīts: 2009. gada 9. februāris. Arhivēts 2009. gada 18. Janvāris Wayback Machine vietnē.

[likumi.lv-4] «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību». Likumi.lv. Skatīts: 2012. gada 27. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]