Barkavas baznīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Barkavas katoļu baznīca)
Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
Barkavas katoļu baznīca
Barkavas baznīca (Latvija)
Barkavas baznīca
Barkavas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Barkavas pagasts, Barkava
Koordinātas 56°43′33″N 26°36′41″E / 56.72583°N 26.61139°E / 56.72583; 26.61139Koordinātas: 56°43′33″N 26°36′41″E / 56.72583°N 26.61139°E / 56.72583; 26.61139
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1896
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Arturs Mozga
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils Gotika
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1882
Specifikācija
Garums 38m
Platums 28m
Būvmateriāli

ķieģeļi, laukakmeņi

Oficiālais nosaukums: Barkavas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 8772
Vērtības grupa vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 2011. gada 6. aprīlis

Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Madonas novada Barkavas pagasta centrā ciemā Barkavā. Dievnams ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barkavas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1793. gadā. To uzbūvēja Mihaels fon der Borhs, veltot Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam. Baznīcu apkalpoja Varakļānu jezuītu misija, tā pastāvēja 89 gadus

Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta prāvesta Jāņa Volloviča darbības laikā 1882. gadā par grāfa S. Zīberga un draudzes locekļu līdzekļiem. Baznīcas plānu izstrādāja inženieris K. Tihomirovs. 1896. gadā bīskaps Albīns Simons to konsekrēja Svētā Staņislava — mocekļa un bīskapa godam.[3]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arturs Mozga.[nepieciešama atsauce] Barkavas draudze veidojās jau 18. gadsimta sākumā. Draudzei ir sešas kapsētas — Barkavas centra kapi, Krievbirzes kapsēta, Cauņu kapsēta, Vecumnieku kapsēta, Trizelnieku kapsēta un Salenieku kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Staņislava diena, Svētā Antona diena, Svētā Pētera un Pāvila diena, Svētās Annas diena, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barkavas baznīca ir ķieģeļu — mūra trīsnavu celtne, ar skārda jumtu, 38 metrus gara un 28 metrus plata. Baznīcā ir cementa flīžu grīda. Dievnamam ir divi torņi, kuros ir iekārti trīs zvani, lielākie 40 pudus (liets Valdajā, 1900) un 10 pudus (1902) smagi.[4] Ap baznīcu ir mūra žogs.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barkavas katoļu baznīca 2009. gada februārī

Dievnams ir halles tipa taisnstūrveida plāna trīsjomu celtne ar diviem piramidālu smaiļu torņiem, kas atrodas galvenajā fasādē. Baznīca celta eklektisma stilā no plēstiem laukakmeņiem, veidojot dekoratīvu būvējumu. Fasāžu apdarē izmantoti kontrforsi, arkatūras joslas, ailu apmales, pilastri, dzegas un starpdzegas, kas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. Dievnamam ir smailloka logailas, saglabājušies ir visi oriģinālie logi ar vienkāršu, uz stila krāsotu vitrāžu un sīkrūšu spraišļojumu. Apaļi logi ar vitrāžu atrodas austrumu un rietumu fasādēs. Visām, kopskaitā trijām rietumfasādes durvīm ir saglabājušies oriģinālie apkalumi. Jumta segumam izmantotas cinkotā skārda loksnes, no kā veidoti arī dzegu un pilastru nosegumjumtiņi.[2]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas galvenajā altārī ir Svētās ģimenes glezna, ko tāpat kā Lieldienu kapa panorāmu izveidojis mākslinieks Bitkovs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 3. janvārī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. 2,0 2,1 www.mantojums.lv
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 68.lpp.
  4. www.diena.lv