Cisleitānija

Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes Austroungārijas Austrijas daļa ← 1867 – 1918 → Karogs Ģerbonis Devīze Indivisibiliter ac Inseparabiliter Himna Gott erhalte Franz den Kaiser Location of Cisleitānija Cisleitānija (rozā) Austroungārijā, pārējās daļas ir Transleitānija (zaļa) un Bosnija un Hercegovina (zila) Pārvaldes centrs Vīne Valoda(s) vācu, slovēņu, serbhorvātu, čehu, poļu, ukraiņu, rumāņu, itāļu Reliģija katolicisms, protestantisms, pareizticība Valdība Konstitucionālā monarhija Imperators  - 1867-1916 Francis Jozefs I  - 1916-1918 Kārlis I Ministru prezidents  - 1867 Frīdrihs fon Beists (pirmais)  - 1918 Heinrihs Lammašs (pēdējais) Likumdevējs Impērijas padome  - augšpalāta Kungu palāta  - apakšpalāta Deputātu palāta Vēsturiskais laikmets Jaunākie laiki  - Austroungārijas kompromiss 1867. gada 30. martā  - Austroungārijas sabrukums 1918. gada 31. oktobrī  - Kārlis I atsakās no varas 1918. gada 11. novembrī  - Pasludināta Vācu-Austriešu Republika 1918. gada 12. novembrī Platība  - 1910 300 005 km² Iedzīvotāju skaits  - 1910. gadā 28 571 934       Blīvums 95,2 /km²  Nauda Guldenis (1867–1892) Krona (1892–1918)

Cisleitānija, (vācu: Cisleithanien) oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes (vācu: Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder), bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867. līdz 1918. gadam. Cisleitānija aptvēra zemes, kas bija tieši pakļautas Austrijas imperatora kronim, bet Transleitānija — Ungārijas karaļa kronim pakļautās zemes.

Nosaukuma izcelsme

Leitas upe kopš 1867. gada kompromisa sadalīja Austroungāriju divās lielās daļās pēc Leitas nosaukuma — Cisleitānijā (šaipus Leitas, Austrijas daļā) un Transleitānijā (otrpus Leitas, Ungārijas daļā).

Valsts sastāvdaļas

Cisleitānijā ietilpa:

• Augšaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich ob der Enns) (centrs Linca)
• Bohēmijas Karaliste (Königreich Böhmen) (centrs Prāga)
• Dalmācijas Karaliste (Königreich Dalmatien) (centrs Zara, tagad Zadara)
• Galīcijas un Lodomērijas Karaliste (Königreich Galizien und Lodomerien) (centrs Lemberga, tagad Ļviva)
• Lejasaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich unter der Enns) (centrs Vīne)
• Bukovinas hercogiste (Herzogtum Bukowina) (centrs Černovice, tagad Čerņivci)
• Karintijas hercogiste (Herzogtum Kärnten) (centrs Klāgenfurte)
• Karniolas hercogiste (Herzogtum Krain) (centrs Laibaha, tagad Ļubļana)
• Zalcburgas hercogiste (Herzogtum Salzburg) (centrs Zalcburga)
• Silēzijas hercogiste (Herzogtum (Österreichisch) Schlesien) (centrs Tropava, tagad Opava)
• Štīrijas hercogiste (Herzogtum Steiermark) (centrs Grāca)
• Morāvijas markgrāfiste (Markgrafschaft Mähren) (centrs Brinna, tagad Brno)
• Tiroles grāfiste (Gefürstete Grafschaft Tirol) (centrs Insbruka)
• Austrijas piejūra (Küstenland) (centrs Trieste)
• Forarlberga (Vorarlberg) (centrs Brēgenca)

Pēc 1918. gada

Valstis, kuras ieguva teritorijas no Cisleitānijas:

• Polija (neatkarīga no 1918. gada 11. novembra) — Galīciju
• Čehoslovākija (pasludināja neatkarību 1918. gada 28. oktobrī) — Bohēmiju, Morāviju un Čehu Silēziju
• Rumānija — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Bukovinu
• Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste (no 1929. gada Dienvidslāvija) — 1918. gada 1. decembrī pievienoja Dalmāciju un Karniolu, kā arī Karintijas un Štīrijas dienvidu daļas
• Itālija — pēc Senžermēnas līguma 1919. gada 10. septembrī pievienoja Dievidtiroli un Austriešu piejūru

Cisleitānijas teritorija mūsdienās

• Austrija — lielākā daļa valsts, izņemot Burgenlandi
• Čehija — visa valsts
• Horvātija — Istra un Dalmācija
• Melnkalne — Kotoras līča apkaime
• Itālija — Trentīno-Alto Adidže un Friuli-Venēcija Džūlija
• Polija — Mazpolijas un Piekarpatu vojevodiste
• Rumānija — Sučavas žudecs
• Slovēnija — lielākā daļa valsts, izņemot Prekmurji
• Ukraina — Čerņivcu, Ivanofrankivskas, Ļvivas un Ternopiļas apgabali