Jelgava (stacija)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jelgava I)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jelgava
— Stacija —
Jelgava
Jelgavas stacijas ēka
Jelgava (Latvijas dzelzceļi)
Jelgava
Jelgava
Pamatinformācija
Līnijā Rīga—Jelgava
Jelgava—Liepāja
Jelgava—Meitene
Tukums II—Jelgava
Jelgava—Krustpils
Atklāta 1868. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi

Mitava, Mitava I,
Mitau-West (Pirmā pasaules kara laikā),

Jelgava I
Stacijas tips mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa
Arhitekts Oto Dīce[2]
Platformu skaits 3
Sliežu ceļi 27 (Jelgava I parkā, neskaitot
strupceļus un atzarus)
Atrašanās vieta
Adrese Stacijas 1, Jelgava, LV-3001[1]
Koordinātas 56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°E / 56.64028; 23.73278Koordinātas: 56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°E / 56.64028; 23.73278
Tuvākās stacijas Cena (9 km)
Glūda (16 km)
Meitene (28 km)
Līvbērze (20 km)
Jelgava II (2 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Cukurfabrika (2 km)
50. kilometrs (7 km)
Dimzas (8 km)
Brakšķi (13 km)
Attālums līdz Rīgai 43 km

Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Galvenokārt Jelgavas stacija tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcienu.[3]

Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgliem. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcija.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts Oto Dīce) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens Nord-Express maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru elektrovilcienu satiksme uz Rīgu.[5] 1970. gados tika atjaunota arī starptautiskā satiksme caur Jelgavas staciju, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni Lietuvas virzienā (uz Šauļiem, Mažeiķiem, Viļņu, Minsku, Truskavecu, Gomeļu, Kaļiņingradu u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. 1990. gados starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta.

2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils vairākas dienas starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju kursēja caur Jelgavu.[6] 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Kijeva.[7] Starptautiskais vilciens kursē ik pa 4 dienām, pietur arī Jelgavā.[8] No 2019. gada vasaras beigām plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai.[9]

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru pārvadājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit reizi nedēļā piestāj vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,[10] reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.[11] No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājas dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.[12] Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija.


Pārvadātājs Maršruts Situācija Kursē
Valsts karogs: Latvija Pasažieru Vilciens Rīga—Jelgava Spēkā 1,2,3,4,5,6,7
Jelgava—Rīga Spēkā 1,2,3,4,5,6,7
Valsts karogs: Latvija Pasažieru Vilciens Rīga—Liepāja Spēkā -,-,-,-,5,-,-
Liepāja—Rīga Spēkā -,-,-,-,-,-,7
Valsts karogs: Latvija Pasažieru Vilciens Rīga—Dobele Spēkā 1,2,3,4,-,-,-
Dobele—Rīga Spēkā 1,2,3,4,5,-,-
Valsts karogs: Ukraina Ukrzaliznytsia Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva Spēkā Ik pēc 4 dienām[13]
Kijeva—Minska—Viļņa—Rīga Spēkā Ik pēc 4 dienām
Valsts karogs: Latvija Pasažieru Vilciens Rīga—Reņģe Atcelts -
Reņģe—Rīga Atcelts -

Sliežu ceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Dobeles, Liepājas un Rīgas virziena dīzeļvilcieni. No 3. ceļa atiet un pienāk Kijevas starptautiskais vilciens, notiek Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš.

2015. gada 3. augustā stacijā uzsāka platformu modernizāciju.[14]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]