Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns;
Personīgā informācija
Dzimis	1873. gada 23. februārī ; Skrīveru pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1928. gada 16. janvārī (54 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Pulkvedis;
Dienesta laiks	1914—1918, 1919—1922
Valsts	Krievijas Impērija ; Latvija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas brīvības cīņas

Jorģis Zemitāns (dzimis 1873. gada 23. februārī Skrīveru pagastā, miris 1928. gada 16. janvārī Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1873. gadā Skrīveru pagastā zemnieka Jēkaba Zemitāna ģimenē, viņa jaunākais brālis Jānis Zemitāns kļuva par kara lidotāju. 1892. gadā kā eksterns absolvēja Jelgavas reālskolu. 1897. gadā absolvēja Viļņas karaskolā un kā jaunākais virsnieks uzsāka dienestu Krievijas Impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā Rīgā. 1914. gada aprīlī viņu paaugstināja kapteiņa pakāpē.

Pirmā pasaules kara sākumā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā, kas 1915. gada sākumā Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī. Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā Zemitāns iesaistījās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri. 1919. gada 7. janvārī Latvijas Pagaidu valdība nosūtīja kapteini Zemitānu uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. 18. februārī viņš kopā ar Latvijas diplomātisko pārstāvi Igaunijā Jāni Ramanu parakstīja vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdības premjerministru un Kara ministru Konstantīnu Petsu par latviešu karaspēka daļu formēšanu Igaunijas teritorijā no tur esošo bēgļu un karavīru vidus, par sniegto palīdzību solot Valkas pilsētu, kā arī piecus Valkas apriņķa un divus Valmieras apriņķa pagastus.^[1] Ar Igaunijas armijas 2. divīzijas štāba priekšnieka pulkveža Voldemāra Ozola atbalstu viņš uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā. 1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja Baltijas landesvēra 1919. gada 16. aprīlī īstenoto puču, atzīstot pakļautību Ulmaņa valdībai.

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu^[2] Bermontiādes sākumā šajā amatā viņu nomainīja Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ. Bijis Aizsargu organizācijas Skrīveru nodaļas aizsargs.^[3]

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

Viņa vārdā nosaukta Skrīveru pamatskola, ielas Rīgā, Liepājā, Skrīveros un Strenčos, laukums Rīgā, Teikā, Zemitānu dzelzceļa stacija, kā arī Zemitāna tilts (pārvads pār dzelzceļu).

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki pēc Cēsu kaujām, pulkvedis J. Zemitāns ģērbies mētelī
Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā (1919. gada 6. jūlijā)
Pulkvedis Zemitāns Rīgas Daugavmalā (1919. gada 8. jūlijā)
Pulkvedis Jorģis Zemitāns, pulkvedis Jānis Balodis un pulkvedis–leitnants Eduards Kalniņš pieņem parādi
Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

Apbalvojumi

Sv. Vladimira ordenis, 4. šķira (1915)
Igaunijas Brīvības krusts, 1. šķiras 2. šķira (1920)^[4]
Lāčplēša Kara ordenis, 3. šķira (1924)
Aizsargu medaļa "Par uzcītību" (1928, pēc nāves)^[3]

Atsauces

↑ 1919. gada 18. februārī. Zemitāns atdod Latvijas pagastus igauņiem Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 18. februārī
↑ Ar Latvijas armijas virspavēlnieka D. Sīmonsona 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis J. Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts virsnieku rezervē pie armijas inspekcijas daļas. - LCVVA, 3601. f., 1. apr., 4. 1., 100. lp.
↑ ^3,0 ^3,1 «Apbalvoti aizsargi (Aizsargs, Nr.6)». periodika.lv. 1928. gada jūnijā. 183. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.
↑ «LKOK nr.3/1678 : Zemitāns, Jorģis». www.lkok.com. Skatīts: 2020-09-01.

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
"Ziemeļnieku pulkveža liktenis", Republika.lv Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.
Zemitāns, Jorģis - historia.lv
Jorģa Zemitāna L.k.o.k. biogrāfija

[1] 1919. gada 18. februārī. Zemitāns atdod Latvijas pagastus igauņiem Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 18. februārī

[2] Ar Latvijas armijas virspavēlnieka D. Sīmonsona 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis J. Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts virsnieku rezervē pie armijas inspekcijas daļas. - LCVVA, 3601. f., 1. apr., 4. 1., 100. lp.

[:0-3] 3,0 ^3,1 «Apbalvoti aizsargi (Aizsargs, Nr.6)». periodika.lv. 1928. gada jūnijā. 183. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.

[4] «LKOK nr.3/1678 : Zemitāns, Jorģis». www.lkok.com. Skatīts: 2020-09-01.

[1]

[2]

[3]

[4]