Kauņa
Kauņa | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Kaunas | |||
| |||
Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°EKoordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E | |||
Valsts | Lietuva | ||
Pašvaldība | Kauņas pilsētas pašvaldība | ||
Pirmoreiz minēta | 1361 | ||
Pilsētas tiesības | 1408 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 157 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 305 120 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Kauņa Vikikrātuvē |
Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842—1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920—1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs (Vītauta Dižā Universitāte, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs). Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.
2022. gadā Kauņa, kopā ar Ešu pie Alzetes Luksemburgā un Novisadu Serbijā, bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Dižais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.
Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā, līdz 1917. gadam pilsētas oficiālais nosaukums bija Kovna (krievu Ко́вна). Tā bija viens no Novembra (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864) centriem. Kauņas (Kovenskas) guberņas galvaspilsēta (1842—1915). 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots Pēterburgas—Viļņas—Kēnigsbergas—Berlīnes dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu, šeit pieturēja ekspresvilciens Nord-Express.
Pirmā pasaules kara laikā Kauņā atradās Oberosta militārās pārvaldes virspavēlnieka mītne. 1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No 16. gadsimta Kauņa bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.
Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.
Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to izstrādājumus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri — Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.
Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, krievi — 4%, citu tautību pārstavji — 3%. Pilsētā dzīvojošās mazākumtautības (cilvēku skaits): krievi (16 662), ukraiņi (1 906), poļi (1 600), baltkrievi (1 142) ebreji (427), vācieši (378), čigāni (364), latvieši (211), tatāri (200), armēņi (141), citas tautības (534).
Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Valds Adamkus (Valdas Adamkus, 1926) — politiķis, Lietuvas prezidents (1998—2003, 2004—2009);
- Emma Goldmane (Emma Goldman, 1869—1940) — anarhiste;
- Žīdrūns Ilgausks (Žydrūnas Ilgauskas, 1975) — basketbolists;
- Šarūns Jasikēvičs (Šarūnas Jasikevičius, 1976) — basketbolists;
- Lins Kleiza (Linas Kleiza, 1985) — basketbolists;
- Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis, 1932) — politiķis;
- Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas, 1906—1995) — franču filozofs;
- Rūta Meilutīte (Rūta Meilutytė, 1997) — peldētāja;
- Hermanis Minkovskis (Hermann Minkowski, 1864—1909) — matemātiķis;
- Arvīds Sabonis (Arvydas Sabonis, 1964) — basketbolists.
Pilsētā dažādos laikos dzīvojuši tādi cilvēki kā Felikss Dzeržinskis, Marija Gimbutiene, Aļģirds Greims, Jaša Heifecs, Ādams Mickēvičs, Ludviks Zāmenhofs.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
|
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- BC Kauņas "Žalgiris" — Kauņā bāzēts basketbola klubs, kas spēlē LKL un Eirolīga.
- FK Kauno Žalgiris — Kauņā bāzēts futbola klubs, kas spēlē Lietuvas futbola čempionāta A līgā.
- Kauņas "Stumbras" — Kauņā bāzēts futbola klubs, kas spēlē Lietuvas futbola čempionāta A līgā.
- FC Hegelmann Litauen, futbola klubs.
-
Žalgiris Arena
-
S. Darjus un S. Girēna stadions
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kauņas vecpilsēta
-
Kauņas vecpilsēta
-
Rātsnams laukums
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kauņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Kauņas mājaslapa Arhivēts 2012. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē. (lietuviski) (angliski)
- Kauņas tūrisma informācijas centra mājaslapa (lietuviski) (angliski)
|
|