Krievijas Federācijas federālie apgabali

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sākotnējie Krievijas Federācijas federālie apgabali (2000-2010). 1. - Centrālais, 2. - Dienvidu, 3. - Ziemeļrietumu, 4. - Tālo Austrumu, 5. - Sibīrijas, 6. - Urālu, 7. - Volgas federālais apgabals.

Krievijas Federācijas federālie apgabali (krievu: Федеральные округа Российской Федерации) ir Krievijas Federācijas teritoriāli-administratīvās vienības tiešas prezidenta pārvaldes nodrošināšanai, kuras izveidoja neilgi pēc Vladimira Putina iecelšanas par Krievijas prezidentu 2000. gada 13. maijā saskaņā ar dekrētu "Par Krievijas Federācijas Prezidenta pilnvaroto pārstāvi federālajā apgabalā".[1]

Federālos apgabalus pārvalda Krievijas prezidenta iecelti pilnvarotie pārstāvji. Katrā federālajā apgabalā ietilpst Krievijas Federāciju izveidojušo teritoriālo vienību (republiku, novadu, apgabalu) grupas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakotnēji tika izveidoti septiņi federālie apgabali, bet 2010. gada 19. janvārī prezidents Dmitrijs Medvedevs pēc Otrā Čečenijas kara oficiāla noslēguma izveidoja astoto federālo apgabalu - Ziemeļkaukāza federālo apgabalu. 2011. gadā prezidents Medvedevs ierosināja izveidot atsevišķu Galvaspilsētas federālo apgabalu Maskavas apkārtnē, kas tomēr netika īstenots. 2014. gadā pēc Krimas aneksijas prezidents Putins izveidoja devīto federālo apgabalu - Krimas federālo apgabalu, bet 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja Dienvidu federālajam apgabalam. Starptautiski Krimas aneksija netiek atzīta. 2018. gadā Burjatijas republiku un Aizbaikāla novadu pievienoja Tālo Austrumu federālajam apgabalam.

Federālie apgabali (2018)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc Krimas aneksijas (2018).
Federālā apgabala nosaukums Izveides
gads
Platība
(km²)
Iedzīvotāju skaits
(pēc 2010. gada tautskaites)
Federācijas subjektu
skaits
Adminstratīvais
centrs
Galvenās etniskās
grupas (%)
Centrālais federālais apgabals 2000 652 800 38 438 600 18 Maskava krievi (91%), ukraiņi (2%)
Dienvidu federālais apgabals (neieskaitot anektēto Krimas Republiku) 2000 418 500 13 856 700 6 Rostova pie Donas krievi (84%), armēņi (3%)
Ziemeļrietumu federālais apgabals 2000 1 677 900 13 583 800 11 Pēterburga krievi (86%), ukraiņi (3%)
Tālo Austrumu federālais apgabals 2000 6 952 600 8 371 257 11 Vladivostoka krievi (79%), jakuti (7%)
Sibīrijas federālais apgabals 2000 4 361 800 17 178 298 10 Novosibirska krievi (86%), burjati (2%)
Urālu federālais apgabals 2000 1 788 900 12 082 700 6 Jekaterinburga krievi (83%), tatāri (5%)
Volgas federālais apgabals 2000 1 038 000 29 900 400 14 Ņižņijnovgoroda krievi (68%), tatāri (13%)
Ziemeļkaukāza federālais apgabals 2010 170 700 9 496 800 7 Pjatigorska krievi (30%), čečeni (14%)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]