Leopolds I
Leopold I. |
|---|
 Leopolds I |
|
|
|
|
|
Ungārijas karalis |
|
|
Amatā
1655 — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1655. gada 27. jūnijā, Presburgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands IV |
|---|
| Pēctecis |
Jozefs I |
|---|
|
|
|
Bohēmijas karalis |
|
|
Amatā
1656 — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1656. gada 14. septembrī, Prāgā) |
| Priekštecis |
Ferdinands IV |
|---|
| Pēctecis |
Jozefs I |
|---|
|
|
|
Horvātijas karalis, Austrijas erchercogs |
|
|
Amatā
1657. gada 2. februārī — 1705. gada 5. maijā |
| Priekštecis |
Ferdinands III |
|---|
| Pēctecis |
Jozefs I |
|---|
|
|
|
Svētās Romas impērijas ķeizars |
|
|
Amatā
1658. gada 18. jūlijā — 1705. gada 5. maijā
(kronēts 1658. gada 1. augustā, Frankfurtē) |
| Priekštecis |
Ferdinands III |
|---|
| Pēctecis |
Jozefs I |
|---|
|
|
|
| Dzimšanas dati |
1640. gada 9. jūnijā
Vīne, Austrijas erchercogiste
(tagad  Austrija) |
|---|
| Miršanas dati |
1705. gada 5. jūnijā
Vīne, Austrijas erchercogiste
(tagad Austrija) |
|---|
| Apglabāts |
Kapucīņu kapenes, Vīne, Austrija |
|---|
| Dinastija |
Hābsburgi |
|---|
| Tēvs |
Ferdinands III |
|---|
| Māte |
Spānijas Marija Anna, Hābsburgu dinastija |
|---|
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Spānijas Margarete Terēzija, Hābsburgu dinastija
Austrijas Klaudija Felicita, Hābsburgu dinastija
Neiburgas Eleonora Magdalēne, Vitelsbahu dinastija |
|---|
| Bērni |
16 bērni, to skaitā Austrijas Marija Antonija, Jozefs I, Austrijas Marija Anna, Kārlis VI |
|---|
| Reliģija |
katolisms |
|---|
| Paraksts |
 |
|---|
Leopolds I (vācu: Leopold I., ungāru: I. Lipót, čehu: Leopold I.,horvātu: Leopold I.; dzimis 1640. gada 9. jūnijā, miris 1705. gada 5. jūnijā) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1658. gada līdz savai nāvei. Bija arī Ungārijas un Bohēmijas karalis.
Dzimis 1640. gadā Svētās Romas impērijas ķeizara Ferdinanda III un viņa sievas Spānijas Marijas Annas ģimenē. Francijas karaļa Luija XIV brālēns. Kļuva par troņmantinieku 1654. gada 9. jūlijā, kad 21 gada vecumā nomira viņa vecākais brālis Ferdinands IV.
Valdīšana vainagojās ar panākumiem pret Osmaņu impēriju Lielā turku kara laikā. Uzvaras Sentgotārdas kaujā (1664. gadā), Vīnes kaujā (1683. gadā), Otrajā Mohāčas kaujā (1687. gadā) un Zentas kaujā (1697. gadā) ļāva Hābsburgiem anektēt Transilvāniju un lielu daļu Ungārijas.
Leopolds I karoja ar Franciju Deviņgadu karā (1688—1697) un Karā par Spānijas mantojumu (1701–1714). Pēc Leopolda nāves troni mantoja viņa dēls Jozefs I.
.PNG){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leopolds I Hābsburgs.
.svg){kind=small}
