Lihtenšteinas vēsture

Vikipēdijas lapa
Vaducas cietoksnis.

Lihtenšteinas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Lihtenšteinas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas impērijas laikā Lihtenšteinas teritorija ietilpa Rētijas provinces sastāvā un caur to veda ceļš no Itālijas caur Brigantium (Brēgencu) uz provinces galvaspilsētu Augusta Vindelicorum (Augsburgu). Šveices neatkarības karu periodā pret Habsburgiem (1401–1429, 1444–1446, 1498–1500) Lihtenšteinu izpostīja un tā kļuva par Svētās Romas impērijas pierobežu, kopš 1434. gada Vaducas grāfistei un Šellenbergas valstiņai bija kopīgs valdnieks.[1]

1719. gada 15. augustā izveidojās Lihtenšteinas firsta valsts, kas Napoleona karu laikā pievienojās vācu Reinas Savienībai (1808—1815), pēc tam Vācu Savienībai (1815—1866). Pēc Vācu Savienības iziršanas 1866. gada 14. februārī Lihtenšteina kļuva par neatkarīgu valsti un pievienojās Austroungārijas muitas ūnijai. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1924. gadā tā izveidoja kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveices Konfederāciju, arī mūsdienās Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice.

Lihtenšteina ir Eiropas Padomes dalībvalsts, bet nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Liechtenstein - History | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-09-02.