Bulgārijas vēsture

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Bulgārijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Bulgārijas teritorijā.

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgāru cilšu migrācija Lielās tautu staigāšanas laikā.

Mūsdienu bulgāru priekšteči bija Āzijas cilšu grupa, kas apdzīvoja Volgu un no turienes Lielās Tautu staigāšanas laikā 6. gadsimta beigās pārceļoja Bizantijas teritorijā, aizņemot teritoriju uz dienvidiem no Donavas. Šajā teritorijā lielā skaitā jau dzīvoja agrāk ieceļojušas slāvu ciltis. Apmēram viena gadsimta laikā bulgāri pārslāvojās, pārņemot vietējo slāvu cilšu valodu un citas slāvu kultūras iezīmes. Vēlāk Bizantijas impērija atzina šo slāvu-bulgāru teritoriju par neatkarīgu valsti.

Viduslaiku Bulgārijas lielvalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. gadsimta otrajā pusē, pateicoties Bizantijas misionāru Kirila un Metodija darbībai, bulgāri pieņēma pareizticību. Modificējot grieķu alfabētu, misionāri ielika pamatus mūsdienu kirilicas alfabētam, kas ir mūsdienu bulgāru un vairāku citu slāvu tautu rakstības pamatā. 11. gadsimta sākumā Pirmo Bulgārijas caristi iekaroja Bizantija. 11. gadsimta beigās sākās bulgāru sacelšanās pret Bizantijas varu, kas noslēdzās ar Otrās Bulgārijas caristes izveidošanos.

14. gadsimta otrajā pusē Osmaņu impērija iekaroja daļu Bulgārijas teritorijas uz dienvidiem no Balkānu kalniem. 1393. gadā osmaņi ieņēma galvaspilsētu Veliko Tarnovu. 1396. gadā pēc osmaņu uzvaras Nikopoles kaujā, Otrā Bulgārijas cariste beidza pastāvēt un Bulgārija nonāca Osmaņu impērijas pakļautībā.

Atjaunotā Bulgārijas valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgārijas teritorijas izmaiņas Otrā pasaules kara laikā.

1878. gadā, pēc Krievijas uzvaras 1877.-1878. gada Krievu-turku karā, starp Krievijas un Osmaņu impērijām tika noslēgts Sanstefano līgums, kas paredzēja vienotas valsts izveidošanu visās bulgāru apdzīvotajās zemēs. Lielbritānija un Austroungārija nevēlējās pieļaut tik lielu Krievijas ietekmes pieaugumu Balkānu un Vidusjūras reģionā. Tika sasaukts Berlīnes kongress, kura rezultātā izveidojās daudz mazāka Bulgārijas kņaziste un autonoma Austrumrumēlija, kas palika Osmaņu impērijas sastāvā līdz dumpim 1885. gadā.

1908. gadā Bulgārija juridiski pasludināja neatkarību no Osmaņu impērijas un tika izveidota Bulgārijas Karaliste. Starp 1910. un 1920. gadu Bulgārija iesaistījās Pirmajā, tad Otrajā Balkānu karā un Pirmajā pasaules karā Centrālo lielvalstu pusē. Otrajā pasaules karā, 1941. gada 1. martā Bulgārija pievienojās Ass valstīm un aprīlī okupēja daļu Dienvidslāvijas un Grieķijas teritorijas, bet pēc 1944. gada 9. septembra apvērsuma nostājās Sabiedroto pusē.

1946. gadā monarhija tika pasludināta par atceltu, cars izraidīts trimdā un nodibināta Bulgārijas Tautas republika. Pie varas nonāca komunisti un Bulgārija kļuva par Padomju Savienības satelītvalsti.

1989. gada nogalē komunistu partija atteicās no varas monopola un 1990. gadā tika sarīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas. 2004. gadā Bulgārija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2007. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.