Moldovas vēsture

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Moldovas Republikas vēsturi. Par citām jēdziena Moldāvijas vēsture nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Moldāvijas kultūrvēsturiskais reģions mūsdienu Rumānijas, Moldovas un Ukrainas robežās

Moldovas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Moldovas teritorijā.

Moldāvijas kņaziste[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Moldāvija
Moldāvijas kņaziste (Moldau) kā Polijas un Lietuvas vasaļvalsts Jagaiļa valdīšanas laikā.

Mūsdienu Moldovas teritoriju Senajos laikos apdzīvoja dāki. Tā kā tā atradās stratēģiskā vietā starp Āziju un Eiropu, Moldova no 10. līdz 13. gadsimtam cieta no Kijevas Krievzemes, pečeņegu, polovciešu un Mongoļu impērijas iebrukumiem.

14. gadsimtā radās Moldāvijas kņaziste. Viduslaiku beigās tā aptvēra teritoriju starp Karpatu kalniem rietumos un Dņestras upi austrumos. 1387. gadā kņazs Petru I kļuva par Polijas un Lietuvas lielkņazistes vasali. Moldāvija piedzīvoja uzplaukumu Stefana III vadīšanas laikā 15. gadsimta otrajā pusē. 1511. gadā Moldāvijā iebruka Krimas tatāri, taču ar poļu palīdzību tie tika uzvarēti. Lai nodrošinātos pret tālākiem tatāru iebrukumiem, 1514. gadā kņazs Bogdans III kļuva par Osmaņu impērijas vasali.

Krievijas impērijas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar 1812. gadā noslēgto Bukarestes līgumu starp Osmaņu un Krievijas Impērijām Moldāvijas austrumu daļa kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. No 1828. gada teritorija tika saukta par Besarābijas guberņu.

Moldāvijas ziemeļaustrumu daļu Bukovinu anektēja Habsburgu impērija. Rietumu daļa saglabāja savu autonomiju, lai 1856. gadā, apvienojoties ar Valahiju, izveidotu Rumānijas karalisti. 1856. gada Parīzes līgums divas no deviņām Besarābijas grāfistēm atdeva jaunajai rumāņu karalistei, taču pēc 1878. gada Berlīnes līguma tās atkal kļuva par Krievijas Impērijas daļu.

Pievienošanās Rumānijai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moldāvijas Demokrātiskās Republikas karogs (1918).

Sākoties Pirmajam pasaules karam Krievijas armijā tika iesaukti 300 000 besarābu, kuri 1917. gada revolucionāro notikumu ietekmē sāka veidot "moldāvu kareivju komitejas". 1917. gada oktobrī-novembrī notika Besarābijas parlamenta vēlēšanas. Jaunā parlamenta pirmā sēde notika 21. novembrī. 1917. gada 2. decembrī pasludināja Moldāvijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu, kas 1918. gada 24. janvārī pasludināja neatkarību no Krievijas. 1918. gada 27. martā parlaments nolēma par jaunās republikas pievienošanos Rumānijai. Lai arī Antantes valstis šo apvienošanos atzina 1920. gada Parīzes miera līgumā, Rumānijai ar PSRS neizdevās noslēgt vienošanos par jauno robežu abpusēju atzīšanu.

Moldāvijas PSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Moldāvijas PSR
Rumānijas un Moldāvijas APSR robežas līdz 1940. gadam

Piedņestras teritorijā, kas sākotnēji bija Ukrainas PSR sastāvdaļa, no 1924. līdz 1940. gadam pastāvēja Moldāvijas APSR. Atbilstoši Molotova-Rībentropa paktam, kas paredzēja Austrumeiropas sadalīšanu starp PSRS un Vāciju, 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza ultimātu Rumānijai, kurā pieprasīja Besarābijas un Bukovinas zienmeļu teritoriju. Lai izvairītos no kara, Rumānija piekrita izvirzītajām prasībām. Pirms rumāņu karaspēks un administrācija paspēja evakuēties, 28. jūnijā tām uzbruka Sarkanā armija. Uzbrukuma rezultātā bojā gāja vai gūstā tika saņemti tuvu pie 43 tūkstošiem rumāņu militārpersonu. Teritorijas ziemeļu un dienvidu daļas tika iekļautas Ukrainas PSR sastāvā. Vienlaikus tika izbeigta Moldāvijas APSR pastāvēšana. Tās rietumu daļu pievienoja jaunizveidotajai Moldāvijas PSR, bet austrumu daļu pievienoja Ukrainai.

Pēc PSRS—Vācijas kara sākšanās Besarābija atgriezās Rumānijas kontrolē. 1944. gada februārī—augustā karadarbības rezultātā teritorija atkal nonāca PSRS kontrolē. Staļina varas periodā gandrīz pilnībā tika iznīcināta vietējā inteliģence, ierēdņi, uzņēmēji un turīgie zemnieki. 1941. gada 12. jūnijā un 1949. gada 5. jūlijā notika masu deportācijas uz Sibīriju un Kazahstānu. Katrā reizē deportēti tika aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Papildus vēl terora laikā 10 tūkstoši politisko ieslodzīto tika nošauti.

Zemniekiem noteiktās pārmērīgi augstās graudu piegādes kvotas, kā arī ar varu veiktās labības rekvizīcijas 1946.-1947. gadā izraisīja badu, kurā mira gandrīz 216 000 cilvēku. Padomju laikā tika veicināta teorija (Moldovēnisms) par to, ka moldāvi etniski ir atšķirīgi no rumāņiem. Latīņu alfabēta vietā tika ieviesta kirilica.

Moldovas Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā tika izveidota Moldovas Tautas fronte, kura ieguva vairākumu 1990. gada vēlēšanās. 1990. gada 2. septembrī separātisti izveidoja Piedņestras Moldāvu PSR. 1991. gada 27. augustā tika pieņemta Neatkarības deklarācija un Moldāvijas PSR kļuva par Moldovas Republiku. 1992. gadā notika Piedņestras Moldāvu Republikas karš ar Moldovas Republiku, kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota Krievijas Federācijas armija.

2014. gadā tika noslēgts Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku.[1] Pret šo vienošanos iebilda Krievijas Federācija, atbildot ar embargo daudzām Moldovas lauksaimniecības sektora precēm. 2014. gadā tika atklāts, ka no trim Moldovas bankām pazudis viens miljards ASV dolāru, kas veidoja aptuveni 12% no IKP. Šī nauda varētu būt atmazgāta izmantojot arī Latvijas bankas "ABLV" un "Latvijas Pasta banku". Pēc finanšu skandāla Eiropas Savienība ierobežoja Moldovai piešķirto finansējumu.[2]

2016. gada Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījušais Moldovas Sociālistu partijas līderis Igors Dodons kampaņas laikā par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja asociācijas līguma atcelšanu un tuvāku attiecību veidošanu ar Krieviju.[3]

2019. gada februārī uzvarēja promaskaviskā Sociālistu partija, kas 2019. gada jūnijā vienojās par jaunas valdības izveidi kopā ar proeiropeisko bloku "Tagad", atstājot ārpus valdības otru lielāko parlamentā pārstāvēto politisko spēku Demokrātisko partiju, kas līdz tam atradās pie varas. Par jaunās valdības vadītāju iecēla proeiropeiskā bloka pārstāvi Maiju Sandu. Taču vēl pirms viņas valdības apstiprināšanas Konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu par parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu organizēšanu. Pēc tam tiesa apturēja arī prezidenta Dodona pilnvaras un viņa pienākumus uzticēja līdzšinējam premjerministram Pāvelam Filipam. Pēc nedēļas Moldovas Demokrātiskā partija paziņoja, ka atstās valdību un aizies opozīcijā.[2]


  1. Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses
  2. 2,0 2,1 Moldovā politiskā krīze pietuvojusies atrisinājumam lsm.lv 2019. gada 15. jūnijā
  3. Moldova varētu lauzt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību lsm.lv 2017. gada 18. janvārī