Kipras vēsture
Kipras vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem Kipras salā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2. gadu tūkstotī p.m.ē. Kiprā izveidojās Mikēnu civilizācijas apmetnes, vēlāk salu pakļāva Asīrija, Senā Ēģipte un Persijas impērija. 333. gadā p.m.ē. to iekaroja Aleksandrs Lielais, tad Ptolemaju dinastija, Romas impērija, Austrumromas impērija un arābi.
Pēc Krusta kariem pastāvēja Kipras karaliste (1192–1489), tad to nopirka Venēcijas Republika, bet 1571. gadā iekaroja Osmaņu impērija.
1878. gadā Osmaņu impērija bija spiesta Kipru nodot Apvienotās Karalistes pārvaldībā, bet tā oficiāli kļuva par Britu impērijas daļu 1914. gadā. Kipras grieķu iedzīvotāji vēlējās panākt savienību ar Grieķijas valsti, bet Kipras turki sākotnēji iestājās par britu varas turpināšanu, pēc tam pieprasīja salas pievienošanu Turcijai.
1960. gadā Kipra kļuva par neatkarīgu valsti. 1963.–1964. gadā uzliesmoja vardarbība starp abām kopienām, vairāk nekā 25 000 Kipras turku pārvietoja anklāvos. 1974. gada 15. jūlijā Kipras grieķu nacionālisti sarīkoja valsts apvērsumu, kas izraisīja turku iebrukumu Kiprā. Okupēto Ziemeļkipras teritoriju pameta vairāk nekā 150 000 Kipras grieķu. 1983. gadā izveidojās Kipras turku valsts salas ziemeļos, jauno valsti atzina vienīgi Turcijas valdība.
2004. gadā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, bet 2008. gadā par Eirozonas dalībvalsti.
| ||||||||||||||||||||||||||