Ļaudonas pagasts

Ļaudonas pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Ļaudona
Kopējā platība:	204,4 km2
• Sauszeme:	198,7 km2
• Ūdens:	5,7 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 136
Blīvums (2024):	5,7 iedz./km2
Mājaslapa:	www.laudona.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Laudohn
krievu:	Лаудонская
Ļaudonas pagasts Vikikrātuvē

Ļaudonas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Aiviekstes abos krastos. Robežojas ar sava novada Kalsnavas, Mārcienas, Praulienas un Mētrienas pagastiem un Jēkabpils novada Mežāres un Variešu pagastiem. Pagasta administratīvais centrs ir sena apdzīvota vieta Ļaudona.

Tagadējā pagasta teritorija izveidojusies 20. gadsimta otrajā pusē no pirmskara Ļaudonas un Sāvienas, kā arī daļas Mētrienas pagastu teritorijām. Agrākos laikos Ļaudonas pagasta teritorijā bijušas Ļaudonas muiža (Laudohn jeb Liograd) ar Toces (Tootzen) un Ancīšu (Anzeht) pusmuižām, Ļaudonas mācītājmuiža, Sāvienas (Sawensee), Aburta (Lügen), Aiviekstes (Eustehn) muižas, Ozolu, Valdeķu (Waldeck) un Muižnieku pusmuižas.

Daba

Ļaudonas pagasts izvietojies Aiviekstes ielejā tās abos krastos. Pagasta teritoriju šķērso Madonas-Trepes valnis ar augstāko punktu 153,7 m dienvidrietumos no Mazā Plenča ezera. Vaļņa Aiviekstes kreisā krasta daļā ir Krustkalnu dabas rezervāts, labajā krastā - Driksnas sila dabas parks, kurā atrodas 137 m augstais Drikšņa kalns. Pagasta centrālajā daļā abpus Aiviekstei ir Aiviekstes palienes dabas parks.

Hidrogrāfija

Upes

Aiviekste, Alūksnīte, Mila, Tocīte, Nirīte, Driksnīte, Talicka, Sāvīte, Niedruška, Graulīte un Svētupe.

Ezeri

Sāvienas ezers (57,9 ha), Driksnis (40,5 ha), Līnītis (2,1 ha), Lielais Plencis (11 ha), Mazais Plencis (1,4 ha), Pārkārtnis (1,5 ha), Lielais Melnītis (1,4 ha), Melnītis (1 ha).

Vēsture

Ēvalda Mugurēviča un Ingrīdas Ozeres (Virses) vadībā 1988.-1989. gadā veiktie arheoloģiski izrakumi liecina, ka jau vēlajā dzelzs laikmetā 9.-12. gadsimtā Ļaudonā bijis apdzīvots pilskalns. 12.-13. gadsimtā tagadējā Ļaudonas pagasta teritorija ietilpa Jersikas valstij piederošā Gerdenes jeb Zerdenes pilsnovada sastāvā, par kura centru uzskata Sāvienas pilskalnu.

1274. gadā Rīgas arhibīskaps Johans I fon Lūne lika uzcelt mūra pili pie Svētupes ietekas Aiviekstē.

Ernests Gideons Laudons Austrijas armijas feldmaršala tērpā.

1432. gadā Oto Laudons no Rīgas arhibīskapa Heninga Šarpenberga kā lēni saņēma 4 arklus un 6 pūrvietas zemes pie viņa kunga sētas, no kuras vēlāk izveidojās Toces muižiņa (Tootzen). 1457. gadā Ļaudonas pils minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze.

1568. gadā pēc Vidzemes pievienošanas Polijas-Lietuvas kopvalstij, Pārdaugavas hercogistes pārvaldnieks Hodkevičs Ļaudonas pilsnovadu un pili piešķīra K. J. Bankovam. 1575. gadā Ļaudonas pilsnovads nonāca J.Tīzenhauzena, viņa sievas Elizabetes (dzim. Plāteres) un dēla mūža lietošanā. Livonijas kara laikā krievu karaspēks pili nopostīja, pēc tam muižas īpašnieki bieži mainījās. Sāvienas muiža ilgus gadus palika Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā. 1613. gadā Poļu-zviedru kara laikā Ļaudonas muiža kļuva par zviedru kroņa īpašumu. 1696. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta Ļaudonā tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Pēc šī paša parauga tika uzceltas baznīcas Apekalnā un Vestienā. 1703. gadā krievu karaspēks nopostīja Ļaudonas luterāņu baznīcu un muižu. 1716. gadā atvaļināta virsnieka ģimenē piedzima vēlākais Austrijas feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons.

1772. gadā Ļaudonā nodibināta stikla rūpnīca ("glāzšķunis"). 1818. - 1820. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1838. gadā Fr. F. Meiners kļuva par Toces muižas īpašnieku. 1870. gadā M. Meinere muižu ieķīlāja I. Rušmanim, kurš 1879. gadā kļuva par tā īpašnieku un pārvaldīja līdz pat agrārai reformai. 1846. gadā krievu pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi Ļaudonā. Pirmā gadā pareizticībā pārgāja 3849, bet otrajā gadā - 547 latviešu zemnieki. 1863. gadā tika iesvētīta jauna mūra pareizticīgo baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Ļaudonas pareizticīgo baznīca

1905. gada revolūcijas laikā Ļaudonas muiža tika nodedzināta. 1920. gadā agrārās reformas laikā Ļaudonas muižu ar pusmuižām (kopplatība 1946 ha) sadalīja 148 vienībās. Ļaudonas mācītājmuižu (1200 ha) sadalīja 42 vienībās, bet Sāvienas muižu (2943 ha) 196 vienībās. 1935. gadā Ļaudonas pagastā bija 541 saimniecība: 4567 ha no tā platības aizņēma aramzeme, 2001 ha - pļavas, 2061 ha - ganības, 1532 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija auzas (16% sējumu kopplat.), mieži (10%) un rudzi (10%). Kartupeļi - 6%, lini - 4%. Darbojās dzirnavas, vilnas kārstuve, zāģētava, vilnas apstrādes darbnīca, 4 krejošanas punkti, 4 frizētavas. Ļaudonas pagasta platība bija 12120 ha. 1944. gadā Otrā pasaules kara kaujās tika nopostīta Ļaudonas luterāņu baznīca.

1945. gadā Ļaudonas pagastā izveidoja Kalnvirsas, Ļaudonas un Pārupes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ļaudonas ciemam pievienoja likvidētos Kalnvirsas un Pārupes ciemus. 1964. gadā Ļaudonas ciemam pievienoja Mētrienas ciema daļu (toreizējā kolhoza "Ļaudona" teritoriju). 1975. gadā Ļaudonas ciemam pievienoja Sāvienas ciemu. 1977. gadā nelielu daļu Ļaudonas ciema teritorijas pievienoja Mārcienas, Pamatu un Praulienas ciemam. 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu.

Padomju laika administratīvo pārkārtojumu laikā Ļaudonas pagastā iekļauts viss bijušais Sāvienas pagasts (1935.gadā tā platība bija 6470 ha) un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījusies robeža ar Mārcienas un Praulienas pagastiem.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 4 000 —     1959 3 100 −1.06% 1967 2 695 −1.73%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 2 217 −1.61% 1989 1 822 −1.94% 2000 1 807 −0.08%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 1 406 −2.26% 2021 1 185 −1.70%

Apdzīvotās vietas

Ļaudona, Sāviena, Toce, Kalnāji, Ķunci, Kalnvirsa, Ruķi, Aburti, Jaunzemi, Beļava, Ķikuri, Silieši, Stopāni, Zīliņi, Krīpāni, Ruči, Girļi, Cekuļi.

Ievērojamas personības

• Ansis Līventāls (1803—1878) — latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.
• Andrejs Eglītis (1912—2006) — latviešu dzejnieks.
• Toces pusmuižā: Ernests Gideons fon Laudons — austriešu karavadonis, piedalījies Septiņgadu karā
• Jānis Lejiņš-Leja (1897—1982), Latvijas agronoms un politiķis. Bijis 4. Saeimas deputāts, Latviešu zemnieku savienības biedrs.

Saimniecība

Transports

Pagastam cauri iet valsts 1. šķiras autoceļš P82 Jaunkalsnava - Lubāna.