Piemare

Piemare latīņu: Terra Bihavelanc lietuviešu: Pamarys 9. gadsimts – 1253 Location of zeme Senās Kursas karte 13. gadsimtā Pārvaldes centrs Ezertuve (Grobiņa) Reliģija baltu pagānisms Valdība militāra aristokrātija Kursas ķēniņš (rex de Curonia)  - līdz 1230. Lamekins Vēsture  - Kurši padzina vikingus 9. gadsimts  - Savā starpā sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija 1253 Platība 1 250 km²

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos. Tā robežojās ar Bandavas zemi austrumos un Duvzares zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā atrodas Liepājas pilsēta, Dienvdkurzemes novada ziemeļu un rietumu daļa.

Nosaukums

Zemes nosaukums senākajos latīņu un lejasvācu valodās rakstītajos tekstos bija Bihavelanc vai Bihavelant. Tas varētu būt cēlies no lejasvācu valodas vārdkopas Beim Haaffe entlang, kas nozīmē: "jūras piekraste".

Galvaspilsēta

Piemares pārvaldes centrs visticamāk atradās Ezertuves (Esestua, rietumbaltu: ezers — azeran, tuvu — tauvas) pilskalnā tagadējās Grobiņas teritorijā, kas Rimberta hronikā minēts jau kopš 9. gadsimta kā "Ezerpils" (vācu: Seeburg). Otrs pārvaldes centrs atradies Durbes pilskalnā, tādēļ galveno pilskalnu vārdā visa Piemare reizēm saukta par "Ezerpils, proti Durbes zemi" (terra Esestua, scilicet Durpis), kā tas redzams 1230. gada līgumā, ko ar pāvesta legātu noslēdza karalis Lamekins un "Kursas pagāni no Esestua, proti Durpis, un Saggara zemēm un kiligundām, utt." (“... et pagani de Curonia, de terris Esestua, scilicet Durpis, et Saggara, et kiligundis, etc.").

Teritorija

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Eberhards no Zainas, senā kuršu Piemares zeme tika sadalīta divās daļās un vēlāk vairs neparādījās kā ģeogrāfiska vienība. Dienvidu daļu ar Grobiņas un Vārtājas pilīm saņēma Livonijas ordenis, bet ziemeļu daļu ar Sakas un Dzintares pilīm turpmāk pārvaldīja Kurzemes bīskapija, kuras daļā nonāca arī svarīgais tirdzniecības ceļš pa Bārtas upi. Piemares zemes galvenā pils bijusi Grobiņā, kur arī Livonijas ordenis izveidoja savu galveno Lejaskurzemes (Grobiņas fogtejas) pārvaldes centru.

Līgumā minētās Piemares apdzīvotās vietas Livonijas ordeņa daļā (divas trešdaļas):

• Wartha jeb Warthayen — Vārtāja (Gaviezes pagasts),
• Deteten jeb Todayten — Tadaiķi (Tadaiķu pagasts),
• Unseten — Usaiķi (Bunkas pagasts),
• Ylse — Bunka (Bunkas pagasts) ,
• Lypa — Līpa (Lažas pagasts) vai Liepāja?,
• Geneisen jeb Gaveyssen — Gavieze (Gaviezes pagasts),
• Waruwa — Lielvārve (Tadaiķu pagasts),
• Donen — Padone (Durbes novads),
• Pene — ? Vecpils pagasts,
• Ocke jeb Ochten — Okte (Durbes novads),
• Celse jeb Zelzen — ? Vecpils pagasts,
• Lindale — Durbe,
• Troyst — Dižstroķi (Vecpils pagasts),
• Lawaden jeb Jewaden — Jevade (Aizputes pagasts),
• Birsegalve — ?,
• Gerne jeb Serve — Dzērve (Cīravas pagasts),
• Boyenseme — Bojas (Kalvenes pagasts),
• Droge — Vecdrogas (Kalvenes pagasts),
• Crote — Krote (Krotes pagasts),
• Apperate — Apriķi (Lažas pagasts),
• Ylmeda — Dižilmāja (Vecpils pagasts),
• Duppele — Dupļi (Rāvas pagasts),
• Grobin — Grobiņa,
• Nerkes — Vecpils pilskalns (Vecpils pagasts),
• Struckte jeb Strutten — Stroķi (Vecpils pagasts),
• Telse — Tāši (Medzes pagasts),
• Aister — Aistere (Tadaiķu pagasts),
• Virgenare — Vērgale (Vērgales pagasts),
• Riwa — Rīva (Sakas pagasts),
• Medze — Medze (Medzes pagasts),
• Medda — Mednieku mājas? (Medzes pagasts),
• Villa Liva — Liepāja.

Līgumā minētās Piemares apdzīvotās vietas Kurzemes bīskapa daļā (viena trešdaļa):

• Ratzge jeb Razge jeb Rarge — ? (Bārtas pagasts),
• Bartha versus Wartham — Bārta tai pusē, kur Vārtāja (Bārtas pagasts),
• Parknekalve — Pērkone (Nīcas pagasts),
• Duvenelke — Dunalka (Dunalkas pagasts),
• Prusse — Prūšu ciema (Cīravas pagasts),
• Karkele — Kārkļi (Cīravas pagasts),
• Sintre jeb Zyntire — Dzintare (Dzintarnieki, Lažas pagasts),
• Salene — Saliene (Sakas pagasts),
• Sacken — Saka jeb Pāvilosta.

Literatūra

• Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krusta kari. Rīga, 2002
• A.Švābe. Senā Kursa. Straumes un avoti. I sējums. Rīga, A.Gulbis, 1938.
• Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8.–13. Jahrhundert (vāciski) (lietuviski)