Plankumainā hiēna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plankumainā hiēna
Crocuta crocuta (Erxleben, 1777)
Plankumainā hiēna
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta Hiēnu dzimta (Hyaenidae)
Ģints Plankumainās hiēnas (Crocuta)
Suga Plankumainā hiēna (C. crocuta)
Izplatība
Spotted Hyaena area.png
Plankumainā hiēna Vikikrātuvē

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta). Tā mājo Subsahāras Āfrikā, un kopējā populācija ir apmēram 27 000 — 47 000 īpatņu.[1] Lai arī populācija ir samērā liela, tomēr ārpus aizsargājamām teritorijām to skaits samazinās.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās hiēnas Masaju Marā, Kenijā
Plankumainā hiēna Ngorongoro krāterī Tanzānijā

Vēsturiskā izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz pleistocēna beigām plankumainās hiēnas mājoja ne tikai Āfrikā, bet arī Eiropā, sākot ar Pireneju pussalu un beidzot ar Urāliem. Šo teritoriju tās apdzīvojušas vismaz miljons gadus.[2] Plankumaino hiēnu fosilijas ir atrastas arī Krievijā, Tālajos Austrumos. Sugas izmiršanai Eirāzijā zinātniekiem šobrīd nav izskaidrojuma.[2] Rietumeiropā plankumainā hiēna izmurusi apmēram pirms 14 000 — 11 000 gadiem.[3] Iespējams to var izskaidrot ar Eiropas aizaugšanu ar mežiem šajā laikā un pelēko vilku populācijas pieaugumu, kā arī cilvēku izplatības pieaugumu.[3]

Mūsdienu izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās plankumainā hiēna mājo Subsahāras Āfrikā un ir sastopama dažādos biotopos: pustuksnesī, savannā, gan skrajos, gan biezos sausajos mežos un kalnu mežos līdz 4000 metriem virs jūras līmeņa, bet tikpat kā nekad nav sastopama lietus mežos un okeāna piekrastes zonā. Tās izplatība pēdējos gados daudzviet kļuvusi sadrumstalota, īpaši Rietumāfrikā. Populācijas koncentrējas galvenokārt aizsargātās teritorijās un mazapdzīvotos reģionos. Lielākais nepārtrauktas izplatības reģions aptver Etiopiju, Keniju, Tanzāniju, Botsvanu, Namībiju un Dienvidāfrikas Transvālas provinci.[4] Rietumāfrikā plankumainā hiēna galvenokārt sastopama Gvinejas un Sudānas savannā. Namiba tuksnesī tā mājo sezonālo upju ielejās.[4]

Ideālos apstākļos plankumaino hiēnu populācija parasti ir vislielākā, salīdzinot ar citiem lielajiem plēsējiem, citas hiēnu sugas ieskaitot. Tomēr tuksnešos un pustuksnešos svītraino un brūno hiēnu populācijas ir lielākas.[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainajai hiēnai ir spēcīgi attīstīts kakls, plata galva un noapaļotas ausis

Plankumainā hiēna ir lielākā no visām hiēnām. Salīdzinoši tai ir masīva ķermeņa uzbūve, nedaudz atgādinot lāci.[5] Tās ausis ir noapaļotas, un kaklu nerotā tik iespaidīgas krēpes, kādas ir citām hiēnām. Turklāt mātītēm ir viltus dzimumloceklis, un tie ir vienīgie zīdītāji pasaulē, kuriem nav ārējo sievišķo dzimumorgānu atveres.[6]

Mātītes ir ievērojami lielākas nekā tēviņi.[7] Ķermeņa garums ir 95—165,8 cm, augstums skaustā 70—91,5 cm. Mātītes svars ir apmēram 44,5—69,2 kg, īpaši liels īpatnis sver līdz 90 kg. Tēviņa svars 40,5—67,6 kg.[7][8] Aste ir salīdzinoši īsa un kupla, apmēram 30—35 cm gara, atgādinot pušķi.[9]

Abiem dzimumiem ir pāris anālo dziedzeru, kas atveras taisnajā zarnā, anālās atveres iekšpusē. Dziedzeri izdala baltu, krēmīgu sekrētu, kuru hiēnas atstāj uz zāles stiebriem, izvēršot taisno zarnu uz ārpusi. Sekrētam ir ļoti spēcīga smarža, kas atgādina lētas ziepes. Cilvēks to var saost vairākus metrus no tā atrašanās vietas.[7]

Plankumainajai hiēnai ir spēcīgi attīstīts kakls un priekškājas, toties pakaļkājas ir relatīvi maz attīstītas. Katrai pēdai ir 4 pirksti, kurus savstarpēji savieno peldplēve. Nagi ir strupi, masīvi un neasi. Pēdu spilventiņi plati un izteikti plakani, bez matojuma. Ķermenis ir noapaļots, galva plata ar īsu, noapaļotu purnu, turklāt galvaskausa uzbūve ir spēcīgākā no visiem plēsējiem pasaulē.[9] Tās zobu uzbūve un spēcīgie žokļu muskuļi nodrošina plankumainajai hiēnai īpaši jaudīgu sakodienu — 80kgf/cm²,[10] kas ir par 40% spēcīgāks nekā leopardam.[11] Plankumainā hiēna bez pūlēm spēj pārkost žirafes kaulus, kuru diametrs ir 7 cm.[12]

Plankumainajai hiēnai ir proporcionāli liela sirds, sastādot apmēram 1% no visas ķermeņa masas. Pateicoties lielajai sirdij, hiēnas ir ļoti izturīgas un nenogurdināmas garās distancēs. Salīdzinājumam lauvas sirds ir 0,45—0,57% no kopējās masas.[13]

Kažoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinot ar svītraino un brūno hiēnu, plankumainajai hiēnai tikpat kā nav kakla krēpju

Plankumainās hiēnas kažoka matojums ir samērā īss un, salīdzinot ar svītraino un brūno hiēnu, tai tikpat kā nav kakla krēpju. Kažoka pamatkrāsa kopumā ir gaiši pelēkbrūna vai pelēkdzeltena, izceļoties tumšākiem, neregulāras formas, noapaļotiem plankumiņiem. Tie var būt sarkanbrūni, tumši šokolādes brūni vai gandrīz melni. To lielums ir dažāds, bet vidēji plankumiņi diametrā ir apmēram 20 mm. Viskošākie raibumiņi ir uz muguras, pleciem un pakaļkāju ciskām, kļūstot gaišākiem un nemanāmākiem uz vēdera un kājām, toties uz pakakles un krūtīm plankumiņu nav vispār. Galvas virsa un seja ir brūnas, purns tumši brūns vai melns, bet virs acīm ir gaišas joslas, atgādinot uzacis.

Matojums sastāv no diva veida matiņiem: ļoti smalkas pavilnas, kas ir 15—20 mm gara, un garāka, asspalvaina akotmatojuma, kas ir 30—40 mm garš.[9]

Sievišķie dzimumorgāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās hiēnas mātītes dzimumorgāni ārēji atgādina tēviņa dzimumorgānus. Klitors ir veidots un arī novietots līdzīgi kā dzimumloceklis, kā arī tas spēj sacelties un palielināties apjomā. Plankumainajai hiēnai nav arī ārējās maksts daļas (maksts atveres), tā kā maksts kaunuma lūpas ir savienotas un veido viltus sēklinieka maisiņu. Cauri viltus dzimumloceklim iet urīnvads, caur kuru mātīte urinē, sapārojas un dzemdē mazuļus.[7][14] Mātītes viltus dzimumloceklis ir biezāks un ar noapaļotāku galu nekā tēviņa dzimumloceklim.[15][16]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumaino hiēnu barā dominējošās ir mātītes
Klans ļoti lēnām pieņem jaunos tēviņus no cita klana, tuvošanās tiek veikta daudzkārtīgi, līdz īpatnis tiek pieņemts vai arī to nogalina

Bara uzbūve un attiecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās hiēnas ir sabiedriski plēsēji un veido lielus barus, kurus pieņemts saukt par klaniem. Tajā var būt līdz 80 īpatņiem, tomēr bara lielums ir atšķirīgs dažādās ģeogrāfiskās vietās. Piemēram, Serengeti, kur medījamie dzīvnieki ir migrējoši, klani ir mazāki nekā Ngorongoro krāterī, kura zālēdāji ir nometnieki.[7] Salīdzinot ar pelēko vilku baru, plankumaino hiēnu klani ir kompaktāki, toties ne tik blīvi kā hiēnsuņu bari.[7]

Klanā dominē mātītes: pat viszemākajā hierarhijas pakāpē esoša mātīte ir augstāk hierarhijā nekā dominējošs tēviņš. Mātītes visu mūžu dzīvo dzimtajā klanā, un lielā barā ir vairākas, atšķirīgas mātišķās līnijas. Toties tēviņi pieaugot, apmēram 2,5 gadu vecumā, pamet dzimto klanu. Klans dienas laikā ne vienmēr cieši turas kopā. Indivīdi var doties medības pa vienam vai nelielās grupās.[4] Dominējošais stāvoklis hierarhijā tiek iegūts, izmantojot agresiju pret zemāka ranga īpatņiem. Turklāt plankumainajām hiēnām dominējošas mātītes mazuļi automātiski iegūst augstāku pozīciju hierarhijā.[10] Tomēr jaunās hiēnas dominējošā pozīcija ir atkarīga no mātes tuvuma. Ja māte nav tuvumā, zemāka ranga pieaugusi mātīte var kļūt agresīva arī pret augstāka ranga jauno hiēnu. Lai arī par mazuļiem rūpējas tikai to māte, kā arī tēviņi nepiedalās mazuļu audzināšanā, tomēr tie spēj klanā atpazīt savus radiniekus, vecmāmiņas un tantes. Arī tēviņi veido ciešākas attiecības ar savām meitām nekā ar svešiem mazuļiem, turklāt meitas ir mazāk agresīvas pret saviem tēviem nekā pret citiem tēviņiem.[17]

Plankumaino hiēnu klana savstarpējās attiecības ir samērā sarežģītas un attīstītas, atgādinot mērkaķu bara attiecības un inteliģenci. Plankumainās hiēnas atpazīst visus klana īpatņus, tiem veidojas savstarpējas draudzības un nepatikas, tie spēj novērtēt attiecības, kas izveidojušās starp pārējiem īpatņiem (attiecības, kas tiešā veidā neskar pašu indivīdu), un iegūto informāciju izmantot, lai pieņemtu lēmumu, veidojot savas attiecības ar šiem īpatņiem.[17][18] Tādējādi, līdzīgi kā mērkaķiem, pozīcija hierarhijā veidojas ne tikai, balstoties uz fizisko spēku un agresiju, bet arī balstoties uz savstarpējo sadarbību un draudzību. Tomēr pozīcijas nomaiņa hierarhijā notiek ļoti reti.[18] Klana īpatņu savstarpējo sadarbību nosaka vairāki faktori. Viens no tiem ir gada klimatiskā sezona un pieejamā medījuma daudzums, otrs — savstarpējās attiecības un draudzības saites. Turklāt mātītes ir atvērtākas attiecībām un to izmaiņām nekā tēviņi.[19] Plankumainās hiēnas, izdodot klepum līdzīgas skaņas, apvieno grupu vai norāda atrašanās vietu mazuļiem, bet hiēnu "smiekli" apliecina padevību klana dominējošiem īpatņiem.

Jo augstāk hierarhijā atrodas kāds īpatnis, jo tā telomēri (hromosomu beigu daļas, kas tās pasargā) ir garāki, kā arī tie ir veselīgāki, to mūžs garāks un darbība ilgāka.[20]

Klana teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp klana īpatņiem veidojas gan draudzības, gan neuzticēšanās vienam pret otru

Klana teritorijas lielums var būt ļoti dažāds. Mazākās teritorijas ir Ngorongoro krāterī, apmēram 40 km² lielas, bet lielākās Kalahari tuksnesī, apmēram 1000 km². Par aizņemtu teritoriju plankumainās hiēnas paziņo ar skaļiem saucieniem, robežas iezīmējot ar sekrētu, kā arī robežas regulāri apsekojot.[7] Klanu teritoriju robežas parasti tiek respektētas: ir novērots, ka, ja medību laikā vajātais dzīvnieks šķērso robežu un ieskrien sveša klana teritorijā, hiēnas apstājas un pārtrauc vajāšanu. Tomēr sliktos barošanās gados hiēnas medības turpina. Turklāt tēviņi biežāk šķērso klana robežas nekā mātītes. Ja hiēnas ieiet svešā teritorijā, to ķermeņa poza liecina par izbailēm, īpaši, ja tiek satiktas teritorijas saimnieces. Ienācējus (piemēram, jaunos tēviņus, kas pametuši dzimto klanu) pieņem lēnām, tikai pēc vairākkārtīgas robežas šķērsošanas vai arī tie tiek nogalināti.[7]

Inteliģence[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinot ar citām hiēnu sugām, plankumainajai hiēnai ir attīstītāka, relatīvi lielāka apjoma pieres daļas smadzeņu garoza (angļu: frontal cortex), kas saistīta ar savstarpējo attiecību veidošanu. Zinātniskie pētījumi liecina par līdzīgu smadzeņu evolūciju plankumainajām hiēnām un primātiem.[17] Turklāt plankumainās hiēnas problēmu risināšanas testos, sadarbojoties vienam īpatnim ar otru, apķērībā apsteidz šimpanzes. Piemēram, novērojamais hiēnu pāris nebrīvē ļoti ātri, bez cilvēku iejaukšanās un priekšā parādīšanas, aptvēra, ka sinhroni velkot katrai aiz savas auklas par to var saņemt apbalvojumu ar barību. Plankumainajām hiēnām ir arī raksturīgi, ka pieredzējuši īpatņi palīdz mazāk pieredzējušiem, ierādot paņēmienus, kā atrisināt kādu problēmu. Salīdzinoši šimpanzēm nepieciešama daudz ilgāka apmācība, jo primātiem savstarpējā sadarbība nav izteikta īpašība.[21]

Ir novērots, ka atšķirīgiem zālēdājiem plankumainās hiēnas izmanto dažādus medīšanas paņēmienus, medības pat ieplānojot un veicot sagatavošanas priekšdarbus laicīgi. Piemēram, ja hiēnas dodas zebru medībās, tad tās ar sekrētu iemarķē medību vietu. Šādu marķēšanu tās neveic, ja tiek medīti citi zālēdāji.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Crocuta crocuta
  2. 2,0 2,1 Varela, S., Lobo, J., Rodríguez, J., & Batra, P. (2010). Were the Late Pleistocene climatic changes responsible for the disappearance of the European spotted hyena populations? Hindcasting a species geographic distribution across time Quaternary Science Reviews, 29 (17–18), 2027–2035 doi:10.1016/j.quascirev.2010.04.017
  3. 3,0 3,1 Comparative ecology and taphonomy of spotted hyenas, humans, and wolves in Pleistocene Italy
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Mills, Gus; Hofer, Heribert (1998)."Hyaenas: status survey and conservation action plan"
  5. Estes, Richard (1998). "The safari companion: a guide to watching African mammals, including hoofed mammals, carnivores, and primates". Chelsea Green Publishing. ISBN 1-890132-44-6.
  6. Glickman SE, Cunha GR, Drea CM, Conley AJ and Place NJ. (2006). Mammalian sexual differentiation: lessons from the spotted hyena, Trends Endocrinol Metab 17:349–356.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 Kruuk, Hans (1972). "The Spotted Hyena: A Study of Predation and Social Behaviour". University of California Press. ISBN 0226455084.
  8. Kingdon, Jonathan (1988). "East African mammals: an atlas of evolution in Africa, Volume 3, Part 1". University of Chicago Press. ISBN 0-226-43721-3.
  9. 9,0 9,1 9,2 Rosevear, Donovan Reginald (1974). "The carnivores of West Africa". London : Trustees of the British Museum (Natural History). ISBN 0-565-00723-8.
  10. 10,0 10,1 Macdonald, David (1992). "The Velvet Claw: A Natural History of the Carnivores". New York: Parkwest. ISBN 0-563-20844-9.
  11. Hunter, Luke & Hinde, Gerald (2005) Cats of Africa, Struik, ISBN 1-77007-063-X
  12. Of arcs and vaults: the biomechanics of bone-cracking in spotted hyenas (Crocuta crocuta)
  13. Schaller, George B. (1976). "The Serengeti Lion: A Study of Predator-Prey Relations". University of Chicago Press. ISBN 0-226-73640-7.
  14. Courtship and mating in free-living spotted hyenas
  15. Urogenital system of the spotted hyena (Crocuta crocuta Erxleben): A functional histological study
  16. The Ontogeny of the Urogenital System of the Spotted Hyena (Crocuta crocuta Erxleben)
  17. 17,0 17,1 17,2 Social intelligence in the spotted hyena (Crocuta crocuta)
  18. 18,0 18,1 Drea CM, Frank LG (2003) The social complexity of spotted hyenas. In: Animal Social Complexity: Intelligence, Culture, and Individualized Societies (eds de Waal FBM, Tyack PL). pp. 121–148, Harvard University Press, Cambridge, Massachusetts.
  19. Ilany A, Booms AS, Holekamp KE (2015) [1] Topological effects of network structure on long-term social network dynamics in a wild mammal. Ecology Letters doi: 10.1111/ele.12447
  20. Socioecological variables predict telomere length in wild spotted hyenas
  21. Hyenas Surprisingly Good at Cooperative Tasks

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]