Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582).

Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.

Pēc likuma apriešanas otrajā lasījumā 13. Saeimas deputāti nobalsoja, ka Rīgu kā latviešu vēsturisko zemi veido Rīgas valstspilsēta, Mārupes novads (Babītes pagasts (daļēji), Mārupes pagasts, Salas pagasts) un Ādažu novads (Ādažu pagasts, Carnikavas pagasts). Tomēr trešajā lasījumā deputātu vairākums nobalsoja pret Rīgas vēsturiskās zemes izvedi.

Viedokļi

Valsts prezidenta Egila Levita Saeimai iesniegtajā Latviešu vēsturisko zemju likuma priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija. Taču deputāts Viktors Valainis iesniedza priekšlikumu izdalīt arī Rīgu kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi.

Saeimas Administratīvi teritoriālās komisijas sēdē, skatot šo priekšlikumu, komisijas locekļu balsis sadalījās uz pusēm — trīs nobalsoja par, trīs pret, bet viens atturējās. Tika nolemts jautājumu par Rīgas piederību izšķirt Saeimas kopējā balsojumā otrajā lasījumā. Komisija atbalstīja priekšlikumu eventuālajā Rīgas vēsturiskajā zemē iekļaut arī Ādažu, Carnikavas, Babītes un Mārupes novadus, kā arī izslēgt no Vidzemes kā latviešu vēsturiskās zemes Jūrmalas valstspilsētu, to pievienojot Zemgalei. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs pauda viedokli, ka:

"iecerei izveidot Rīgas vēsturisko zemi, apvienojot Rīgu ar Babītes, Mārupes, Carnikavas un Ādažu novadiem, nav nekādas saistības nedz ar Latvijas kultūrvēsturi, nedz mūsdienu situāciju. Pat Livonijas laikā izveidotajā patrimoniālajā apgabalā ietilpa ne tikai Mārupes un Babītes novadi, bet arī lielākā daļa no mūsdienu Olaines un Ķekavas novadiem. Interesanti, ka, atbalstot minēto priekšlikumu, deputātus nav mulsinājis fakts, ka Ādažu novads šobrīd nemaz nerobežojas ar Rīgu, jo no Rīgas to atdala Garkalnes novads".

Pēc Valsts prezidenta E. Levita ieskata:

"aktualizētie jautājumi drīzāk būtu risināmi ar speciāliem noregulējumiem par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu vai Rīgas metropoles areālu jaunajā pašvaldību likumā vai pat atsevišķā likumā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas tiesību sistēmai ir bijis tradicionāls atsevišķs likums par Rīgu".

Vēsture

Rīgas pilsēta radusies kā Daugavas līvu apmetne (lībiešu: Rīgõ) ar ostu, kuru krustneši izmantoja kā galveno atbalsta punktu Livonijas krusta karu laikā. 1225. gadā Rīga ieguva pilsētas tiesības un 1226. gada 15. martā Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms piešķīra Rīgas pilsētai savu pārvaldes apgabalu jeb marku (latīņu: marchia). Kopš 1255. gada tā bija Rīga arhibīskapa sēdeklis un plašas baznīcas provinces centrs. 1282. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar Visbiju un Lībeku, tā liekot pamatus vēlākajai Hanzas savienībai.

Livonijas kara laikā (1558—1583) Rīga tikpat kā necieta, šajā laikā tā deklarēja brīvpilsētas statusu (1561—1582). Tomēr kara beigās 1581. gadā, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki zvērēja uzticību Polijas un Lietuvas valdniekam Stefanam Batorijam. Pēc Rīgas ieņemšanas 1621. gadā Rīgas pilsētu un Rīgas landfogteju iekļāva Zviedru Vidzemes sastāvā pārdēvēja par Rīgas patrimoniālo apgabalu Rīgas apriņķa sastāvā.

Rīga kā Vidzemes daļa 1920. gada kartē (V. Krūmiņš, 1920).

Rīgas vēlēšanu apgabals (2011).

Rīgas patrimoniālo apgabalu veidoja Biķernieku, Katlakalna, Piņķu un Salas draudzes novads, tā teritorijā mūsdienās ietilpst gan visas ārpus Vecrīgas esošās Rīgas apkaimes, gan arī Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads un Ropažu novads (Stopiņu pagasts). Kad 1783. gadā Vidzemes guberņai pievienoja no Kurzemes un Zemgales hercogistes atdalīto Slokas apgabalu, jaunizveidotais Slokas draudzes novads (tagadējā Jūrmalas pilsēta, Salas pagasts un Lapmežciema pagasts) neietilpa Rīgas patrimoniālā apgabala teritorijā.

Pēc 1949. gada reformas

Pēc Rīgas apriņķa likvidēšanas 1949. gada 31. decembrī tika izveidoti Baldones, Rīgas, Saulkrastu un Siguldas lauku rajoni. 1956. gada 7. decembrī likvidēja Saulkrastu rajonu, tā rietumu daļu (Saulkrastu strādnieku ciematu un Ādažu, Garkalnes, Pabažu un Skultes ciemus) pievienoja Rīgas rajonam, bet austrumu daļu (Bīriņu, Krimuldas, Lēdurgas, Sējas, Turaidas un Vidrižu ciemus) — Siguldas rajonam. 1959. gadā arī Baldones rajonu sadalīja, tā ziemeļu daļu pievienoja Rīgas rajonam, bet dienvidu daļu Bauskas rajonam.

• 
  Rīga kā daļa no Vidzemes vēlēšanu apgabala 1920.—1940. gadā.
• 
  Rīgas lokalizācija Latvijas pašvaldību kartē (1924—1945)
• 
  Rīgas rajons (1959-2009)
• 
  Rīgas plānošanas reģions (no 2006)

Skatīt arī

• Rīgas landfogteja (1226—1606);
• Rīgas patrimoniālais apgabals (1606—1877);
• Rīgas apriņķis (1566/1629—1949);
• Rīgas rajons (1949—2009);
• Pierīgas statistiskais reģions Rīgas plānošanas reģiona sastāvā (kopš 2004).