Rīgas apkaimes

Vikipēdijas lapa

Rīgas apkaimes ir apkaimes, kas kopš 2008. gada izveidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Patlaban Rīga sadalīta 58 apkaimēs. Katrai definēts vai plānots savs centrs, unikālais ainaviskais un arhitektoniskais veidols.[1][2] Apkaimes izveidoja nevis kā administratīvas vienības, bet gan kā instrumentu sociālās infrastruktūras sakārtošanai, piemēram, nodrošinot apkaimes ar nepieciešamo skaitu bērnudārzu, un operatīvākai informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem.[3]

Vislielākā no Rīgas apkaimēm ir Kleisti (18,730 km²), vismazākā — Atgāzene (0,745 km²). Visvairāk iedzīvotāju 2014. gadā dzīvoja Purvciemā 59 940, vismazāk — Salās. Taču visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime ir Pļavnieki (15 807 cilv./km²), bet vismazākais cilvēku blīvums ir Spilves apkaimē — 9,5 cilv./km².

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta otrajā pusē pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas Rīgas robežas būtiski paplašinājās. Tika izveidotas Jelgavas, Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas, kuras sadalīja policijas iecirkņos.

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos:[4]

Pēc Otrā pasaules kara Rīgā sākās daudzstāvu dzīvojamo namu mikrorajonu būvniecība. Pirmie mikrorajoni bija Āgenskalna priedes (arhitekts N. Rendels, 1958—1962), Imanta (1957—1965), Jugla (A. Tītmane, D. Danneberga, O. Krauklis, 1961) un Ķengarags (A. Berķe, M.Brodskis, I. Strautmanis, G. Melbergs, A. Ozoliņš, L. Nagliņš, 1961—1971), vēlāk Iļģuciems (R.Lelis, L. Muntere, R. Paikule, 1968), Purvciems (1964), Mežciems (J. Paegle, A. Kronbergs, O. Krauklis, 1975—1978) un Pļavnieki (E. Fogelis, M. Medinskis, I. Millers, 1978), Zolitūde un Ziepniekkalns.[5]

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departaments aizsāka darbu pie Rīgas jaunās rajonu jeb — pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Galvenais šīs reformas iemesls bija iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku: kādi ir iedzīvotāji, infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[2][3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «RDPAD aicina veidot apkaimes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2017. gada 30. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 Apkaimju projekts
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 059. sleja.
  5. Mikrorajonu vēsture: kā tika apbūvēta Rīga?[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]