Rīgas apkaimes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas apkaimes ir apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Tiek plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[1][2] Apkaimes nav plānotas, kā administratīvas vienības, bet kā instruments sociālās infrastruktūras sakārtošanai, piemēram, nodrošinot apkaimes ar nepieciešamo skaitu bērnudārzu, un operatīvākai informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem.[3]

Vislielākā no Rīgas apkaimēm ir Kleisti (18,730 km²), vismazākā — Atgāzene (0,745 km²). Visvairāk iedzīvotāju 2014. gadā dzīvoja Purvciemā 59 940, vismazāk — Salās. Taču visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime ir Pļavnieki (15 807,37 cilv./km²), bet vismazākais cilvēku blīvums ir Spilves apkaimē — 9,5 cilv./km².

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta otrajā pusē pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas Rīgas robežas būtiski paplašinājās. Tika izveidotas Jelgavas, Pēterburgas un Maskavas priekšpilsētas, kuras sadalīja policijas iecirkņos.

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos:[4]

Pēc Otrā pasaules kara Rīgā sākās daudzstāvu dzīvojamo namu mikrorajonu būvniecība. Pirmie mikrorajoni bija Āgenskalna priedes (arhitekts N. Rendels, 1958-1962), Imanta (1957-1965), Jugla (A. Tītmane, D. Danneberga, O. Krauklis, 1961) un Ķengarags (A. Berķe, M.Brodskis, I. Strautmanis, G. Melbergs, A. Ozoliņš, L. Nagliņš, 1961-1971), vēlāk Iļģuciems (R.Lelis, L. Muntere, R. Paikule, 1968), Purvciems (1964), Mežciems (J. Paegle, A. Kronbergs, O. Krauklis, 1975-1978) un Pļavnieki (E. Fogelis, M. Medinskis, I. Millers, 1978), Zolitūde un Ziepniekkalns.[5]

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departaments aizsāka darbu pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]