Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā.
Šo dziesmu svētku tradīcija ir izsekojama līdz 1866. gadam, bet bērnu priekšnesumi bija vairākos Vispārējos dziesmu svētkos. Pirmie atsevišķie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā. Kopš tā laikā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek regulāri. Starp svētkiem ir vismaz 5 gadu atstatums, kopš 1995. gada tie notiek ik pēc 4,5 gadiem.
Dziesmu lielkoncerti notiek Mežaparka Lielajā estrādē, bet deju lielkoncerti Daugavas stadionā. Tradicionāls ir dziesmu svētku gājiens. Bez lielkoncertiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros notiek arī dažādi mazāki dziesmu, deju un orķestru koncerti Rīgas koncertzālēs un parkos.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003. gada 7. novembrī Dziesmu un deju svētku tradīciju, simbolismu un unikalitāti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa.
Svētku vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1866. gada 18. jūlijā Lazdonas draudzes novada luterāņu mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar ērģelnieku, diriģentu Kārli Pētersonu rīkoja pirmos latviešu skolēnu koru svētkus 200 dalībniekiem no piecām draudzes skolām.[1]
I Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1960. gadā kopumā piedalījās 9739 dalībnieki, repertuārā bija iekļautas 23 dziesmas un 15 dejas. Svētku koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners un Jānis Ozoliņš.
II Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrajos dziesmu un deju svētkos 1967. gadā kopumā piedalījās 18 496 dalībnieki. Svētku moto bija "Skani, jaunības dziesma", šī moto autors ir A. Vējāns. Tajos piedalījās 188 kori, 220 deju kolektīvi, 26 pūtēju orķestri. Svētku laikā notika vairāki koru, deju kolektīvu un orķestru konkursi. Svētku virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners, Jānis Ozoliņš, Jānis Dūmiņš un Gido Kokars un goda virsdiriģents: Jēkabs Mediņš.
III Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trešajos dziesmu un deju svētkos 1972. gadā dalībnieku skaits nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem (17 000 dalībnieki). Gatavošanās svētkiem sākās 1970. gada pavasarī. Svētku laikā notika lietišķās mākslas un tēlotājmākslas izstāde, kas izpelnījās atzinīgu novērtējumu. Koru virsdiriģenti palika tie paši, kas bija iepriekšējo svētku virsdiriģenti. Par goda virsdiriģentu tika iecelts Jēkabs Mediņš, taču viņš mira pirms svētku sākuma 1971. gada 27. novembrī.
IV Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ceturtajos dziesmu svētkos 1979. gadā piedalījās 18 500 dalībnieki. Svētkos skanēja 15 dažādu komponistu oriģināldziesmas. Svētku virsdiriģenti bija Jānis Dūmiņš, Gido Kokars, Daumants Gailis, Jānis Brants, Pauls Kvelde un Jānis Ērenštreits un goda virsdiriģents Jānis Ozoliņš.
V Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piektajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1984. gadā piedalījās 19 000 dalībnieki. Šie bija vieni no lietainākajiem svētkiem to vēsturē. Koru virsdiriģenti bija J. Dūmiņš, D. Gailis, Gido Kokars, Jānis Brants, J. Ērenštreits un P. Kvelde.
VI Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sestajos dziesmu un deju svētkos 1989. gadā piedalījās 20 000 dalībnieki. Šajos Atmodas kustības laika svētkos izpildīja līdz tam aizliegto Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!" un pirmo reizi svētku vēsturē notika apvienoto pūtēju orķestru koncerts. Koru virsdiriģenti bija Leonīds Vīgners, J. Dūmiņš, D. Gailis, J. Brants, J. Ērenštreits, P. Kvelde, Gido Kokars, Jānis Sprancmanis un Arvīds Platpers.
VII Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septītajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1995. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Šie bija pirmie skolu jaunatnes svētki, kas notika pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, svētku simboli bija gailis, Sprīdītis un Lutausis, logo: meitene ar bizītēm, moto: "Māja. Sēta. Latvija." Šajos svētkos aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās. Koru virsdiriģenti bija J. Dūmiņš, J. Ērenštreits, A. Platpers, Romāns Vanags, S. Kļava, J. Zirnis, J. Sprancmanis, J. Brants, T. Broka un I. Bērziņš. Noslēguma koncertā Mežaparkā skanēja 21 kompozīcija, pieci pūtēju orķestru priekšnesumi un deviņas dejas.
VIII Jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astotajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2000. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Svētku simboli bija sapņi, kamolīši, ko iemet nākotnē un astoņi kustoņi. Pirmoreiz notika vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā. Noslēguma koncerts Mežaparkā tika sadalīts četrās daļās. Speciāli svētkiem Zigmars Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu "Teika", kura izpildījumā kopkorim palīdzēja vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki: Ance Krauze, Ainars Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš. Svētku goda priekšsēdētāja bija Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, goda virsdiriģents — J. Dūmiņš. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, A. Platpers, Māris Sirmais, Romāns Vanags un Eduards Grāvītis.
IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Devītajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā piedalījās 35 013 dalībnieki. Svētki norisinājās no 2005. gada 27. jūnija līdz 3. jūlijam. Svētku moto bija "Nāc gavilēt!", svētku logo bija romiešu devītnieks, kas tika izveidots no krāsu triepieniem. Svētku simboli bija Jāņu vainags, Sietuve, maiss, kurš ir jāsalāpa, pirmie mezgli cilvēka dzīvē. Svētku atklāšanas koncertā skanēja Renāra Kaupera sacerētā kompozīcija "Mana dziesma", kas kļuva populāra pēc svētkiem. Noslēguma koncerta tēma bija "Laika upē — es", tajā skanēja 34 dziesmas un četri pūtēju orķestra darbi. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, M. Sirmais un R. Vanags.
X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Desmitajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010. gadā piedalījās 30 975 dalībnieki. Svētki norisinājās no 2010. gada 6. jūlija līdz 11. jūlijam. Koru koncertā "Mana zeme – zemīte skaistā" piedalījās vairāk nekā 12 600 dalībnieki. Apvienoto koru virsdiriģenti bija K. Ādamsons, L. Celma, G. Ceplenieks, J. Erenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, R. Vanags, J. Ustinskovs, bet orķestru virsdiriģenti - H. Bārzdiņš, A. Celms, A. Muižnieks.[2] Koru Lielo balvu saņēma Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris "Spīgo".[3] Svētki noslēdzās ar lielkoncertu "Deja kāpj debesīs", kuros piedalījās 13 760 dejotāji. Deju svētku virsvadītāji: Baiba Šteina, Agris Daņiļevičs, Olga Freiberga, J. Ērglis, I. Mažāne, D. Adviljone, A. Melnalksne, G. Baumanis, L. Freimane, I. Mistre un I. Dreļs. Deju svētku goda virsvadītāji: I. Saulīte, U. Žagata, O. Štrauss, I. Dimante, T. Aruma, J. Nurka, L. Lūse un O. Lamass.[4]
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienpadsmitie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika no 2015. gada 6. līdz 12. jūlijam. Tajos piedalījās 37 890 dalībnieku. Šajos svētkos pirmo reizi piedalījās bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī - diasporas pārstāvji no citām valstīm. Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja: deju lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt", pūtēju orķestru lielkoncerts "Taures sauc" , svētku gājiens "ābēcēdē...ūvēzēžē" un noslēguma koncerts "Manā dziesmā Tu ...". Noslēguma koncerta apvienoto koru virsdiriģenti bija K. Ādamsons, G. Ceplenieks, goda virsdiriģents J. Erenštreits, E. Grāvītis, M. Klišāns, A. Platpers, M. Sirmais, R. Vanags un E. Vītols. Pūtēju orķestru virsdiriģenti: S. Līviņš, H. Bārzdiņš un A. Celms. Deju svētku virsvadītāji: D. Adviljone, G. Baumanis, A. Daņiļevičs, J. Ērglis, T. Ludborža, I. Mažāne, I., Mistre, I. Ozoliņa, I. Pētersone-Lazdāne, I. Pulmane un J. Purviņš. Deju kolektīvu goda virsvadītāji: T. Aruma, I. Dimante, I. Freiberga, I. Filipsone, O. Freiberga, O. Lamass, L. Lūse, J. Nurka, I. Saulīte, R. Spalva un B. Šteina.[5]
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divpadsmitie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 2021. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka dziesmu un deju svētki norisināsies 2020. gada vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet to pārcēla saskaņā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku māksliniecisko konceptu “ROTĀ” raksturoja trīs atslēgvārdi: ROTĀT – ROTA – ROTAĻA. Svētku logo attēloja saules rotu, kas caur krāsu un gaismu rakstiem izrotājas ar/caur rotaļu, dejas motīvu, vainagu pinumu, etnogrāfiskiem rakstiem, bizēm, lentēm un citiem Svētkudaru elementiem un notikumiem, veidojot krāšņu un krāsainu Svētku kaleidoskopu. Centrālais pamatelements bija saule, kas rotājas ar meiteņu bizēm, matu lentēm, kuru attēlojums vienlaicīgi simbolizē arī zēnu lakatiņus. Gan zīmē saskatāmie elementi, gan veids, kā tie rotājas, sasaucoties viens ar otru, attēlo rotaļu – rotāšanos kā neatņemamu Svētku sastāvdaļu un pašus Svētkus kā visgreznāko no rotām.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 2025. gadā no 5. līdz 13. jūlijam. Klātienē, pēc 10 gadu pārtraukuma. Svētkos kopumā piedalījās 808 deju kolektīvi, 305 kori, 234 vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi, 109 mūsdienu deju un hip-hop ielu deju grupas, 81 folkloras kopa, 58 koklētāju ansambļi, 57 skolēnu teātri, 55 mazie mūzikas kolektīvi, 44 pūtēju orķestri, 43 akordeonu ansambļi un 34 simfoniskie orķestri. Vērmanes dārzā vides objektā “Vijums” tika apkopotas 2426 kolektīvu apgleznotās "pērles". Svētku koncepts - "Daru radot un Radu darot". Darīšanai un radīšanai, ja to veicam kopā, ir dubults spēks. Svētki ir iespēja darīt un radīt kopā, topot par vienu veselumu. Svētku logo - saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, grafiskie elementi pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus. Katram pieliekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota. Noslēguma lielkoncerta "Te-aust" virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Ilze Balode, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags un koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. Svētku goda virsdiriģenti: Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits un Jēkabs Ozoliņš. Deju lielkoncerta virsvadītāji: Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale (koncerta mākslinieciskā vadītāja), Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Guna Turkšāne. Pirmo reizi virsvadītāja godā stājās: Rūta Cīrule, Dāvis Ērglis, Jānis Kalniņš, Arvils Noviks. Goda virsvadītāji: Taisa Aruma, Inta Dimante, Indra Filipsone, Olga Freiberga, Ojārs Lamass, Liene Lūse, Ilze Mažāne, Janīna Nurka, Ingrīda Edīte Saulīte, Baiba Rasma Šteina.
Svētku uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ COVID-19 pandēmijas dēļ svētki tika rīkoti decentralizēti, un pasākumi notika katrā pašvaldībā atsevišķi, ilgākā laika posmā no 12. jūlija līdz oktobra beigām.[7] Lielākā daļa priekšnesumu tika iemūžināti video formātā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Koncertfilma "1866. Pirmie latviešu skolēnu koru svētki Lazdonā". Projekta pirmais posms. balso.vidzeme.lv
- ↑ «Vairāk nekā 12 600 balsis skanēs koru koncertā "Mana zeme – zemīte skaistā" Mežaparkā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. septembrī. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
- ↑ «Lielo balvu saņem Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
- ↑ «Ar lielkoncertu "Deja kāpj debesīs" noslēdzas X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. augustā. Skatīts: 2012. gada 18. augustā.
- ↑ "Sasniegumi nenāk bez pūlēm"
- ↑ «Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits». www.diena.lv. Skatīts: 2025-07-13.
- ↑ «Valdība atbalsta dziesmu svētkus videoierakstu formātā; tie izmaksās 2 miljonus eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-07-13.
- ↑ «SVĒTKI SKAITĻOS UN FAKTOS — XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki». www.nacgavilet.lv. Skatīts: 2025-07-13.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Svētku vēsture
- XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
- XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki - Noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..."
- XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki - Noslēguma koncerts "Te-Aust"
- Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mājas lapa Arhivēts 2020. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.
| ||||||||||||||||||||||||||