Staiceles pagasts

Vikipēdijas lapa
Staiceles pagasts
Novads: Limbažu novads
Centrs: Staicele
Kopējā platība:[1] 257,9 km2
 • Sauszeme: 252,5 km2
 • Ūdens: 5,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 516
Blīvums (2023): 2,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.staicele.lv
Staiceles pagasts Vikikrātuvē

Staiceles pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Igaunijas pierobežā. No visām pusēm iekļauj Staiceles pilsētu un robežojas ar sava novada Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastiem, Valmieras novada Ramatas un Skaņkalnes pagastiem, un Igaunijas Pērnavas apriņķa Hēdemēstes un Sārdes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salaca, Gaņģupe, Glāžupe, Īģe, Jogla, Karogupīte, Kraukļu upe, Maldupīte, Medajtērce, Megra, Mellurga, Puršenupe, Pužupe, Spaļupe, Zonape.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaijdzelves, Kodajezers, Pīļdzelves.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Valmieras apriņķa Rozēnu pagasta platība bija 237,7 km² un tajā dzīvoja 3297 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Rozēnu, Staiceles un Vīķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Staicelei piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet pārējo Staiceles ciema teritoriju 1954. gadā pievienoja Rozēnu ciemam. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1977. gadā Staicelei pievienoja daļu Alojas lauku teritorijas, bet daļu Staiceles lauku teritorijas pievienoja Ramatas ciemam.[5] 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā. 2010. gadā Staiceles pilsētas lauku teritoriju pārdēvēja par Staiceles pagastu. 2021. gadā Alojas novadu iekļāva Limbažu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karogu Baznīckalniņš (Karogkalniņš) un Upurakmens - kulta vieta[6]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar Staiceles pilsētu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 297—    
19592 689−18.4%
19692 600−3.3%
GadsIedz.±%
19792 517−3.2%
19892 249−10.6%
20002 122−5.6%
GadsIedz.±%
20111 624−23.5%
20211 335−17.8%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.